2. iepazīšanās Kāds ir vispārējais fons, uz kura mums jāīsteno apvienoto klašu projekts? Kāda ir vide, kādi esam paši? Kas mani visvairāk satrauc mūsdienu skolā? Kāds ir mans skolas nākotnes redzējums (vīzija)?
3. Publicētais presē par apvienotām klasēm Apvienotās klases – biedē; neizbēgams ļaunums; ir skumja realitāte; stāvoklis ir patiesi satraucošs; dubults darbs, par to pašu samaksu(!); nenormāls režīms ... divas dziesmas vienlaikus dziedāt nevar ... kad skolā ir apvienotās klases , nenoliedzami cieš mācību procesa kvalitāte ... apvienotās klasēs ir grūti strādāt: vienā telpā ar dažāda līmeņa izglītības programmām ... apvienotās klases - iemesls, kāpēc vecāki meklē saviem bērniem citu skolu ... tagad daudz kur atkal ir apvienotās klases ! Bet kara nav bijis!” teica A.Rubiks.
4. Apskatāmo jautājumu secība Iepazīšanās Dažas nākotnes skolas iezīmes; Kas jāņem vērā pārejot uz apvienotām klasēm; Pamatojumi (psiholoģiskie, pedagoģiskie) darbam dažāda vecuma kolektīvos; Metodes; Piemēri; Tautskolas pieredze; Šķetiņina skola Krievijā; Nākotnes bērni;
5. Vai darbs apvienotās klasēs ir solis atpakaļ, un vai tas ir tikai kaut kas ļoti negatīvs? Vai darbs apvienotās klasēs bērnam vairāk atņem nekā dod? Bet varbūt šādai darba organizācijai ir arī kaut kas pozitīvs, kas nav saskatāms veco paradigmu gaismā?
6. Dažas, publikācijās rodamas, nākotnes skolas iezīmes Salīdzinot ar šāsdienas skolu tas nozīmē pāreju no centralizēti komandējošas sistēmas uz pašpārvaldi ; no uzdevuma sagatavot liku likām indivīdus ar zemu izglītības līmeni uz iedzīvotāju sagatavošanu ar augstu izglītības līmeni; no zināšanām uz domāšanas paņēmieniem, līdzekļiem; no konkurences uz sadarbību ; no izglītības iestāžu (valsts) mācību programmas uz individuālām mācību programmām ; no vispārpieņemtām uzvedības normām uz brīvu personību ar augstām garīgām vērtībām; no devīzes: „nav neaizvietojamu cilvēku” uz devīzi ” nav aizvietojamu cilvēku ”.
7. Kas jāņem vērā pārejot uz apvienotām klasēm Pāreja nav vienkārša. Nepieciešama īpaša sagatavotība –pārmaiņas skar visus! jāpāriet no vadības (frontālā, komandējošā, diktējošā) stila uz sadarbību ar skolēnu un skolēnu savstarpējo sadarbību jāveic mācību procesa individualizācija: mācību programmu veidošana katram bērnam atsevišķi; katra bērna izziņas spējas, pieredzes noskaidrošana nepietiek ar kāda skolotāja iniciatīvu – visam kolektīvam ir jābūt gribošam pārmaiņas - sevišķi skolas vadībai (jāveic izmaiņas skolas darba plānošanā, organizēšanā, skolas dokumentācijā utt.) skolotājam radikāli jāmaina sevi (tas nav formāls akts) skolotājam pašiem praktiski jāsagatavo savi mācību līdzekļi, jāapgūst jaunas metodes, paņēmieni ir jātop pietiekami radošam – situāciju dažādība pedagoģiskajā procesā daudzkāršojas pārejai vajadzīgs laiks
8. Pozitīvais veidojot apvienotās klases Dažāda vecuma bērnu apvienības ir dabīgas organizācijas formas, vienaudžu klases - mākslīgi un nesaprātīgi veidojumi, kas sabiedrībā nepastāv neformālo pulcēšanos jaukta vecuma grupās nosaka tā tuvība dabīgam modelim sabiedrībā -motivācija un personības izaugsmes nepieciešamība; -sociālās pieredzes, adaptācijas vajadzība; -augsts emocionālais un darījumu līmenis; -dabīga darbošanās satura un formu atlase. Vai tā nav mūsu pieredze, ka jaunākie skolēni atrod sekošanas paraugus vecākās klasēs un tamlīdzīgi? ka vienaudžu meiteņu un puišu intereses var krasi atšķirties? bērni ar bērniem labāk saprotas? bērnu tradīcijas ir ļoti noturīgas?
9. Ko iegūs bērni mācoties jauktās vecuma grupās? Māku iedzīvoties jebkurā kolektīvā Sadarboties kolektīva locekļu starpā Prasmi patstāvīgi pašpilnveidoties, patstāvīgi apgūt zināšanas, jaunas jomas Māku atrast savu vietu daudzveidīgajā pasaulē Māku patstāvīgi atrast problēmu risinājumus Būs psihiski līdzsvarotāki, pašapzinīgāki, radošāki, motivētāki Nebūs nesekmīgo
10. Metodes (1) Skolām un skolotājiem, kuri nevēlas atkāpties no ierastā, saglabā frontālo sistēmu, veicot nelielas izmaiņas - mācību telpas izkārtojumā (viena, vairākas telpas u.c.); darba organizācijā: katrai vecuma grupai savs mācību plāns vai vienots mācību plāns (tēmas; savietotas metodes), vienotas metodes, vai grupu darba formas
11. Grupu nodarbības Darba secība: Visai grupai izklāsta tēmu, definē problēmu Izskaidro darba secību (kā?, ko?, kad?) Sadala bērnus apakšgrupās (ja nepieciešams) Izdala grupām materiālus Bērni ar tiem iepazīstas, saplāno darba secību, sadala pienākumus Izpilda Apkopo rezultātus Atskaitās (prezentācijas)
12. Metodes (2) Skolām un skolotājiem, kuri vēlas jaunu apmācības modeli Telpas izkārtojums (darbvietas, interjers)? Vides mājīgums. Brīva pārvietošanās iespēja. Drošības sajūta. Skolēns laika saimnieks. Skolotājs - vērīgs, palīdzīgs, uzmundrinošs, saprotošs, draudzīgs Skolotājs “neved bērnu”, bet “iet aiz bērna” – atzīst bērna patstāvību Savstarpējās palīdzības modelis (pārejas modelis, kad visi vienaudži strādā pie vienas tēmas): A) izvirza „skolotāja” palīgus B) bērni atrod sev palīgus Svarīgs pašvērtējums un savstarpējais izvērtējums.
13. Metodes (3) 2 . Individuālais apmācību modelis ņemtas vērā katra bērna individuālās īpatnības ir svarīgi bērna tālākie nodomi (dzīves vīzija) mācību programmas ir konkretizētas katram bērnam pēc satura, līdzekļiem, darbības veidiem Darbu plāno: individuāli ar katru - katram skolēnam nepieciešams savs satura plāns; jāplāno darba metodes un kā tiks organizēts darbs; jāplāno aptuvens laiks vienas vai otras tēmas apguvei, bet kā atskaites laiks, ne kā obligāti izpildāms.
14. Metodes (4) Bērnam jāapgūst: patstāvīga darba iemaņas (kā mācīties, kad, kur, ko meklēt) Pašvērtēšana (kā sevi pārbaudīt, vērtēt) sadarbības veidi - sadarbība ar skolotāju; - sadarbība ar zinošu skolēnu; - kopīgs darbs pārī; darbs grupā; darbs kolektīvā (mainīgs pāru sastāvs).
15. Savstarpējās apmācības veidi (1) Katram skolniekam jāpilda trīs funkcijas: jāmācās, jāapmāca un jāvada mācību process. To var veikt individuālā, pāru, grupu un kolektīvā darbā Darbs pāros Katram skolēnam sava tēma katrs skolēns analizē, plāno, veido jautājumu kopu; atrāda skolotājam, uzlabo; apmāca pārinieku; Mainīgiem pāri – no tēmu daļām nonāk pie tēmas plāna; Katram skolēnam sava tēma, kurai vairākas daļas; pārī kopīgi sagatavo abu tēmu daļas – lasa, analizē, veido virsrakstu; mainās pāriem – katrs iepazīstina ar jau apgūto daļu otru un kopīgi strādā pie tēmās nākošās daļas utt. beigās apkopojums pa visām tēmām . Mainīgiem pāri – no skolotāja sagatavota plāna nonāk līdz tēmas saturam (līdzīgi kā iepriekš); Darbs mainīgos pāros ar uzdevumu kartiņām (skolotājs katram izsniedz uzdevumu kartiņas ar uzdevumiem un teorētiskām, praktiskām norādēm to veikšanai) Treniņa metode (kartiņas ar jautājumiem un atbildēm); Pārbaude (izmanto tos pašus līdzekļus, kā iepriekš); Palīdzība – no zinošākā, protošākā ; Kopīga izzināšana – viena tēma, vieni uzdevumi; Apmācība - viens otru ; Apspriešana (gūtas informācijas satura atjaunošana, analizēšana, viedokļa izteikšana, jautājumu uzdošana).
16. Apvienoto klašu darba piemēri darbu var organizēt vienlaicīgi divi skolotāji, izmantojot vairākas telpas Fizika + informātika individuāls darbs, izmantojot darba burtnīcas, literatūru; grupas darbs, vada vecākie skolēni; vairāki cikli (atkārtošana). Literatūra + audzināšana + ētika tikumiska īpašība – programmā paredzētais literatūras avots; radošas aktivitātes (luga, sacerējums, dzejolis, zīmējums un tamlīdzīgi); tikumisko īpašību dienasgrāmata.