AWT Jānis Priekulis LV
Kas trauc manu sirdi?
Kas trauc mani tā?
Griež mani un loka,
Un nerimst itnekā?
Kā mākoņi balti
Ap klintīm tur stāj.
Tie sauc mani līdzi,
Tie aicinot māj.
Lūk kraukļu bars lido,
Ir jānāk kaut kam,
Es ceļos un eju,
Es sekoju tam.
Pār kalniem, pār mūriem,
Gan zināšu, kurp:
Tur lejā mīt viņa,
Es lūkojos turp.
Kad rietošā saule
No pamales māj,
Iet viņa uz pļavu
Un strautmalā stāj.
Un, grimusi domās,
Tā neredz neko,
Un vakara ēnas
Jau tinas ap to.
Te pēkšņi kā zvaigzne
Es parādos tai,
Vismīļajai savai,
Visskaistākajai.
Vai redzi šo zvaigzni?
Nu brīnies Tu gan!
Pie kājām Tev esmu,
Tā la