ݺߣ

ݺߣShare a Scribd company logo

Ģeneralizētas epileptiskas lēkmes

•
•
Arnita Baklašova
Arnita Baklašova

Ģeneralizētas epileptiskas lēkmes.

1 of 17
ĢENERALIZĒTAS EPILEPTISKAS LĒKMES
Vienu epileptisku lēkmi dzīves laikā piedzīvo 2-5% cilvēku. Biežākie lēkmju veidi ir parciālas lēkmes (ar vai bez sekundāras ģeneralizācijas) – 60% slimnieku, primāri ģeneralizētas toniski-kloniskas lēkmes – 30%, bet absansi un mioklonijas – mazāk par 5% slimnieku.
Epilepsija ir cilvēka apziņas, uzvedības, uztveres, izjūtu, emociju, motoro un veģetatīvo funkciju pēkšņi traucējumi, kas nepakļaujas cilvēka gribai, ir stereotipi un mēdz atkārtoties.
EPILEPTISKA LĒKME Epileptiskas lēkmes rodas galvas smadzeņu neironu īslaicīgu darbības traucējumu (pārmērīgu elektrisko izlāžu) rezultātā. Jebkura galvas smadzeņu neironu grupa potenciāli ir epileptiska, līdz ar to epileptiska lēkme var izpausties ar jebkuras neironu grupas darbības traucējumu simptomātiku. Piemēram, ja lēkme rodas galvas smadzeņu rajonā, kas atbild par ožu, pacients jutīs īpatnēju smaržas sajūtu, ja par redzi atbildīgajā rajonā, tad zibensveida vai citus redzes fenomenus, ja par kustībām atbildīgajā rajonā, tad krampjus utt.
LĒKMJU KLASIFIKĀCIJA: • parciālas (fokālas) lēkmes, • ģeneralizētas lēkmes, • neklasificējamas lēkmes, • epileptiski stāvokļi.
ĢENERALIZĒTAS LĒKMES: • absansi – tipiskie un atipiskie, • miokloniskas lēkmes, • kloniskas lēkmes, • toniskas lēkmes, • toniski-kloniskas un • atoniskas lēkmes. Ģeneralizētas lēkmes sākas vienlaicīgi abās smadzeņu puslodēs, līdz ar to klīniski parasti novēro pēkšņu samaņas zudumu.
Klīniskajā praksē joprojām saglabājas jēdzieni lielā lēkme (grand mal) un mazā lēkme (petit mal). Šie termini ir saglabājušies no viduslaiku Francijas un parasti ar grand mal saprotam ģeneralizētu toniski-klonisku lēkmi, bet ar petit mal – absansus. Jāatzīmē, ka šādi jēdzieni neatbilst mūsdienu epileptisku lēkmju klasifikācijai un rada daudz neskaidrību, jo ar mazajām lēkmēm pacienti un ārsti mēdz apzīmēt arī parciālas lēkmes, miokloniskas lēkmes un citus īslaicīgu lēkmju veidus, tāpēc šādu vienkāršotu terminu lietošana rada jucekli un daudz neskaidrību.
TONISKI-KLONISKA KRAMPJU LĒKME Visdramatiskākais un biežākais ģeneralizēto lēkmju veids. Primāri ģeneralizēta toniski-kloniska lēkme sākas bez priekšsajūtas. Lēkme sākas ar tonisku krampju fāzi, ir dzirdams kliedziens, muskuļi toniski sasprindzināti ekstenzijā, opistotonuss, elpošana aizturēta, cianoze. Pēc tam seko kloniskā fāze – ritmiska, ģeneralizēta raustīšanās.
Atsevišķos gadījumos ir vērojama tikai toniskā vai tikai kloniskā fāze. Lēkme parasti ilgst 1-3 minūtes. Pēc lēkmes var būt reflektora urīna un fēču nolaišana, pacients samaņu atgūst pakāpeniski 15-60 minūšu laikā. Pēc lēkmes parasti ir galvas, muskuļu sāpes un miegainība.
TIPISKIE ABSANSI Pēkšņa, īslaicīga atslēgšanās uz dažām sekundēm, kuras laikā pacients zaudē kontaktu ar apkārtni, pārtrauc iesākto darbību. Plakstiņu rajonā var būt neliela raustīšanās. Lēkmes parasti ir ļoti biežas, pat vairāki desmiti dienas laikā. Tomēr bieži ne pacients, ne tuvinieki tās nav pamanījuši vai arī nepievērš tām uzmanību. Šādas lēkmes parasti vērojamas bērniem un noved pie mācīšanās traucējumiem, jo rada izteiktas koncentrēšanās grūtības.
ATIPISKIE ABSANSI Vērojami biežāk nekā tipiskie absansi, parasti kā simptomātiska epilepsija bērniem ar kādu galvas smadzeņu slimību. Atipiskie absansi ir ilgāki, papildus vērojamas mio- kloniskas vai atoniskas komponentes.
MIOKLONISKAS LĒKMES Ļoti īslaicīga muskuļu noraustīšanās, visbiežāk vērojama rokās kā fleksijas kustība (vienpusēja vai abpusēja). Rokās bieži izpaužas kā gribai nepakļauta priekšmetu nomešana (ja lēkmes brīdī pacients kaut ko tur), lēkme kājās var izraisīt kritienu. Samaņa zaudēta netiek.
TONISKAS LĒKMES Rumpja un sejas toniska savilkšanās, augšējo ekstremitāšu fleksija, apakšējo ekstremitāšu ekstenzija.
ATONISKAS LĒKMES Vērojams pēkšņs tonusa zudums posturālajos muskuļos, tāpēc pacients strauji krīt. Lēkmes ilgst dažas sekundes, pacients var nezaudēt samaņu, tomēr šādas lēkmes ir bīstamas biežā traumatisma dēļ. Nereti klīniski ir grūti atšķirt toniskas no atoniskām lēkmēm.
DIAGNOSTIKA Galvas smadzeņu elektriskai aktivitātei raksturīgas specifiskas izmaiņas lēkmes laikā; zūdot līdzsvaram starp bremzējošiem un uzbudinošiem mediatoriem, notiek pelēkās vielas neironu izlādēšanās, kuru reģistrē elektroencefalogrammā (EEG). Elektroencefalogrāfiska izmeklēšana jāveic jau pēc pirmās epileptiskās lēkmes. Ar standarta elektroencefalogrāfiju saprot 15-20 minūšu (zīdaiņiem un maziem bērniem EEG pieraksta laiks būs ilgāks) EEG pierakstu, veicot aktivācijas un slodzes testus – acu atvēršanas/aizvēršanas provi, hiperventilāciju līdz trīs minūtēm, fotostimulāciju ar ritmisko gaismu, audiostimulāciju.
Ģeneralizētas epileptiskas lēkmes
IZMANTOTĀ LITERATŪRA • J. Strautmanis: Ieskats epilepsijā. Doctus, jūnijs, 2008. • M. Gintere: Resursi epilepsijas diagnostikā: EEG-video sinhronā monitorēšana. Doctus, novembris, 2006.

More Related Content

Ģeneralizētas epileptiskas lēkmes

  • 2. Vienu epileptisku lēkmi dzīves laikā piedzīvo 2-5% cilvēku. Biežākie lēkmju veidi ir parciālas lēkmes (ar vai bez sekundāras ģeneralizācijas) – 60% slimnieku, primāri ģeneralizētas toniski-kloniskas lēkmes – 30%, bet absansi un mioklonijas – mazāk par 5% slimnieku.
  • 3. Epilepsija ir cilvēka apziņas, uzvedības, uztveres, izjūtu, emociju, motoro un veģetatīvo funkciju pēkšņi traucējumi, kas nepakļaujas cilvēka gribai, ir stereotipi un mēdz atkārtoties.
  • 4. EPILEPTISKA LĒKME Epileptiskas lēkmes rodas galvas smadzeņu neironu īslaicīgu darbības traucējumu (pārmērīgu elektrisko izlāžu) rezultātā. Jebkura galvas smadzeņu neironu grupa potenciāli ir epileptiska, līdz ar to epileptiska lēkme var izpausties ar jebkuras neironu grupas darbības traucējumu simptomātiku. Piemēram, ja lēkme rodas galvas smadzeņu rajonā, kas atbild par ožu, pacients jutīs īpatnēju smaržas sajūtu, ja par redzi atbildīgajā rajonā, tad zibensveida vai citus redzes fenomenus, ja par kustībām atbildīgajā rajonā, tad krampjus utt.
  • 5. LĒKMJU KLASIFIKĀCIJA: • parciālas (fokālas) lēkmes, • ģeneralizētas lēkmes, • neklasificējamas lēkmes, • epileptiski stāvokļi.
  • 6. ĢENERALIZĒTAS LĒKMES: • absansi – tipiskie un atipiskie, • miokloniskas lēkmes, • kloniskas lēkmes, • toniskas lēkmes, • toniski-kloniskas un • atoniskas lēkmes. Ģeneralizētas lēkmes sākas vienlaicīgi abās smadzeņu puslodēs, līdz ar to klīniski parasti novēro pēkšņu samaņas zudumu.
  • 7. Klīniskajā praksē joprojām saglabājas jēdzieni lielā lēkme (grand mal) un mazā lēkme (petit mal). Šie termini ir saglabājušies no viduslaiku Francijas un parasti ar grand mal saprotam ģeneralizētu toniski-klonisku lēkmi, bet ar petit mal – absansus. Jāatzīmē, ka šādi jēdzieni neatbilst mūsdienu epileptisku lēkmju klasifikācijai un rada daudz neskaidrību, jo ar mazajām lēkmēm pacienti un ārsti mēdz apzīmēt arī parciālas lēkmes, miokloniskas lēkmes un citus īslaicīgu lēkmju veidus, tāpēc šādu vienkāršotu terminu lietošana rada jucekli un daudz neskaidrību.
  • 8. TONISKI-KLONISKA KRAMPJU LĒKME Visdramatiskākais un biežākais ģeneralizēto lēkmju veids. Primāri ģeneralizēta toniski-kloniska lēkme sākas bez priekšsajūtas. Lēkme sākas ar tonisku krampju fāzi, ir dzirdams kliedziens, muskuļi toniski sasprindzināti ekstenzijā, opistotonuss, elpošana aizturēta, cianoze. Pēc tam seko kloniskā fāze – ritmiska, ģeneralizēta raustīšanās.
  • 9. Atsevišķos gadījumos ir vērojama tikai toniskā vai tikai kloniskā fāze. Lēkme parasti ilgst 1-3 minūtes. Pēc lēkmes var būt reflektora urīna un fēču nolaišana, pacients samaņu atgūst pakāpeniski 15-60 minūšu laikā. Pēc lēkmes parasti ir galvas, muskuļu sāpes un miegainība.
  • 10. TIPISKIE ABSANSI Pēkšņa, īslaicīga atslēgšanās uz dažām sekundēm, kuras laikā pacients zaudē kontaktu ar apkārtni, pārtrauc iesākto darbību. Plakstiņu rajonā var būt neliela raustīšanās. Lēkmes parasti ir ļoti biežas, pat vairāki desmiti dienas laikā. Tomēr bieži ne pacients, ne tuvinieki tās nav pamanījuši vai arī nepievērš tām uzmanību. Šādas lēkmes parasti vērojamas bērniem un noved pie mācīšanās traucējumiem, jo rada izteiktas koncentrēšanās grūtības.
  • 11. ATIPISKIE ABSANSI Vērojami biežāk nekā tipiskie absansi, parasti kā simptomātiska epilepsija bērniem ar kādu galvas smadzeņu slimību. Atipiskie absansi ir ilgāki, papildus vērojamas mio- kloniskas vai atoniskas komponentes.
  • 12. MIOKLONISKAS LĒKMES Ļoti īslaicīga muskuļu noraustīšanās, visbiežāk vērojama rokās kā fleksijas kustība (vienpusēja vai abpusēja). Rokās bieži izpaužas kā gribai nepakļauta priekšmetu nomešana (ja lēkmes brīdī pacients kaut ko tur), lēkme kājās var izraisīt kritienu. Samaņa zaudēta netiek.
  • 13. TONISKAS LĒKMES Rumpja un sejas toniska savilkšanās, augšējo ekstremitāšu fleksija, apakšējo ekstremitāšu ekstenzija.
  • 14. ATONISKAS LĒKMES Vērojams pēkšņs tonusa zudums posturālajos muskuļos, tāpēc pacients strauji krīt. Lēkmes ilgst dažas sekundes, pacients var nezaudēt samaņu, tomēr šādas lēkmes ir bīstamas biežā traumatisma dēļ. Nereti klīniski ir grūti atšķirt toniskas no atoniskām lēkmēm.
  • 15. DIAGNOSTIKA Galvas smadzeņu elektriskai aktivitātei raksturīgas specifiskas izmaiņas lēkmes laikā; zūdot līdzsvaram starp bremzējošiem un uzbudinošiem mediatoriem, notiek pelēkās vielas neironu izlādēšanās, kuru reģistrē elektroencefalogrammā (EEG). Elektroencefalogrāfiska izmeklēšana jāveic jau pēc pirmās epileptiskās lēkmes. Ar standarta elektroencefalogrāfiju saprot 15-20 minūšu (zīdaiņiem un maziem bērniem EEG pieraksta laiks būs ilgāks) EEG pierakstu, veicot aktivācijas un slodzes testus – acu atvēršanas/aizvēršanas provi, hiperventilāciju līdz trīs minūtēm, fotostimulāciju ar ritmisko gaismu, audiostimulāciju.
  • 17. IZMANTOTĀ LITERATŪRA • J. Strautmanis: Ieskats epilepsijā. Doctus, jūnijs, 2008. • M. Gintere: Resursi epilepsijas diagnostikā: EEG-video sinhronā monitorēšana. Doctus, novembris, 2006.

Editor's Notes

  1. https://www.pinterest.com/missy2606/tattoos/
  2. https://www.pinterest.com/missy2606/tattoos/
  3. http://health.howstuffworks.com/mental-health/neurological-conditions/epilepsy1.htm
  4. http://nursingcrib.com/nursing-notes-reviewer/seizure-disorder/
  5. http://www.uio.no/studier/emner/matnat/fys/FYS4250/h14/vedlegg/fys-4250-lecture_6.ppt
  6. http://healthmeup.com/news-healthy-living/epilepsy-symptoms-and-ways-to-control-seizures/24359
  7. http://www.doctus.lv/2008/6/ieskats-epilepsija