ݺߣ

ݺߣShare a Scribd company logo
7. Eirokodekss,
lietojamība un attīstība
Eirokodekss EN 1997-1,
ģeotehniskā projektēšana
01/11/2013
RTU BF Civilo ēku būvniecības katedras
Asoc. prof., Dr.sc.ing. Kaspars Bondars
LZP, LBS, LBPA, LĢTS, ISSMGE
Dr.sc.ing. K.Bondars

1
Ģeotehniskās
projektēšana LBN
LBN 207 9. punkts
Pamatu un pamatņu projektēšanā piemēro to Latvijas nacionālo
standartu prasības, kuru sarakstu pēc Ekonomikas ministrijas
ieteikuma sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts”
ir publicējusi laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
(MK 21.06.2004. noteikumu Nr.546 redakcijā)
LBN 207 10. punkts
Būvju pamati un pamatnes, kas projektēti atbilstoši standartam
LVS ENV 1991 un LVS ENV 1997, atbilst šī būvnormatīva
prasībām.
(Svītrots ar MK 24.02.2009. noteikumiem Nr.167.)

Dr.sc.ing. K.Bondars

2
Ģeotehniskās
projektēšana LBN

Dr.sc.ing. K.Bondars

3
Standartu pēctecība
•

•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•

СНиП 2.01.09-91 Здания и сооружения на
подрабатываемых территориях и
просадочных грунтах
СНиП 2.01.14-83 Определение расчетных
гидрологических характеристик
СНиП 2.02.01-83* Основания зданий и
сооружений
СНиП 2.02.02-85 Основания
гидротехнических сооружений
СНиП 2.02.03-85 “СВАЙНЫЕ
ФУНДАМЕНТЫ”
СНиП 2.02.04-88 Основания и фундаменты
на вечномерзлых грунтах
СНиП 2.02.05 - 87 “ФУНДАМЕНТЫ МАШИН
С ДИНАМИЧЕСКИМИ НАГРУЗКАМИ ”
СНиП 3.02.01 - 87 “Земляные сооружения,
основания и фундаменты”
СНиП 3.07.01-85 Гидротехнические
сооружения речные
СНиП 3.07.02-87 Гидротехнические морские
и речные транспортные сооружения
СНиП 3.07.03-85* Мелиоративные системы и
сооружения
СНиП 11-02-96 Инженерные изыскания для
строительства. Основные положения
Dr.sc.ing. K.Bondars

•

LBN 207 - 01 Ģeotehnika. Būvju pamati un
pamatnes. MK 27.05.2003. not. nr.284

•

LBN 214 - 03 Ģeotehnika. Pāļu pamati un
pamatnes. MK 18.12.2001. not. nr.520

•

LBN 224-05 "Meliorācijas sistēmas un
hidrotehniskās būves«

•

LBN 005 - 99 "Inženierizpētes noteikumi
būvniecībā" MK 02.05.2000. not. nr.168,
grozījumi: MK 29.04.2003. not. nr.220 un MK
01.06.2004. not. nr.515
4
Eirokodekss ieviešana
Ministru kabineta rīkojums Nr.455 2008.gada 29.jūlija
Eirokodeksa standartu nacionālais ieviešanas plāns
2008.-2011.gadam
Ministru kabineta rīkojums Nr.224
2012.gada 17.maijā (prot. Nr.27 6.§)
Par Eirokodeksa standartu nacionālo ieviešanas plānu
2013.-2014.gadam
1.posmā - līdz 2013.gada 1.septembrim - būvniecības
normatīvajā regulējumā tiek adaptēts Eirokodekss
"Konstrukciju projektēšanas pamati", 1. Eirokodekss
"Iedarbes uz konstrukcijām", 3. Eirokodekss "Tērauda
konstrukciju projektēšana", 5. Eirokodekss "Koka
konstrukciju projektēšana" un 7. Eirokodekss "Ģeotehniskā
projektēšana".
2.posmā…
3.posmā…
Dr.sc.ing. K.Bondars
5
Eirokodekss ieviešana

+
LVS EN 1997-1:2005 /AC:2009

+
LVS EN 1997-1 NA
Dr.sc.ing. K.Bondars

6
Eirokodekss ieviešana
Atbilstoši noslēgtajam Iepirkuma Līgumam Nr. EM2011/45-3 (noslēgts
2010.g. 8. novembrī), iepirkuma 3.daļa – Eirokodeksa standartu nacionālo
pielikumu un Latvijas Būvnormatīvu grozījumu projektu priekšlikumu izstrāde
ģeotehniskā projektēšanas jomā
Darbu veikšanai piesaistītie speciālisti:
Valters Celmiņš
SIA „Celmiņa būvkonstruciju projektēšanas birojs”,
valdes priekšsēdētājs
Sigita Dišlere
SIA „Solved”, valdes priekšsēdētāja
Valdis Markvarts
Juris Marnauza

SIA „Markvarta ģeotehniskais birojs”, galvenais
ģeotehniķis
SIA „Jūras projekts”, tehniskais direktors

Normunds Tirāns

SIA „IG-Kurbads”, valdes loceklis

Kaspars Bondars

RTU BF Civilo ēku būvniecības katedra, Asoc.
prof., (atbildīgais speciālists)
Dr.sc.ing. K.Bondars

7
Eirokodekss ieviešana
Izstrādāti
•
LVS EN 1997-1: 2005 NA, nosakot nacionālās izvēles parametrus
•
LVS EN 1997-2: 2007 NA , nosakot nacionālās izvēles parametrus
•
Nacionālo parametru izvēle pamatota ar analīzi un veikts to salīdzinājums ar citu
Eiropas valstu izvēli.
•
Veidots LBN 207 grozījumu priekšlikums, lai izslēgtu konfliktējošas metodikas.
•
Veidots LBN 214 grozījumu priekšlikums, lai izslēgtu konfliktējošas metodikas.
•
Izstrādāti LBN 207 (vai vienotā LBN XXX «Ģeotehniskā projektēšana») pielikumi:
– Pamatu iebūves dziļuma noteikšana
– Pamatu deformāciju aprēķins
– Pāļu pamatu projektēšana
•
EM un LVS STK 30 „Būvniecība” Standartizācijas tehniskās komitejas Eirokodeksu
apakškomitejai iesniegta vēstule par LBN 005 grozījumu nepieciešamību, lai izslēgtu
konfliktējošas metodikas.
•
Izstrādāta un nosūtīta vēstule Latvijas Ģeotehniķu savienībai par ģeotehniskās izpētes
metodikas izmaiņām un nepieciešamību pēc metodikas, kā interpretēt pēc SNiP
metodikas izstrādātās atskaites.
•
Izstrādāta Eirokodekss LVS EN 1997-1 un LVS EN 1997-2 terminu skaidrojošā
vārdnīca, lai nerastos pārpratumi šo terminu lietošanā
•
Organizēta Baltijas valstu ģeotehniķi sapulce, lai koordinētu NA parametru izvēli.
Dr.sc.ing. K.Bondars

8
Eiropas savienības DA izvēle
Eiropas savienības dalībvalstu pieņemtās Projektēšanas Situācijas (Design Approach) (uz 2013 gada septembris,
** - papildināts ar LV darba grupas rekomendācijām)

Aprēķina
piemērs

Nav
atbildes vai
nepilnīga

EN 1997-1, Projektēšanas Situācijas (DA)
visi DAs

DA 1

DA 2

DA 2*

DA 3

Seklie pamati

IRL, CZ

B, UK, PT,
LT, I, RO,
IS

F, I, EST,
FI, L, CY,
LV**

D, A, E, PL SLO,
GR

CH, NL, DK, S,
SK, N

Pāļu pamati

IRL, CZ

B, UK, PT,
LT, RO

IRL, CZ

B, UK, PT,
LT, I, RO,
IS

IRL, CZ

B, UK, PT,
LT, I, EST,
IS
Dr.sc.ing. K.Bondars

MK, MT, H,
BG, LU, TU
Atbalstsienu
konstrukcijas

Nogāzes

F, SK, CH, SE, D, A, E, NL,
SI, PL, DK, GR, L , S, I, FI,
CY, N, IS, LV**
F, CH, D, A, E, SI, PL, GR, L,
SLO, EST, CY, LV**

F,E, CY

Nepielieto

NL, DK, S, SK, N
N, NL, F, SK, CH,
SFI, D, A, PL, DK,
SLO, GR, L, RO,
S, LV**9
Sao Paulo metro stacijas avārija,
Brazīlija, 13/01/2007
http://news.bbc.co.uk/2/hi/in_pictures/62
58579.stm

Dzīvojamā ēka, Lianhuanan iela, Minhang apgabals,
Šanhaja, Ķīna, 27/06/2009
http://civil.iisc.ernet.in/~gls/Courses_files/FORENSIC%2
Dr.sc.ing. K.Bondars 0GEOTECHNICAL%20ENGINEERING.pdf
10
EN 1990 definētie principi,
robežstāvokļi, ULS
Projektēšanā ievērtējamās situācijas
Konstrukcija ir kritiskā stāvoklī, ja tā nespēj normāli pildīt tai paredzētās
funkcijas vai arī tā var zaudēt savu stabilitāti un kļūt nederīga tālākai
izmantošanai. Tas nozīmē, ka izveidojoties vienam no kritiskajiem
stāvokļiem konstrukcija vairs nevar apmierināt lietotāja prasības.
Konstrukciju aprēķinos šos kritiskos stāvokļus definē, kā robežstāvokļus.
Atkarībā no tā vai jāveic stiprības un stabilitātes vai lietošanas kvalitātes
aprēķins, tiek apskatītas divas robežstāvokļu grupas:
•

Nestspējas vai stiprības robežstāvokļi (EQU, GEO, STR, FAT, UPL, HYD,
...)

•

Lietojamības robežstāvokļi (SLS)

Konstrukcijas projektēšanas laikā ir jānosaka svarīgākās ievērtējamās
situācijas,kas raksturo apstākļus, kuros konstrukcijai ir jāizpilda tai
paredzētās funkcijas.
Dr.sc.ing. K.Bondars

11
EN 1990 definētie principi,
robežstāvokļi, ULS
Kā svarīgi ir jāpārbauda šādi nestspējas robežstāvokļi:
1. EQU: statiskā līdzsvara robežstāvoklis - konstrukcijas vai kādas tās daļas,
kas tiek uzskatīts par stingu ķermeni, statiskā līdzsvara zaudēšana:
2. STR: konstrukcijas sabrukšanas vai pārmērīgas deformācijas
robežstāvoklis - konstrukcijas vai konstruktīvu elementu, tajā skaitā
pamatņu, pāļu, pamata sienu, utt. iekšēji bojājumi vai pārmērīgas
deformācijas, kur konstrukcijas materiālu stiprība ir galvenais faktors;
3. GEO: grunts pārmērīgas deformācijas robežstāvoklis - grunts bojājumus
vai pārmērīga deformācija, kur grunts vai iežu stiprība ir būtisks faktors
pretestības nodrošināšanai;
4. FAT:

konstrukcijas vai konstruktīvu elementu noguruma bojājums;

5. UPL: gruntsūdens celējspēka un līdzsvarojošo spēku robežstāvoklis –
gruntsūdens spiediena līdzsvars ar konstrukciju un apbērumu pašsvaru,
berzi pret konstrukcijas virsmu un enkurojuma sistēmas spēkiem;
6. HYD: konstrukciju sabrukums vai bojājums no gruntsūdens cēlējspēka –
poru spiediena līdzsvars ar stabilizējošajiem spēkiem;
Un gruntsūdens izsaukti strukturāli bojājumi
Dr.sc.ing. K.Bondars

12
EN 1990 definētie principi,
robežstāvokļi, ULS
Kā svarīgi ir jāpārbauda šādi nestspējas robežstāvokļi:
EQU, GEO, STR, FAT, UPL, HYD
Un gruntsūdens izsaukti strukturāli bojājumi:
7. Grunts struktūras iekšēja erozija: gruntsūdens filtrācijas izsaukta grunts
daļiņu izskalošana, visbiežāk putekļaino daļiņu izskalošanas radīta grunts
uzirdināšanās;
8. Kanālu izskalojumi: gruntsūdens plūsmas radīti kanālveida izskalojumi
grunts būvēs.

Dr.sc.ing. K.Bondars

13
Ēku un būvju pamatu
projektēšana,
robežstāvokļi, ULS

Dr.sc.ing. K.Bondars

14
GEO: grunts pārmērīgas
deformācijas robežstāvoklis
Ed ≤ Rd,

Dr.sc.ing. K.Bondars

15
STR: konstrukcijas sabrukšanas
vai pārmērīgas deformācijas
robežstāvoklis

Ed ≤ Rd,
Dr.sc.ing. K.Bondars

16
STR: EN 1997-1, punkts 9.7.
Galējo robežstāvokļu
projektēšana, atbalstsienām
noteiktās pārbaudes

Balsta un konstrukciju sagrūšanas robežstāvokļa pārbaude (STR).
Dr.sc.ing. K.Bondars

17
EQU: statiskā līdzsvara
robežstāvoklis
Pa

Ea
Ep

Rtoe

Slogojuma komponentes:
• Enkura spēks Pa
• Aktīvais grunts spiediens Ea
Pretetības komponentes:
• Pasīvais grunts spiediens Ep
• Elementa gala pretestība
Rtoe
Ea = F (ϕ´, δa), Ep = F (ϕ´, δp)

Ed,dst ≤ Ed,stb,
Dr.sc.ing. K.Bondars

18
EQU: Atbalstsienas
vispārējās noturības
pārbaude
Globālās drošības
koncepts:
η = Mres(ϕ´k,c´k) / Mdriv
Vispārējās drošības
faktors F:
F = Rd (ϕ´d,c´d) / Ed
Drošības koeficients: 1/F

Dr.sc.ing. K.Bondars

19
SLS: konstrukcijas
pārmērīgas deformācijas
robežstāvoklis

Ed ≤ Cd
Dr.sc.ing. K.Bondars

20
FAT: konstrukcijas vai
konstruktīvu elementu
noguruma bojājums

http://www.renovobikes.com/wood-seriously/

Dr.sc.ing. K.Bondars

21
UPL: gruntsūdens
celējspēka un līdzsvarojošo
spēku robežstāvoklis
Gsoil,d
Uk = γw⋅ (H2 – H1) ⋅ A
Uk = γw ⋅ H ⋅ A

H1
H
Gstr,d

Td

H2

Ud = γG,dst ⋅ γw ⋅ H ⋅ A

Td

Vdst,d ≤ Gstb;d + Rd
Ud

Ud ≤ Gstr,d + Gsoil,d + Td

Dr.sc.ing. K.Bondars

22
UPL: pārbaude uz
gruntsūdens cēlējspēku
Berzes spēka pret sienu
Fs, ievērtēšana
FS,k = E0,k ⋅ tan δk ⋅ η

G

FS

E0,k : Grunts miera stāvokļa
spiediens
δk : Sienas berzes leņķis
FS,k = Ea,k ⋅ tan δa,k ⋅ η

g

FS

Dr.sc.ing. K.Bondars

Ea,k : Grunts aktīvais
spiediens
δa,k : Sienas berzes leņķis
η = 0.8 (modeļa faktors)
23
HYD: konstrukciju
sabrukums vai bojājums no
gruntsūdens cēlējspēka
G´
S´

Ūdens cēlējspēks Sk:
Sk = i ⋅ γW ⋅ V

Smilts

Grunts kolonas efektīvais
svars G´k:

Dr.sc.ing. K.Bondars

G´k = γ´ ⋅ V
HYD robežstāvoklis:
Sk⋅ γdst ≤ G´k⋅ γG,stb

24
Hidrauliska atteice,
(bojājumi)

Erozijas tipi:
• Virsēja sufozija
• Iekšēja sufozija
• Ārēja erozija
• Iekšēja erozija

Dr.sc.ing. K.Bondars

25
Grunts struktūras iekšēja
erozija un
kanālu izskalojumi
Slānis ar zemu filtrāciju

Dr.sc.ing. K.Bondars

26
EN 1991, Slodzes un
iedarbes ģeotehniskajā
projektēšanā.

Tehnikas novietnes angārs,
SIA «Nītava-1»,
Tukuma nov, Degole, 03/01/2011
http://www.ntz.lv/tukuma/sniega-postijumicitur-tukuma-novada/

Dr.sc.ing. K.Bondars

Tartu apkaime, Igaunija, 28/11/2006
Autora foto

27
EN 1991, Slodzes un
iedarbes ģeotehniskajā
projektēšanā.

Latvijā jūtama zemestrīce 2004. gada 21.
septembrī
Kaļiņingradas apgabals Krievijā, stiprums
4,4 (11:05) un 5,0 (13:32) balles pēc Rihtera
skalas
Latvijā sasniedzot 3,8 balles
Jūrmala, 15/05/2010
http://www.emsccsem.org/Files/news/Earthquakes_reports/ http://www.diena.lv/dzivesstils/daba/atklasdzintaru-skatu-torni-733043
KALININGRAD_surface_observations.php
Dr.sc.ing. K.Bondars

28
EN 1991, Slodzes un
iedarbes ģeotehniskajā
projektēšanā.
Pastāvīgā slodze
Pašsvars

Mainīgā slodze
Lietderīgā slodze

QN,k

Sniega un ledus slodze

Gk

QS,k

Iepriekšējais uzspriegums

Pk

Vēja slodze

QW,k

Grunts spiediens

GE,k

Termiskā slodze

QT,k

Pastāvīgs šķidruma spiediens

GH,k

Mainīgā šķidrumu slodze

QH,k 2)

Netieša, nevienmērīgas
sēšanās izraisīta slodze

Q∆,k 1)

2)

Negadījumu slodze [EN 1991-1-7]

Ad

Seismiskā slodze

AEd

[EN 1998-1]

1) Aprēķina

lielumi Q∆,d var tikt lietota raksturojošo vērtību vietā nevienmērīgas sēšanās
izraisītas slodzes gadījumā.

2) Šķidrumu

spiediens jāuzskatīta kā mainīga slodze.
Šķidrumu spiediens, kura lielums noteikts ar ģeometriskiem vai hidroģeoloģiskiem
noteikumiem jāuzskata kā pastāvīga slodze.
Dr.sc.ing. K.Bondars
29
Projektēšanas situācija 2
(DA 2)
DA 2

Qd = γQ ⋅ Qk = 1.50 ⋅ Qk
Gd = γG ⋅ Gk = 1.35 ⋅ Gk
qd = γQ ⋅ qk = 1.50 ⋅ qk
γϕ´ = γc = 1.00
ϕ´d = ϕ´k, c´d = c´k
EQ,d = EQ(ϕ´d, c´d, qd)
EG,d=γG⋅EG(ϕ´d, c´d)=1.35⋅EG(ϕ´k,c´k)
Vd, Hd, Md
Rv,k = F(Md, Vd, Hd, ϕ´d, c´d)
Rv,d = Rv,k / γRv
= Rv,k /1.40
Vd = ΣVG,d +ΣVQ,d
Dr.sc.ing. K.Bondars

30
Projektēšanas pamatprincipi
pēc Eirokodekss:
Būvkonstrukciju aprēķinu pamatprincips nemainīgi ir:
Ed ≤ Rd
Ed – Iedarbju aprēķina vērtības
Rd – Pretestību aprēķina vērtības

Dr.sc.ing. K.Bondars

31
STR / GEO aprēķinu
blokshēma

Dr.sc.ing. K.Bondars

32
Ģeotehniskās projektēšanas
blokshēma:
Inženierģeoloģiskā izpēte ar
datu apstrādes varbūtību α = 0.95,
Xk – materiāla īpašību raksturīgie lielumi:
c–
grunts saiste;

Slodžu un iedarbju raksturojošās vērtības,
Ek –
Gk –

c' –

efektīvā grunts saiste Mora diagrammā;

cu –

nedrenētas grunts saiste;

qc;k – grunts pamatnes pretestības
raksturīgais lielums;

spiediena

fs;i;k – sānu virsmas berzes raksturīgās pretestības
lielums i – tajā grunts slānī;
u–

poru ūdens spiediens;

γ–

īpatnējais svars;

φ' –

efektīvā sprieguma bīdes pretestības leņķis;

E–
Rc –
e–
WL –
IL –

materiāla īpašību raksturīgie lielumi:
pašsvara raksturojošās vērtības;

Qk –

lietderīgās

slodzes

raksturojošās

vērtības;
QW;k – vēja slodzes raksturojošās vērtības;
QS;k – sniega slodzes raksturojošās vērtības;
MG;k – pašsvara momenta raksturojošās vērtības;

deformāciju modulis;
klinšainu grunšu vienass spiedes pretestība;
porainības koeficients;
mitruma saturs;
plascititātes skaitlis;

MQ;k – lietderīgās slodzes raksturojošās vērtības;
Ak –

Dr.sc.ing. K.Bondars

avārijas slodzes raksturojošās vērtības

33
Ģeotehniskās projektēšanas
blokshēma:
γM – materiālu
parciālie faktori no
DA1; DA2 vai DA3
Xd – grunts
raksturlielumu
aprēķina vērtības

γE – slodžu
parciālie faktori no
DA1; DA2 vai DA3
Robežstāvokļu
aprēķins

Ed – slogojuma
raksturlielumu
aprēķina vērtības

GEO – Pamatnes nestspējas aprēķins
EQU – Pamata līdzsvara aprēķins
SLS – Pamata deformāciju aprēķins
STR – Pamata konstrukcijas nestspējas aprēķins
UPL – Pazemes ūdens cēlējspēka un līdzsvarojošo spēku aprēķins
HYD – Konstrukciju sabrukums vai bojājums no gruntsūdens cēlējspēka
Grunts struktūras iekšēja erozija
Kanālu izskalojumi
Dr.sc.ing. K.Bondars

34
Ģeotehniskās projektēšanas
blokshēma:
GEO – Pamatnes
nestspējas aprēķins

DA1 – Projektēšanas situācija 1
DA2 – Projektēšanas situācija 2
DA3 – Projektēšanas situācija 3
EQU – Pamata
līdzsvara aprēķins

Horizontālas slodzes un grunts prizmu līdzsvara aprēķins
NogāzesK.Bondars
noturības aprēķins
Dr.sc.ing.

35
Ģeotehniskās projektēšanas
blokshēma:
SLS – Pamata deformāciju aprēķins

Deformāciju aprēķins (sēšanās, horizontālie pārvietojumi)
Sasvēršanās aprēķins
Nevienmērīgu deformāciju aprēķins
STR – Pamata konstrukcijas nestspējas
aprēķins (pēda)

Stiprības aprēķins liecē (katrai pakāpei un celmam)
Stiprības aprēķins uz šķērsspēku (katras pakāpes) caurspiešana)
Kolonas pievienojuma aprēķins (ligzda vai enkurbloks)
Dr.sc.ing. K.Bondars

36
Apvienotā tabula
EN 1990 un EN 1997-1
Parametrs

Simbols

UPL

HYD

GEO/STR - Drošības koeficientu komplekti

EQU
A1

A2

Mainīgā slodze (Q)

Nelabvēlīga

γG, dst

1.0

1.35

1.1

1.35

γG, stb

0.9

0.9

0.9

1.0

γQ, dst

1.5

1.5

1.5

1.5

-

-

γA, dst

1.0

1.0

1.0

-

-

-

R3

-

-

Labvēlīga
Ārkārtas slodze (A)

R2

1.3

-

R1

1.0

Nelabvēlīga

M2

1.0

Labvēlīga

Pastāvīgā slodze (G)

M1

Nelabvēlīga
Labvēlīga

Koeficients efektīvajam iekšējās berzes
leņķim (tanφ')

γφ'

1.25

1.25

1.0

1.25

Efektīvā sasaiste (c')

γc'

1.25

1.25

1.0

1.25

Grunts nedrenētā bīdes pretestība (cu)

γcu

1.4

1.4

1.0

1.4

Brīvas spiedes stiprībah (qu)

γqu

1.4

1.0

1.4

Svara blīvums (γ)

γγ

1.0

1.0

1.0

Pāļu stiepes pretestība (R)

γs;t

1.4

Enkurojuma pretestība (R)

γa

1.4

Nestspējas pretestība (Rv)

γRv

1.0

1.4

1.0

Slīdes pretestība (Rh)

γRh

1.0

1.1

1.0

Grunts pretestība (Re)

γRe

1.0

1.4

1.0

Projektēšanas pieeja DA 1

Kombinācija 1

(A1 + M1 + R1)

Kombinācija 2

(A2 + M2 + R2)

Projektēšanas pieeja DA 2
Projektēšanas pieeja DA 3

Pāļi un enkuri

(A1+ M1+ R1)
(A2 + (M1 or M2) + R4)

(A1 + M1 + R2)
(A1* vai A2†) "+" M2"+" R3

* uz konstrukciju iedarbēm † uz ģeotehniskajām iedarbēm

Dr.sc.ing. K.Bondars

37
Projektētāju un ģeotehniķu
mijiedarbība dažādos
projektēšanas un projektu
realizācijas etapos
LVS EN 1997-1 1.3 (2) Šajā standartā ietvertie noteikumi ir balstīti uz tālāk
minētiem pieņēmumiem:
• projektam nepieciešamos datus iegūst, apkopo un interpretē attiecīgi
kvalificēts personāls;
• konstrukcijas projektē atbilstoši kvalificēts un pieredzējis personāls;
• starp visu datu apstrādē, projektēšanā un būvniecībā iesaistīto personālu
pastāv pietiekama vienotība un komunikācija;
• uzņēmumos, rūpnīcās un būvlaukumos ir nodrošināta pietiekama
būvniecības gaitas uzraudzība un kvalitātes kontrole;
• būvdarbus, atbilstoši standartiem un tehniskajiem noteikumiem, izpilda
kvalificēts un pieredzējis personāls;
• celtniecības materiālus un konstrukcijas izmanto kā norādīts šajā standartā
vai atbilstošās materiālu un konstrukciju specifikācijās vai tehniskajos
noteikumos;
• konstrukciju atbilstoši uzturēs, lai garantētu tās drošumu un lietojamību visā
noteiktajā kalpošanas laikā;
Dr.sc.ing. K.Bondars
38
• konstrukciju izmantos projektā noteiktajiem mērķiem.
Projektētāju un ģeotehniķu
mijiedarbība dažādos
projektēšanas un projektu
realizācijas etapos
Projektu attīstība – konsultācija par būvniecības vietas
ģeotehniskajiem apstākļiem
Ģeotehniskā izpēte – uzdevums ģeotehniskajai izpētei ar
iecerētās būves raksturlielumiem
Ģeotehniskā projektēšana – pamatnes stingums un
noturība, kā divvirziena informācija
Ģeotehniskā uzraudzība – projekta realizācija un
ekspluatācija

Dr.sc.ing. K.Bondars

39
Ģeotehniskā izpēte
Projektu attīstība:
Atbilstoši Ministru kabineta 29.09.2004. rīkojumam nr. 713, apvienojoties
Vides ministrijas padotībā esošajām iestādēm – valsts aģentūrai “Latvijas
Hidrometeoroloģijas aģentūrai”, Latvijas Vides aģentūrai un Valsts
ģeoloģijas dienestam, ar 2005.gada 1.janvāri darbu uzsākusi valsts
aģentūra "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra".
http://mapx.map.vgd.gov.lv/geo3/
http://www.meteo.lv/lapas/geologija/valsts-geologijas-fonds/valstsgeologijas-fonds?id=1215&nid=498

Dr.sc.ing. K.Bondars

40
Ģeotehniskā izpēte
Ģeotehniskā izpēte pēc LVS EN 1997-2:2007
Izpētes uzdevuma un ieteicamā apjoma piemēri pielikumā B.3
a) Pamati

b) Būve
B.1 attēls
Augstceltnes,
inženierbūves

(5) Augstceltnēm un inženierbūvēm jā pielieto lielākā vērtība no sekojošajām
izteiksmēm (skat. B.1a attēlu):
za ≥ 6 m
un za ≥ 3,0 × bF
kur bF
pamata īsākā mala.
(6) Plātņveida pamatiem un būvēm ar vairākiem pamatu elementiem, kuru
iedarbe tiek pārnesta uz dziļākiem slāņiem:
za ≥ 1,5 × bB
Dr.sc.ing. K.Bondars
kur bB mazākās būves malas garums (skat. B.1b attēlu).

41
Ģeotehniskā izpēte
B.5. attēls. Būvbedres

(10) Būvbedres (skat B.5 attēlu):
Ja pjezometriskais līmenis un pazemes ūdens līmenis atrodas zem būvbedres
pamatnes, jāpieņem lielākā vērtība no sekojošām izteiksmēm:
za ≥ 0,4h
za ≥ (t + 2,0) m
kur
t
ieraktā atbalsta dziļums;
h
būvbedres dziļums.
Ja pazemes ūdens līmenis un pjezometriskais līmenis ir virs būvbedres pamatnes,
jāizvēlas lielākā no sekojošām izteiksmēm:
za ≥ (1,0H + 2,0) m
za ≥ (t + 2,0) m
kur
H
pazemes ūdens līmeņa augstums virs būvbedres pamatnes;
t
ieraktā atbalsta dziļums.
Ja sprostslānis nav sasniegts līdz šādam dziļumam:
za ≥ (t + 5) m
Dr.sc.ing. K.Bondars
42
Ģeotehniskā izpēte
B.7. attēls. Pāļu puduris

(13) Pāļiem (skat B.7 attēlu) jāizpilda trīs sekojoši nosacījumi:
za ≥ 1,0 bg
za ≥ 5,0 m
za ≥ 3 DF kur
DF pāļa apakšējās daļas diametrs un
mazākais pāļu pamatnes plaknē veidota taisnstūra mazākās malas izmērs,
bg
kurš ietver pāļu puduri. Dr.sc.ing. K.Bondars
43
Ģeotehniskā izpēte
Ģeotehniskā izpēte pēc LVS EN 1997-2:2007 metodikas un
Identification and classification of soil
14688-1 Soil identification and description
14688-2 Soil classification
Identification and classification of rock
14689-1 Rock identification and description
Laboratory testing of soil
17892-1 Water content
17892-2 Density of fine-grained soil
17892-3 Particle density – pycnometer method
17892-4 Particle size distribution
17892-5 Incremental loading oedometer test
17892-6 Fall cone test
17892-7 Unconfined compression test on fine-grained soils
17892-8 Unconsolidated undrained triaxial test
17892-9 Consolidated triaxial compression tests on water-saturated soils
17892-10 Direct shear tests
17892-11 Permeability determination by constant and falling head
17892-12 Atterberg limits
Dr.sc.ing. K.Bondars

44
Ģeotehniskā izpēte
Field testing
22476-1 Electrical cone and piezocone penetration tests
22476-2 Dynamic probing
22476-3 Standard penetration test
22476-4 Me´nard pressuremeter test
22476-5 Flexible dilatometer test
22476-6 Self-boring pressuremeter test
22476-7 Borehole jack test Under development
22476-8 Full displacement pressuremeter test
22476-9 Field vane test Under development
22476-10 Weight sounding test
22476-11 Flat dilatometer test
22476-12 Mechanical cone penetration test (CPTM)
22476-13 Plate loading test

Dr.sc.ing. K.Bondars

45
Ģeotehniskā izpēte
Geohydraulic testing
22282-1 General rules
22282-2 Water permeability tests in a borehole without packer
22282-3 Water pressure tests in rock
22282-4 Pumping tests
22282-5 Infiltrometer tests
22282-6 Water permeability tests in a borehole using closed systems
Sampling methods and groundwater measurements
22475-1 Technical principles for execution
22475-2 Qualification criteria for enterprises and personnel
22475-3 Conformity assessment of enterprises and personnel by third party
Testing of geotechnical structures
22477-1 Pile load test by static axially loaded compression
22477-2 Pile load test by static axially loaded tension test
22477-3 Pile load test by static transversely loaded tension test
22477-4 Pile load test by dynamic axially loaded compression test
24777-5 Testing of anchorages
22477-6 Testing of nailing
22477-7 Testing of reinforced fill
Dr.sc.ing. K.Bondars
46
Ģeotehniskā izpēte
LVS EN 1997-2 B.2 Būvpamatnes izpētes
metodikas izvēle atšķirīgiem posmiem
Sagatavošanās izpēte

Galvenā izpēte

Kontroles izpēte

Pāļu pamati
SS, CPT, DP, SPT vai SR, WST

Smalka grunts
CPT,
WST

SS,

DP,

SPT, Iepriekšēja
veida izvēle.
Paraugu
noņemšana
(PS, TP, CS, OS) PMT,
GW

pamatu

Paraugu noņemšana (PS, OS, CS),
FVT, PMT, GWC (PIL)

Galīgā pamatu veida
izvēle Projektēšana

Seklie pamati
SS vai CPT, DP, WST paraugu
noņemšana (PS, OS, CS, TP), FVT,
DMT vai PMT, BJT, GW

Sākums

Pāļu pamati

Topogrāfisko, ģeoloģisko un
hidroģeoloģisko
karšu
izvērtējums.
Aerofotoainu
dešifrēšana.

CPT, DP vai SPT, WST

Arhīvu materiāli
Apsekošana
lauka.

uz

vietas

uz

Paraugu noņemšana (PS, OS, AS),
FVT, DMT, GWO, (PIL)
Seklie pamati

Rupja grunts

CPT+DP, SPT, WST

SS, CPT, DP vai SPT,
WST, SR
Iepriekšēja
Paraugu
noņemšana veida izvēle.
(AS, OS, SPT,
PMT, DMT, GW

Paraugu noņemšana (PS, OS, AS,
TP) Iespējams PMT, BJT vai DMT,
pamatu (PLT), GWO
Galīgā pamatu veida
izvēle Projektēšana

TP),
Pāļu vai seklie pamati
SR ar MWD, plaisu atzīmēšana TP,
CS, RDT (PMT, BJT sadēdējušā
klintī); GWO

Dr.sc.ing. K.Bondars

Pāļu pamati
PIL, Pāļu iedzīšanas pārbaudes
Spriegumviļņu mērījumi GWC,
Sēšanās
Nolieces mērījumi
Seklie pamati
Grunts veida pārbaude
Stinguma (deformācijas- stiprības)
pārbaude (CPT)
Sēšanās
Pāļu pamati
PIL, Pāļu iedzīšanas pārbaudes
Spriegumviļņu mērījumi GWC,
Sēšanās
Nolieces mērījumi
Seklie pamati
Grunts veida pārbaude
Stinguma pārbaude (CPT)
Sēšanās
Pāļu pamati
Savienojuma pārbaude starp pāļa
galu un klinšainās grunts virsmu
Plaisainības pārbaude uz klinšaino
grunšu virsmas. Ūdens sūkšanās
Seklie pamati
Grunts virsmas krituma un
47
plaisainības pārbaude
Ģeotehniskā izpēte
LVS EN 1997-2 B.2 Būvpamatnes izpētes
metodikas izvēle atšķirīgiem posmiem
Saīsinājumi
Grunšu pārbaudes:
BJT sānspiedes iekārta
DP dinamiskā zondēšana
SR klinšainās / dispersās grunts
zondēšana
SS
statiskā zondēšana (piemēram
svarzondēšana WST)
CPU(U)
konusa penetrācijas
pārbaude (ar porūdens spiediena
nolasīšanu)
SPT pārbaude ar standartpenetrāciju
PMT pārbaude ar presiometru
DMT pārbaude ar dilatometru
FVT lauka pārbaude ar spārniņgriezi
PLT pārbaude ar spiedogu seklajiem
pamatiem
MWD mērījumi urbšanas laikā
SE
seismiskie mērījumi
PIL pāļu slogošanas pārbaude
RDT pārbaude ar dilatometra klinšainos
iežos
Dr.sc.ing. K.Bondars

Paraugu noņemšana
PS
iekārta parauga noņemšanai cilindrā
CS
parauga noņemšana serdē
AS
parauga noņemšana ar gliemežurbi
OS
atklātas
paraugu
noņemšanas
iekārta
TP
paraugu noņemšana skatrakumā

Pazemes ūdens mērījumi
GW Pazemes ūdens mērījumi
GWO Pazemes ūdens mērījumi atvērtā
sistēmā
GWC Pazemes ūdens mērījumi slēgtā
sistēmā

48
Projektu realizācija

LVS EN 1997-1 4.5. Novērošana (darbu ģeotehniskā uzraudzība)
(1)P Novērošana jāveic, lai:
• pārbaudītu projektā paredzētās darbības pamatotību;
• pārliecinātos, ka pēc būvdarbu pabeigšanas konstrukcija turpinās pildīt
paredzētās prasības.
(2)P Novērošanas programma ir jāīsteno saskaņā ar Ģeotehniskās
projektēšanas atskaiti (skat. 2.8.(3)).
(3) Konstrukciju faktiskā darbība ir jādokumentē, lai varētu izveidot
izmantojamās pieredzes datu bāzes.
(4) Novērojumos jāiekļauj šādi mērījumi:
• konstrukcijas izraisītas grunts pamatnes deformācijas;
• iedarbju lielumi;
• kontaktspiediena lielums starp konstrukciju un pamatni;
• poru ūdens spiediens;
• spēki un nobīdes (vertikāli vai horizontāli pārvietojumi, pagriešanās vai
deformācijas) konstrukcijas elementos.
Dr.sc.ing. K.Bondars

49
Projektu realizācija

Darbu veikšanas standarti / Speciālo ģeotehnisko darbu izpilde:
LVS EN 1536:2011 Urbpāļi (Bored piles)
LVS EN 1537:2008L Grunts enkuri (Ground anchors)
LVS EN 1538:2011 Starpsienas (Diaphragm walls)
LVS EN 12063:2008L Rievsienas (Sheet pile walls)
LVS EN 12699:2008L Dzenamie pāļi (Displacement piles)
LVS EN 12715:2002 Cementēšana (Grouting)
LVS EN 12716:2002 Cementēšana ar iesmidzināšanu (Jet grouting)
LVS EN 14199:2005 Maza diametra pāļi (Micropiles)
LVS EN 14475:2006 Nostiprināts uzbērums (Reinforced fill+AC2007)
LVS EN 14679:2005 Dziļā maisīšana (Deep mixing+AC2006)
LVS EN 14731:2006 Grunts apstrāde ar dziļu vibrināšanu (Ground treatment by
deep vibration)
LVS EN 14490:2010 Grunts stiprināšana (Soil nailing)
LVS EN 15237:2007 Vertikālā drenāža (Vertical drainage)
Dr.sc.ing. K.Bondars

50
Objekta ekspluatācija
LVS EN 1997-1 4.6. Konstrukcijas uzturēšana
(1)P Jānosaka uzturēšanas pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu
konstrukcijas drošību un lietojamību.
PIEBILDE- Parasti tos izsniedz īpašniekam/ pasūtītājam.
(2) Uzturēšanas noteikumiem ir jāsniedz informācija par:
• konstrukcijas kritiskajām daļām, kas prasa regulāru pārbaudi;
• darbiem, kas nav veicami bez konstrukcijas projekta izskatīšanas;
• kontroles biežumu.

BR 101 Highway Embankment
Santa Catarina, South Brazil
http://www.geokon.com/embankments/

Dr.sc.ing. K.Bondars

51
EN 1997-1 attīstības
nākamie etapi.
Eiropas Komisijas mandāts M/515 EN Eksistējošo Eirokodeksu labojumi
un Eirokodekss darbības lauka paplašināšana (Amending Existing
Eurocodes and Extending the Scope of Structural Eurocodes)
Paredz (CEN/TC250/SC7 – 15 EG, Evolution Groups):
• Pievienot EN 1997 jaunas sadaļas, kuras ietverdetalizētu
projektēšanu (projektēšanas metodes seklas iebūves pamatiem,
atbalstsienām, pāļiem un nogāzēm)
• Uzlabot vispārīgās vadlīnijas grunts īpašību raksturojošo vērtību
noteikšanai
• Pazemes ūdens spiedienu noteikšanas vadlīniju uzlabošana
• Pievienot jaunas sadaļas EN 1997, kuras attiecas uz
stiegrotāmgrunts konstrukcijām
• Vienkāršot DA un samazināt to skaitu, parciālos faktorus pārnest uz
EN 1990

Dr.sc.ing. K.Bondars

52
•EN 1997-1 attīstības
nākamie etapi.

Dr.sc.ing. K.Bondars

53
Informācija:
1.
http://geocentrix.typepad.com/decoding_the_eurocodes/
2.
http://www.eurocode7.com/index.html
3.
http://www.soilpropertytesting.com/EURO_CODE_7.html
4.
http://www.soilpropertytesting.com/Downloads.html

Dr.sc.ing. K.Bondars

54

More Related Content

7.Eirokodekss lietojamība un attīstība_a

  • 1. 7. Eirokodekss, lietojamība un attīstība Eirokodekss EN 1997-1, ģeotehniskā projektēšana 01/11/2013 RTU BF Civilo ēku būvniecības katedras Asoc. prof., Dr.sc.ing. Kaspars Bondars LZP, LBS, LBPA, LĢTS, ISSMGE Dr.sc.ing. K.Bondars 1
  • 2. Ģeotehniskās projektēšana LBN LBN 207 9. punkts Pamatu un pamatņu projektēšanā piemēro to Latvijas nacionālo standartu prasības, kuru sarakstu pēc Ekonomikas ministrijas ieteikuma sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” ir publicējusi laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. (MK 21.06.2004. noteikumu Nr.546 redakcijā) LBN 207 10. punkts Būvju pamati un pamatnes, kas projektēti atbilstoši standartam LVS ENV 1991 un LVS ENV 1997, atbilst šī būvnormatīva prasībām. (Svītrots ar MK 24.02.2009. noteikumiem Nr.167.) Dr.sc.ing. K.Bondars 2
  • 4. Standartu pēctecība • • • • • • • • • • • • СНиП 2.01.09-91 Здания и сооружения на подрабатываемых территориях и просадочных грунтах СНиП 2.01.14-83 Определение расчетных гидрологических характеристик СНиП 2.02.01-83* Основания зданий и сооружений СНиП 2.02.02-85 Основания гидротехнических сооружений СНиП 2.02.03-85 “СВАЙНЫЕ ФУНДАМЕНТЫ” СНиП 2.02.04-88 Основания и фундаменты на вечномерзлых грунтах СНиП 2.02.05 - 87 “ФУНДАМЕНТЫ МАШИН С ДИНАМИЧЕСКИМИ НАГРУЗКАМИ ” СНиП 3.02.01 - 87 “Земляные сооружения, основания и фундаменты” СНиП 3.07.01-85 Гидротехнические сооружения речные СНиП 3.07.02-87 Гидротехнические морские и речные транспортные сооружения СНиП 3.07.03-85* Мелиоративные системы и сооружения СНиП 11-02-96 Инженерные изыскания для строительства. Основные положения Dr.sc.ing. K.Bondars • LBN 207 - 01 Ģeotehnika. Būvju pamati un pamatnes. MK 27.05.2003. not. nr.284 • LBN 214 - 03 Ģeotehnika. Pāļu pamati un pamatnes. MK 18.12.2001. not. nr.520 • LBN 224-05 "Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves« • LBN 005 - 99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā" MK 02.05.2000. not. nr.168, grozījumi: MK 29.04.2003. not. nr.220 un MK 01.06.2004. not. nr.515 4
  • 5. Eirokodekss ieviešana Ministru kabineta rīkojums Nr.455 2008.gada 29.jūlija Eirokodeksa standartu nacionālais ieviešanas plāns 2008.-2011.gadam Ministru kabineta rīkojums Nr.224 2012.gada 17.maijā (prot. Nr.27 6.§) Par Eirokodeksa standartu nacionālo ieviešanas plānu 2013.-2014.gadam 1.posmā - līdz 2013.gada 1.septembrim - būvniecības normatīvajā regulējumā tiek adaptēts Eirokodekss "Konstrukciju projektēšanas pamati", 1. Eirokodekss "Iedarbes uz konstrukcijām", 3. Eirokodekss "Tērauda konstrukciju projektēšana", 5. Eirokodekss "Koka konstrukciju projektēšana" un 7. Eirokodekss "Ģeotehniskā projektēšana". 2.posmā… 3.posmā… Dr.sc.ing. K.Bondars 5
  • 6. Eirokodekss ieviešana + LVS EN 1997-1:2005 /AC:2009 + LVS EN 1997-1 NA Dr.sc.ing. K.Bondars 6
  • 7. Eirokodekss ieviešana Atbilstoši noslēgtajam Iepirkuma Līgumam Nr. EM2011/45-3 (noslēgts 2010.g. 8. novembrī), iepirkuma 3.daļa – Eirokodeksa standartu nacionālo pielikumu un Latvijas Būvnormatīvu grozījumu projektu priekšlikumu izstrāde ģeotehniskā projektēšanas jomā Darbu veikšanai piesaistītie speciālisti: Valters Celmiņš SIA „Celmiņa būvkonstruciju projektēšanas birojs”, valdes priekšsēdētājs Sigita Dišlere SIA „Solved”, valdes priekšsēdētāja Valdis Markvarts Juris Marnauza SIA „Markvarta ģeotehniskais birojs”, galvenais ģeotehniķis SIA „Jūras projekts”, tehniskais direktors Normunds Tirāns SIA „IG-Kurbads”, valdes loceklis Kaspars Bondars RTU BF Civilo ēku būvniecības katedra, Asoc. prof., (atbildīgais speciālists) Dr.sc.ing. K.Bondars 7
  • 8. Eirokodekss ieviešana Izstrādāti • LVS EN 1997-1: 2005 NA, nosakot nacionālās izvēles parametrus • LVS EN 1997-2: 2007 NA , nosakot nacionālās izvēles parametrus • Nacionālo parametru izvēle pamatota ar analīzi un veikts to salīdzinājums ar citu Eiropas valstu izvēli. • Veidots LBN 207 grozījumu priekšlikums, lai izslēgtu konfliktējošas metodikas. • Veidots LBN 214 grozījumu priekšlikums, lai izslēgtu konfliktējošas metodikas. • Izstrādāti LBN 207 (vai vienotā LBN XXX «Ģeotehniskā projektēšana») pielikumi: – Pamatu iebūves dziļuma noteikšana – Pamatu deformāciju aprēķins – Pāļu pamatu projektēšana • EM un LVS STK 30 „Būvniecība” Standartizācijas tehniskās komitejas Eirokodeksu apakškomitejai iesniegta vēstule par LBN 005 grozījumu nepieciešamību, lai izslēgtu konfliktējošas metodikas. • Izstrādāta un nosūtīta vēstule Latvijas Ģeotehniķu savienībai par ģeotehniskās izpētes metodikas izmaiņām un nepieciešamību pēc metodikas, kā interpretēt pēc SNiP metodikas izstrādātās atskaites. • Izstrādāta Eirokodekss LVS EN 1997-1 un LVS EN 1997-2 terminu skaidrojošā vārdnīca, lai nerastos pārpratumi šo terminu lietošanā • Organizēta Baltijas valstu ģeotehniķi sapulce, lai koordinētu NA parametru izvēli. Dr.sc.ing. K.Bondars 8
  • 9. Eiropas savienības DA izvēle Eiropas savienības dalībvalstu pieņemtās Projektēšanas Situācijas (Design Approach) (uz 2013 gada septembris, ** - papildināts ar LV darba grupas rekomendācijām) Aprēķina piemērs Nav atbildes vai nepilnīga EN 1997-1, Projektēšanas Situācijas (DA) visi DAs DA 1 DA 2 DA 2* DA 3 Seklie pamati IRL, CZ B, UK, PT, LT, I, RO, IS F, I, EST, FI, L, CY, LV** D, A, E, PL SLO, GR CH, NL, DK, S, SK, N Pāļu pamati IRL, CZ B, UK, PT, LT, RO IRL, CZ B, UK, PT, LT, I, RO, IS IRL, CZ B, UK, PT, LT, I, EST, IS Dr.sc.ing. K.Bondars MK, MT, H, BG, LU, TU Atbalstsienu konstrukcijas Nogāzes F, SK, CH, SE, D, A, E, NL, SI, PL, DK, GR, L , S, I, FI, CY, N, IS, LV** F, CH, D, A, E, SI, PL, GR, L, SLO, EST, CY, LV** F,E, CY Nepielieto NL, DK, S, SK, N N, NL, F, SK, CH, SFI, D, A, PL, DK, SLO, GR, L, RO, S, LV**9
  • 10. Sao Paulo metro stacijas avārija, Brazīlija, 13/01/2007 http://news.bbc.co.uk/2/hi/in_pictures/62 58579.stm Dzīvojamā ēka, Lianhuanan iela, Minhang apgabals, Šanhaja, Ķīna, 27/06/2009 http://civil.iisc.ernet.in/~gls/Courses_files/FORENSIC%2 Dr.sc.ing. K.Bondars 0GEOTECHNICAL%20ENGINEERING.pdf 10
  • 11. EN 1990 definētie principi, robežstāvokļi, ULS Projektēšanā ievērtējamās situācijas Konstrukcija ir kritiskā stāvoklī, ja tā nespēj normāli pildīt tai paredzētās funkcijas vai arī tā var zaudēt savu stabilitāti un kļūt nederīga tālākai izmantošanai. Tas nozīmē, ka izveidojoties vienam no kritiskajiem stāvokļiem konstrukcija vairs nevar apmierināt lietotāja prasības. Konstrukciju aprēķinos šos kritiskos stāvokļus definē, kā robežstāvokļus. Atkarībā no tā vai jāveic stiprības un stabilitātes vai lietošanas kvalitātes aprēķins, tiek apskatītas divas robežstāvokļu grupas: • Nestspējas vai stiprības robežstāvokļi (EQU, GEO, STR, FAT, UPL, HYD, ...) • Lietojamības robežstāvokļi (SLS) Konstrukcijas projektēšanas laikā ir jānosaka svarīgākās ievērtējamās situācijas,kas raksturo apstākļus, kuros konstrukcijai ir jāizpilda tai paredzētās funkcijas. Dr.sc.ing. K.Bondars 11
  • 12. EN 1990 definētie principi, robežstāvokļi, ULS Kā svarīgi ir jāpārbauda šādi nestspējas robežstāvokļi: 1. EQU: statiskā līdzsvara robežstāvoklis - konstrukcijas vai kādas tās daļas, kas tiek uzskatīts par stingu ķermeni, statiskā līdzsvara zaudēšana: 2. STR: konstrukcijas sabrukšanas vai pārmērīgas deformācijas robežstāvoklis - konstrukcijas vai konstruktīvu elementu, tajā skaitā pamatņu, pāļu, pamata sienu, utt. iekšēji bojājumi vai pārmērīgas deformācijas, kur konstrukcijas materiālu stiprība ir galvenais faktors; 3. GEO: grunts pārmērīgas deformācijas robežstāvoklis - grunts bojājumus vai pārmērīga deformācija, kur grunts vai iežu stiprība ir būtisks faktors pretestības nodrošināšanai; 4. FAT: konstrukcijas vai konstruktīvu elementu noguruma bojājums; 5. UPL: gruntsūdens celējspēka un līdzsvarojošo spēku robežstāvoklis – gruntsūdens spiediena līdzsvars ar konstrukciju un apbērumu pašsvaru, berzi pret konstrukcijas virsmu un enkurojuma sistēmas spēkiem; 6. HYD: konstrukciju sabrukums vai bojājums no gruntsūdens cēlējspēka – poru spiediena līdzsvars ar stabilizējošajiem spēkiem; Un gruntsūdens izsaukti strukturāli bojājumi Dr.sc.ing. K.Bondars 12
  • 13. EN 1990 definētie principi, robežstāvokļi, ULS Kā svarīgi ir jāpārbauda šādi nestspējas robežstāvokļi: EQU, GEO, STR, FAT, UPL, HYD Un gruntsūdens izsaukti strukturāli bojājumi: 7. Grunts struktūras iekšēja erozija: gruntsūdens filtrācijas izsaukta grunts daļiņu izskalošana, visbiežāk putekļaino daļiņu izskalošanas radīta grunts uzirdināšanās; 8. Kanālu izskalojumi: gruntsūdens plūsmas radīti kanālveida izskalojumi grunts būvēs. Dr.sc.ing. K.Bondars 13
  • 14. Ēku un būvju pamatu projektēšana, robežstāvokļi, ULS Dr.sc.ing. K.Bondars 14
  • 15. GEO: grunts pārmērīgas deformācijas robežstāvoklis Ed ≤ Rd, Dr.sc.ing. K.Bondars 15
  • 16. STR: konstrukcijas sabrukšanas vai pārmērīgas deformācijas robežstāvoklis Ed ≤ Rd, Dr.sc.ing. K.Bondars 16
  • 17. STR: EN 1997-1, punkts 9.7. Galējo robežstāvokļu projektēšana, atbalstsienām noteiktās pārbaudes Balsta un konstrukciju sagrūšanas robežstāvokļa pārbaude (STR). Dr.sc.ing. K.Bondars 17
  • 18. EQU: statiskā līdzsvara robežstāvoklis Pa Ea Ep Rtoe Slogojuma komponentes: • Enkura spēks Pa • Aktīvais grunts spiediens Ea Pretetības komponentes: • Pasīvais grunts spiediens Ep • Elementa gala pretestība Rtoe Ea = F (ϕ´, δa), Ep = F (ϕ´, δp) Ed,dst ≤ Ed,stb, Dr.sc.ing. K.Bondars 18
  • 19. EQU: Atbalstsienas vispārējās noturības pārbaude Globālās drošības koncepts: η = Mres(ϕ´k,c´k) / Mdriv Vispārējās drošības faktors F: F = Rd (ϕ´d,c´d) / Ed Drošības koeficients: 1/F Dr.sc.ing. K.Bondars 19
  • 21. FAT: konstrukcijas vai konstruktīvu elementu noguruma bojājums http://www.renovobikes.com/wood-seriously/ Dr.sc.ing. K.Bondars 21
  • 22. UPL: gruntsūdens celējspēka un līdzsvarojošo spēku robežstāvoklis Gsoil,d Uk = γw⋅ (H2 – H1) ⋅ A Uk = γw ⋅ H ⋅ A H1 H Gstr,d Td H2 Ud = γG,dst ⋅ γw ⋅ H ⋅ A Td Vdst,d ≤ Gstb;d + Rd Ud Ud ≤ Gstr,d + Gsoil,d + Td Dr.sc.ing. K.Bondars 22
  • 23. UPL: pārbaude uz gruntsūdens cēlējspēku Berzes spēka pret sienu Fs, ievērtēšana FS,k = E0,k ⋅ tan δk ⋅ η G FS E0,k : Grunts miera stāvokļa spiediens δk : Sienas berzes leņķis FS,k = Ea,k ⋅ tan δa,k ⋅ η g FS Dr.sc.ing. K.Bondars Ea,k : Grunts aktīvais spiediens δa,k : Sienas berzes leņķis η = 0.8 (modeļa faktors) 23
  • 24. HYD: konstrukciju sabrukums vai bojājums no gruntsūdens cēlējspēka G´ S´ Ūdens cēlējspēks Sk: Sk = i ⋅ γW ⋅ V Smilts Grunts kolonas efektīvais svars G´k: Dr.sc.ing. K.Bondars G´k = γ´ ⋅ V HYD robežstāvoklis: Sk⋅ γdst ≤ G´k⋅ γG,stb 24
  • 25. Hidrauliska atteice, (bojājumi) Erozijas tipi: • Virsēja sufozija • Iekšēja sufozija • Ārēja erozija • Iekšēja erozija Dr.sc.ing. K.Bondars 25
  • 26. Grunts struktūras iekšēja erozija un kanālu izskalojumi Slānis ar zemu filtrāciju Dr.sc.ing. K.Bondars 26
  • 27. EN 1991, Slodzes un iedarbes ģeotehniskajā projektēšanā. Tehnikas novietnes angārs, SIA «Nītava-1», Tukuma nov, Degole, 03/01/2011 http://www.ntz.lv/tukuma/sniega-postijumicitur-tukuma-novada/ Dr.sc.ing. K.Bondars Tartu apkaime, Igaunija, 28/11/2006 Autora foto 27
  • 28. EN 1991, Slodzes un iedarbes ģeotehniskajā projektēšanā. Latvijā jūtama zemestrīce 2004. gada 21. septembrī Kaļiņingradas apgabals Krievijā, stiprums 4,4 (11:05) un 5,0 (13:32) balles pēc Rihtera skalas Latvijā sasniedzot 3,8 balles Jūrmala, 15/05/2010 http://www.emsccsem.org/Files/news/Earthquakes_reports/ http://www.diena.lv/dzivesstils/daba/atklasdzintaru-skatu-torni-733043 KALININGRAD_surface_observations.php Dr.sc.ing. K.Bondars 28
  • 29. EN 1991, Slodzes un iedarbes ģeotehniskajā projektēšanā. Pastāvīgā slodze Pašsvars Mainīgā slodze Lietderīgā slodze QN,k Sniega un ledus slodze Gk QS,k Iepriekšējais uzspriegums Pk Vēja slodze QW,k Grunts spiediens GE,k Termiskā slodze QT,k Pastāvīgs šķidruma spiediens GH,k Mainīgā šķidrumu slodze QH,k 2) Netieša, nevienmērīgas sēšanās izraisīta slodze Q∆,k 1) 2) Negadījumu slodze [EN 1991-1-7] Ad Seismiskā slodze AEd [EN 1998-1] 1) Aprēķina lielumi Q∆,d var tikt lietota raksturojošo vērtību vietā nevienmērīgas sēšanās izraisītas slodzes gadījumā. 2) Šķidrumu spiediens jāuzskatīta kā mainīga slodze. Šķidrumu spiediens, kura lielums noteikts ar ģeometriskiem vai hidroģeoloģiskiem noteikumiem jāuzskata kā pastāvīga slodze. Dr.sc.ing. K.Bondars 29
  • 30. Projektēšanas situācija 2 (DA 2) DA 2 Qd = γQ ⋅ Qk = 1.50 ⋅ Qk Gd = γG ⋅ Gk = 1.35 ⋅ Gk qd = γQ ⋅ qk = 1.50 ⋅ qk γϕ´ = γc = 1.00 ϕ´d = ϕ´k, c´d = c´k EQ,d = EQ(ϕ´d, c´d, qd) EG,d=γG⋅EG(ϕ´d, c´d)=1.35⋅EG(ϕ´k,c´k) Vd, Hd, Md Rv,k = F(Md, Vd, Hd, ϕ´d, c´d) Rv,d = Rv,k / γRv = Rv,k /1.40 Vd = ΣVG,d +ΣVQ,d Dr.sc.ing. K.Bondars 30
  • 31. Projektēšanas pamatprincipi pēc Eirokodekss: Būvkonstrukciju aprēķinu pamatprincips nemainīgi ir: Ed ≤ Rd Ed – Iedarbju aprēķina vērtības Rd – Pretestību aprēķina vērtības Dr.sc.ing. K.Bondars 31
  • 32. STR / GEO aprēķinu blokshēma Dr.sc.ing. K.Bondars 32
  • 33. Ģeotehniskās projektēšanas blokshēma: Inženierģeoloģiskā izpēte ar datu apstrādes varbūtību α = 0.95, Xk – materiāla īpašību raksturīgie lielumi: c– grunts saiste; Slodžu un iedarbju raksturojošās vērtības, Ek – Gk – c' – efektīvā grunts saiste Mora diagrammā; cu – nedrenētas grunts saiste; qc;k – grunts pamatnes pretestības raksturīgais lielums; spiediena fs;i;k – sānu virsmas berzes raksturīgās pretestības lielums i – tajā grunts slānī; u– poru ūdens spiediens; γ– īpatnējais svars; φ' – efektīvā sprieguma bīdes pretestības leņķis; E– Rc – e– WL – IL – materiāla īpašību raksturīgie lielumi: pašsvara raksturojošās vērtības; Qk – lietderīgās slodzes raksturojošās vērtības; QW;k – vēja slodzes raksturojošās vērtības; QS;k – sniega slodzes raksturojošās vērtības; MG;k – pašsvara momenta raksturojošās vērtības; deformāciju modulis; klinšainu grunšu vienass spiedes pretestība; porainības koeficients; mitruma saturs; plascititātes skaitlis; MQ;k – lietderīgās slodzes raksturojošās vērtības; Ak – Dr.sc.ing. K.Bondars avārijas slodzes raksturojošās vērtības 33
  • 34. Ģeotehniskās projektēšanas blokshēma: γM – materiālu parciālie faktori no DA1; DA2 vai DA3 Xd – grunts raksturlielumu aprēķina vērtības γE – slodžu parciālie faktori no DA1; DA2 vai DA3 Robežstāvokļu aprēķins Ed – slogojuma raksturlielumu aprēķina vērtības GEO – Pamatnes nestspējas aprēķins EQU – Pamata līdzsvara aprēķins SLS – Pamata deformāciju aprēķins STR – Pamata konstrukcijas nestspējas aprēķins UPL – Pazemes ūdens cēlējspēka un līdzsvarojošo spēku aprēķins HYD – Konstrukciju sabrukums vai bojājums no gruntsūdens cēlējspēka Grunts struktūras iekšēja erozija Kanālu izskalojumi Dr.sc.ing. K.Bondars 34
  • 35. Ģeotehniskās projektēšanas blokshēma: GEO – Pamatnes nestspējas aprēķins DA1 – Projektēšanas situācija 1 DA2 – Projektēšanas situācija 2 DA3 – Projektēšanas situācija 3 EQU – Pamata līdzsvara aprēķins Horizontālas slodzes un grunts prizmu līdzsvara aprēķins NogāzesK.Bondars noturības aprēķins Dr.sc.ing. 35
  • 36. Ģeotehniskās projektēšanas blokshēma: SLS – Pamata deformāciju aprēķins Deformāciju aprēķins (sēšanās, horizontālie pārvietojumi) Sasvēršanās aprēķins Nevienmērīgu deformāciju aprēķins STR – Pamata konstrukcijas nestspējas aprēķins (pēda) Stiprības aprēķins liecē (katrai pakāpei un celmam) Stiprības aprēķins uz šķērsspēku (katras pakāpes) caurspiešana) Kolonas pievienojuma aprēķins (ligzda vai enkurbloks) Dr.sc.ing. K.Bondars 36
  • 37. Apvienotā tabula EN 1990 un EN 1997-1 Parametrs Simbols UPL HYD GEO/STR - Drošības koeficientu komplekti EQU A1 A2 Mainīgā slodze (Q) Nelabvēlīga γG, dst 1.0 1.35 1.1 1.35 γG, stb 0.9 0.9 0.9 1.0 γQ, dst 1.5 1.5 1.5 1.5 - - γA, dst 1.0 1.0 1.0 - - - R3 - - Labvēlīga Ārkārtas slodze (A) R2 1.3 - R1 1.0 Nelabvēlīga M2 1.0 Labvēlīga Pastāvīgā slodze (G) M1 Nelabvēlīga Labvēlīga Koeficients efektīvajam iekšējās berzes leņķim (tanφ') γφ' 1.25 1.25 1.0 1.25 Efektīvā sasaiste (c') γc' 1.25 1.25 1.0 1.25 Grunts nedrenētā bīdes pretestība (cu) γcu 1.4 1.4 1.0 1.4 Brīvas spiedes stiprībah (qu) γqu 1.4 1.0 1.4 Svara blīvums (γ) γγ 1.0 1.0 1.0 Pāļu stiepes pretestība (R) γs;t 1.4 Enkurojuma pretestība (R) γa 1.4 Nestspējas pretestība (Rv) γRv 1.0 1.4 1.0 Slīdes pretestība (Rh) γRh 1.0 1.1 1.0 Grunts pretestība (Re) γRe 1.0 1.4 1.0 Projektēšanas pieeja DA 1 Kombinācija 1 (A1 + M1 + R1) Kombinācija 2 (A2 + M2 + R2) Projektēšanas pieeja DA 2 Projektēšanas pieeja DA 3 Pāļi un enkuri (A1+ M1+ R1) (A2 + (M1 or M2) + R4) (A1 + M1 + R2) (A1* vai A2†) "+" M2"+" R3 * uz konstrukciju iedarbēm † uz ģeotehniskajām iedarbēm Dr.sc.ing. K.Bondars 37
  • 38. Projektētāju un ģeotehniķu mijiedarbība dažādos projektēšanas un projektu realizācijas etapos LVS EN 1997-1 1.3 (2) Šajā standartā ietvertie noteikumi ir balstīti uz tālāk minētiem pieņēmumiem: • projektam nepieciešamos datus iegūst, apkopo un interpretē attiecīgi kvalificēts personāls; • konstrukcijas projektē atbilstoši kvalificēts un pieredzējis personāls; • starp visu datu apstrādē, projektēšanā un būvniecībā iesaistīto personālu pastāv pietiekama vienotība un komunikācija; • uzņēmumos, rūpnīcās un būvlaukumos ir nodrošināta pietiekama būvniecības gaitas uzraudzība un kvalitātes kontrole; • būvdarbus, atbilstoši standartiem un tehniskajiem noteikumiem, izpilda kvalificēts un pieredzējis personāls; • celtniecības materiālus un konstrukcijas izmanto kā norādīts šajā standartā vai atbilstošās materiālu un konstrukciju specifikācijās vai tehniskajos noteikumos; • konstrukciju atbilstoši uzturēs, lai garantētu tās drošumu un lietojamību visā noteiktajā kalpošanas laikā; Dr.sc.ing. K.Bondars 38 • konstrukciju izmantos projektā noteiktajiem mērķiem.
  • 39. Projektētāju un ģeotehniķu mijiedarbība dažādos projektēšanas un projektu realizācijas etapos Projektu attīstība – konsultācija par būvniecības vietas ģeotehniskajiem apstākļiem Ģeotehniskā izpēte – uzdevums ģeotehniskajai izpētei ar iecerētās būves raksturlielumiem Ģeotehniskā projektēšana – pamatnes stingums un noturība, kā divvirziena informācija Ģeotehniskā uzraudzība – projekta realizācija un ekspluatācija Dr.sc.ing. K.Bondars 39
  • 40. Ģeotehniskā izpēte Projektu attīstība: Atbilstoši Ministru kabineta 29.09.2004. rīkojumam nr. 713, apvienojoties Vides ministrijas padotībā esošajām iestādēm – valsts aģentūrai “Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūrai”, Latvijas Vides aģentūrai un Valsts ģeoloģijas dienestam, ar 2005.gada 1.janvāri darbu uzsākusi valsts aģentūra "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra". http://mapx.map.vgd.gov.lv/geo3/ http://www.meteo.lv/lapas/geologija/valsts-geologijas-fonds/valstsgeologijas-fonds?id=1215&nid=498 Dr.sc.ing. K.Bondars 40
  • 41. Ģeotehniskā izpēte Ģeotehniskā izpēte pēc LVS EN 1997-2:2007 Izpētes uzdevuma un ieteicamā apjoma piemēri pielikumā B.3 a) Pamati b) Būve B.1 attēls Augstceltnes, inženierbūves (5) Augstceltnēm un inženierbūvēm jā pielieto lielākā vērtība no sekojošajām izteiksmēm (skat. B.1a attēlu): za ≥ 6 m un za ≥ 3,0 × bF kur bF pamata īsākā mala. (6) Plātņveida pamatiem un būvēm ar vairākiem pamatu elementiem, kuru iedarbe tiek pārnesta uz dziļākiem slāņiem: za ≥ 1,5 × bB Dr.sc.ing. K.Bondars kur bB mazākās būves malas garums (skat. B.1b attēlu). 41
  • 42. Ģeotehniskā izpēte B.5. attēls. Būvbedres (10) Būvbedres (skat B.5 attēlu): Ja pjezometriskais līmenis un pazemes ūdens līmenis atrodas zem būvbedres pamatnes, jāpieņem lielākā vērtība no sekojošām izteiksmēm: za ≥ 0,4h za ≥ (t + 2,0) m kur t ieraktā atbalsta dziļums; h būvbedres dziļums. Ja pazemes ūdens līmenis un pjezometriskais līmenis ir virs būvbedres pamatnes, jāizvēlas lielākā no sekojošām izteiksmēm: za ≥ (1,0H + 2,0) m za ≥ (t + 2,0) m kur H pazemes ūdens līmeņa augstums virs būvbedres pamatnes; t ieraktā atbalsta dziļums. Ja sprostslānis nav sasniegts līdz šādam dziļumam: za ≥ (t + 5) m Dr.sc.ing. K.Bondars 42
  • 43. Ģeotehniskā izpēte B.7. attēls. Pāļu puduris (13) Pāļiem (skat B.7 attēlu) jāizpilda trīs sekojoši nosacījumi: za ≥ 1,0 bg za ≥ 5,0 m za ≥ 3 DF kur DF pāļa apakšējās daļas diametrs un mazākais pāļu pamatnes plaknē veidota taisnstūra mazākās malas izmērs, bg kurš ietver pāļu puduri. Dr.sc.ing. K.Bondars 43
  • 44. Ģeotehniskā izpēte Ģeotehniskā izpēte pēc LVS EN 1997-2:2007 metodikas un Identification and classification of soil 14688-1 Soil identification and description 14688-2 Soil classification Identification and classification of rock 14689-1 Rock identification and description Laboratory testing of soil 17892-1 Water content 17892-2 Density of fine-grained soil 17892-3 Particle density – pycnometer method 17892-4 Particle size distribution 17892-5 Incremental loading oedometer test 17892-6 Fall cone test 17892-7 Unconfined compression test on fine-grained soils 17892-8 Unconsolidated undrained triaxial test 17892-9 Consolidated triaxial compression tests on water-saturated soils 17892-10 Direct shear tests 17892-11 Permeability determination by constant and falling head 17892-12 Atterberg limits Dr.sc.ing. K.Bondars 44
  • 45. Ģeotehniskā izpēte Field testing 22476-1 Electrical cone and piezocone penetration tests 22476-2 Dynamic probing 22476-3 Standard penetration test 22476-4 Me´nard pressuremeter test 22476-5 Flexible dilatometer test 22476-6 Self-boring pressuremeter test 22476-7 Borehole jack test Under development 22476-8 Full displacement pressuremeter test 22476-9 Field vane test Under development 22476-10 Weight sounding test 22476-11 Flat dilatometer test 22476-12 Mechanical cone penetration test (CPTM) 22476-13 Plate loading test Dr.sc.ing. K.Bondars 45
  • 46. Ģeotehniskā izpēte Geohydraulic testing 22282-1 General rules 22282-2 Water permeability tests in a borehole without packer 22282-3 Water pressure tests in rock 22282-4 Pumping tests 22282-5 Infiltrometer tests 22282-6 Water permeability tests in a borehole using closed systems Sampling methods and groundwater measurements 22475-1 Technical principles for execution 22475-2 Qualification criteria for enterprises and personnel 22475-3 Conformity assessment of enterprises and personnel by third party Testing of geotechnical structures 22477-1 Pile load test by static axially loaded compression 22477-2 Pile load test by static axially loaded tension test 22477-3 Pile load test by static transversely loaded tension test 22477-4 Pile load test by dynamic axially loaded compression test 24777-5 Testing of anchorages 22477-6 Testing of nailing 22477-7 Testing of reinforced fill Dr.sc.ing. K.Bondars 46
  • 47. Ģeotehniskā izpēte LVS EN 1997-2 B.2 Būvpamatnes izpētes metodikas izvēle atšķirīgiem posmiem Sagatavošanās izpēte Galvenā izpēte Kontroles izpēte Pāļu pamati SS, CPT, DP, SPT vai SR, WST Smalka grunts CPT, WST SS, DP, SPT, Iepriekšēja veida izvēle. Paraugu noņemšana (PS, TP, CS, OS) PMT, GW pamatu Paraugu noņemšana (PS, OS, CS), FVT, PMT, GWC (PIL) Galīgā pamatu veida izvēle Projektēšana Seklie pamati SS vai CPT, DP, WST paraugu noņemšana (PS, OS, CS, TP), FVT, DMT vai PMT, BJT, GW Sākums Pāļu pamati Topogrāfisko, ģeoloģisko un hidroģeoloģisko karšu izvērtējums. Aerofotoainu dešifrēšana. CPT, DP vai SPT, WST Arhīvu materiāli Apsekošana lauka. uz vietas uz Paraugu noņemšana (PS, OS, AS), FVT, DMT, GWO, (PIL) Seklie pamati Rupja grunts CPT+DP, SPT, WST SS, CPT, DP vai SPT, WST, SR Iepriekšēja Paraugu noņemšana veida izvēle. (AS, OS, SPT, PMT, DMT, GW Paraugu noņemšana (PS, OS, AS, TP) Iespējams PMT, BJT vai DMT, pamatu (PLT), GWO Galīgā pamatu veida izvēle Projektēšana TP), Pāļu vai seklie pamati SR ar MWD, plaisu atzīmēšana TP, CS, RDT (PMT, BJT sadēdējušā klintī); GWO Dr.sc.ing. K.Bondars Pāļu pamati PIL, Pāļu iedzīšanas pārbaudes Spriegumviļņu mērījumi GWC, Sēšanās Nolieces mērījumi Seklie pamati Grunts veida pārbaude Stinguma (deformācijas- stiprības) pārbaude (CPT) Sēšanās Pāļu pamati PIL, Pāļu iedzīšanas pārbaudes Spriegumviļņu mērījumi GWC, Sēšanās Nolieces mērījumi Seklie pamati Grunts veida pārbaude Stinguma pārbaude (CPT) Sēšanās Pāļu pamati Savienojuma pārbaude starp pāļa galu un klinšainās grunts virsmu Plaisainības pārbaude uz klinšaino grunšu virsmas. Ūdens sūkšanās Seklie pamati Grunts virsmas krituma un 47 plaisainības pārbaude
  • 48. Ģeotehniskā izpēte LVS EN 1997-2 B.2 Būvpamatnes izpētes metodikas izvēle atšķirīgiem posmiem Saīsinājumi Grunšu pārbaudes: BJT sānspiedes iekārta DP dinamiskā zondēšana SR klinšainās / dispersās grunts zondēšana SS statiskā zondēšana (piemēram svarzondēšana WST) CPU(U) konusa penetrācijas pārbaude (ar porūdens spiediena nolasīšanu) SPT pārbaude ar standartpenetrāciju PMT pārbaude ar presiometru DMT pārbaude ar dilatometru FVT lauka pārbaude ar spārniņgriezi PLT pārbaude ar spiedogu seklajiem pamatiem MWD mērījumi urbšanas laikā SE seismiskie mērījumi PIL pāļu slogošanas pārbaude RDT pārbaude ar dilatometra klinšainos iežos Dr.sc.ing. K.Bondars Paraugu noņemšana PS iekārta parauga noņemšanai cilindrā CS parauga noņemšana serdē AS parauga noņemšana ar gliemežurbi OS atklātas paraugu noņemšanas iekārta TP paraugu noņemšana skatrakumā Pazemes ūdens mērījumi GW Pazemes ūdens mērījumi GWO Pazemes ūdens mērījumi atvērtā sistēmā GWC Pazemes ūdens mērījumi slēgtā sistēmā 48
  • 49. Projektu realizācija LVS EN 1997-1 4.5. Novērošana (darbu ģeotehniskā uzraudzība) (1)P Novērošana jāveic, lai: • pārbaudītu projektā paredzētās darbības pamatotību; • pārliecinātos, ka pēc būvdarbu pabeigšanas konstrukcija turpinās pildīt paredzētās prasības. (2)P Novērošanas programma ir jāīsteno saskaņā ar Ģeotehniskās projektēšanas atskaiti (skat. 2.8.(3)). (3) Konstrukciju faktiskā darbība ir jādokumentē, lai varētu izveidot izmantojamās pieredzes datu bāzes. (4) Novērojumos jāiekļauj šādi mērījumi: • konstrukcijas izraisītas grunts pamatnes deformācijas; • iedarbju lielumi; • kontaktspiediena lielums starp konstrukciju un pamatni; • poru ūdens spiediens; • spēki un nobīdes (vertikāli vai horizontāli pārvietojumi, pagriešanās vai deformācijas) konstrukcijas elementos. Dr.sc.ing. K.Bondars 49
  • 50. Projektu realizācija Darbu veikšanas standarti / Speciālo ģeotehnisko darbu izpilde: LVS EN 1536:2011 Urbpāļi (Bored piles) LVS EN 1537:2008L Grunts enkuri (Ground anchors) LVS EN 1538:2011 Starpsienas (Diaphragm walls) LVS EN 12063:2008L Rievsienas (Sheet pile walls) LVS EN 12699:2008L Dzenamie pāļi (Displacement piles) LVS EN 12715:2002 Cementēšana (Grouting) LVS EN 12716:2002 Cementēšana ar iesmidzināšanu (Jet grouting) LVS EN 14199:2005 Maza diametra pāļi (Micropiles) LVS EN 14475:2006 Nostiprināts uzbērums (Reinforced fill+AC2007) LVS EN 14679:2005 Dziļā maisīšana (Deep mixing+AC2006) LVS EN 14731:2006 Grunts apstrāde ar dziļu vibrināšanu (Ground treatment by deep vibration) LVS EN 14490:2010 Grunts stiprināšana (Soil nailing) LVS EN 15237:2007 Vertikālā drenāža (Vertical drainage) Dr.sc.ing. K.Bondars 50
  • 51. Objekta ekspluatācija LVS EN 1997-1 4.6. Konstrukcijas uzturēšana (1)P Jānosaka uzturēšanas pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu konstrukcijas drošību un lietojamību. PIEBILDE- Parasti tos izsniedz īpašniekam/ pasūtītājam. (2) Uzturēšanas noteikumiem ir jāsniedz informācija par: • konstrukcijas kritiskajām daļām, kas prasa regulāru pārbaudi; • darbiem, kas nav veicami bez konstrukcijas projekta izskatīšanas; • kontroles biežumu. BR 101 Highway Embankment Santa Catarina, South Brazil http://www.geokon.com/embankments/ Dr.sc.ing. K.Bondars 51
  • 52. EN 1997-1 attīstības nākamie etapi. Eiropas Komisijas mandāts M/515 EN Eksistējošo Eirokodeksu labojumi un Eirokodekss darbības lauka paplašināšana (Amending Existing Eurocodes and Extending the Scope of Structural Eurocodes) Paredz (CEN/TC250/SC7 – 15 EG, Evolution Groups): • Pievienot EN 1997 jaunas sadaļas, kuras ietverdetalizētu projektēšanu (projektēšanas metodes seklas iebūves pamatiem, atbalstsienām, pāļiem un nogāzēm) • Uzlabot vispārīgās vadlīnijas grunts īpašību raksturojošo vērtību noteikšanai • Pazemes ūdens spiedienu noteikšanas vadlīniju uzlabošana • Pievienot jaunas sadaļas EN 1997, kuras attiecas uz stiegrotāmgrunts konstrukcijām • Vienkāršot DA un samazināt to skaitu, parciālos faktorus pārnest uz EN 1990 Dr.sc.ing. K.Bondars 52
  • 53. •EN 1997-1 attīstības nākamie etapi. Dr.sc.ing. K.Bondars 53