ݺߣ

ݺߣShare a Scribd company logo
Februāris – drošāka interneta mēnesis.
            Net-Safe Latvia aicina:



                «CIENI SEVI UN CITUS
                    INTERNETĀ!»

                                Tava bibliotēka pievienojas aicinājumam!
                                Skaties prezentāciju par dažiem drošam internetam
                                raksturīgiem jautājumiem!




Safer Internet Day (SID) logo                                         © Alūksnes pilsētas bibliotēka
DROŠAS PAROLES
• Parole ir visizplatītākais autentifikācijas veids interneta
  vidē, tāpēc svarīgi gādāt, lai tās būtu drošas.




• "Paroļu izvēle ir nopietns un atbildīgs darbs! To nedrīkst
  darīt pa roku galam, un tas ir jādara pašam, neaicinot
  nevienu palīgā." /Baiba Kaškina, CERT.LV vadītāja/




       Citāts: Kaškina, Baiba. Aiz cik drošas atslēgas ir tavi dati? http://cert.nic.lv/uploads/uploads/SM_paroles_drosiba.pdf
NEDROŠAS PAROLES:                                                               DROŠAS PAROLES:




  Avoti: Drošas paroles? http://www.datuve.lv/blogs/1494/Drosas_paroles/ Paroles internetā http://www.drossinternets.lv/page.php?id=203
PIEMĒRS KĀ IZVEIDOT DROŠU PAROLI
        UN TO NEAIZMIRST
 Izvēlies rindiņu no dzejoļa vai dziesmas vārdiem, ko zini no
                      galvas, piemēram:
       viens mazs mikimauss sēž uz poda kas aiz auss

       Parolei izmanto tās pirmos burtus, sanāk šādi:
                         vmmsupkaa

  Papildus drošībai, izmantojot arī lielos burtus, ciparus un
                     simbolus, sanāk šādi:
KRĀPNIECĪBA INTERNETĀ
Lai ar viltu iegūtu no interneta lietotāja slepenu informāciju, tādu kā
lietotājvārdu, paroli, kredītkartes numuru u.c., krāpnieki interneta vidē izliekas par
to, kas tie nav, citiem vārdiem runājot – nodarbojas ar pikšķerēšanu, kas ir viena no
izplatītākajiem krāpniecības veidiem internetā.

Pikšķerētāji visbiežāk izliekas, ka ir:
•   bankas vai citas finanšu institūcijas;
•   apdrošināšanas kompānijas;
•   interneta veikali;
•   tiešsaistes izsoļu vietnes;
•   tūlītējās ziņojumapmaiņas vai tērzētavas vietnes;
•   sociālo pabalstu sniedzēji un sociālās drošības organizācijas;
•   loteriju rīkotāju organizācijas.

Visbiežāk pikšķerētāji nosūta e-pasta vēstules, izliekoties par banku vai citu
institūciju un ievietojot hipersaiti uz viltus interneta vietni, kurā tiek pieprasīts
ievadīt savus privātos datus, tāpēc jābūt modriem, saņemot šādas e-pasta
vēstules!




                        Avots: Buko, Aleksandrs. Krāpniecība internetā. http://www.netsafe.lv/page/67
DROŠI MAKSĀJUMI INTERNETĀ
Lai maksājuma karti nevarētu izmantot krāpnieciskos nolūkos, iepērkoties
interneta veikalos der ievērot šādus ieteikumus:

•   Veic pirkumus tikai drošās interneta lapās!
         (Skat. nākamo slaidu.)
•   Iepazīsti interneta vietni, pirms tajā iepērcies!
         (Labāk izmantot pazīstamu interneta veikalu, ja jaunu – pārbaudi, vai
         vietnē ir norādīts uzņēmuma nosaukums, reģistrācijas numurs,
         juridiskā adrese, tālrunis, e-pasta adrese.)
•   Izmanto atsevišķu karti interneta maksājumiem!
         (Tajā varēs ieskaitīt tikai tik daudz naudas, cik paredzēts tērēt
         konkrētajiem pirkumiem.)
•   Izpaud tikai tos faktus, kas nepieciešami pirkuma veikšanai!
         (Piemēram, jautājot par interesēm, tas var tikt izmantots mēstuļu
         sūtīšanai.)




           Avots: Lāce, Līva. Kā droši iepirkties tiešsaistē? https://www.esidross.lv/2012/06/29/ka-drosi-iepirkties-tiessaiste/
DROŠI MAKSĀJUMI INTERNETĀ
Par to, ka interneta lapa ir droša maksājumiem var liecināt:

•   Pie samaksas un datu ievades, adreses laukā redzams prefikss
Hiperteksta transporta protokols         (http://…)
kas veicot maksājumu mainās uz
Hiperteksta transporta šifrēts protokols (https://…)

•   Piekaramās atslēgas simbols adrese laukā (izvietojums var būt atšķirīgs atkarībā no
    pārlūkprogrammas, kuru izmantojat).


                                              Piemērs ar internetbanku:




                Avots: Kā izvēlēties drošu i-veikalu? http://www.percgudri.lv/kaa-pirkt-gudri/ka-izveleties-drosu-i-veikalu/
ATBILDĪBA INTERNETĀ
Droši lietot internetu nozīmē arī ievērot morāles, ētikas un
pieklājības normas.

Aktuāls temats interneta vidē ir robeža starp vārda brīvību un
visatļautību, īpaši tas izpaužas komentāru rakstītāju vidē.

Rakstot komentārus, interneta lietotāji tiek aicināti:
• nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju;
• neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju;
• neslēpties aiz citas personas vārda.

Kā norādīts šī gada drošākas interneta lietošanas sauklī,

     «CIENI SEVI UN CITUS INTERNETĀ!»


     Avots: Cālīte, Aija, Bordāns, Jānis. Gods, cieņa, atbildība un pienākumi interneta portālu vidē. http://www.lvportals.lv/viedokli.php?id=231156
JAUTĀJUMI
1.     Kā sauc rakstzīmju virkni, ar kuras palīdzību notiek visizplatītākais lietotāju
       autentifikācijas veids interneta vidē?
2.     Lai ar viltu iegūtu no interneta lietotāja slepenu informāciju, tādu kā
       lietotājvārdu, paroli, kredītkartes numuru u.c., krāpnieki interneta vidē izliekas
       par to, kas tie nav, piemēram, par banku, sociālo tīklu vai sociālo pabalstu
       sniedzēju. Kā sauc šo krāpšanas veidu?
3.     Interneta vietnēs, kuru rīcībā ir jūsu personiskā
       informācija, piemēram, bankām, interneta veikaliem, nereti tiek izmantotas
       papildus drošības sistēmas, ko apliecina noteikta simbola parādīšanās interneta
       adreses laukā. Kas ir šis simbols?
4.     Kāds ir šī gada kampaņas sauklis drošai interneta lietošanai?

         ATBILDES RAKSTI UZ BIBLIOTEKĀRA IZSNIEGTĀS VEIDLAPAS!
                          PALDIES PAR DALĪBU!

     Vairāk par drošību internetā lasi www.drossinternets.lv, kā arī citos interneta resursos, kas
                   norādīti bibliotēkas interneta vietnes sadaļā «Drošs internets»!

More Related Content

Drošs internets 2013

  • 1. Februāris – drošāka interneta mēnesis. Net-Safe Latvia aicina: «CIENI SEVI UN CITUS INTERNETĀ!» Tava bibliotēka pievienojas aicinājumam! Skaties prezentāciju par dažiem drošam internetam raksturīgiem jautājumiem! Safer Internet Day (SID) logo © Alūksnes pilsētas bibliotēka
  • 2. DROŠAS PAROLES • Parole ir visizplatītākais autentifikācijas veids interneta vidē, tāpēc svarīgi gādāt, lai tās būtu drošas. • "Paroļu izvēle ir nopietns un atbildīgs darbs! To nedrīkst darīt pa roku galam, un tas ir jādara pašam, neaicinot nevienu palīgā." /Baiba Kaškina, CERT.LV vadītāja/ Citāts: Kaškina, Baiba. Aiz cik drošas atslēgas ir tavi dati? http://cert.nic.lv/uploads/uploads/SM_paroles_drosiba.pdf
  • 3. NEDROŠAS PAROLES: DROŠAS PAROLES: Avoti: Drošas paroles? http://www.datuve.lv/blogs/1494/Drosas_paroles/ Paroles internetā http://www.drossinternets.lv/page.php?id=203
  • 4. PIEMĒRS KĀ IZVEIDOT DROŠU PAROLI UN TO NEAIZMIRST Izvēlies rindiņu no dzejoļa vai dziesmas vārdiem, ko zini no galvas, piemēram: viens mazs mikimauss sēž uz poda kas aiz auss Parolei izmanto tās pirmos burtus, sanāk šādi: vmmsupkaa Papildus drošībai, izmantojot arī lielos burtus, ciparus un simbolus, sanāk šādi:
  • 5. KRĀPNIECĪBA INTERNETĀ Lai ar viltu iegūtu no interneta lietotāja slepenu informāciju, tādu kā lietotājvārdu, paroli, kredītkartes numuru u.c., krāpnieki interneta vidē izliekas par to, kas tie nav, citiem vārdiem runājot – nodarbojas ar pikšķerēšanu, kas ir viena no izplatītākajiem krāpniecības veidiem internetā. Pikšķerētāji visbiežāk izliekas, ka ir: • bankas vai citas finanšu institūcijas; • apdrošināšanas kompānijas; • interneta veikali; • tiešsaistes izsoļu vietnes; • tūlītējās ziņojumapmaiņas vai tērzētavas vietnes; • sociālo pabalstu sniedzēji un sociālās drošības organizācijas; • loteriju rīkotāju organizācijas. Visbiežāk pikšķerētāji nosūta e-pasta vēstules, izliekoties par banku vai citu institūciju un ievietojot hipersaiti uz viltus interneta vietni, kurā tiek pieprasīts ievadīt savus privātos datus, tāpēc jābūt modriem, saņemot šādas e-pasta vēstules! Avots: Buko, Aleksandrs. Krāpniecība internetā. http://www.netsafe.lv/page/67
  • 6. DROŠI MAKSĀJUMI INTERNETĀ Lai maksājuma karti nevarētu izmantot krāpnieciskos nolūkos, iepērkoties interneta veikalos der ievērot šādus ieteikumus: • Veic pirkumus tikai drošās interneta lapās! (Skat. nākamo slaidu.) • Iepazīsti interneta vietni, pirms tajā iepērcies! (Labāk izmantot pazīstamu interneta veikalu, ja jaunu – pārbaudi, vai vietnē ir norādīts uzņēmuma nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, tālrunis, e-pasta adrese.) • Izmanto atsevišķu karti interneta maksājumiem! (Tajā varēs ieskaitīt tikai tik daudz naudas, cik paredzēts tērēt konkrētajiem pirkumiem.) • Izpaud tikai tos faktus, kas nepieciešami pirkuma veikšanai! (Piemēram, jautājot par interesēm, tas var tikt izmantots mēstuļu sūtīšanai.) Avots: Lāce, Līva. Kā droši iepirkties tiešsaistē? https://www.esidross.lv/2012/06/29/ka-drosi-iepirkties-tiessaiste/
  • 7. DROŠI MAKSĀJUMI INTERNETĀ Par to, ka interneta lapa ir droša maksājumiem var liecināt: • Pie samaksas un datu ievades, adreses laukā redzams prefikss Hiperteksta transporta protokols (http://…) kas veicot maksājumu mainās uz Hiperteksta transporta šifrēts protokols (https://…) • Piekaramās atslēgas simbols adrese laukā (izvietojums var būt atšķirīgs atkarībā no pārlūkprogrammas, kuru izmantojat). Piemērs ar internetbanku: Avots: Kā izvēlēties drošu i-veikalu? http://www.percgudri.lv/kaa-pirkt-gudri/ka-izveleties-drosu-i-veikalu/
  • 8. ATBILDĪBA INTERNETĀ Droši lietot internetu nozīmē arī ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas. Aktuāls temats interneta vidē ir robeža starp vārda brīvību un visatļautību, īpaši tas izpaužas komentāru rakstītāju vidē. Rakstot komentārus, interneta lietotāji tiek aicināti: • nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju; • neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju; • neslēpties aiz citas personas vārda. Kā norādīts šī gada drošākas interneta lietošanas sauklī, «CIENI SEVI UN CITUS INTERNETĀ!» Avots: Cālīte, Aija, Bordāns, Jānis. Gods, cieņa, atbildība un pienākumi interneta portālu vidē. http://www.lvportals.lv/viedokli.php?id=231156
  • 9. JAUTĀJUMI 1. Kā sauc rakstzīmju virkni, ar kuras palīdzību notiek visizplatītākais lietotāju autentifikācijas veids interneta vidē? 2. Lai ar viltu iegūtu no interneta lietotāja slepenu informāciju, tādu kā lietotājvārdu, paroli, kredītkartes numuru u.c., krāpnieki interneta vidē izliekas par to, kas tie nav, piemēram, par banku, sociālo tīklu vai sociālo pabalstu sniedzēju. Kā sauc šo krāpšanas veidu? 3. Interneta vietnēs, kuru rīcībā ir jūsu personiskā informācija, piemēram, bankām, interneta veikaliem, nereti tiek izmantotas papildus drošības sistēmas, ko apliecina noteikta simbola parādīšanās interneta adreses laukā. Kas ir šis simbols? 4. Kāds ir šī gada kampaņas sauklis drošai interneta lietošanai? ATBILDES RAKSTI UZ BIBLIOTEKĀRA IZSNIEGTĀS VEIDLAPAS! PALDIES PAR DALĪBU! Vairāk par drošību internetā lasi www.drossinternets.lv, kā arī citos interneta resursos, kas norādīti bibliotēkas interneta vietnes sadaļā «Drošs internets»!