Transform any presentation into ready-made study material—select from outputs like summaries, definitions, and practice questions.
1 of 54
Downloaded 12 times
More Related Content
7.Eirokodekss lietojamība un attīstība_a
1. 7. Eirokodekss,
lietojamība un attīstība
Eirokodekss EN 1997-1,
ģeotehniskā projektēšana
01/11/2013
RTU BF Civilo ēku būvniecības katedras
Asoc. prof., Dr.sc.ing. Kaspars Bondars
LZP, LBS, LBPA, LĢTS, ISSMGE
Dr.sc.ing. K.Bondars
1
2. Ģeotehniskās
projektēšana LBN
LBN 207 9. punkts
Pamatu un pamatņu projektēšanā piemēro to Latvijas nacionālo
standartu prasības, kuru sarakstu pēc Ekonomikas ministrijas
ieteikuma sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts”
ir publicējusi laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
(MK 21.06.2004. noteikumu Nr.546 redakcijā)
LBN 207 10. punkts
Būvju pamati un pamatnes, kas projektēti atbilstoši standartam
LVS ENV 1991 un LVS ENV 1997, atbilst šī būvnormatīva
prasībām.
(Svītrots ar MK 24.02.2009. noteikumiem Nr.167.)
Dr.sc.ing. K.Bondars
2
7. Eirokodekss ieviešana
Atbilstoši noslēgtajam Iepirkuma Līgumam Nr. EM2011/45-3 (noslēgts
2010.g. 8. novembrī), iepirkuma 3.daļa – Eirokodeksa standartu nacionālo
pielikumu un Latvijas Būvnormatīvu grozījumu projektu priekšlikumu izstrāde
ģeotehniskā projektēšanas jomā
Darbu veikšanai piesaistītie speciālisti:
Valters Celmiņš
SIA „Celmiņa būvkonstruciju projektēšanas birojs”,
valdes priekšsēdētājs
Sigita Dišlere
SIA „Solved”, valdes priekšsēdētāja
Valdis Markvarts
Juris Marnauza
SIA „Markvarta ģeotehniskais birojs”, galvenais
ģeotehniķis
SIA „Jūras projekts”, tehniskais direktors
Normunds Tirāns
SIA „IG-Kurbads”, valdes loceklis
Kaspars Bondars
RTU BF Civilo ēku būvniecības katedra, Asoc.
prof., (atbildīgais speciālists)
Dr.sc.ing. K.Bondars
7
8. Eirokodekss ieviešana
Izstrādāti
•
LVS EN 1997-1: 2005 NA, nosakot nacionālās izvēles parametrus
•
LVS EN 1997-2: 2007 NA , nosakot nacionālās izvēles parametrus
•
Nacionālo parametru izvēle pamatota ar analīzi un veikts to salīdzinājums ar citu
Eiropas valstu izvēli.
•
Veidots LBN 207 grozījumu priekšlikums, lai izslēgtu konfliktējošas metodikas.
•
Veidots LBN 214 grozījumu priekšlikums, lai izslēgtu konfliktējošas metodikas.
•
Izstrādāti LBN 207 (vai vienotā LBN XXX «Ģeotehniskā projektēšana») pielikumi:
– Pamatu iebūves dziļuma noteikšana
– Pamatu deformāciju aprēķins
– Pāļu pamatu projektēšana
•
EM un LVS STK 30 „Būvniecība” Standartizācijas tehniskās komitejas Eirokodeksu
apakškomitejai iesniegta vēstule par LBN 005 grozījumu nepieciešamību, lai izslēgtu
konfliktējošas metodikas.
•
Izstrādāta un nosūtīta vēstule Latvijas Ģeotehniķu savienībai par ģeotehniskās izpētes
metodikas izmaiņām un nepieciešamību pēc metodikas, kā interpretēt pēc SNiP
metodikas izstrādātās atskaites.
•
Izstrādāta Eirokodekss LVS EN 1997-1 un LVS EN 1997-2 terminu skaidrojošā
vārdnīca, lai nerastos pārpratumi šo terminu lietošanā
•
Organizēta Baltijas valstu ģeotehniķi sapulce, lai koordinētu NA parametru izvēli.
Dr.sc.ing. K.Bondars
8
9. Eiropas savienības DA izvēle
Eiropas savienības dalībvalstu pieņemtās Projektēšanas Situācijas (Design Approach) (uz 2013 gada septembris,
** - papildināts ar LV darba grupas rekomendācijām)
Aprēķina
piemērs
Nav
atbildes vai
nepilnīga
EN 1997-1, Projektēšanas Situācijas (DA)
visi DAs
DA 1
DA 2
DA 2*
DA 3
Seklie pamati
IRL, CZ
B, UK, PT,
LT, I, RO,
IS
F, I, EST,
FI, L, CY,
LV**
D, A, E, PL SLO,
GR
CH, NL, DK, S,
SK, N
Pāļu pamati
IRL, CZ
B, UK, PT,
LT, RO
IRL, CZ
B, UK, PT,
LT, I, RO,
IS
IRL, CZ
B, UK, PT,
LT, I, EST,
IS
Dr.sc.ing. K.Bondars
MK, MT, H,
BG, LU, TU
Atbalstsienu
konstrukcijas
Nogāzes
F, SK, CH, SE, D, A, E, NL,
SI, PL, DK, GR, L , S, I, FI,
CY, N, IS, LV**
F, CH, D, A, E, SI, PL, GR, L,
SLO, EST, CY, LV**
F,E, CY
Nepielieto
NL, DK, S, SK, N
N, NL, F, SK, CH,
SFI, D, A, PL, DK,
SLO, GR, L, RO,
S, LV**9
10. Sao Paulo metro stacijas avārija,
Brazīlija, 13/01/2007
http://news.bbc.co.uk/2/hi/in_pictures/62
58579.stm
Dzīvojamā ēka, Lianhuanan iela, Minhang apgabals,
Šanhaja, Ķīna, 27/06/2009
http://civil.iisc.ernet.in/~gls/Courses_files/FORENSIC%2
Dr.sc.ing. K.Bondars 0GEOTECHNICAL%20ENGINEERING.pdf
10
11. EN 1990 definētie principi,
robežstāvokļi, ULS
Projektēšanā ievērtējamās situācijas
Konstrukcija ir kritiskā stāvoklī, ja tā nespēj normāli pildīt tai paredzētās
funkcijas vai arī tā var zaudēt savu stabilitāti un kļūt nederīga tālākai
izmantošanai. Tas nozīmē, ka izveidojoties vienam no kritiskajiem
stāvokļiem konstrukcija vairs nevar apmierināt lietotāja prasības.
Konstrukciju aprēķinos šos kritiskos stāvokļus definē, kā robežstāvokļus.
Atkarībā no tā vai jāveic stiprības un stabilitātes vai lietošanas kvalitātes
aprēķins, tiek apskatītas divas robežstāvokļu grupas:
•
Nestspējas vai stiprības robežstāvokļi (EQU, GEO, STR, FAT, UPL, HYD,
...)
•
Lietojamības robežstāvokļi (SLS)
Konstrukcijas projektēšanas laikā ir jānosaka svarīgākās ievērtējamās
situācijas,kas raksturo apstākļus, kuros konstrukcijai ir jāizpilda tai
paredzētās funkcijas.
Dr.sc.ing. K.Bondars
11
12. EN 1990 definētie principi,
robežstāvokļi, ULS
Kā svarīgi ir jāpārbauda šādi nestspējas robežstāvokļi:
1. EQU: statiskā līdzsvara robežstāvoklis - konstrukcijas vai kādas tās daļas,
kas tiek uzskatīts par stingu ķermeni, statiskā līdzsvara zaudēšana:
2. STR: konstrukcijas sabrukšanas vai pārmērīgas deformācijas
robežstāvoklis - konstrukcijas vai konstruktīvu elementu, tajā skaitā
pamatņu, pāļu, pamata sienu, utt. iekšēji bojājumi vai pārmērīgas
deformācijas, kur konstrukcijas materiālu stiprība ir galvenais faktors;
3. GEO: grunts pārmērīgas deformācijas robežstāvoklis - grunts bojājumus
vai pārmērīga deformācija, kur grunts vai iežu stiprība ir būtisks faktors
pretestības nodrošināšanai;
4. FAT:
konstrukcijas vai konstruktīvu elementu noguruma bojājums;
5. UPL: gruntsūdens celējspēka un līdzsvarojošo spēku robežstāvoklis –
gruntsūdens spiediena līdzsvars ar konstrukciju un apbērumu pašsvaru,
berzi pret konstrukcijas virsmu un enkurojuma sistēmas spēkiem;
6. HYD: konstrukciju sabrukums vai bojājums no gruntsūdens cēlējspēka –
poru spiediena līdzsvars ar stabilizējošajiem spēkiem;
Un gruntsūdens izsaukti strukturāli bojājumi
Dr.sc.ing. K.Bondars
12
13. EN 1990 definētie principi,
robežstāvokļi, ULS
Kā svarīgi ir jāpārbauda šādi nestspējas robežstāvokļi:
EQU, GEO, STR, FAT, UPL, HYD
Un gruntsūdens izsaukti strukturāli bojājumi:
7. Grunts struktūras iekšēja erozija: gruntsūdens filtrācijas izsaukta grunts
daļiņu izskalošana, visbiežāk putekļaino daļiņu izskalošanas radīta grunts
uzirdināšanās;
8. Kanālu izskalojumi: gruntsūdens plūsmas radīti kanālveida izskalojumi
grunts būvēs.
Dr.sc.ing. K.Bondars
13
14. Ēku un būvju pamatu
projektēšana,
robežstāvokļi, ULS
Dr.sc.ing. K.Bondars
14
17. STR: EN 1997-1, punkts 9.7.
Galējo robežstāvokļu
projektēšana, atbalstsienām
noteiktās pārbaudes
Balsta un konstrukciju sagrūšanas robežstāvokļa pārbaude (STR).
Dr.sc.ing. K.Bondars
17
18. EQU: statiskā līdzsvara
robežstāvoklis
Pa
Ea
Ep
Rtoe
Slogojuma komponentes:
• Enkura spēks Pa
• Aktīvais grunts spiediens Ea
Pretetības komponentes:
• Pasīvais grunts spiediens Ep
• Elementa gala pretestība
Rtoe
Ea = F (ϕ´, δa), Ep = F (ϕ´, δp)
Ed,dst ≤ Ed,stb,
Dr.sc.ing. K.Bondars
18
22. UPL: gruntsūdens
celējspēka un līdzsvarojošo
spēku robežstāvoklis
Gsoil,d
Uk = γw⋅ (H2 – H1) ⋅ A
Uk = γw ⋅ H ⋅ A
H1
H
Gstr,d
Td
H2
Ud = γG,dst ⋅ γw ⋅ H ⋅ A
Td
Vdst,d ≤ Gstb;d + Rd
Ud
Ud ≤ Gstr,d + Gsoil,d + Td
Dr.sc.ing. K.Bondars
22
23. UPL: pārbaude uz
gruntsūdens cēlējspēku
Berzes spēka pret sienu
Fs, ievērtēšana
FS,k = E0,k ⋅ tan δk ⋅ η
G
FS
E0,k : Grunts miera stāvokļa
spiediens
δk : Sienas berzes leņķis
FS,k = Ea,k ⋅ tan δa,k ⋅ η
g
FS
Dr.sc.ing. K.Bondars
Ea,k : Grunts aktīvais
spiediens
δa,k : Sienas berzes leņķis
η = 0.8 (modeļa faktors)
23
24. HYD: konstrukciju
sabrukums vai bojājums no
gruntsūdens cēlējspēka
G´
S´
Ūdens cēlējspēks Sk:
Sk = i ⋅ γW ⋅ V
Smilts
Grunts kolonas efektīvais
svars G´k:
Dr.sc.ing. K.Bondars
G´k = γ´ ⋅ V
HYD robežstāvoklis:
Sk⋅ γdst ≤ G´k⋅ γG,stb
24
27. EN 1991, Slodzes un
iedarbes ģeotehniskajā
projektēšanā.
Tehnikas novietnes angārs,
SIA «Nītava-1»,
Tukuma nov, Degole, 03/01/2011
http://www.ntz.lv/tukuma/sniega-postijumicitur-tukuma-novada/
Dr.sc.ing. K.Bondars
Tartu apkaime, Igaunija, 28/11/2006
Autora foto
27
28. EN 1991, Slodzes un
iedarbes ģeotehniskajā
projektēšanā.
Latvijā jūtama zemestrīce 2004. gada 21.
septembrī
Kaļiņingradas apgabals Krievijā, stiprums
4,4 (11:05) un 5,0 (13:32) balles pēc Rihtera
skalas
Latvijā sasniedzot 3,8 balles
Jūrmala, 15/05/2010
http://www.emsccsem.org/Files/news/Earthquakes_reports/ http://www.diena.lv/dzivesstils/daba/atklasdzintaru-skatu-torni-733043
KALININGRAD_surface_observations.php
Dr.sc.ing. K.Bondars
28
29. EN 1991, Slodzes un
iedarbes ģeotehniskajā
projektēšanā.
Pastāvīgā slodze
Pašsvars
Mainīgā slodze
Lietderīgā slodze
QN,k
Sniega un ledus slodze
Gk
QS,k
Iepriekšējais uzspriegums
Pk
Vēja slodze
QW,k
Grunts spiediens
GE,k
Termiskā slodze
QT,k
Pastāvīgs šķidruma spiediens
GH,k
Mainīgā šķidrumu slodze
QH,k 2)
Netieša, nevienmērīgas
sēšanās izraisīta slodze
Q∆,k 1)
2)
Negadījumu slodze [EN 1991-1-7]
Ad
Seismiskā slodze
AEd
[EN 1998-1]
1) Aprēķina
lielumi Q∆,d var tikt lietota raksturojošo vērtību vietā nevienmērīgas sēšanās
izraisītas slodzes gadījumā.
2) Šķidrumu
spiediens jāuzskatīta kā mainīga slodze.
Šķidrumu spiediens, kura lielums noteikts ar ģeometriskiem vai hidroģeoloģiskiem
noteikumiem jāuzskata kā pastāvīga slodze.
Dr.sc.ing. K.Bondars
29
33. Ģeotehniskās projektēšanas
blokshēma:
Inženierģeoloģiskā izpēte ar
datu apstrādes varbūtību α = 0.95,
Xk – materiāla īpašību raksturīgie lielumi:
c–
grunts saiste;
Slodžu un iedarbju raksturojošās vērtības,
Ek –
Gk –
c' –
efektīvā grunts saiste Mora diagrammā;
cu –
nedrenētas grunts saiste;
qc;k – grunts pamatnes pretestības
raksturīgais lielums;
spiediena
fs;i;k – sānu virsmas berzes raksturīgās pretestības
lielums i – tajā grunts slānī;
u–
poru ūdens spiediens;
γ–
īpatnējais svars;
φ' –
efektīvā sprieguma bīdes pretestības leņķis;
E–
Rc –
e–
WL –
IL –
materiāla īpašību raksturīgie lielumi:
pašsvara raksturojošās vērtības;
Qk –
lietderīgās
slodzes
raksturojošās
vērtības;
QW;k – vēja slodzes raksturojošās vērtības;
QS;k – sniega slodzes raksturojošās vērtības;
MG;k – pašsvara momenta raksturojošās vērtības;
deformāciju modulis;
klinšainu grunšu vienass spiedes pretestība;
porainības koeficients;
mitruma saturs;
plascititātes skaitlis;
MQ;k – lietderīgās slodzes raksturojošās vērtības;
Ak –
Dr.sc.ing. K.Bondars
avārijas slodzes raksturojošās vērtības
33
34. Ģeotehniskās projektēšanas
blokshēma:
γM – materiālu
parciālie faktori no
DA1; DA2 vai DA3
Xd – grunts
raksturlielumu
aprēķina vērtības
γE – slodžu
parciālie faktori no
DA1; DA2 vai DA3
Robežstāvokļu
aprēķins
Ed – slogojuma
raksturlielumu
aprēķina vērtības
GEO – Pamatnes nestspējas aprēķins
EQU – Pamata līdzsvara aprēķins
SLS – Pamata deformāciju aprēķins
STR – Pamata konstrukcijas nestspējas aprēķins
UPL – Pazemes ūdens cēlējspēka un līdzsvarojošo spēku aprēķins
HYD – Konstrukciju sabrukums vai bojājums no gruntsūdens cēlējspēka
Grunts struktūras iekšēja erozija
Kanālu izskalojumi
Dr.sc.ing. K.Bondars
34
38. Projektētāju un ģeotehniķu
mijiedarbība dažādos
projektēšanas un projektu
realizācijas etapos
LVS EN 1997-1 1.3 (2) Šajā standartā ietvertie noteikumi ir balstīti uz tālāk
minētiem pieņēmumiem:
• projektam nepieciešamos datus iegūst, apkopo un interpretē attiecīgi
kvalificēts personāls;
• konstrukcijas projektē atbilstoši kvalificēts un pieredzējis personāls;
• starp visu datu apstrādē, projektēšanā un būvniecībā iesaistīto personālu
pastāv pietiekama vienotība un komunikācija;
• uzņēmumos, rūpnīcās un būvlaukumos ir nodrošināta pietiekama
būvniecības gaitas uzraudzība un kvalitātes kontrole;
• būvdarbus, atbilstoši standartiem un tehniskajiem noteikumiem, izpilda
kvalificēts un pieredzējis personāls;
• celtniecības materiālus un konstrukcijas izmanto kā norādīts šajā standartā
vai atbilstošās materiālu un konstrukciju specifikācijās vai tehniskajos
noteikumos;
• konstrukciju atbilstoši uzturēs, lai garantētu tās drošumu un lietojamību visā
noteiktajā kalpošanas laikā;
Dr.sc.ing. K.Bondars
38
• konstrukciju izmantos projektā noteiktajiem mērķiem.
39. Projektētāju un ģeotehniķu
mijiedarbība dažādos
projektēšanas un projektu
realizācijas etapos
Projektu attīstība – konsultācija par būvniecības vietas
ģeotehniskajiem apstākļiem
Ģeotehniskā izpēte – uzdevums ģeotehniskajai izpētei ar
iecerētās būves raksturlielumiem
Ģeotehniskā projektēšana – pamatnes stingums un
noturība, kā divvirziena informācija
Ģeotehniskā uzraudzība – projekta realizācija un
ekspluatācija
Dr.sc.ing. K.Bondars
39
40. Ģeotehniskā izpēte
Projektu attīstība:
Atbilstoši Ministru kabineta 29.09.2004. rīkojumam nr. 713, apvienojoties
Vides ministrijas padotībā esošajām iestādēm – valsts aģentūrai “Latvijas
Hidrometeoroloģijas aģentūrai”, Latvijas Vides aģentūrai un Valsts
ģeoloģijas dienestam, ar 2005.gada 1.janvāri darbu uzsākusi valsts
aģentūra "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra".
http://mapx.map.vgd.gov.lv/geo3/
http://www.meteo.lv/lapas/geologija/valsts-geologijas-fonds/valstsgeologijas-fonds?id=1215&nid=498
Dr.sc.ing. K.Bondars
40
41. Ģeotehniskā izpēte
Ģeotehniskā izpēte pēc LVS EN 1997-2:2007
Izpētes uzdevuma un ieteicamā apjoma piemēri pielikumā B.3
a) Pamati
b) Būve
B.1 attēls
Augstceltnes,
inženierbūves
(5) Augstceltnēm un inženierbūvēm jā pielieto lielākā vērtība no sekojošajām
izteiksmēm (skat. B.1a attēlu):
za ≥ 6 m
un za ≥ 3,0 × bF
kur bF
pamata īsākā mala.
(6) Plātņveida pamatiem un būvēm ar vairākiem pamatu elementiem, kuru
iedarbe tiek pārnesta uz dziļākiem slāņiem:
za ≥ 1,5 × bB
Dr.sc.ing. K.Bondars
kur bB mazākās būves malas garums (skat. B.1b attēlu).
41
42. Ģeotehniskā izpēte
B.5. attēls. Būvbedres
(10) Būvbedres (skat B.5 attēlu):
Ja pjezometriskais līmenis un pazemes ūdens līmenis atrodas zem būvbedres
pamatnes, jāpieņem lielākā vērtība no sekojošām izteiksmēm:
za ≥ 0,4h
za ≥ (t + 2,0) m
kur
t
ieraktā atbalsta dziļums;
h
būvbedres dziļums.
Ja pazemes ūdens līmenis un pjezometriskais līmenis ir virs būvbedres pamatnes,
jāizvēlas lielākā no sekojošām izteiksmēm:
za ≥ (1,0H + 2,0) m
za ≥ (t + 2,0) m
kur
H
pazemes ūdens līmeņa augstums virs būvbedres pamatnes;
t
ieraktā atbalsta dziļums.
Ja sprostslānis nav sasniegts līdz šādam dziļumam:
za ≥ (t + 5) m
Dr.sc.ing. K.Bondars
42
43. Ģeotehniskā izpēte
B.7. attēls. Pāļu puduris
(13) Pāļiem (skat B.7 attēlu) jāizpilda trīs sekojoši nosacījumi:
za ≥ 1,0 bg
za ≥ 5,0 m
za ≥ 3 DF kur
DF pāļa apakšējās daļas diametrs un
mazākais pāļu pamatnes plaknē veidota taisnstūra mazākās malas izmērs,
bg
kurš ietver pāļu puduri. Dr.sc.ing. K.Bondars
43
44. Ģeotehniskā izpēte
Ģeotehniskā izpēte pēc LVS EN 1997-2:2007 metodikas un
Identification and classification of soil
14688-1 Soil identification and description
14688-2 Soil classification
Identification and classification of rock
14689-1 Rock identification and description
Laboratory testing of soil
17892-1 Water content
17892-2 Density of fine-grained soil
17892-3 Particle density – pycnometer method
17892-4 Particle size distribution
17892-5 Incremental loading oedometer test
17892-6 Fall cone test
17892-7 Unconfined compression test on fine-grained soils
17892-8 Unconsolidated undrained triaxial test
17892-9 Consolidated triaxial compression tests on water-saturated soils
17892-10 Direct shear tests
17892-11 Permeability determination by constant and falling head
17892-12 Atterberg limits
Dr.sc.ing. K.Bondars
44
45. Ģeotehniskā izpēte
Field testing
22476-1 Electrical cone and piezocone penetration tests
22476-2 Dynamic probing
22476-3 Standard penetration test
22476-4 Me´nard pressuremeter test
22476-5 Flexible dilatometer test
22476-6 Self-boring pressuremeter test
22476-7 Borehole jack test Under development
22476-8 Full displacement pressuremeter test
22476-9 Field vane test Under development
22476-10 Weight sounding test
22476-11 Flat dilatometer test
22476-12 Mechanical cone penetration test (CPTM)
22476-13 Plate loading test
Dr.sc.ing. K.Bondars
45
46. Ģeotehniskā izpēte
Geohydraulic testing
22282-1 General rules
22282-2 Water permeability tests in a borehole without packer
22282-3 Water pressure tests in rock
22282-4 Pumping tests
22282-5 Infiltrometer tests
22282-6 Water permeability tests in a borehole using closed systems
Sampling methods and groundwater measurements
22475-1 Technical principles for execution
22475-2 Qualification criteria for enterprises and personnel
22475-3 Conformity assessment of enterprises and personnel by third party
Testing of geotechnical structures
22477-1 Pile load test by static axially loaded compression
22477-2 Pile load test by static axially loaded tension test
22477-3 Pile load test by static transversely loaded tension test
22477-4 Pile load test by dynamic axially loaded compression test
24777-5 Testing of anchorages
22477-6 Testing of nailing
22477-7 Testing of reinforced fill
Dr.sc.ing. K.Bondars
46
47. Ģeotehniskā izpēte
LVS EN 1997-2 B.2 Būvpamatnes izpētes
metodikas izvēle atšķirīgiem posmiem
Sagatavošanās izpēte
Galvenā izpēte
Kontroles izpēte
Pāļu pamati
SS, CPT, DP, SPT vai SR, WST
Smalka grunts
CPT,
WST
SS,
DP,
SPT, Iepriekšēja
veida izvēle.
Paraugu
noņemšana
(PS, TP, CS, OS) PMT,
GW
pamatu
Paraugu noņemšana (PS, OS, CS),
FVT, PMT, GWC (PIL)
Galīgā pamatu veida
izvēle Projektēšana
Seklie pamati
SS vai CPT, DP, WST paraugu
noņemšana (PS, OS, CS, TP), FVT,
DMT vai PMT, BJT, GW
Sākums
Pāļu pamati
Topogrāfisko, ģeoloģisko un
hidroģeoloģisko
karšu
izvērtējums.
Aerofotoainu
dešifrēšana.
CPT, DP vai SPT, WST
Arhīvu materiāli
Apsekošana
lauka.
uz
vietas
uz
Paraugu noņemšana (PS, OS, AS),
FVT, DMT, GWO, (PIL)
Seklie pamati
Rupja grunts
CPT+DP, SPT, WST
SS, CPT, DP vai SPT,
WST, SR
Iepriekšēja
Paraugu
noņemšana veida izvēle.
(AS, OS, SPT,
PMT, DMT, GW
Paraugu noņemšana (PS, OS, AS,
TP) Iespējams PMT, BJT vai DMT,
pamatu (PLT), GWO
Galīgā pamatu veida
izvēle Projektēšana
TP),
Pāļu vai seklie pamati
SR ar MWD, plaisu atzīmēšana TP,
CS, RDT (PMT, BJT sadēdējušā
klintī); GWO
Dr.sc.ing. K.Bondars
Pāļu pamati
PIL, Pāļu iedzīšanas pārbaudes
Spriegumviļņu mērījumi GWC,
Sēšanās
Nolieces mērījumi
Seklie pamati
Grunts veida pārbaude
Stinguma (deformācijas- stiprības)
pārbaude (CPT)
Sēšanās
Pāļu pamati
PIL, Pāļu iedzīšanas pārbaudes
Spriegumviļņu mērījumi GWC,
Sēšanās
Nolieces mērījumi
Seklie pamati
Grunts veida pārbaude
Stinguma pārbaude (CPT)
Sēšanās
Pāļu pamati
Savienojuma pārbaude starp pāļa
galu un klinšainās grunts virsmu
Plaisainības pārbaude uz klinšaino
grunšu virsmas. Ūdens sūkšanās
Seklie pamati
Grunts virsmas krituma un
47
plaisainības pārbaude
48. Ģeotehniskā izpēte
LVS EN 1997-2 B.2 Būvpamatnes izpētes
metodikas izvēle atšķirīgiem posmiem
Saīsinājumi
Grunšu pārbaudes:
BJT sānspiedes iekārta
DP dinamiskā zondēšana
SR klinšainās / dispersās grunts
zondēšana
SS
statiskā zondēšana (piemēram
svarzondēšana WST)
CPU(U)
konusa penetrācijas
pārbaude (ar porūdens spiediena
nolasīšanu)
SPT pārbaude ar standartpenetrāciju
PMT pārbaude ar presiometru
DMT pārbaude ar dilatometru
FVT lauka pārbaude ar spārniņgriezi
PLT pārbaude ar spiedogu seklajiem
pamatiem
MWD mērījumi urbšanas laikā
SE
seismiskie mērījumi
PIL pāļu slogošanas pārbaude
RDT pārbaude ar dilatometra klinšainos
iežos
Dr.sc.ing. K.Bondars
Paraugu noņemšana
PS
iekārta parauga noņemšanai cilindrā
CS
parauga noņemšana serdē
AS
parauga noņemšana ar gliemežurbi
OS
atklātas
paraugu
noņemšanas
iekārta
TP
paraugu noņemšana skatrakumā
Pazemes ūdens mērījumi
GW Pazemes ūdens mērījumi
GWO Pazemes ūdens mērījumi atvērtā
sistēmā
GWC Pazemes ūdens mērījumi slēgtā
sistēmā
48
49. Projektu realizācija
LVS EN 1997-1 4.5. Novērošana (darbu ģeotehniskā uzraudzība)
(1)P Novērošana jāveic, lai:
• pārbaudītu projektā paredzētās darbības pamatotību;
• pārliecinātos, ka pēc būvdarbu pabeigšanas konstrukcija turpinās pildīt
paredzētās prasības.
(2)P Novērošanas programma ir jāīsteno saskaņā ar Ģeotehniskās
projektēšanas atskaiti (skat. 2.8.(3)).
(3) Konstrukciju faktiskā darbība ir jādokumentē, lai varētu izveidot
izmantojamās pieredzes datu bāzes.
(4) Novērojumos jāiekļauj šādi mērījumi:
• konstrukcijas izraisītas grunts pamatnes deformācijas;
• iedarbju lielumi;
• kontaktspiediena lielums starp konstrukciju un pamatni;
• poru ūdens spiediens;
• spēki un nobīdes (vertikāli vai horizontāli pārvietojumi, pagriešanās vai
deformācijas) konstrukcijas elementos.
Dr.sc.ing. K.Bondars
49
50. Projektu realizācija
Darbu veikšanas standarti / Speciālo ģeotehnisko darbu izpilde:
LVS EN 1536:2011 Urbpāļi (Bored piles)
LVS EN 1537:2008L Grunts enkuri (Ground anchors)
LVS EN 1538:2011 Starpsienas (Diaphragm walls)
LVS EN 12063:2008L Rievsienas (Sheet pile walls)
LVS EN 12699:2008L Dzenamie pāļi (Displacement piles)
LVS EN 12715:2002 Cementēšana (Grouting)
LVS EN 12716:2002 Cementēšana ar iesmidzināšanu (Jet grouting)
LVS EN 14199:2005 Maza diametra pāļi (Micropiles)
LVS EN 14475:2006 Nostiprināts uzbērums (Reinforced fill+AC2007)
LVS EN 14679:2005 Dziļā maisīšana (Deep mixing+AC2006)
LVS EN 14731:2006 Grunts apstrāde ar dziļu vibrināšanu (Ground treatment by
deep vibration)
LVS EN 14490:2010 Grunts stiprināšana (Soil nailing)
LVS EN 15237:2007 Vertikālā drenāža (Vertical drainage)
Dr.sc.ing. K.Bondars
50
51. Objekta ekspluatācija
LVS EN 1997-1 4.6. Konstrukcijas uzturēšana
(1)P Jānosaka uzturēšanas pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu
konstrukcijas drošību un lietojamību.
PIEBILDE- Parasti tos izsniedz īpašniekam/ pasūtītājam.
(2) Uzturēšanas noteikumiem ir jāsniedz informācija par:
• konstrukcijas kritiskajām daļām, kas prasa regulāru pārbaudi;
• darbiem, kas nav veicami bez konstrukcijas projekta izskatīšanas;
• kontroles biežumu.
BR 101 Highway Embankment
Santa Catarina, South Brazil
http://www.geokon.com/embankments/
Dr.sc.ing. K.Bondars
51
52. EN 1997-1 attīstības
nākamie etapi.
Eiropas Komisijas mandāts M/515 EN Eksistējošo Eirokodeksu labojumi
un Eirokodekss darbības lauka paplašināšana (Amending Existing
Eurocodes and Extending the Scope of Structural Eurocodes)
Paredz (CEN/TC250/SC7 – 15 EG, Evolution Groups):
• Pievienot EN 1997 jaunas sadaļas, kuras ietverdetalizētu
projektēšanu (projektēšanas metodes seklas iebūves pamatiem,
atbalstsienām, pāļiem un nogāzēm)
• Uzlabot vispārīgās vadlīnijas grunts īpašību raksturojošo vērtību
noteikšanai
• Pazemes ūdens spiedienu noteikšanas vadlīniju uzlabošana
• Pievienot jaunas sadaļas EN 1997, kuras attiecas uz
stiegrotāmgrunts konstrukcijām
• Vienkāršot DA un samazināt to skaitu, parciālos faktorus pārnest uz
EN 1990
Dr.sc.ing. K.Bondars
52