ݺߣ

ݺߣShare a Scribd company logo

asinsrites un limfrites orgānu sistēmas

•
•
A
Andris-Ziemelis
1 of 31
Asinsrites un limfrites orgānu sistēma
Asinsrites orgānu sistēma • Sastāv no: – Asinīm; – Asinvadiem (noslēgta asinrites sistēma), – Asinrades orgāniem, – Centrālā orgāna - sirds
Asinis • Asinis ir šķidri saistaudi, kuru galvenā masa patstāvīgi kustas; • Pieaugušam cilvēkam ir 5-6 litri asiņu; • Sastāv no šķidrās daļas un asinsķermenīšiem;
Asiņu šķidrā daļa • Sauc par asiņu plazmu; • Iedzeltens, puscaurspīdīgs šķidrums, kas sastāv no neorganiskajām un organiskajām vielām.
Plazmas sastāvs • Neorganiskās vielas: – Ūdens; – Sāļi (īpaši vārāmā sāls NaCl) koncentrācija 0,9% NaCl šķīdums ūdenī (fizioloģiskais šķīdums); – Uz 1 l ūdens izšķīdina 9 g NaCl + 0,1 g KCl + 0,2g CaCl + 0,2 g dzeramās sodas. – Ja cilvēks zaudējis daudz šķidruma, vai asinīs ir liela kaitīgo vielu koncentrācija, asinīs ievada fizioloģisko šķīdumu.
Plazmas sastāvs • Organiskās vielas ( piemēram, olbaltumvielas, tauki, ogļhidrāti); – Albumīni – nodrošina asiņu osmotisko spiedienu, kas aiztur ūdeni, jo to trūks audos veidojas tūskas; – Globulīni – ir pretvielas, kas veicina cīņu pret mikrobiem; – Fibrinogēns – vajadzīgs asinsrecei, pasargā no noasiņošanas. – Ja no plazmas atdala figrinogēnu, tad paliek serums, kas nesarec, ar visām antivielām un «labumiem».
Asinsķermenīši • Jeb formelementi; – Eritrocīti jeb sarkanie asins ķermenīši; – Leikocīti jeb baltie asins ķermenīši; – Trombocīti jeb asiņu plātnītes
Eritrocīti • Nav kodola, ieliektas šūnas; • 1 m3 vīriešiem– 4-5 milj., sievietēm 3,5-4,5 milj. • 5 Litros ir apmēram 25 triljoni eritrocītu; • Katrs eritrocīts dzīvo 60-120 dienas • 23 sekundēs apceļo organismu( veic vienu apli asinsritē);
Eritrocīti • Hemoglobīns viegli saista ogļskābo gāzi (CO2), un skābekli (O2) un viegli tas arī atdod. • Viens eritrocīts var piesaistīt 1 000 000 skābekļa molekulu. • Tāpēc hemoglobīna līdz ar to eritrocītu funkcija ir transportfunkcija • Tvana gāze CO ļoti cieši saistās ar hemoglobīnu un cilvēks guļot tvana gāzē var iet bojā.
asinsrites un limfrites orgānu sistēmas
Leikocīti • • • • • Bezkrāsainas šūnas ar kodolu; 1 m3 ir 4-8 tūkstoši leikocītu; Dzīves ilgums ir tikai 2-4 dienas; Galvenā funkcija ir aizsargfunkcija; Mirušie leikocīti, kas zaudē cīņā ar mikrobiem veido strutas; • Spēja norīt svešķermeni – fagocitoze; • Fagocīti – leikocīti kas aprij mikrobus un mirušās šūnas;
http://www.youtube.com/watch?v=cwputi8wE7w&feature=related
Trombocīti • Nav šūnas, tie ir no šūnām atrāvušās citoplazmas piciņas; • 1m3 – 200-300 tūkstoši; • Dzīvo dažas dienas; • Funkcija – asinsreces nodrošināšana; • Saskaroties ar nelīdzenu virsmu, bojājuma gadījumā, atbrīvojas vielas, kas sašaurina asinsvadus.
asinsrites un limfrites orgānu sistēmas
Imunitāte • Par imunitāti sauc organisma neuzņēmību pret slimību mikrobiem vai noteiktām indēm; • Organismā imunitāti veido antivielas jeb pretvielas (globulīni), izstrādā limfocīti • Limfocīti ir īpaši audz limfmezglos; • Pretvielas veidojas, kad limfocīti ir saskārušies ar limfocītiem; • Visu dēļ kā, veidojas pretvielas apzīmē ar vārdu antigēns.
Imunitāte var būt iedzimta vai iegūta Imunitāte Iedzimtā Iegūtā Dabiski iegūtā Aktīvā Pasīvā Mākslīgi iegūtā Aktīvā Pasīvā
Iedzimtā imunitāte • Šo imunitātes veidu nodrošina iedzimtās īpatnība; • Piemēram, cilvēki neslimo ar dzīvnieku slimībām un otrādi;
Iegūtā imunitāte • Imunitāte kas rodas dzīves laikā, tā var tikt iegūta dabiski vai mākslīgi; • Dabiski un mākslīgi iegūtā var būt aktīva vai pasīva;
Dabiski iegūtā aktīvā imunitāte • Rodas tad, ja organisms izslimo kādu lipīgu slimību un viņa asinīs izveidojas antivielas pret šīs slimības mikrobiem. • Parasti saglabājas visu mūžu;
Dabiski iegūtā pasīvā imunitāte • Rodas kad grūtniece pārslimo slimību un savas antivielas caur placentu nodot pēcnācējam, kā rezultātā bērns neslimos ar šo slimību.
Mākslīgi iegūtā imunitāte • Var būt aktīva vai pasīva; • Aktīva – cilvēkam iepotē poti, kas ir slimības izraisītājs mazā koncentrācijā, un cilvēks bez komplikācijām pārslimo; • Pasīva – kad cilvēkam ievada serumu, cita organisma asins plazma bez fibrinogēna un ar abtivielām.
Asiņošanas apstādināšanās mehānisms • Asiņošanas apstāšanos sauc par hemostāzi; • Divi mehānismi: • 1.) ja asiņo sīkie asinsvadi –kapilāri, kuros ir zems spiediens un maza asiņu plūsma, tad asins vadi sašaurinās un trombocīti pielīp pie bojātās asinsvadu virsmas un salīp piciņās un aizsprosto bojājumu un asiņošana apstājas.
Asiņošanas apstādināšanās mehānisms • Asiņošanas apstāšanos sauc par hemostāzi; • Divi mehānismi: • 2.) ja bojāti lielāki asinsvadi – fibrinogēns veidojas par fibrīna pavedieniem, to fibrīna veidojas tīkls kurā saķeras asinsķermenīši; • Rodas asiņu receklis jeb trombs, kas nosedz bojājumu
http://www.youtube.com/watch?v=--bZUeb83uU
http://www.youtube.com/watch?v=9QVTHDM90io&feature=related
Slimība • Iedzimta ģenētiska slimība – hemofīlija, • Slimniekiem vispār nesarec asinis; • Sarecēšana ir organisma aizsargreakcija.
Asiņu pārliešana • Jau izsenis cilvēki mēģināja pārliet asinis, taču bieži tas nogalināja, bet dažreiz izglāba dzīvību; • Līdz 20 gs. neviens tam nesaprata likumsakarību; • Atklāja ka asinīm ir savas iedzimtās īpašības, ko var iedalīt 4 grupās – 4 asinsgrupas;
Asinsgrupas • Eritrocītos ir divējādas salipināmās vielas jeb aglutinogēni, ko apzīmē ar burtu A un B; • Bet plazmā ir divējādi salipinošās vielas (aglutinini) α un ϐ; • Ja A salipināmā viela sastopas ar α salipinošo vielu, rodas salipšana jeb aglutinācija pāris. • Eritrocīti salīp piciņās un izveidos trombi, kas pārtrauc asinsteci un organisms mirts.
Asinsgrupas nosaukums Salipināmās vielas (aglutinogēni) eritrocītos Salipinošās vielas (aglutinini) plazmā 0 (I) A (II) B (III) AB (IV) nav A B AB αϐ ϐ α nav • Asins ziedotājs – donors; • Pārliet drīkst vienādas asins grupas un???
Rēzus faktors • Bez A un B salipināmajām vielām jeb aglutinogēniem 85% cilvēkku eritrocītos ir vēl kāds aglutinogēns – rēzus faktors. • Cilvēkus kuriem ir rēzus fakktors sauc par rēzus pozitīviem, tiem kuriem nav par rēzus negatīviem.
Rēzus faktors • Rēzus faktors no A un B aglutinogēniem atšķiras ar to, ka asins plazma nav tam atbilstošā aglutinīnu. • Taču eritrocīti salīp, ja sajauc asinis ar pretējiem rēzus faktoriem. • Rēzus negatīvām sievietēm ir bīstami grūtniecības laikā!

More Related Content

asinsrites un limfrites orgānu sistēmas

  • 1. Asinsrites un limfrites orgānu sistēma
  • 2. Asinsrites orgānu sistēma • Sastāv no: – Asinīm; – Asinvadiem (noslēgta asinrites sistēma), – Asinrades orgāniem, – Centrālā orgāna - sirds
  • 3. Asinis • Asinis ir šķidri saistaudi, kuru galvenā masa patstāvīgi kustas; • Pieaugušam cilvēkam ir 5-6 litri asiņu; • Sastāv no šķidrās daļas un asinsķermenīšiem;
  • 4. Asiņu šķidrā daļa • Sauc par asiņu plazmu; • Iedzeltens, puscaurspīdīgs šķidrums, kas sastāv no neorganiskajām un organiskajām vielām.
  • 5. Plazmas sastāvs • Neorganiskās vielas: – Ūdens; – Sāļi (īpaši vārāmā sāls NaCl) koncentrācija 0,9% NaCl šķīdums ūdenī (fizioloģiskais šķīdums); – Uz 1 l ūdens izšķīdina 9 g NaCl + 0,1 g KCl + 0,2g CaCl + 0,2 g dzeramās sodas. – Ja cilvēks zaudējis daudz šķidruma, vai asinīs ir liela kaitīgo vielu koncentrācija, asinīs ievada fizioloģisko šķīdumu.
  • 6. Plazmas sastāvs • Organiskās vielas ( piemēram, olbaltumvielas, tauki, ogļhidrāti); – Albumīni – nodrošina asiņu osmotisko spiedienu, kas aiztur ūdeni, jo to trūks audos veidojas tūskas; – Globulīni – ir pretvielas, kas veicina cīņu pret mikrobiem; – Fibrinogēns – vajadzīgs asinsrecei, pasargā no noasiņošanas. – Ja no plazmas atdala figrinogēnu, tad paliek serums, kas nesarec, ar visām antivielām un «labumiem».
  • 7. Asinsķermenīši • Jeb formelementi; – Eritrocīti jeb sarkanie asins ķermenīši; – Leikocīti jeb baltie asins ķermenīši; – Trombocīti jeb asiņu plātnītes
  • 8. Eritrocīti • Nav kodola, ieliektas šūnas; • 1 m3 vīriešiem– 4-5 milj., sievietēm 3,5-4,5 milj. • 5 Litros ir apmēram 25 triljoni eritrocītu; • Katrs eritrocīts dzīvo 60-120 dienas • 23 sekundēs apceļo organismu( veic vienu apli asinsritē);
  • 9. Eritrocīti • Hemoglobīns viegli saista ogļskābo gāzi (CO2), un skābekli (O2) un viegli tas arī atdod. • Viens eritrocīts var piesaistīt 1 000 000 skābekļa molekulu. • Tāpēc hemoglobīna līdz ar to eritrocītu funkcija ir transportfunkcija • Tvana gāze CO ļoti cieši saistās ar hemoglobīnu un cilvēks guļot tvana gāzē var iet bojā.
  • 11. Leikocīti • • • • • Bezkrāsainas šūnas ar kodolu; 1 m3 ir 4-8 tūkstoši leikocītu; Dzīves ilgums ir tikai 2-4 dienas; Galvenā funkcija ir aizsargfunkcija; Mirušie leikocīti, kas zaudē cīņā ar mikrobiem veido strutas; • Spēja norīt svešķermeni – fagocitoze; • Fagocīti – leikocīti kas aprij mikrobus un mirušās šūnas;
  • 13. Trombocīti • Nav šūnas, tie ir no šūnām atrāvušās citoplazmas piciņas; • 1m3 – 200-300 tūkstoši; • Dzīvo dažas dienas; • Funkcija – asinsreces nodrošināšana; • Saskaroties ar nelīdzenu virsmu, bojājuma gadījumā, atbrīvojas vielas, kas sašaurina asinsvadus.
  • 15. Imunitāte • Par imunitāti sauc organisma neuzņēmību pret slimību mikrobiem vai noteiktām indēm; • Organismā imunitāti veido antivielas jeb pretvielas (globulīni), izstrādā limfocīti • Limfocīti ir īpaši audz limfmezglos; • Pretvielas veidojas, kad limfocīti ir saskārušies ar limfocītiem; • Visu dēļ kā, veidojas pretvielas apzīmē ar vārdu antigēns.
  • 16. Imunitāte var būt iedzimta vai iegūta Imunitāte Iedzimtā Iegūtā Dabiski iegūtā Aktīvā Pasīvā Mākslīgi iegūtā Aktīvā Pasīvā
  • 17. Iedzimtā imunitāte • Šo imunitātes veidu nodrošina iedzimtās īpatnība; • Piemēram, cilvēki neslimo ar dzīvnieku slimībām un otrādi;
  • 18. Iegūtā imunitāte • Imunitāte kas rodas dzīves laikā, tā var tikt iegūta dabiski vai mākslīgi; • Dabiski un mākslīgi iegūtā var būt aktīva vai pasīva;
  • 19. Dabiski iegūtā aktīvā imunitāte • Rodas tad, ja organisms izslimo kādu lipīgu slimību un viņa asinīs izveidojas antivielas pret šīs slimības mikrobiem. • Parasti saglabājas visu mūžu;
  • 20. Dabiski iegūtā pasīvā imunitāte • Rodas kad grūtniece pārslimo slimību un savas antivielas caur placentu nodot pēcnācējam, kā rezultātā bērns neslimos ar šo slimību.
  • 21. Mākslīgi iegūtā imunitāte • Var būt aktīva vai pasīva; • Aktīva – cilvēkam iepotē poti, kas ir slimības izraisītājs mazā koncentrācijā, un cilvēks bez komplikācijām pārslimo; • Pasīva – kad cilvēkam ievada serumu, cita organisma asins plazma bez fibrinogēna un ar abtivielām.
  • 22. Asiņošanas apstādināšanās mehānisms • Asiņošanas apstāšanos sauc par hemostāzi; • Divi mehānismi: • 1.) ja asiņo sīkie asinsvadi –kapilāri, kuros ir zems spiediens un maza asiņu plūsma, tad asins vadi sašaurinās un trombocīti pielīp pie bojātās asinsvadu virsmas un salīp piciņās un aizsprosto bojājumu un asiņošana apstājas.
  • 23. Asiņošanas apstādināšanās mehānisms • Asiņošanas apstāšanos sauc par hemostāzi; • Divi mehānismi: • 2.) ja bojāti lielāki asinsvadi – fibrinogēns veidojas par fibrīna pavedieniem, to fibrīna veidojas tīkls kurā saķeras asinsķermenīši; • Rodas asiņu receklis jeb trombs, kas nosedz bojājumu
  • 26. Slimība • Iedzimta ģenētiska slimība – hemofīlija, • Slimniekiem vispār nesarec asinis; • Sarecēšana ir organisma aizsargreakcija.
  • 27. Asiņu pārliešana • Jau izsenis cilvēki mēģināja pārliet asinis, taču bieži tas nogalināja, bet dažreiz izglāba dzīvību; • Līdz 20 gs. neviens tam nesaprata likumsakarību; • Atklāja ka asinīm ir savas iedzimtās īpašības, ko var iedalīt 4 grupās – 4 asinsgrupas;
  • 28. Asinsgrupas • Eritrocītos ir divējādas salipināmās vielas jeb aglutinogēni, ko apzīmē ar burtu A un B; • Bet plazmā ir divējādi salipinošās vielas (aglutinini) α un ϐ; • Ja A salipināmā viela sastopas ar α salipinošo vielu, rodas salipšana jeb aglutinācija pāris. • Eritrocīti salīp piciņās un izveidos trombi, kas pārtrauc asinsteci un organisms mirts.
  • 29. Asinsgrupas nosaukums Salipināmās vielas (aglutinogēni) eritrocītos Salipinošās vielas (aglutinini) plazmā 0 (I) A (II) B (III) AB (IV) nav A B AB αϐ ϐ α nav • Asins ziedotājs – donors; • Pārliet drīkst vienādas asins grupas un???
  • 30. Rēzus faktors • Bez A un B salipināmajām vielām jeb aglutinogēniem 85% cilvēkku eritrocītos ir vēl kāds aglutinogēns – rēzus faktors. • Cilvēkus kuriem ir rēzus fakktors sauc par rēzus pozitīviem, tiem kuriem nav par rēzus negatīviem.
  • 31. Rēzus faktors • Rēzus faktors no A un B aglutinogēniem atšķiras ar to, ka asins plazma nav tam atbilstošā aglutinīnu. • Taču eritrocīti salīp, ja sajauc asinis ar pretējiem rēzus faktoriem. • Rēzus negatīvām sievietēm ir bīstami grūtniecības laikā!