2. Dzi勅o vnu tromboze un plau邸u artrijas trombembolija ir bie転kie komplikciju un nves
cloi pc 跳irur庁iskm opercijm, traumm vai dzemd朝bm, k ar朝 da転du medic朝nisku
stvok勅u gad朝jumos.
Tpc ir svar朝gi atpaz朝t pacientus ar paaugstintu venozs trombembolijas risku, k ar朝
laikus atpaz朝t jau notiku邸u trombemboliju un skt atbilsto邸u rst邸anu.
Nersttas PATE gad朝jum mirst朝ba var
sasniegt l朝dz pat 30%. Atbilsto邸a terapija var
mazint mirst朝bu l朝dz 2-8%.
AKTUALITTE
4. RISKA FAKTORI
Venozs trombembolijas riska faktorus iedala atkar朝b no PATE iespjam朝bas augsta,
vidja un zema riska faktori, k ar朝 pacienta atkar朝gie un situcijas atkar朝gie.
Pacienta atkar朝gie riska faktori prsvar ir nemain朝gi visbie転k onkolo庁iskas slim朝bas,
hroniska sirds un plau邸u mazspja.
Situcijas atkar朝gie riska faktori ir prejo邸i parasti ts ir situcijas, kad pacients ir
mazkust朝gs.
iem riska faktoriem jpievr邸 uzman朝ba, lai novrstu PATE, piemram, pirms
ortopdiskm un visprjs 跳irur庁ijas opercijm.
5. Riska faktori Pacienta
atkar朝gie
Situcijas
atkar朝gie
Izteikti augsta riska faktori
L笛zumi (g笛転as vai kju) +
G笛転as vai ce勅a endoprotez邸ana +
Liela apjoma visprj 跳irur庁ija +
Liela trauma +
Mugurkaula trauma +
Vidja riska faktori
Ce勅a artroskopisk 跳irur庁ija +
CVK +
超朝mijterapija +
Hroniska sirds vai elpo邸anas mazspja +
Hormonu aizstjterapija +
Onkolo庁ija +
Orl kontracept朝v terapija +
Insults ar paral朝zi +
Gr笛tniec朝ba/pcdzemd朝bu periods +
Anamnz VTE +
Trombof朝lija +
6. Riska
kategorija
Piemrs Prevencija Risks PE (%) Risks fatlai
PE (%)
zema neliela opercija pacientiem
<40 g.v. bez riska faktoriem
0,2 0,002
vidja neliela opercija ar riska
faktoriem; neliela opercija
pacientiem 40-60 g.v. bez riska
faktoriem; liela opercija
pacientiem <40 g.v. bez riska
faktoriem; imobilizti
pacienti ar smagm slim朝bm
hepar朝ns
nefrakciontais,
mazmolekulrais,
fondaparinux
1-2 0,1-0,4
augsta neliela opercija pacientiem
>60 g.v. bez riska faktoriem,
liela opercija pacientiem >40
g.v. ar riska faktoriem
nefrakciontais
hepar朝ns, fondaparinux
2-4 0,4-1,0
勅oti augsta liela opercija pacientiem >40
g.v., kuriem bijusi venoza
trombembolija,
hiperkoagulcija, g笛転as, ce勅a
artroplastija, g笛転as, elekt朝va
neiro跳irur庁iska opercija,
politrauma, muguras smadzeu
bojjums
MMH, orlie
antikoagulanti, elast朝gs
kompresijas
ze跳es, fondaparinux
pacientiem pc
ortopdiskm,
abdominlm,
toraklm opercijm
4-10 0,2-5
7. KLASIFIKCIJA:
mas朝va rakstur朝gs 邸oks un/vai hipotensija (sistoliskais
spiediens <90 mmHg vai TA pazemin邸ans >40 mmHg
ilgk nek 15 min笛tes, ja t clonis nav aritmija,
hipovolmija vai sepse),
nemas朝va submas朝va (ehokardiogrfij konstat LK
hipokinzi) un nemas朝va (normla LK funkcija).
8. KL暢NIKA
Klasisk tride:
pk邸s (bie転i prejo邸s) elpas tr笛kums,
asas pleirlas spes,
hemoptoja ir samr reta (parasti pie nemas朝vas PATE ar infarktu vai hemor庁iju).
Citi simptomi:
aizdusa, klepus,
tahikardija, tahipnoja,
spes aiz kr笛邸u kaula,
paaugstinta t属 (>38,5属C),
sinkope,
krepitcija, pieslpjums, bronhofonija.
10. TROMBOPROFILAKSE
Laba slimnieka apr笛pe stacionr, netraumjo邸a 跳irur庁ija, adekvta 邸跳idruma balansa
nodro邸in邸ana un agr朝na pacienta mobiliz邸ana samazina DVT ra邸ans risku.
Specifisks tromboprofilakses metodes var iedal朝t mehnisks un medikamentozs
metods.
11. MEHNISKS METODES
Mehnisko meto転u mr跳is ir mazint stzi kju vns, kad pacientam ir anestzija, vi邸 ir
imobilizts vai kdu citu iemeslu d勅 ir apgr笛tinta kju musku勅a pumpja darb朝ba.
Vienkr邸k un ltk metode ir vnu kompresijas ze跳u vai elast朝go sai邸u pielieto邸ana.
Pirms kompresijas terapijas pielieto邸anas jprliecins, vai pacientam nav arterils
nepietiekam朝bas. Visvienkr邸k to ir noteikt, prbaudot pulsu uz pdas artrijm. Ja tas
nav palpjams jnosaka pot朝tes-brahilais indekss, lai prliecintos par pietiekamu asins
pl笛smu. Ja indekss ir >0,8, dro邸i var lietot kompresijas ze跳es. Var pielietot ar朝
intermitjo邸o pneimatisko kompresiju, kad, slimniekam atrodoties imobilizt stvokl朝,
tiek mehniski mastas kjas.
12. Pateicoties noteiktam kompresijas spiedienam, kust朝bu laik kompresijas ze跳es
nodro邸ina mikromas転as efektu, kas uzlabo asins atteci no kju vnm.
Cilvkiem, kuru darbs saist朝ts ar ilgsto邸u stv邸anu vai sd邸anu, tiek
rekomendts lietot ts profilaktiski, jo gravitcijas spku ietekm asins krjas
apak邸stilbos un pds, radot tajs smaguma saj笛tu un t笛skas 邸ds stvoklis ir
priek邸noteikums DVT att朝st朝bai.
Mehnisko meto転u loma ir 朝pa邸i svar朝ga pacientiem ar augstu asio邸anas risku,
kam medikamentozs profilakses metodes ir kontrindictas (neiro跳irur庁ijas
pacienti, pacienti ar galvas/spinlu traumu, hemor庁isku insultu u.c.).
13. FARMAKOLO帳ISKS METODES
DVT profilaks par efekt朝viem tiek uzskat朝ti K vitam朝na antagonisti, glikozaminoglikni
un specifiskie tromb朝na vai aktivt X faktora inhib朝tori.
K vitam朝na antagonisti pierd朝ju邸i savu antikoagulanta efektu, blo跳jot normlo
koagulcijas faktoru II, VII, IX un X sintzi akns. Tomr emot vr, ka:
K vitam朝na antagonisti asocijas ar paaugstintu asio邸anas risku,
to kl朝nisk efektivitte pards pc trim l朝dz piecm dienm,
nepiecie邸ama cie邸a laboratorisk monitor邸ana un
ir iespjama mijiedarb朝ba ar citiem medikamentiem,
DVT un PATE profilaks tos praktiski nepielieto.
14. Glikozaminoglikni pa邸reiz ir bie転k lietotie antikoagulanti pasaul. aj
grup ietilpst hepar朝ns un tds hepar朝na derivts k MMH.
Nefrakciontais hepar朝ns jievada ar intravenozu vai subkutnu injekciju. T
biolo庁iskais pussabruk邸anas laiks ir 30-150 min笛tes, atkar朝b no devas.
Pielietojot hepar朝nu pa 5 000 DV divas tr朝s reizes dien, var efekt朝vi samazint
pcopercijas trombo転u un fatlu PATE skaitu.
Biolo庁iskie ierobe転ojumi saists ar asio邸anas komplikcijm,
trombocitopniju un osteoporozi.
Pielieto邸anas vienkr邸朝bas (standartizta subkutna injekcija vienreiz dien, kas
neprasa laboratorisko kontroli) un savu 朝pa邸朝bu d勅 MMH ir izvles
medikamenti DVT profilaks.
Specifiskie tromb朝na vai aktivt X faktora inhib朝tori.
15. INVAZ暢VS RSTANAS IESPJAS
Indikcijas:
pierd朝ta ak笛ta PATE vai proksimla DVT ar kontrindikcijm
antikoagulantu lieto邸anai vai ar asio邸anu pc to lieto邸anas,
recidivjo邸a PATE, lai gan pacients saem adekvtu
antikoagulciju,
PATE pacientiem ar sliktu kardiopulmonlo
rezervi.
Pastv iespja ievad朝t gan pagaidu,
gan pastv朝gos v. cava inferior filtrus.
16. IZMANTOT LITERAT的RA
Autoru kolekt朝vs: Ak笛ta plau邸u artrijas embolija. Diagnostika un rst邸ana. Vadl朝nijas.
R朝ga, 2001.
Autoru kolekt朝vs: Dzi勅o vnu tromboze. Diagnostika, rst邸ana un sekundr profilakse.
Vadl朝nijas. R朝ga, 2000.
Aija Maa: Plau邸u artrijas trombembolija. Latvijas rsts, oktobris, 2014.
Aldis Strlnieks: Dzi勅o vnu tromboze k multidisciplinra problma. Latvijas rsts,
oktobris, 2014.
D. Krievi邸: Jaunks atzias par venozo trombemboliju profilaksi. Doctus, j笛nijs, 2008.