ݺߣ

ݺߣShare a Scribd company logo

Biodīzeļdegvielas izmantošanas iespējas

•Download as PPT, PDF•
•
Bio Technology
Bio Technology

Biodīzeļdegvielas izmantošanas iespējas

1 of 9
Download to read offline
Biodīzeļdegvielas izmantošanas iespējas INDULIS STIKĀNS LATVIJAS BIODEGVIELU UN BIOENERĢIJAS ASOCIĀCIJA SIA «BIO-VENTA»
Biodīzeļdegvielas ražošana Latvijā 2011. gadā Eiropā biodīzeļdegviela ir visvairāk saražotā biodegviela (2009. gadā Eiropā saražots vairāk kā 9 milj. tonnas, kas ir 75% no visām Eiropā saražotajām biodegvielām).
SIA «Bio-Venta» ražotne – lielākā un modernākā Latvijā un Baltijas valstīs  SIA «Bio-Venta» rūpnīca tika būvēta Ventspilī, ostas teritorijā, un nodota ekspluatācijā 2008.gadā izmantojot modernākās tehnoloģijas, kas bija pieejamas uz to brīdi.  Galvenais motīvs rūpnīcas būvēšanai – LR un Eiropas Savienības normatīvajos dokumentos ietvertā politika biodegvielu attīstīšanai, ražot un eksportēt biodegvielu, izmantojot Latvijas potenciālu izejvielu (rapša sēklu) audzēšanā.  Saražotā biodīzeļdegviela pilnībā atbilst visstingrākajām kvalitātes prasībām, ietvertām LR likumdošanā, tehniskajā standartā LVS EN 14214, kā arī prasībām Zviedrijas bargajiem arktiskajiem klimata apstākļiem.  Biodīzeļdegviela un tās blakusprodukti (rapšu rauši, glicerīns, kālija sulfāts) tiek realizēti gan Latvijā, gan eksportēti uz Eiropas Savienības valstīm, ieskaitot Skandināviju ar ļoti stigrām kvalitātes prasībām, gan eksportēti uz Krieviju un Baltkrieviju.
Izejvielas biodīzeļdegvielas ražošanai  Latvijā 2011. gadā izaudzēja ap 260 000 tonnas rapša gadā, no tām aptuveni 40 000 iepirka Bio-Venta, pārējais daudzums tika eksportēts.  Lai saražotu 1 tonnu biodīzeļdegvielas, vajag apmēram 3 tonnas rapša sēklu, un paralēli veidojas 2 tonnas rapšu raušu (lopbarība).  Izaudzētais rapša daudzums ir pietiekams, lai nodrošinātu Latvijas patēriņu ar 10% biodīzeļdegvielu - aptuveni 70 000 tonnas gadā.  Ir potenciāls papildus Latvijā audzētajām izejvielām iepirkt rapšu eļļu Krievijā, saražot biodīzeļdegvielu un eksportēt uz Eiropas Savienības valstīm
Normatīvie dokumenti  Kvalitātes prasības biodīzeļdegvielai – LVS EN 14214;  MK noteikumi Nr.772. no 2005. gada 18. oktobra „Noteikumi par biodegvielas kvalitātes prasībām, atbilstības novērtēšanu, tirgus uzraudzību un patērētāju informēšanas kārtību”.  Kvalitātes prasības fosilajai degvielai – LVS EN 590. Šobrīd atļauj 7% (v/v) FAME piejukumu.  MK noteikumi no 2000.gada 26.septembra Nr.332 „Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu” Noteikts obligāts 5% (v/v) FAME piejaukums, izņemot arktisko degvielu.  Eiropas parlamenta un Padomes direktīva 2009/28/EK no 2009.gada 23.aprīļa par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu;  Eiropas parlamenta un Padomes direktīva 2009/30/EK no 2009.gada 23.aprīļa par benzīna, dīzeļdegvielas un gāzeļļas specifikācijām. Pieļauj līdz 7% (v/v) FAME piejaukumu.
Biodīzeļdegvielas priekšrocības  Draudzīgums apkārtējai videi - iegūšanas procesā vismaz par 35% (Bio-Ventas gadījumā 57%) mazāki siltumnīcas efekta gāzu izmeši; ievērojami mazāki izmeši ar izplūdes gāzēm (CO par 63-99%; HC par 73-99%; putekļi par 42- 66% mazāk kā fosilai).  Labākas eļļošanas īpašības – mazāks degvielas sistēmas detaļu nodilums;  Biodīzelis nav bīstams pēc ķīmisko vielu klasifikācijas (uzliesmošanas temperatūra fosilajam >550C; biodīzelim >1010C).  Lielāks cetāna skaitlis (fosilajai (bez piedevām) 47; biodīzelim (rapšu) 54) – labāka dzinēja darbība (labāka startēšana aukstumā, klusāka un vienmērīgāka darbība);  Izmantojamība ziemā – rapšu biodīzeļdegviela līdz -28 grādiem, kas atbilst 1. arktiskajai dīzeļdegvielas klasei (bez piedevām līdz -14 grādiem).  Izdevīgāka cena. Piemēram, DUS Sumata Ventspilī tirgo DD par 0,974 Ls/l; bioDD par 87,4 Ls/l; kas ir par 10,3 % mazāk. Attiecīgi uz 100 l degvielas ietaupījums būs 4,3 Ls.
Biodīzeļdegvielas trūkumi  Nedaudz lielāks degvielas patēriņš (par 5-6 % vairāk).  Piesardzība uzglabāšanā – nedrīkst pieļaut ūdens iekļūšanu tvertnē, īsāks uzglabāšanas laiks.  Ne visi dzinēji ir piemēroti 100 % biodīzeļdegvielas izmantošanai, lai gan lielāko daļu ir iespējams pārbūvēt ar nelielām izmaksām.  Biodīzelis ir daudz labāks šķīdinātājs, tāpēc viegli šķīdina parasto gumiju, kā arī visus nosēdumus no degvielas tvertnes. Parasti pārejot no fosilās uz biodegvielu, pēc 1-2 bāku izlietošanas jānomaina degvielas filtrs, pēc tam tas jāmaina ierastos intervālos.  Pirms transportlīdzekļa ilgstošas stāvēšanas (vairāk kā 1 gadu) vēlams pāriet uz fosilo dīzeļdegvielu, jo biodīzeļdegviela ilgstoši uzglabājoties var sākt oksidēties un veidot nosēdumus.  Biodegvielas tika izveidotas un pastāv tikai pateicoties Eiropas, ASV un citu pasaules valstu politiskajam atbalstam, un valstu likumdevēji ir atbildīgi par šīs nozares turpmāko pastāvēšanu. Mūsdienu tirgus apstākļos nevienā valstī biodegvielu ražošana nevar pastāvēt bez tieša vai netieša valsts atbalsta.
Izmantošanas piemēri  Sabiedriskais transports – Grāca (Austrija); Gdaņska (Polija); Aalborg (Dānija); Malme (Zviedrija); Tulūza (Francija) u.c.  Ir vesela virkne dzinēju, kuri ir piemēroti jau no rūpnīcas, lai izmantoto 100% biodīzeli (daudzi dzinēju modeļi no Caterpillar, DAF, Daimler, Deutz; Irisbus, Iveco, Liebherr, MAN, Mercedes Benz, Neoplan, Renault, Scania, Setra, Volvo), pilns saraksts www.ufop.de. Arī New Holland traktortehnika var izmantot 100 % biodīzeļdegvielu.  Koncerns PSA (Francija), kas izstrādā dzinējus Renault un Citroen automašīnām, ir paziņojis, ka visi viņu jaunākās paaudzes dzinēji ir piemēroti 30% biodegvielas (B30) izmantošanai.
PALDIES PAR UZMANĪBU! Indulis Stikāns Ražošanas direktors SIA «Bio-Venta» Tel: 36620865 indulis@biodiesel.lv

More Related Content

Biodīzeļdegvielas izmantošanas iespējas

  • 1. Biodīzeļdegvielas izmantošanas iespējas INDULIS STIKĀNS LATVIJAS BIODEGVIELU UN BIOENERĢIJAS ASOCIĀCIJA SIA «BIO-VENTA»
  • 2. Biodīzeļdegvielas ražošana Latvijā 2011. gadā Eiropā biodīzeļdegviela ir visvairāk saražotā biodegviela (2009. gadā Eiropā saražots vairāk kā 9 milj. tonnas, kas ir 75% no visām Eiropā saražotajām biodegvielām).
  • 3. SIA «Bio-Venta» ražotne – lielākā un modernākā Latvijā un Baltijas valstīs  SIA «Bio-Venta» rūpnīca tika būvēta Ventspilī, ostas teritorijā, un nodota ekspluatācijā 2008.gadā izmantojot modernākās tehnoloģijas, kas bija pieejamas uz to brīdi.  Galvenais motīvs rūpnīcas būvēšanai – LR un Eiropas Savienības normatīvajos dokumentos ietvertā politika biodegvielu attīstīšanai, ražot un eksportēt biodegvielu, izmantojot Latvijas potenciālu izejvielu (rapša sēklu) audzēšanā.  Saražotā biodīzeļdegviela pilnībā atbilst visstingrākajām kvalitātes prasībām, ietvertām LR likumdošanā, tehniskajā standartā LVS EN 14214, kā arī prasībām Zviedrijas bargajiem arktiskajiem klimata apstākļiem.  Biodīzeļdegviela un tās blakusprodukti (rapšu rauši, glicerīns, kālija sulfāts) tiek realizēti gan Latvijā, gan eksportēti uz Eiropas Savienības valstīm, ieskaitot Skandināviju ar ļoti stigrām kvalitātes prasībām, gan eksportēti uz Krieviju un Baltkrieviju.
  • 4. Izejvielas biodīzeļdegvielas ražošanai  Latvijā 2011. gadā izaudzēja ap 260 000 tonnas rapša gadā, no tām aptuveni 40 000 iepirka Bio-Venta, pārējais daudzums tika eksportēts.  Lai saražotu 1 tonnu biodīzeļdegvielas, vajag apmēram 3 tonnas rapša sēklu, un paralēli veidojas 2 tonnas rapšu raušu (lopbarība).  Izaudzētais rapša daudzums ir pietiekams, lai nodrošinātu Latvijas patēriņu ar 10% biodīzeļdegvielu - aptuveni 70 000 tonnas gadā.  Ir potenciāls papildus Latvijā audzētajām izejvielām iepirkt rapšu eļļu Krievijā, saražot biodīzeļdegvielu un eksportēt uz Eiropas Savienības valstīm
  • 5. Normatīvie dokumenti  Kvalitātes prasības biodīzeļdegvielai – LVS EN 14214;  MK noteikumi Nr.772. no 2005. gada 18. oktobra „Noteikumi par biodegvielas kvalitātes prasībām, atbilstības novērtēšanu, tirgus uzraudzību un patērētāju informēšanas kārtību”.  Kvalitātes prasības fosilajai degvielai – LVS EN 590. Šobrīd atļauj 7% (v/v) FAME piejukumu.  MK noteikumi no 2000.gada 26.septembra Nr.332 „Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu” Noteikts obligāts 5% (v/v) FAME piejaukums, izņemot arktisko degvielu.  Eiropas parlamenta un Padomes direktīva 2009/28/EK no 2009.gada 23.aprīļa par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu;  Eiropas parlamenta un Padomes direktīva 2009/30/EK no 2009.gada 23.aprīļa par benzīna, dīzeļdegvielas un gāzeļļas specifikācijām. Pieļauj līdz 7% (v/v) FAME piejaukumu.
  • 6. Biodīzeļdegvielas priekšrocības  Draudzīgums apkārtējai videi - iegūšanas procesā vismaz par 35% (Bio-Ventas gadījumā 57%) mazāki siltumnīcas efekta gāzu izmeši; ievērojami mazāki izmeši ar izplūdes gāzēm (CO par 63-99%; HC par 73-99%; putekļi par 42- 66% mazāk kā fosilai).  Labākas eļļošanas īpašības – mazāks degvielas sistēmas detaļu nodilums;  Biodīzelis nav bīstams pēc ķīmisko vielu klasifikācijas (uzliesmošanas temperatūra fosilajam >550C; biodīzelim >1010C).  Lielāks cetāna skaitlis (fosilajai (bez piedevām) 47; biodīzelim (rapšu) 54) – labāka dzinēja darbība (labāka startēšana aukstumā, klusāka un vienmērīgāka darbība);  Izmantojamība ziemā – rapšu biodīzeļdegviela līdz -28 grādiem, kas atbilst 1. arktiskajai dīzeļdegvielas klasei (bez piedevām līdz -14 grādiem).  Izdevīgāka cena. Piemēram, DUS Sumata Ventspilī tirgo DD par 0,974 Ls/l; bioDD par 87,4 Ls/l; kas ir par 10,3 % mazāk. Attiecīgi uz 100 l degvielas ietaupījums būs 4,3 Ls.
  • 7. Biodīzeļdegvielas trūkumi  Nedaudz lielāks degvielas patēriņš (par 5-6 % vairāk).  Piesardzība uzglabāšanā – nedrīkst pieļaut ūdens iekļūšanu tvertnē, īsāks uzglabāšanas laiks.  Ne visi dzinēji ir piemēroti 100 % biodīzeļdegvielas izmantošanai, lai gan lielāko daļu ir iespējams pārbūvēt ar nelielām izmaksām.  Biodīzelis ir daudz labāks šķīdinātājs, tāpēc viegli šķīdina parasto gumiju, kā arī visus nosēdumus no degvielas tvertnes. Parasti pārejot no fosilās uz biodegvielu, pēc 1-2 bāku izlietošanas jānomaina degvielas filtrs, pēc tam tas jāmaina ierastos intervālos.  Pirms transportlīdzekļa ilgstošas stāvēšanas (vairāk kā 1 gadu) vēlams pāriet uz fosilo dīzeļdegvielu, jo biodīzeļdegviela ilgstoši uzglabājoties var sākt oksidēties un veidot nosēdumus.  Biodegvielas tika izveidotas un pastāv tikai pateicoties Eiropas, ASV un citu pasaules valstu politiskajam atbalstam, un valstu likumdevēji ir atbildīgi par šīs nozares turpmāko pastāvēšanu. Mūsdienu tirgus apstākļos nevienā valstī biodegvielu ražošana nevar pastāvēt bez tieša vai netieša valsts atbalsta.
  • 8. Izmantošanas piemēri  Sabiedriskais transports – Grāca (Austrija); Gdaņska (Polija); Aalborg (Dānija); Malme (Zviedrija); Tulūza (Francija) u.c.  Ir vesela virkne dzinēju, kuri ir piemēroti jau no rūpnīcas, lai izmantoto 100% biodīzeli (daudzi dzinēju modeļi no Caterpillar, DAF, Daimler, Deutz; Irisbus, Iveco, Liebherr, MAN, Mercedes Benz, Neoplan, Renault, Scania, Setra, Volvo), pilns saraksts www.ufop.de. Arī New Holland traktortehnika var izmantot 100 % biodīzeļdegvielu.  Koncerns PSA (Francija), kas izstrādā dzinējus Renault un Citroen automašīnām, ir paziņojis, ka visi viņu jaunākās paaudzes dzinēji ir piemēroti 30% biodegvielas (B30) izmantošanai.
  • 9. PALDIES PAR UZMANĪBU! Indulis Stikāns Ražošanas direktors SIA «Bio-Venta» Tel: 36620865 indulis@biodiesel.lv