ݺߣ

ݺߣShare a Scribd company logo

Vēlīnā šizofrēnija

•
•
Arnita Baklašova
Arnita Baklašova

Vēlīnās šizofrēnijas klīnika.

1 of 8
VĒLĪNĀS ŠIZOFRĒNIJAS KLĪNIKA
ŠIZOFRĒNIJA Šizofrēnija ir garīga slimība, kam raksturīgi realitātes uztveres vai interpretācijas traucējumi. Tie visbiežāk izpaužas kā dzirdes halucinācijas, paranoīdi vai citādi murgi, dezorganizēta runa un domāšana, nozīmīgas sociālās adaptācijas un/vai darba spēju traucējumi. Šizofrēnija ir pati izplatītākā un smagākā psihiskā slimība ar kuru slimo apmēram 1% iedzīvotāju.
Pazīmes Agrīna šizofrēnija Vēlīna šizofrēnija Ļoti vēlīna šizofrēnija Vecums <40 no 40 līdz 65 >65 Dominantais dzimums vīrieši sievietes sievietes Paranoīdā šizofrēnija bieži ļoti bieži bieži Negatīvie simptomi ++ + – Domāšanas traucējumi + + – Smadzeņu struktūru abnormalitātes (piem., insults, audzējs) – – ++ Nelielas fiziskās anomālijas + + – Progresīva kognitīvās funkcijas pasliktināšanās – – ++ Šizofrēnija ģimenes anamnēzē + + – Tardīvās diskinēzijas risks + + ++ Neiroleptiķu diennakts deva augsta zema ļoti zema
Galvenās atšķirības starp agrīnu un vēlīnu šizofrēniju: • vīriešiem biežāk diagnosticē agrīnu šizofrēniju, pretēji vēlīnai, ko biežāk diagnosticē sievietēm. To saista ar estrogēnu spēju novērst psihožu rašanos (samazinoties estrogēnu līmenim dabiskā novecošanās procesā, zūd arī estrogēnu protektīvā iedarbība), • paranoīdā šizofrēnija biežāk konstatējama vēlīnās šizofrēnijas pacientiem, • pacientiem ar vēlīnu šizofrēniju retāk novēro negatīvos simptomus1 un kognitīvo funkciju traucējumus, turklāt šiem pacientiem ir labāka prognoze nekā tiem, kam šizofrēnija diagnosticēta jaunībā. 1Raksturīga vienmuļa un trula emocionālā pasaule un emocijas, runas nabadzība, gribas un motivācijas trūkums.
PARANOĪDĀ ŠIZOFRĒNIJA • izsekošanas, kaitēšanas, īpaša nozīmīguma, greizsirdības murgi, • komentējošas, draudošas, pavēlošas balsis, • ožas, taustes, viscerālās halucinācijas, • emociju, gribas un domāšanas traucējumi nav tik izteikti.
ĀRSTĒŠANA Antipsihotiskie medikamenti ir efektīvi jebkuras šizofrēnijas ārstēšanai. Jaunākie atipiskie antipsihotiskie medikamenti (piemēram, risperidons, olanzapīns, klozapīns) ir pirmās izvēles preparāti vecākiem cilvēkiem ar šizofrēniju. Šiem medikamentiem ir retāki ekstrapiramidālās sistēmas blakusefekti (piemēram, rigiditāte, trīce). Tā kā vecāki cilvēki ir jutīgāki uz ekstrapiramidāliem simptomiem, antiholīnerģisku toksicitāti un sedāciju, ir ļoti svarīgi sākumā izrakstīt preparātu mazās devās un pamazām kāpināt devu. Pacientiem ar vēlīnu šizofrēniju nepieciešama aptuveni puse no antipsihotisko medikamentu devas, ko lieto pacienti, kam šizofrēnija diagnosticēta jaunībā. Turklāt, pieaugot pacienta vecumam, devu nepieciešamības gadījumā var arī mazināt.
Kognitīvi biheiviorālā terapija un sociālo spēju treniņš (uzlabo funkcionēšanu, slimības menedžmentu, garstāvokļa svārstības vecākiem pacientiem), kā arī atbalsta psihoterapija ir svarīgas šizofrēnijas pacientu ārstēšanas sastāvdaļas.
IZMANTOTĀ LITERATŪRA • E. Tērauds: Psihisko un uzvedības traucējumu mūsdienīgas terapijas principi multidisciplinārā stacionārā un ambulatorā praksē. Rīga, 2013. • http://www.gsk.lv/Sizofrenija.html • Julie Loebach Wetherell, Dilip V. Jeste: Older adults with schizophrenia. ElderCare, Vol. 3, Issue 2. • Peter A. Wynn Owen and David J. Castle: Late-onset schizophrenia. Epidemiology, diagnosis, management and outcomes. Drugs & Aging, 15 (2), 81-89, August, 1999.

More Related Content

Vēlīnā šizofrēnija

  • 2. ŠIZOFRĒNIJA Šizofrēnija ir garīga slimība, kam raksturīgi realitātes uztveres vai interpretācijas traucējumi. Tie visbiežāk izpaužas kā dzirdes halucinācijas, paranoīdi vai citādi murgi, dezorganizēta runa un domāšana, nozīmīgas sociālās adaptācijas un/vai darba spēju traucējumi. Šizofrēnija ir pati izplatītākā un smagākā psihiskā slimība ar kuru slimo apmēram 1% iedzīvotāju.
  • 3. Pazīmes Agrīna šizofrēnija Vēlīna šizofrēnija Ļoti vēlīna šizofrēnija Vecums <40 no 40 līdz 65 >65 Dominantais dzimums vīrieši sievietes sievietes Paranoīdā šizofrēnija bieži ļoti bieži bieži Negatīvie simptomi ++ + – Domāšanas traucējumi + + – Smadzeņu struktūru abnormalitātes (piem., insults, audzējs) – – ++ Nelielas fiziskās anomālijas + + – Progresīva kognitīvās funkcijas pasliktināšanās – – ++ Šizofrēnija ģimenes anamnēzē + + – Tardīvās diskinēzijas risks + + ++ Neiroleptiķu diennakts deva augsta zema ļoti zema
  • 4. Galvenās atšķirības starp agrīnu un vēlīnu šizofrēniju: • vīriešiem biežāk diagnosticē agrīnu šizofrēniju, pretēji vēlīnai, ko biežāk diagnosticē sievietēm. To saista ar estrogēnu spēju novērst psihožu rašanos (samazinoties estrogēnu līmenim dabiskā novecošanās procesā, zūd arī estrogēnu protektīvā iedarbība), • paranoīdā šizofrēnija biežāk konstatējama vēlīnās šizofrēnijas pacientiem, • pacientiem ar vēlīnu šizofrēniju retāk novēro negatīvos simptomus1 un kognitīvo funkciju traucējumus, turklāt šiem pacientiem ir labāka prognoze nekā tiem, kam šizofrēnija diagnosticēta jaunībā. 1Raksturīga vienmuļa un trula emocionālā pasaule un emocijas, runas nabadzība, gribas un motivācijas trūkums.
  • 5. PARANOĪDĀ ŠIZOFRĒNIJA • izsekošanas, kaitēšanas, īpaša nozīmīguma, greizsirdības murgi, • komentējošas, draudošas, pavēlošas balsis, • ožas, taustes, viscerālās halucinācijas, • emociju, gribas un domāšanas traucējumi nav tik izteikti.
  • 6. ĀRSTĒŠANA Antipsihotiskie medikamenti ir efektīvi jebkuras šizofrēnijas ārstēšanai. Jaunākie atipiskie antipsihotiskie medikamenti (piemēram, risperidons, olanzapīns, klozapīns) ir pirmās izvēles preparāti vecākiem cilvēkiem ar šizofrēniju. Šiem medikamentiem ir retāki ekstrapiramidālās sistēmas blakusefekti (piemēram, rigiditāte, trīce). Tā kā vecāki cilvēki ir jutīgāki uz ekstrapiramidāliem simptomiem, antiholīnerģisku toksicitāti un sedāciju, ir ļoti svarīgi sākumā izrakstīt preparātu mazās devās un pamazām kāpināt devu. Pacientiem ar vēlīnu šizofrēniju nepieciešama aptuveni puse no antipsihotisko medikamentu devas, ko lieto pacienti, kam šizofrēnija diagnosticēta jaunībā. Turklāt, pieaugot pacienta vecumam, devu nepieciešamības gadījumā var arī mazināt.
  • 7. Kognitīvi biheiviorālā terapija un sociālo spēju treniņš (uzlabo funkcionēšanu, slimības menedžmentu, garstāvokļa svārstības vecākiem pacientiem), kā arī atbalsta psihoterapija ir svarīgas šizofrēnijas pacientu ārstēšanas sastāvdaļas.
  • 8. IZMANTOTĀ LITERATŪRA • E. Tērauds: Psihisko un uzvedības traucējumu mūsdienīgas terapijas principi multidisciplinārā stacionārā un ambulatorā praksē. Rīga, 2013. • http://www.gsk.lv/Sizofrenija.html • Julie Loebach Wetherell, Dilip V. Jeste: Older adults with schizophrenia. ElderCare, Vol. 3, Issue 2. • Peter A. Wynn Owen and David J. Castle: Late-onset schizophrenia. Epidemiology, diagnosis, management and outcomes. Drugs & Aging, 15 (2), 81-89, August, 1999.

Editor's Notes

  1. http://kitsuneorenji.deviantart.com/art/Schizophrenia-347757825
  2. http://marchetooo.deviantart.com/art/Schizophrenia-97896497
  3. https://www.braindecoder.com/voice-hearing-experience-in-schizophrenia-may-vary-from-one-culture-to-1381850145.html