�ݺ�ߣshows by User: olgakazaka

�ݺ�ߣshows by User: olgakazaka / http://www.slideshare.net/images/logo.gif �ݺ�ߣshows by User: olgakazaka / Wed, 25 Jan 2017 16:27:09 GMT �ݺ�ߣShare feed for �ݺ�ߣshows by User: olgakazaka Latvijas iedzivotāju labdarības paradumi /olgakazaka/latvijas-iedzivotju-labdarbas-paradumi latvijasiedzivotajulabdaribasparadumi-170125162709
Biedrība „Taureņa efekts”, balstoties uz aptaujas* rezultātiem, ir izveidojusi Latvijas labdara portretu. Viņš vai viņa uzskata, ka ar labdarību vajadzētu nodarboties visiem iedzīvotājiem, un ziedo dažas reizes gadā, lai gūtu prieku par pateicību. Par komfortablu uzskata ziedojumu līdz 10 EUR apmērā ar vienreizēju pārskaitījumu vai ziedošanas kastītēs. Apgalvo, ka vislabāk ir atbalstīt finansiāli un ar brīvprātīgo darbu, bet pamatā ziedo naudu. Labprāt ziedotu medicīnai, bērniem un dzīvniekiem. Labprāt pirktu preces, ko ir saražojuši invalīdi, nepirktu bēgļu un ieslodzīto ražojumus. Balstoties uz pētījuma datiem, tika noformulētas arī trīs atziņas par Latvijas iedzīvotāju labdarības paradumiem. * Aptauju 2017. gada janvārī ir veikusi komunikācijas aģentūra A. W. Olsen & Partners. Aptaujā piedalījās 355 respondenti no visas Latvijas.]]>
Biedrība „Taureņa efekts”, balstoties uz aptaujas* rezultātiem, ir izveidojusi Latvijas labdara portretu. Viņš vai viņa uzskata, ka ar labdarību vajadzētu nodarboties visiem iedzīvotājiem, un ziedo dažas reizes gadā, lai gūtu prieku par pateicību. Par komfortablu uzskata ziedojumu līdz 10 EUR apmērā ar vienreizēju pārskaitījumu vai ziedošanas kastītēs. Apgalvo, ka vislabāk ir atbalstīt finansiāli un ar brīvprātīgo darbu, bet pamatā ziedo naudu. Labprāt ziedotu medicīnai, bērniem un dzīvniekiem. Labprāt pirktu preces, ko ir saražojuši invalīdi, nepirktu bēgļu un ieslodzīto ražojumus. Balstoties uz pētījuma datiem, tika noformulētas arī trīs atziņas par Latvijas iedzīvotāju labdarības paradumiem. * Aptauju 2017. gada janvārī ir veikusi komunikācijas aģentūra A. W. Olsen & Partners. Aptaujā piedalījās 355 respondenti no visas Latvijas.]]> Wed, 25 Jan 2017 16:27:09 GMT /olgakazaka/latvijas-iedzivotju-labdarbas-paradumi olgakazaka@slideshare.net(olgakazaka) Latvijas iedzivotāju labdarības paradumi olgakazaka Biedrība „Taureņa efekts”, balstoties uz aptaujas* rezultātiem, ir izveidojusi Latvijas labdara portretu. Viņš vai viņa uzskata, ka ar labdarību vajadzētu nodarboties visiem iedzīvotājiem, un ziedo dažas reizes gadā, lai gūtu prieku par pateicību. Par komfortablu uzskata ziedojumu līdz 10 EUR apmērā ar vienreizēju pārskaitījumu vai ziedošanas kastītēs. Apgalvo, ka vislabāk ir atbalstīt finansiāli un ar brīvprātīgo darbu, bet pamatā ziedo naudu. Labprāt ziedotu medicīnai, bērniem un dzīvniekiem. Labprāt pirktu preces, ko ir saražojuši invalīdi, nepirktu bēgļu un ieslodzīto ražojumus. Balstoties uz pētījuma datiem, tika noformulētas arī trīs atziņas par Latvijas iedzīvotāju labdarības paradumiem. * Aptauju 2017. gada janvārī ir veikusi komunikācijas aģentūra A. W. Olsen & Partners. Aptaujā piedalījās 355 respondenti no visas Latvijas. <img style="border:1px solid #C3E6D8;float:right;" alt="" src="https://cdn.slidesharecdn.com/ss_thumbnails/latvijasiedzivotajulabdaribasparadumi-170125162709-thumbnail.jpg?width=120&height=120&fit=bounds" /><br> Biedrība „Taureņa efekts”, balstoties uz aptaujas* rezultātiem, ir izveidojusi Latvijas labdara portretu. Viņš vai viņa uzskata, ka ar labdarību vajadzētu nodarboties visiem iedzīvotājiem, un ziedo dažas reizes gadā, lai gūtu prieku par pateicību. Par komfortablu uzskata ziedojumu līdz 10 EUR apmērā ar vienreizēju pārskaitījumu vai ziedošanas kastītēs. Apgalvo, ka vislabāk ir atbalstīt finansiāli un ar brīvprātīgo darbu, bet pamatā ziedo naudu. Labprāt ziedotu medicīnai, bērniem un dzīvniekiem. Labprāt pirktu preces, ko ir saražojuši invalīdi, nepirktu bēgļu un ieslodzīto ražojumus. Balstoties uz pētījuma datiem, tika noformulētas arī trīs atziņas par Latvijas iedzīvotāju labdarības paradumiem. * Aptauju 2017. gada janvārī ir veikusi komunikācijas aģentūra A. W. Olsen & Partners. Aptaujā piedalījās 355 respondenti no visas Latvijas.

Latvijas iedzivotト）u labdarトォbas paradumi from Olga Kazaka

]]> 223 3 https://cdn.slidesharecdn.com/ss_thumbnails/latvijasiedzivotajulabdaribasparadumi-170125162709-thumbnail.jpg?width=120&height=120&fit=bounds document Black http://activitystrea.ms/schema/1.0/post

http://activitystrea.ms/schema/1.0/posted

0 Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē strādājošo viedokļu monitorings 2015 /olgakazaka/lv-sa-monitorings2015 lvsamonitorings2015-150408112248-conversion-gate01
Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē strādājošo viedokļu monitorings 2015 ir profesionāls pētījums, kas fiksē vienuviet aktuālos nozares jautājumus un izaicinājumus. Līdzībās runājot, šis 2015. gada pētījums ir nozares fotozuņēmums, ko veidojuši paši nozarē strādājošie, sniedzot pašvērtējumu savam darbam. Ideja par šāda pētījuma nepieciešamību ir virmojusi gaisā jau vairākus gadus, pirmais mēģinājums fiksēt nozares norises bija 2012. gadā, kad piltopētījumā tika testēta nozares speciālistu profesionālā identitāte. Nozares aktualitātes arī regulāri pēta Latvijas augstskolu studenti. Tomēr šis pētījums ir “ar ambīciju” kļūt par regulāru nozares monitoringu, kas ļaus dinamikā un gadu griezumā mums pašiem sekot līdzi un analizēt nozares procesus. Pētījumā rezultātā ir izveidots sabiedrisko attiecību profesionāļa portrets, kas parāda, ka kopumā sabiedrisko attiecību nozare Latvijā ir «jauna» (vairums speciālistu ir vecumā no 25-44 gadiem) un labi izglītota (gandrīz pusei ir maģistra grāds). Izglītība tiek nozvērtēta gan no darba devēja puses ar lielāku atalgojumu, gan tas sniedz lielāku pārliecību par sevi pašiem speciālistiem, sniedzot augstāku stabilitātes sajūtu darba vietā. Diskusijas un pārdomas raisa pētījuma secinājumi par atalgojumu – tas joprojām vērtējams kā salīdzoši zems salīdzinājumā ar līdzīgām konsultāciju un pakalpojumu jomām. Viens no skaidrojumiem šim faktam varētu būt arī salīdzinoši zemā izpratne gan valsts pārvaldē, gan biznesā par komunikācijas disciplīnas svarīgumu un ietekmi. Lai to mainītu, arī profesionāļiem pašiem tas jāskaidro, kā arī ar savu darbu un tā rezultātiem jāpierāda komunikācijas iespējas un loma. Pētījums arī parāda, ka darba slodze un intensitāte nozarē ir augsta - 31% no respondentiem strādā līdz pat 25% vairāk nekā noteikts darba līgumā, savukārt puse no respondentiem izjūt stresu darba vietā vairākas reizes nedēļā. Detalizēti izpētot pētījuma rezultāts, katrs noteikti atradīs īpaši sev interesējošus jautājumus un atbildes uz tiem. Pētījums notika 2014. gada nogalē, tā dati tika apkopoti un analizēti 2015. gada sākumā, par pamatu ņemot nozīmīgāko nozares pētījuma European Communication Monitor pēdējo gadu jautājumus, kā arī formulējot tieši Latvijas profesionālajai videi aktuālās tēmas. Pētījuma rezultāti un secinājumi balstās uz 250 pētījuma ietvaros saņemtām anketām.]]>
Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē strādājošo viedokļu monitorings 2015 ir profesionāls pētījums, kas fiksē vienuviet aktuālos nozares jautājumus un izaicinājumus. Līdzībās runājot, šis 2015. gada pētījums ir nozares fotozuņēmums, ko veidojuši paši nozarē strādājošie, sniedzot pašvērtējumu savam darbam. Ideja par šāda pētījuma nepieciešamību ir virmojusi gaisā jau vairākus gadus, pirmais mēģinājums fiksēt nozares norises bija 2012. gadā, kad piltopētījumā tika testēta nozares speciālistu profesionālā identitāte. Nozares aktualitātes arī regulāri pēta Latvijas augstskolu studenti. Tomēr šis pētījums ir “ar ambīciju” kļūt par regulāru nozares monitoringu, kas ļaus dinamikā un gadu griezumā mums pašiem sekot līdzi un analizēt nozares procesus. Pētījumā rezultātā ir izveidots sabiedrisko attiecību profesionāļa portrets, kas parāda, ka kopumā sabiedrisko attiecību nozare Latvijā ir «jauna» (vairums speciālistu ir vecumā no 25-44 gadiem) un labi izglītota (gandrīz pusei ir maģistra grāds). Izglītība tiek nozvērtēta gan no darba devēja puses ar lielāku atalgojumu, gan tas sniedz lielāku pārliecību par sevi pašiem speciālistiem, sniedzot augstāku stabilitātes sajūtu darba vietā. Diskusijas un pārdomas raisa pētījuma secinājumi par atalgojumu – tas joprojām vērtējams kā salīdzoši zems salīdzinājumā ar līdzīgām konsultāciju un pakalpojumu jomām. Viens no skaidrojumiem šim faktam varētu būt arī salīdzinoši zemā izpratne gan valsts pārvaldē, gan biznesā par komunikācijas disciplīnas svarīgumu un ietekmi. Lai to mainītu, arī profesionāļiem pašiem tas jāskaidro, kā arī ar savu darbu un tā rezultātiem jāpierāda komunikācijas iespējas un loma. Pētījums arī parāda, ka darba slodze un intensitāte nozarē ir augsta - 31% no respondentiem strādā līdz pat 25% vairāk nekā noteikts darba līgumā, savukārt puse no respondentiem izjūt stresu darba vietā vairākas reizes nedēļā. Detalizēti izpētot pētījuma rezultāts, katrs noteikti atradīs īpaši sev interesējošus jautājumus un atbildes uz tiem. Pētījums notika 2014. gada nogalē, tā dati tika apkopoti un analizēti 2015. gada sākumā, par pamatu ņemot nozīmīgāko nozares pētījuma European Communication Monitor pēdējo gadu jautājumus, kā arī formulējot tieši Latvijas profesionālajai videi aktuālās tēmas. Pētījuma rezultāti un secinājumi balstās uz 250 pētījuma ietvaros saņemtām anketām.]]> Wed, 08 Apr 2015 11:22:48 GMT /olgakazaka/lv-sa-monitorings2015 olgakazaka@slideshare.net(olgakazaka) Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē strādājošo viedokļu monitorings 2015 olgakazaka Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē strādājošo viedokļu monitorings 2015 ir profesionāls pētījums, kas fiksē vienuviet aktuālos nozares jautājumus un izaicinājumus. Līdzībās runājot, šis 2015. gada pētījums ir nozares fotozuņēmums, ko veidojuši paši nozarē strādājošie, sniedzot pašvērtējumu savam darbam. Ideja par šāda pētījuma nepieciešamību ir virmojusi gaisā jau vairākus gadus, pirmais mēģinājums fiksēt nozares norises bija 2012. gadā, kad piltopētījumā tika testēta nozares speciālistu profesionālā identitāte. Nozares aktualitātes arī regulāri pēta Latvijas augstskolu studenti. Tomēr šis pētījums ir “ar ambīciju” kļūt par regulāru nozares monitoringu, kas ļaus dinamikā un gadu griezumā mums pašiem sekot līdzi un analizēt nozares procesus. Pētījumā rezultātā ir izveidots sabiedrisko attiecību profesionāļa portrets, kas parāda, ka kopumā sabiedrisko attiecību nozare Latvijā ir «jauna» (vairums speciālistu ir vecumā no 25-44 gadiem) un labi izglītota (gandrīz pusei ir maģistra grāds). Izglītība tiek nozvērtēta gan no darba devēja puses ar lielāku atalgojumu, gan tas sniedz lielāku pārliecību par sevi pašiem speciālistiem, sniedzot augstāku stabilitātes sajūtu darba vietā. Diskusijas un pārdomas raisa pētījuma secinājumi par atalgojumu – tas joprojām vērtējams kā salīdzoši zems salīdzinājumā ar līdzīgām konsultāciju un pakalpojumu jomām. Viens no skaidrojumiem šim faktam varētu būt arī salīdzinoši zemā izpratne gan valsts pārvaldē, gan biznesā par komunikācijas disciplīnas svarīgumu un ietekmi. Lai to mainītu, arī profesionāļiem pašiem tas jāskaidro, kā arī ar savu darbu un tā rezultātiem jāpierāda komunikācijas iespējas un loma. Pētījums arī parāda, ka darba slodze un intensitāte nozarē ir augsta - 31% no respondentiem strādā līdz pat 25% vairāk nekā noteikts darba līgumā, savukārt puse no respondentiem izjūt stresu darba vietā vairākas reizes nedēļā. Detalizēti izpētot pētījuma rezultāts, katrs noteikti atradīs īpaši sev interesējošus jautājumus un atbildes uz tiem. Pētījums notika 2014. gada nogalē, tā dati tika apkopoti un analizēti 2015. gada sākumā, par pamatu ņemot nozīmīgāko nozares pētījuma European Communication Monitor pēdējo gadu jautājumus, kā arī formulējot tieši Latvijas profesionālajai videi aktuālās tēmas. Pētījuma rezultāti un secinājumi balstās uz 250 pētījuma ietvaros saņemtām anketām. <img style="border:1px solid #C3E6D8;float:right;" alt="" src="https://cdn.slidesharecdn.com/ss_thumbnails/lvsamonitorings2015-150408112248-conversion-gate01-thumbnail.jpg?width=120&height=120&fit=bounds" /><br> Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē strādājošo viedokļu monitorings 2015 ir profesionāls pētījums, kas fiksē vienuviet aktuālos nozares jautājumus un izaicinājumus. Līdzībās runājot, šis 2015. gada pētījums ir nozares fotozuņēmums, ko veidojuši paši nozarē strādājošie, sniedzot pašvērtējumu savam darbam. Ideja par šāda pētījuma nepieciešamību ir virmojusi gaisā jau vairākus gadus, pirmais mēģinājums fiksēt nozares norises bija 2012. gadā, kad piltopētījumā tika testēta nozares speciālistu profesionālā identitāte. Nozares aktualitātes arī regulāri pēta Latvijas augstskolu studenti. Tomēr šis pētījums ir “ar ambīciju” kļūt par regulāru nozares monitoringu, kas ļaus dinamikā un gadu griezumā mums pašiem sekot līdzi un analizēt nozares procesus. Pētījumā rezultātā ir izveidots sabiedrisko attiecību profesionāļa portrets, kas parāda, ka kopumā sabiedrisko attiecību nozare Latvijā ir «jauna» (vairums speciālistu ir vecumā no 25-44 gadiem) un labi izglītota (gandrīz pusei ir maģistra grāds). Izglītība tiek nozvērtēta gan no darba devēja puses ar lielāku atalgojumu, gan tas sniedz lielāku pārliecību par sevi pašiem speciālistiem, sniedzot augstāku stabilitātes sajūtu darba vietā. Diskusijas un pārdomas raisa pētījuma secinājumi par atalgojumu – tas joprojām vērtējams kā salīdzoši zems salīdzinājumā ar līdzīgām konsultāciju un pakalpojumu jomām. Viens no skaidrojumiem šim faktam varētu būt arī salīdzinoši zemā izpratne gan valsts pārvaldē, gan biznesā par komunikācijas disciplīnas svarīgumu un ietekmi. Lai to mainītu, arī profesionāļiem pašiem tas jāskaidro, kā arī ar savu darbu un tā rezultātiem jāpierāda komunikācijas iespējas un loma. Pētījums arī parāda, ka darba slodze un intensitāte nozarē ir augsta - 31% no respondentiem strādā līdz pat 25% vairāk nekā noteikts darba līgumā, savukārt puse no respondentiem izjūt stresu darba vietā vairākas reizes nedēļā. Detalizēti izpētot pētījuma rezultāts, katrs noteikti atradīs īpaši sev interesējošus jautājumus un atbildes uz tiem. Pētījums notika 2014. gada nogalē, tā dati tika apkopoti un analizēti 2015. gada sākumā, par pamatu ņemot nozīmīgāko nozares pētījuma European Communication Monitor pēdējo gadu jautājumus, kā arī formulējot tieši Latvijas profesionālajai videi aktuālās tēmas. Pētījuma rezultāti un secinājumi balstās uz 250 pētījuma ietvaros saņemtām anketām.

Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē strādājošo viedokļu monitorings 2015 from Olga Kazaka

]]> 1083 2 https://cdn.slidesharecdn.com/ss_thumbnails/lvsamonitorings2015-150408112248-conversion-gate01-thumbnail.jpg?width=120&height=120&fit=bounds document Black http://activitystrea.ms/schema/1.0/post

http://activitystrea.ms/schema/1.0/posted

0 https://cdn.slidesharecdn.com/profile-photo-olgakazaka-48x48.jpg?cb=1584954072 https://cdn.slidesharecdn.com/ss_thumbnails/latvijasiedzivotajulabdaribasparadumi-170125162709-thumbnail.jpg?width=320&height=320&fit=bounds olgakazaka/latvijas-iedzivotju-labdarbas-paradumi Latvijas iedzivotāju l... https://cdn.slidesharecdn.com/ss_thumbnails/lvsamonitorings2015-150408112248-conversion-gate01-thumbnail.jpg?width=320&height=320&fit=bounds olgakazaka/lv-sa-monitorings2015 Latvijas sabiedrisko a...