ݺߣ

ݺߣShare a Scribd company logo

Distancēšanās darba vietā - Latvijas uzņēmumu īstenotie tehniski organizatoriskie pasākumi

•
•
State Labour Inspectorate
State Labour Inspectorate

2020.gada 17.jūnijā Valsts darba inspekcija un Ekonomikas ministrija organizēja vebināru “Darba vide - pielāgošanās jauniem izaicinājumiem". Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vadītājas Lindas Matisānes prezentācija

1 of 16
Distancēšanās darba vietā – Latvijas uzņēmumu īstenotie tehniski organizatoriski pasākumi Linda Matisāne, VDI Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja linda.matisane@vdi.gov.lv
2
Darba vides riska novērtēšana Tehniski un organizatori pasākumi Individuālie aizsardzības līdzekļi Apmācības, instruktāžas Obligātās veselības pārbaudes Vakcinācijas Kā novērst / samazināt bīstamību? Pret ko? Atbilstoši kuriem punktiem un cik bieži? Kā strādāt droši? Kuri? Pret ko aizsargā?
Darba vides riska novērtēšana Uzdevums COVID-19 kontekstā: noskaidrot, kur un kad darba vietā ir novērojams lielākais darbinieku kontaktu skaits. Būtiskākais ir samazināt tā saucamo augsta riska kontaktu skaitu. Pie šādiem kontaktiem pieder: • tiešs fizisks kontakts (cilvēks pieskaras otram cilvēkam, piemēram, dažādas skaistumkopšanas procedūras) • kontakts, kas veidojas starp cilvēkiem vienā telpā, ja distance starp cilvēkiem ir mazāka kā 2 metri vismaz 15 min 4
Pasākumi: • ja ikdienas “pulcēšanās” nav tieši saistīta ar uzņēmējdarbības procesu (piemēram, kafijas pauzes, pusdienošana, smēķēšana, jubileju svinēšana), likvidēt konkrētās situācijas • ja ikdienas “pulcēšanās” ir saistīta ar biznesa procesu – pārplānot biznesa procesus (piemēram, organizēt attālinātās sanāksmes, nodrošināt bezkontaktu piegādes) • pasākumu formāts: • kontakta izslēgšana • kontakta laika samazināšana • distances palielināšana vairāk kā 2 metri 5
Lai novērstu darbinieku pulcēšanos: • atslēgts kafijas automāts; • slēgta uzņēmuma ēdnīca; • ieviests noteikts grafiks pusdienošanai kopīgajās virtuvēs; • aizliegta kopīgu svētku svinēšana klātienē; • slēgta smēķētava; • slēgta atpūtas telpa, sporta zāle; • noteikts maksimālais cilvēku skaits, kas vienlaikus var atrasties liftā – 2 personas; • noteikti lifta izmantošanas ierobežojumi – tas apstājas tikai 1.stāvā, kā arī 6.stāvā un augstāk; • uz sanāksmju telpu durvīm izvietoti uzraksti par maksimālo cilvēku skaitu, kas tajās var atrasties vienlaicīgi; • sapulces tiek organizētas tikai tiešsaistē pat tad, ja visi darbinieki atrodas darba vietā (katrs darbinieks pieslēdzas tām no sava kabineta); • darbi pārplānoti tā, lai daļa darbinieku strādā nedēļas nogalēs, bet nestrādā darba dienās; • katram darbiniekiem noteikta konkrēta tualete, kuru viņš var izmantot. 6
Lai nodrošinātu fizisku distancēšanos (1): • samazināts krēslu skaits darba vietās; • pagarināti darba galdi, lai varētu nodrošināt starp darbiniekiem vismaz 2 m distanci; • gaiteņi ar signālkrāsojumu, starpsienām, lentām sadalīti divās daļās, kurās kustība tiek organizēta pretējos virzienos; • ar dažādiem palīglīdzekļiem sašaurināti visi iespējamie kustību ceļi, lai darbinieki var pārvietoties tikai vienā noteiktā virzienā – viens aiz otra; • lai samazinātu kontaktus uz kāpnēm, uz tām ieviesti kustību virzieni – tikai uz augšu vai tikai uz leju (pretējā virzienā kustība nav atļauta); • ēdnīca pārkārtota tā, lai nodrošinātu 2 m distanci starp cilvēkiem (piemēram, krēsli novietoti tikai galda galos vai tā, lai cilvēki sēž pa diagonāli viens otram pretī); • tiešajiem vadītājiem, kuri veic darbinieku uzraudzību, ir dots uzdevums novērot fizisko distancēšanos ēdnīcās un atpūtas telpās (gan klātienē, gan ar videonovērošanas sistēmu starpniecību). 7
Lai nodrošinātu fizisku distancēšanos (2): • darbinieki atpūtas telpās regulāri caur mikrofonu tiek brīdināti par distances ievērošanu; • uzņēmuma iekšējos kanālos (Intranet tīklā, slēgtajā Facebook lapā u.c.) regulāri tiek publicēti praktiski padomi, kā izvairīties no inficēšanās riskiem, t.sk. – kāpēc jāievēro distance un kā to darīt labāk); • brīdinājumi par 2 m distances ievērošanu u.c. drošības pasākumiem izvietoti uz visu darbinieku datoru ekrāna saudzētājiem; • darbinieki, kuri nevar veikt darba pienākumus no mājām, tiek izsēdināti izklaidus pa visu biroju, ievērojot vismaz 2 m distanci • darbinieki sadalīti darba grupās, kas ikdienā fiziski nesatiekas – strādā atsevišķās ēkās; ja viena grupa saslimst vai nonāk karantīnā, otra turpina strādāt (attiecināms gan uz uzņēmuma vadības komandu, gan darbiem brigādēs, piemēram, ceļu būvē, būvlaukumā); • brigādes, kas iepriekš darbu sāka vienā laikā, tagad to dara 2 stundu laikā ar 15 min nobīdi, tā lai savā starpā nesatiktos. Starplaikos tiek dezinficētas virsmas tajās telpās, kurās uzturējusies iepriekšējā brigāde. 8
Lai nodrošinātu darbinieku sadarbību bez tieša/fiziska kontakta: • IT speciālisti neveic darbības pie kolēģu datoriem, lai nav jālieto svešas datorpeles un klaviatūras – visas nepieciešamās darbības tiek veiktas tikai attālināti; • katrs darbinieks izmanto tikai savu mobilo un/vai stacionāro tālruņa aparātu; zvani nepieciešamības gadījumā tiek pāradresēti, klausules nenodod viens otram; • apmaiņai ar papīra formas dokumentiem pie ieejas uzņēmumā izvietotas speciālas kastītes. 9
Lai veidotu drošu darba vidi: • darbiniekiem tiek organizētas apmācības par to, kā atvērt durvis, skapjus u.tml. bez roku palīdzības; • reizi nedēļā vai biežāk tiek veikta automašīnu dezinfekcija; • regulāri tiek dezinficētas uzņēmuma telpas, tostarp durvju rokturi, trepju margas, galdu virsmas, datoru monitori, koplietošanas inventārs (piemēram, printeri un kopētāji) u.c. 10
Lai izvairītos no biznesa riskiem: • vienā telpā vienlaikus nedrīkst atrasties visi valdes locekļi, kā arī jebkuras struktūrvienības vadītājs vai vadītāja ar savu vietnieku; • ieviests elastīgs darba laiks, lai darbinieki, kuri brauc ar sabiedrisko transportu, nebrauc uz darbu tā dēvētajās “pīķa stundās”; • visiem darbiniekiem, kas lieto sabiedrisko transportu, nodrošina vienreizējās sejas maskas; • darbiniekiem tiek nodrošinātas psihologa konsultācijas tiešsaistē; • personāldaļa veikusi analīzi par to, kurā struktūrvienībā ir augstākais darbinieku skaits 55+, tai pievērsta papildus uzmanība (piemēram, visi ierobežojošo pasākumi un informēšana par COVID - 19, tiek sākt tieši ar šo struktūrvienību, biežāk dezinfekcija). 11
Paldies par pieredzes stāstiem: • Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtam; • “Altum”, “Baltic International Bank”, “DHL Latvia”, “Eco Baltia”, “Latvenergo”, “Rīgas Dzemdību nams”, “Rīgas Siltums”, “SEB banka”, “Swedbank”, “Trelleborg Wheel Systems”, “Ventspils Reiss”, “VG Kvadra Pak”, “Vidzemes slimnīca”, “ZAAO”, “SAF Tehnika”, “Ventspils nafta termināls”, “Schwenk Latvia” u.c. 12
www.stradavesels.lv 13
Top interaktīvais darba vides riska novērtēšanas rīks OiRA modulis COVID-19 http://www.vdi.gov.lv/lv/oira/ 14
15
Paldies par uzmanību! Linda Matisāne, VDI Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja linda.matisane@vdi.gov.lv

More Related Content

Distancēšanās darba vietā - Latvijas uzņēmumu īstenotie tehniski organizatoriskie pasākumi

  • 1. Distancēšanās darba vietā – Latvijas uzņēmumu īstenotie tehniski organizatoriski pasākumi Linda Matisāne, VDI Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja linda.matisane@vdi.gov.lv
  • 2. 2
  • 3. Darba vides riska novērtēšana Tehniski un organizatori pasākumi Individuālie aizsardzības līdzekļi Apmācības, instruktāžas Obligātās veselības pārbaudes Vakcinācijas Kā novērst / samazināt bīstamību? Pret ko? Atbilstoši kuriem punktiem un cik bieži? Kā strādāt droši? Kuri? Pret ko aizsargā?
  • 4. Darba vides riska novērtēšana Uzdevums COVID-19 kontekstā: noskaidrot, kur un kad darba vietā ir novērojams lielākais darbinieku kontaktu skaits. Būtiskākais ir samazināt tā saucamo augsta riska kontaktu skaitu. Pie šādiem kontaktiem pieder: • tiešs fizisks kontakts (cilvēks pieskaras otram cilvēkam, piemēram, dažādas skaistumkopšanas procedūras) • kontakts, kas veidojas starp cilvēkiem vienā telpā, ja distance starp cilvēkiem ir mazāka kā 2 metri vismaz 15 min 4
  • 5. Pasākumi: • ja ikdienas “pulcēšanās” nav tieši saistīta ar uzņēmējdarbības procesu (piemēram, kafijas pauzes, pusdienošana, smēķēšana, jubileju svinēšana), likvidēt konkrētās situācijas • ja ikdienas “pulcēšanās” ir saistīta ar biznesa procesu – pārplānot biznesa procesus (piemēram, organizēt attālinātās sanāksmes, nodrošināt bezkontaktu piegādes) • pasākumu formāts: • kontakta izslēgšana • kontakta laika samazināšana • distances palielināšana vairāk kā 2 metri 5
  • 6. Lai novērstu darbinieku pulcēšanos: • atslēgts kafijas automāts; • slēgta uzņēmuma ēdnīca; • ieviests noteikts grafiks pusdienošanai kopīgajās virtuvēs; • aizliegta kopīgu svētku svinēšana klātienē; • slēgta smēķētava; • slēgta atpūtas telpa, sporta zāle; • noteikts maksimālais cilvēku skaits, kas vienlaikus var atrasties liftā – 2 personas; • noteikti lifta izmantošanas ierobežojumi – tas apstājas tikai 1.stāvā, kā arī 6.stāvā un augstāk; • uz sanāksmju telpu durvīm izvietoti uzraksti par maksimālo cilvēku skaitu, kas tajās var atrasties vienlaicīgi; • sapulces tiek organizētas tikai tiešsaistē pat tad, ja visi darbinieki atrodas darba vietā (katrs darbinieks pieslēdzas tām no sava kabineta); • darbi pārplānoti tā, lai daļa darbinieku strādā nedēļas nogalēs, bet nestrādā darba dienās; • katram darbiniekiem noteikta konkrēta tualete, kuru viņš var izmantot. 6
  • 7. Lai nodrošinātu fizisku distancēšanos (1): • samazināts krēslu skaits darba vietās; • pagarināti darba galdi, lai varētu nodrošināt starp darbiniekiem vismaz 2 m distanci; • gaiteņi ar signālkrāsojumu, starpsienām, lentām sadalīti divās daļās, kurās kustība tiek organizēta pretējos virzienos; • ar dažādiem palīglīdzekļiem sašaurināti visi iespējamie kustību ceļi, lai darbinieki var pārvietoties tikai vienā noteiktā virzienā – viens aiz otra; • lai samazinātu kontaktus uz kāpnēm, uz tām ieviesti kustību virzieni – tikai uz augšu vai tikai uz leju (pretējā virzienā kustība nav atļauta); • ēdnīca pārkārtota tā, lai nodrošinātu 2 m distanci starp cilvēkiem (piemēram, krēsli novietoti tikai galda galos vai tā, lai cilvēki sēž pa diagonāli viens otram pretī); • tiešajiem vadītājiem, kuri veic darbinieku uzraudzību, ir dots uzdevums novērot fizisko distancēšanos ēdnīcās un atpūtas telpās (gan klātienē, gan ar videonovērošanas sistēmu starpniecību). 7
  • 8. Lai nodrošinātu fizisku distancēšanos (2): • darbinieki atpūtas telpās regulāri caur mikrofonu tiek brīdināti par distances ievērošanu; • uzņēmuma iekšējos kanālos (Intranet tīklā, slēgtajā Facebook lapā u.c.) regulāri tiek publicēti praktiski padomi, kā izvairīties no inficēšanās riskiem, t.sk. – kāpēc jāievēro distance un kā to darīt labāk); • brīdinājumi par 2 m distances ievērošanu u.c. drošības pasākumiem izvietoti uz visu darbinieku datoru ekrāna saudzētājiem; • darbinieki, kuri nevar veikt darba pienākumus no mājām, tiek izsēdināti izklaidus pa visu biroju, ievērojot vismaz 2 m distanci • darbinieki sadalīti darba grupās, kas ikdienā fiziski nesatiekas – strādā atsevišķās ēkās; ja viena grupa saslimst vai nonāk karantīnā, otra turpina strādāt (attiecināms gan uz uzņēmuma vadības komandu, gan darbiem brigādēs, piemēram, ceļu būvē, būvlaukumā); • brigādes, kas iepriekš darbu sāka vienā laikā, tagad to dara 2 stundu laikā ar 15 min nobīdi, tā lai savā starpā nesatiktos. Starplaikos tiek dezinficētas virsmas tajās telpās, kurās uzturējusies iepriekšējā brigāde. 8
  • 9. Lai nodrošinātu darbinieku sadarbību bez tieša/fiziska kontakta: • IT speciālisti neveic darbības pie kolēģu datoriem, lai nav jālieto svešas datorpeles un klaviatūras – visas nepieciešamās darbības tiek veiktas tikai attālināti; • katrs darbinieks izmanto tikai savu mobilo un/vai stacionāro tālruņa aparātu; zvani nepieciešamības gadījumā tiek pāradresēti, klausules nenodod viens otram; • apmaiņai ar papīra formas dokumentiem pie ieejas uzņēmumā izvietotas speciālas kastītes. 9
  • 10. Lai veidotu drošu darba vidi: • darbiniekiem tiek organizētas apmācības par to, kā atvērt durvis, skapjus u.tml. bez roku palīdzības; • reizi nedēļā vai biežāk tiek veikta automašīnu dezinfekcija; • regulāri tiek dezinficētas uzņēmuma telpas, tostarp durvju rokturi, trepju margas, galdu virsmas, datoru monitori, koplietošanas inventārs (piemēram, printeri un kopētāji) u.c. 10
  • 11. Lai izvairītos no biznesa riskiem: • vienā telpā vienlaikus nedrīkst atrasties visi valdes locekļi, kā arī jebkuras struktūrvienības vadītājs vai vadītāja ar savu vietnieku; • ieviests elastīgs darba laiks, lai darbinieki, kuri brauc ar sabiedrisko transportu, nebrauc uz darbu tā dēvētajās “pīķa stundās”; • visiem darbiniekiem, kas lieto sabiedrisko transportu, nodrošina vienreizējās sejas maskas; • darbiniekiem tiek nodrošinātas psihologa konsultācijas tiešsaistē; • personāldaļa veikusi analīzi par to, kurā struktūrvienībā ir augstākais darbinieku skaits 55+, tai pievērsta papildus uzmanība (piemēram, visi ierobežojošo pasākumi un informēšana par COVID - 19, tiek sākt tieši ar šo struktūrvienību, biežāk dezinfekcija). 11
  • 12. Paldies par pieredzes stāstiem: • Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtam; • “Altum”, “Baltic International Bank”, “DHL Latvia”, “Eco Baltia”, “Latvenergo”, “Rīgas Dzemdību nams”, “Rīgas Siltums”, “SEB banka”, “Swedbank”, “Trelleborg Wheel Systems”, “Ventspils Reiss”, “VG Kvadra Pak”, “Vidzemes slimnīca”, “ZAAO”, “SAF Tehnika”, “Ventspils nafta termināls”, “Schwenk Latvia” u.c. 12
  • 14. Top interaktīvais darba vides riska novērtēšanas rīks OiRA modulis COVID-19 http://www.vdi.gov.lv/lv/oira/ 14
  • 15. 15
  • 16. Paldies par uzmanību! Linda Matisāne, VDI Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja linda.matisane@vdi.gov.lv