ݺߣ

ݺߣShare a Scribd company logo

Kāpēc nepieciešamas alternatīvas izglītības skolas

•Download as PPT, PDF•
•
Konstantins Kiuka
Konstantins Kiuka

Kāpēc nepieciešamas alternatīvas izglītības skolas, Drustu tautskola, Ojārs Rode, Alternatīvā izglītība

1 of 25
Download to read offline
Kāpēc nepieciešamas alternatīvas izglītības skolas? Ojārs Rode
Idejas, kas būtu jādara, lai visi bērni mācītos Jāpalielina skolotāju kvalifikācija (profesi onālisms); Jāpaaugstina skolotāja prestižs; Jāievieš modernas tehnoloģijas; Savstarpēji jā integrē mācī bu priekšmetus; Humanitarizējot mācības; Dabiskojot mācības; Liekot strādāt abām smadzeņu puslodēm; Ievērot dzimum u atšķirības; Ievērot indivī da temperamentu; Attīstīt cilvēkā līdz šim neizmantotās psihiskās spējas; Paaugstināt prasības, disciplīnu; Individualizējot apmācības; Garīgums izglītības (nacionālā kultūra, latviskā dzīves ziņa); Iesaistot vecākus audzināšanā, izglītošanā.
LATVIJAS NACION Ā L Ā S SKOLOT Ā JU SAVIEN Ī BAS PAMATNOST Ā DNES IZGL Ī T Ī BAS SIST Ē MAS SAK Ā RTO Š ANAI (E. Kramiņš) profesion ā li piem ē roties main ī gajai pasaulei atgriezties pie Latvijas br ī vvalsts un citu Eiropas valstu pieredzes - ne pretnostat ī t izgl ī t ī bu kult ū rai atjaunot valsts atbild ī bu izgl ī t ī bas att ī st ī bas programmas izstr ā d āš an ā, m ē rka sasnieg š anai un uzdevumu veik š anai. atgriezties pie klasisk ā s izgl ī t ī bas Pedagoga darba vērtējums piecos kvalitātes novērtēšanas līmeņos Samazin ā t IZM kontroles mehanismu Pan ā kt, lai valsts p ā rvaldes strukturvien ī bas nevis administr ē tu, bet l ī dzdarbotos
Latvisko vērtību sistēma izglītībā 21.gs. ( SANDIS REINVALDS ) Izglītība jābalsta uz kristīgo un nacionālo vērtību sistēmām jāmāca priekšmetus - kristīgā morāle un ētika; Bībeles stundas, Baltās stundas jāmāca latviska Dzīves vērtību izpratne skolai jāprognozē mainīgā politiskā konjunktūra Latviskā izglītība ir arī Mūžizglītība jāatbalsta pozitīvs nacionālisms; jāceļ nācijas pašapziņa
„ LATVIJAS ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA LĪDZ 2030.GADAM” ( Roberts Ķīlis) lielākie izaicinājumi ir tolerances, sadarbības, inovatīvas izglītības un darba tirgus prasībām piemērota darbaspēka jautājumi ka vislabāk ekonomikai piešķirt ilgtspēju, bet ilgtspējai – konkurētspēju integrētu augsto radošo profesiju prestižu sabiedrībā ar izglītības sistēmu, attīstot vispārēju radošumu sabiedrībā visas vecuma grupas būtu jāpārfokusē uz radošuma veicināšanu, kas saistīts arī ar komandas darbu un starpdisciplinaritāti etnocentriskuma pārliecības un prakses traucē attīstībai
Latvijas ilgtspējiīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam (Ķīļa Saeimā iesniegtā ) obligāta visu pamata mācību priekššmetu apguve visās vidusskolās, vecākiem ir jādod lielākas iespējas izvēlēties izglītības iestādi uzsvaru uz teoretiskajām zināšanām, jānomaina ar pragmatiskāku pieeju sākumskola izglītībai jābūt vērstai uz bērna saskarsmes prasmju, individualitātes un zinātkāres attīstību. integrējot mācību procesa tālmācības elementus jāveido m azo lauku pamatskolu saglab ā šanas programma jāsagatavo jauniešti kā darba ņēmēji, bet ari jāorientē viņu uz uz ņē m ē ja karjeras veidoš š anas iesp ē j ā m Vispārējās izglītības sistēmai ikvienā skolēnā ir jāattīsta radošša personība, kultūras un mākslas izpratne, spēja mācīties un darboties komandā nepieciešama skolu un bibliotēku digitalizācija.
Nacionālais forums „Atspēriens. Latvija 2030” B.Rivža, T.Volkova, R.Kaša, I.Mikiško un citi radošā pieeja un radošās prasmes ir jāakcentē izglītībā pēc iespējas agrākā izglītības stadijā, mācot radošu domāšanu jārealizē cilvēku izglītošana atbilstoši esošajām darba tirgus prasībām nepieciešama starptautiskā sadarbība un starpdisciplinārā pieeja izglītības attīstībā jārod iespēja veidot jaunus, radošus un kompetentus, cilvēkresursus jāpanāk, lai nākotnē bērni spētu veiksmīgi iesaistīties sabiedrībā un globālajā ekonomikā nav jāaizmirst, ka sabiedrībā ir vajadzīgi arī cilvēki, kas dara rutīnas darbus jāpanāk racionālu cilvēkkapitāla izmantošanu darba tirgū jāiemāca vecākiem, kā audzināt radošumu savos bērnos
Dūles projekta «21. gadsimta intelekts» uzdevumi Apmācību metodēs balansēt abu smadzeņu pusložu darbības attīstību Izmantot praksē pārbaudītas efektīvas metodes, ko izmanto bizness, reaģējot uz pārmaiņām ekonomikā Izmantot motivāciju metodes, kas ļauj bērnam nevis ienīst skolu, bet gribēt mācīties Informēt sabiedrību par labāku apmācību, kas dod prasmes, lai strādātu mainīgajā biznesa vidē.
Bērnu un ģimenes lietu ministrijas projekts B Ē RNIEM DRAUDZ ī GA SKOLA Bērnu vajadzībām un interesēm piemērotas telpas un inventārs, labvelīga, atbalstoša un uz savstarpējo sapratni balstīta gaisotne Skolotājs ir profe sionāls, saprotošs, atbalstošs, aktīvs un radošs Skolēns jūtas piede rīgs skolai un drošs, iztur ā s ar cie ņ u pret skol ē niem, skolotāji em un interesi, atbildību pret macībām M ā c ī bu process ir veid ots radoši, ievērojot skolēnu in dividuālās īpatnības, t ā rezult ā t ā t iek a tt ī st ī ta b ē rnu dom ā šana , prasmes un iemaņas un veicināta interese izzināt Skola radījusi sadarbības mehānismu starp skolēniem, skolotājiem, administrāciju un vec ā kiem, sadarb ī bas sh ē mu ar citam institucij ā m, jo ī paši, saskaroties ar b ē rna apdraudējumu.
Cilvēka orientācijas (pēc E.Forma) neproduktīvā cilvēks domā, ka visu labumu avots atrodas ārējā pasaulē jūtas kā prece - cik sekmīgi cilvēks sevi pārdos tirgū vienlīdzība ir sinonīms „neatšķirībai”.. kad tiek ignorēta cilvēka individualitāte Domāšanai svarīgs reakcijas ātrums, situācijas pārvaldīšanas ātrums patstāvīgumam nav šādā orientācijā jēgas, jēga ir mainībā cilvēks pārdod sevi tirgū caur spēju spēlēt attiecīgas lomas cilvēks pats nemaz nav ieinteresēts būt patiesīgs un rīkoties taisnīgi… produktīvā visu labumu avots meklējams pašā cilvēkā cilvēks sevi izjūt kā kaut kādu savu spēku iemiesojumu svarīga ir savu potenciālo spēju un spēku realizācija cilvēks ar izpratnes spēku ir spējīgs iegremdēties parādības dziļumā, saprast tā būtību ar mīlestības spēku, tas ir spējīgs pārvarēt barjeras ar iztēles spēku, tas ir spējīgs iztēloties kaut ko vēl neeksistējošu, plānot un realizēt iecerēto augstākās pakāpes kritērijs mākai dzīvot ir augstākās pakāpes tikumība
ētika Autoratīvā vara nosaka, kas ir labs cilvēkam likumi un normas nosaka uzvedību. Paklau sība ir galvenā tiku mība – nepakļaušanās – grēks tikumība nozīmē pašnoliegsmi un paklausību individualitātes nomākšanu un tās nepilnīgu realizāciju humānā Cilvēka mērķis – būt pašam tikumisko normu avot s meklējams cilvēka da bā cilvēks p ats ir lik umde vējs un normu izpild ītājs labais ir tas, kas ir labs cilvēkam
laime Autoritārajā paradigmā (pseido laime) kalpošanas pienākums nauda, prestižs un vara ilūzijā, ka cilvēks darbojas savās personīgās interesēs Humānajā paradigmā laimi rod tikai saistībā ar citiem cilvēkiem; savas būtības realizācija laime ir cilvēka dzīves mērķis pašam sevis izpratne rodas paša produktīvas piepūles rezultātā vienotība ar pasauli, saglabājot tajā pat laika sava pašas personības veselumu
sirdsapziņa autoritārā tā ir internalizētas ārējas autoritātes balss sabiedriskās domas formēta - ārējās autoritātes likumi un sankcijas kļūst par indivīda daļu «Sirdsapziņa» ir daudz efektīvāks uzvedības regulātors, nekā bailes no ārējām autoritātēm, jo nevar aizbēgt no internalizētās autoritātes, kura kļuvusi par indivīda Es daļu. humānā tā ir mūsu pašu balss neatkarīga no ārējām sankcijām un uzslavām tā ir mūsu personības veseluma reakcija iekšējās akceptēšanas vai neakceptēšanas jūtas paša labuma un veseluma, pilnības, patstāvības un tikumiskas veselības izteiksme Lai dzirdētu savu sirdsbalsi, mums ir jāiemācās klausīties sevi
Mēs esam ganāmpulks, kurš tic, ka ceļš pa kuru ejam, noteikti novedīs mūs pie vēlamā mērķa, jo mēs redzam, ka arī citi iet pa to pašu ceļu. Mēs ejam pa baigu tumsu, bet ejam drošsirdīgi, jo dzirdam, ka arī citi uzsvilpo kopā ar mums. (E.Froms)
Alternatīvo skolu dibināšanas nepieciemību nosaka: sabiedrības smagnējais inertums liedz pietiekami strauji pielāgoties jaunām situācijām liela daļa sabiedrības nebūt nav gatava pieņemt ko jaunu, neatbilstošu iedibinātām, pārbaudītām tradīcijām cilvēku dažādība ideju daudzveidība nepieciešamas dzīvas laboratorijas jaunā aprobēšanai lai cerīgi varētu lūkoties Latvijas nākotnē
grūtības dibinot alternatīvas izglītības skolu Normatīvo aktu, likumu spēks nosaka nelabvēlīgus spēles noteikumus Cilvēku dažādie apziņas līmeņi Komandas kopveselums Zināšanu un iemaņu trūkums Finansiāla un saimnieciska rakstura problēmas
Vibera apziņas memi holistiskais - visu apziņas līmeņu harmoniska saplūšana veselumā integrējošais – atzīst nepieciešamību integrēties savā starpā un ar dabisko vidi. jūtīgā indivīda - iejūtība visās svērās gan savā starpā, gan attiecībās ar dabu zinātnisko sasniegumu - prāta, visu varoša būtne mītiskās kārtības - caur autoritātēm meklē dzīves jēgu mūžīgajā, nemirstīgajā varas dievu – saistīts ar spēka izpausmi maģiskā animisma - aptverta tuva, eksistencei svarīga vides daļa arhaisko instinktu - eksistenciālās izdzīvošanas līmenis
Apziņas līmeņi (pēc Vilbera)
Gordons Draidens, Džanete Vosa grāmata NEIEROBEŽOTS Jaunais mācību apvērsums un septiņas atslēgas tā veicināšanai
Bibliography Krišnamurti. (2009). Dzīves jēgu meklējot. Rīga: Zvaigzne ABC. Vilbers, K. (2010). Visaptverošā teorija. Rīga: Jumava. Йогананда, Ш. П. (1997). Семь ступеней самореализации. Москва: Золотой Век. Фромм, Э. (Erich Fromm) (2010). Человек для самого себя. Москва: АСТ. Дж. Гатто (JohnTaylorGatto) (2006) Фабрика марионеток. Москва: Генезис Ж. Ледлофф ( JeanLiedloff) (2010) Как вырастить ребенка счастливым .Москва: Генезис
Paldies par uzmanību!

More Related Content

Kāpēc nepieciešamas alternatīvas izglītības skolas

  • 1. Kāpēc nepieciešamas alternatīvas izglītības skolas? Ojārs Rode
  • 2. Idejas, kas būtu jādara, lai visi bērni mācītos Jāpalielina skolotāju kvalifikācija (profesi onālisms); Jāpaaugstina skolotāja prestižs; Jāievieš modernas tehnoloģijas; Savstarpēji jā integrē mācī bu priekšmetus; Humanitarizējot mācības; Dabiskojot mācības; Liekot strādāt abām smadzeņu puslodēm; Ievērot dzimum u atšķirības; Ievērot indivī da temperamentu; Attīstīt cilvēkā līdz šim neizmantotās psihiskās spējas; Paaugstināt prasības, disciplīnu; Individualizējot apmācības; Garīgums izglītības (nacionālā kultūra, latviskā dzīves ziņa); Iesaistot vecākus audzināšanā, izglītošanā.
  • 3. LATVIJAS NACION Ā L Ā S SKOLOT Ā JU SAVIEN Ī BAS PAMATNOST Ā DNES IZGL Ī T Ī BAS SIST Ē MAS SAK Ā RTO Š ANAI (E. Kramiņš) profesion ā li piem ē roties main ī gajai pasaulei atgriezties pie Latvijas br ī vvalsts un citu Eiropas valstu pieredzes - ne pretnostat ī t izgl ī t ī bu kult ū rai atjaunot valsts atbild ī bu izgl ī t ī bas att ī st ī bas programmas izstr ā d āš an ā, m ē rka sasnieg š anai un uzdevumu veik š anai. atgriezties pie klasisk ā s izgl ī t ī bas Pedagoga darba vērtējums piecos kvalitātes novērtēšanas līmeņos Samazin ā t IZM kontroles mehanismu Pan ā kt, lai valsts p ā rvaldes strukturvien ī bas nevis administr ē tu, bet l ī dzdarbotos
  • 4. Latvisko vērtību sistēma izglītībā 21.gs. ( SANDIS REINVALDS ) Izglītība jābalsta uz kristīgo un nacionālo vērtību sistēmām jāmāca priekšmetus - kristīgā morāle un ētika; Bībeles stundas, Baltās stundas jāmāca latviska Dzīves vērtību izpratne skolai jāprognozē mainīgā politiskā konjunktūra Latviskā izglītība ir arī Mūžizglītība jāatbalsta pozitīvs nacionālisms; jāceļ nācijas pašapziņa
  • 5. „ LATVIJAS ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA LĪDZ 2030.GADAM” ( Roberts Ķīlis) lielākie izaicinājumi ir tolerances, sadarbības, inovatīvas izglītības un darba tirgus prasībām piemērota darbaspēka jautājumi ka vislabāk ekonomikai piešķirt ilgtspēju, bet ilgtspējai – konkurētspēju integrētu augsto radošo profesiju prestižu sabiedrībā ar izglītības sistēmu, attīstot vispārēju radošumu sabiedrībā visas vecuma grupas būtu jāpārfokusē uz radošuma veicināšanu, kas saistīts arī ar komandas darbu un starpdisciplinaritāti etnocentriskuma pārliecības un prakses traucē attīstībai
  • 6. Latvijas ilgtspējiīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam (Ķīļa Saeimā iesniegtā ) obligāta visu pamata mācību priekššmetu apguve visās vidusskolās, vecākiem ir jādod lielākas iespējas izvēlēties izglītības iestādi uzsvaru uz teoretiskajām zināšanām, jānomaina ar pragmatiskāku pieeju sākumskola izglītībai jābūt vērstai uz bērna saskarsmes prasmju, individualitātes un zinātkāres attīstību. integrējot mācību procesa tālmācības elementus jāveido m azo lauku pamatskolu saglab ā šanas programma jāsagatavo jauniešti kā darba ņēmēji, bet ari jāorientē viņu uz uz ņē m ē ja karjeras veidoš š anas iesp ē j ā m Vispārējās izglītības sistēmai ikvienā skolēnā ir jāattīsta radošša personība, kultūras un mākslas izpratne, spēja mācīties un darboties komandā nepieciešama skolu un bibliotēku digitalizācija.
  • 7. Nacionālais forums „Atspēriens. Latvija 2030” B.Rivža, T.Volkova, R.Kaša, I.Mikiško un citi radošā pieeja un radošās prasmes ir jāakcentē izglītībā pēc iespējas agrākā izglītības stadijā, mācot radošu domāšanu jārealizē cilvēku izglītošana atbilstoši esošajām darba tirgus prasībām nepieciešama starptautiskā sadarbība un starpdisciplinārā pieeja izglītības attīstībā jārod iespēja veidot jaunus, radošus un kompetentus, cilvēkresursus jāpanāk, lai nākotnē bērni spētu veiksmīgi iesaistīties sabiedrībā un globālajā ekonomikā nav jāaizmirst, ka sabiedrībā ir vajadzīgi arī cilvēki, kas dara rutīnas darbus jāpanāk racionālu cilvēkkapitāla izmantošanu darba tirgū jāiemāca vecākiem, kā audzināt radošumu savos bērnos
  • 8. Dūles projekta «21. gadsimta intelekts» uzdevumi Apmācību metodēs balansēt abu smadzeņu pusložu darbības attīstību Izmantot praksē pārbaudītas efektīvas metodes, ko izmanto bizness, reaģējot uz pārmaiņām ekonomikā Izmantot motivāciju metodes, kas ļauj bērnam nevis ienīst skolu, bet gribēt mācīties Informēt sabiedrību par labāku apmācību, kas dod prasmes, lai strādātu mainīgajā biznesa vidē.
  • 9. Bērnu un ģimenes lietu ministrijas projekts B Ē RNIEM DRAUDZ ī GA SKOLA Bērnu vajadzībām un interesēm piemērotas telpas un inventārs, labvelīga, atbalstoša un uz savstarpējo sapratni balstīta gaisotne Skolotājs ir profe sionāls, saprotošs, atbalstošs, aktīvs un radošs Skolēns jūtas piede rīgs skolai un drošs, iztur ā s ar cie ņ u pret skol ē niem, skolotāji em un interesi, atbildību pret macībām M ā c ī bu process ir veid ots radoši, ievērojot skolēnu in dividuālās īpatnības, t ā rezult ā t ā t iek a tt ī st ī ta b ē rnu dom ā šana , prasmes un iemaņas un veicināta interese izzināt Skola radījusi sadarbības mehānismu starp skolēniem, skolotājiem, administrāciju un vec ā kiem, sadarb ī bas sh ē mu ar citam institucij ā m, jo ī paši, saskaroties ar b ē rna apdraudējumu.
  • 10. Cilvēka orientācijas (pēc E.Forma) neproduktīvā cilvēks domā, ka visu labumu avots atrodas ārējā pasaulē jūtas kā prece - cik sekmīgi cilvēks sevi pārdos tirgū vienlīdzība ir sinonīms „neatšķirībai”.. kad tiek ignorēta cilvēka individualitāte Domāšanai svarīgs reakcijas ātrums, situācijas pārvaldīšanas ātrums patstāvīgumam nav šādā orientācijā jēgas, jēga ir mainībā cilvēks pārdod sevi tirgū caur spēju spēlēt attiecīgas lomas cilvēks pats nemaz nav ieinteresēts būt patiesīgs un rīkoties taisnīgi… produktīvā visu labumu avots meklējams pašā cilvēkā cilvēks sevi izjūt kā kaut kādu savu spēku iemiesojumu svarīga ir savu potenciālo spēju un spēku realizācija cilvēks ar izpratnes spēku ir spējīgs iegremdēties parādības dziļumā, saprast tā būtību ar mīlestības spēku, tas ir spējīgs pārvarēt barjeras ar iztēles spēku, tas ir spējīgs iztēloties kaut ko vēl neeksistējošu, plānot un realizēt iecerēto augstākās pakāpes kritērijs mākai dzīvot ir augstākās pakāpes tikumība
  • 11. ētika Autoratīvā vara nosaka, kas ir labs cilvēkam likumi un normas nosaka uzvedību. Paklau sība ir galvenā tiku mība – nepakļaušanās – grēks tikumība nozīmē pašnoliegsmi un paklausību individualitātes nomākšanu un tās nepilnīgu realizāciju humānā Cilvēka mērķis – būt pašam tikumisko normu avot s meklējams cilvēka da bā cilvēks p ats ir lik umde vējs un normu izpild ītājs labais ir tas, kas ir labs cilvēkam
  • 12. laime Autoritārajā paradigmā (pseido laime) kalpošanas pienākums nauda, prestižs un vara ilūzijā, ka cilvēks darbojas savās personīgās interesēs Humānajā paradigmā laimi rod tikai saistībā ar citiem cilvēkiem; savas būtības realizācija laime ir cilvēka dzīves mērķis pašam sevis izpratne rodas paša produktīvas piepūles rezultātā vienotība ar pasauli, saglabājot tajā pat laika sava pašas personības veselumu
  • 13. sirdsapziņa autoritārā tā ir internalizētas ārējas autoritātes balss sabiedriskās domas formēta - ārējās autoritātes likumi un sankcijas kļūst par indivīda daļu «Sirdsapziņa» ir daudz efektīvāks uzvedības regulātors, nekā bailes no ārējām autoritātēm, jo nevar aizbēgt no internalizētās autoritātes, kura kļuvusi par indivīda Es daļu. humānā tā ir mūsu pašu balss neatkarīga no ārējām sankcijām un uzslavām tā ir mūsu personības veseluma reakcija iekšējās akceptēšanas vai neakceptēšanas jūtas paša labuma un veseluma, pilnības, patstāvības un tikumiskas veselības izteiksme Lai dzirdētu savu sirdsbalsi, mums ir jāiemācās klausīties sevi
  • 14. Mēs esam ganāmpulks, kurš tic, ka ceļš pa kuru ejam, noteikti novedīs mūs pie vēlamā mērķa, jo mēs redzam, ka arī citi iet pa to pašu ceļu. Mēs ejam pa baigu tumsu, bet ejam drošsirdīgi, jo dzirdam, ka arī citi uzsvilpo kopā ar mums. (E.Froms)
  • 15. Alternatīvo skolu dibināšanas nepieciemību nosaka: sabiedrības smagnējais inertums liedz pietiekami strauji pielāgoties jaunām situācijām liela daļa sabiedrības nebūt nav gatava pieņemt ko jaunu, neatbilstošu iedibinātām, pārbaudītām tradīcijām cilvēku dažādība ideju daudzveidība nepieciešamas dzīvas laboratorijas jaunā aprobēšanai lai cerīgi varētu lūkoties Latvijas nākotnē
  • 16. grūtības dibinot alternatīvas izglītības skolu Normatīvo aktu, likumu spēks nosaka nelabvēlīgus spēles noteikumus Cilvēku dažādie apziņas līmeņi Komandas kopveselums Zināšanu un iemaņu trūkums Finansiāla un saimnieciska rakstura problēmas
  • 17. Vibera apziņas memi holistiskais - visu apziņas līmeņu harmoniska saplūšana veselumā integrējošais – atzīst nepieciešamību integrēties savā starpā un ar dabisko vidi. jūtīgā indivīda - iejūtība visās svērās gan savā starpā, gan attiecībās ar dabu zinātnisko sasniegumu - prāta, visu varoša būtne mītiskās kārtības - caur autoritātēm meklē dzīves jēgu mūžīgajā, nemirstīgajā varas dievu – saistīts ar spēka izpausmi maģiskā animisma - aptverta tuva, eksistencei svarīga vides daļa arhaisko instinktu - eksistenciālās izdzīvošanas līmenis
  • 19. Gordons Draidens, Džanete Vosa grāmata NEIEROBEŽOTS Jaunais mācību apvērsums un septiņas atslēgas tā veicināšanai
  • 20.
  • 21.
  • 22.
  • 23.
  • 24. Bibliography Krišnamurti. (2009). Dzīves jēgu meklējot. Rīga: Zvaigzne ABC. Vilbers, K. (2010). Visaptverošā teorija. Rīga: Jumava. Йогананда, Ш. П. (1997). Семь ступеней самореализации. Москва: Золотой Век. Фромм, Э. (Erich Fromm) (2010). Человек для самого себя. Москва: АСТ. Дж. Гатто (JohnTaylorGatto) (2006) Фабрика марионеток. Москва: Генезис Ж. Ледлофф ( JeanLiedloff) (2010) Как вырастить ребенка счастливым .Москва: Генезис

Editor's Notes

  1. tāda mijiedarbība starp ārējās autoritātes internalizāciju un paša ideālā tēla projekciju uz autoritāti izpaužas nesatricināmā ticībā autoritātes ideālam raksturam, kas nepieļauj šaubīšanos pat uzrādot empirisu pretrunīgumu. lai kāda autoritāte tā nebūtu, fundamentalā nevienlīdzība starp to un tā padoto ir pamata postulāts autoritārai vecāku, ielas, valsts, vai jebkuras citas autoritātes, kura rodama dotajā kultūrā. apzināti vai neapzināti Sabiedrības un vecāku autoritāte vērsta gribas apspiešanas, brīvas un neatkarīgas attīstības nomākšanas virzienā veicina personīgā Es vajināšanos un tā aizvietošanos ar pseido-es. tiek atzītas par tikumiskām vērtības un morāliem likumiem indivīda internalizācijā.