�ݺ�ߣ

Editor's Notes

1. Pēdējo 100 gadu laikā ir noticis ievērojams tehnoloģiskais progress tradicionālajās lauku nozarēs – lauksaimniecībā, mežkopībā, zivsaimniecībā, arī amatniecībā un neliela apjoma rūpniecībāLīdz ar to arī būtiski samazinājies nodarbināto skaits šajās nozarēs. Rietumeiropas valstu pieredze liecina, ka lauksaimniecībā tiek nodarbināti vidēji 3-4% darbaspēka, Latvijā pašlaik 8%. Savukārt Dānijā – lauksaimniecības lielvalstī ar ļoti augstu inovāciju līmeni lauksaimniecībā – tikai 3%.Būtiskākais izaicinājums – kā radīt darba vietas laukos ar vidējiem/augstiem ienākumiem ārpus tradicionālajām nozarēm?
2. Lielas atšķirības republikas pilsētu un novadu nozaru struktūrāPakalpojumu sektors novados ciešai saistīts ar lauksaimniecību u.c. Tradicionālajām nozarēm – pakalpojumi zemniekiem un viņu ģimenēmVienotu lauku telpu veido novadu centri (pilsētas, ciemi) un pārējās teritorijas
3. Lauku teritorijās arī nākotnē būtiska loma būs tradicionālajām nozarēm - lauksaimniecībai un dabas resursu ieguvei.Pozitīvā ziņa – pieprasījums pēc pārtikas un enerģijas nākotnē augs līdz ar iedzīvotāju skaitu. Prognozēts 70% pieaugums līdz 2050.gadam. Un mūsu zemes un meži šeit sniedz plašas iespējas.Taču jaunas darba vietas galvenokārt radīsies, dažādojot lauku ekonomiku – attīstot tūrismu un brīvā laika pavadīšanas iespējas, sekmējot attālināto darbu, kad intelektuālais darbs tiek veikts no mājām vai citām telpām tuvu dzīvesvietai, izmantojot IKT,kā arī piesaistot iedzīvotājus, kas vēlas un var rast iespēju dzīvot lauku vidē – pensionārus, jaunas ģimenes ar bērniem, cilvēkus, kas dod priekšroku alternatīvam dzīvesveidam ekociematos u.tml.Skandināvijas pieredzeUz laukiem pārceļas ģimenes ar bērniem un vecāki cilvēki (dzīvescikla migrācija)Pieprasītākie lauki – tuvu pilsētām, ar bagātu kultūrvēsturisko mantojumu un ainavisku vidiVairāk kā pusei iedzīvotāju ir «otrās mājas» laukos, galvenokārt inteliģenceiIemesls - nacionālā identitāte cieši saistīta ar laukiemIespējas veidot jaunas darba vietas laukos tieši atkarīgas no mikro un mazās uzņēmējdarbības aktivitātes (nav daudz un lielu darba devēju, kas piedāvā darba vietas), inovāciju līmeņa, iedzīvotāju zināšanām un prasmēm, atbalsta uzņēmējdarbības attīstībai, kā arī vēlmes un spējām sadarboties gan starp lauku teritorijām, gan arī lauku teritorijām ar lielpilsētām. Attēlā:Pētījumi Eiropā liecina, ka bioloģisko produktu tirgus ik gadu palielinās par 10%-15%Camphill ciemats Rožkalni Burtnieku novadā, kur kopš 1999.gada lauku vidē uzturas cilvēki ar īpašām vajadzībāmMadonas novada ražotāju stends CentrāltirgūJaunas ģimenes pārceļas uz mazpilsētām un laukiem, meklējot mierīgāku un zaļāku vidiPatlaban Amatciemā jau ir uzbūvētas aptuveni 100 mājas, bet šī gada laikā vēl ir jāuzbūvē desmit mājas, jo ir pārdoti 110 zemesgabali
4. Mobilitāte - pasākumi pagastu un ciemu savienojumam vismaz divreiz dienā ar reģionālās un nacionālās nozīmes centriem, maršruta tīkla pārskatīšana Arī programma mazām lauku skolām (daļa no 20 milj. optimizācijai) un ārstnieciskā personāla piesaistei reģionos (7 milj.)Nav pamata apgalvot, ka 89 novadi ir zaudētāji, jo ceļi+nelauksaimnieciskāuzņēmējdarbība+LEADER ir 209 milj., aptuveni tikpat cik pilsētvidē