ݺߣ

ݺߣShare a Scribd company logo

Līgatnes novada ainaviskā savdabība

•
•
Vera Dālberga
Vera Dālberga

Līgatnes novada ainaviskā savdabība,Līgatnes pagasts,tūrisma pakalpojumu piedāvājums

1 of 4
Līgatnes pagasta ainavisko savdabību veido Gaujas un Līgatnes upītes ielejas reljefs un stāvie krasti ar smilšakmens atsegumiem. Gaujas senieleja ar priežu mežu apaugušām nogāzēm un virspalu terasēm ir pieskaitāma pie Latvijas unikālākajām ainavām. Gauja nacionālā parka teritorijā ietilpst visa Līgatnes pilsētas teritorija (aizņem tikai 0,77% no kopējās parka teritorijas) un lielākā pagasta daļa. Parkā atrodas daudzveidīgas aizsargājamās dabas teritorijas un kultūrvēsturiskie objekti. Gauja nacionālais parks dibināts 1973.gadā. Nacionālā parka teritorijā izdalītas piecas funkcionālās zonas: dabas rezervāta zona (Sudas purva rezervāts, Nurmižu gravu rezervāta Z daļa, Roču meža rezervāta D daļa), dabas lieguma zona (Gaujas senielejas lieguma daļa, Amatas ielejas lieguma daļa, Sudas purva Ratnieku liegums), ainavu aizsardzības zona (Ķempju aizsargājamā ainava, Eglaines aizsargājamā ainava,Vildogas aizsargājamā ainava), kultūrvēsturiskā zona (Līgatnes – Ķempju kultūrvēsturiskā teritorija), neitrālā zona (Līgatnes blīvi apdzīvotās teritorijas daļa un Augšlīgatnes blīvi apdzīvotā teritorija). GNP kopējā platība ir 91 745 ha, no kuras 47% aizņem meži. GNP sastopamas gandrīz 900 augu sugas, to apdzīvo 149 putnu sugas un 48 zīdītāju sugas. Nacionālā parka teritorijā izdalītas vairākas īpaši bioloģiski vērtīgas teritorijas un objekti. Gaujas senleju saposmo dziļas un krāšņas Gaujas pieteku gravas un sāngravas (Ratnieku, Buļļu, Spainieku, Zušu, Andrijāņu, Vilkzeķu grava). Elpju iezis un Vecandrijāņu klintis (ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis no 2001.g) atrodas Vildogas kreisajā krastā pie Vecandrijāņiem, platība 20,962 ha. Elpju iezis - 9 m augsts, ap 50m plats, sarkans iezis tieši Gaujas krastā. Vecandrijāņu klintis - nelielas smilšakmens klintis ar senām zīmēm kraujas augšmalā. Liepu strauta krastā lejpus Elpju ieža atrodas 8m garā Dagnes ala (Sūruma ala). Spriņģu iezis (ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis) atrodas Gaujas kreisajā krastā starp Skaļupi un Līgatni, 250 m augšpus Līgatnes ietekai. Iezis stiepjas vairāk, kā 600 m ar diviem pārtraukumiem. Augšmalu veido 8 m (7,7 m) sarkanīgi brūnu un zaļganpelēku aleirolītu slānis, zemāk ir 10 - 12 m biezi sarkanbrūni, slīpslāņoti Gaujas smilšakmeņi, te atrod arī bruņuzivju drumslas, fosforītu konkrēcijas, aleirolīta oļus. Gaujas svītas vidusdaļas stratotips. Ziemā te veidojas ap 6 m augsts, viens no Latvijas krāšņākajiem leduskritumiem, diemžēl labi apskatāms tikai no upes. Pāri klints pārkarei krīt ledus kritums, kurš beidzas nedaudz virs upes, ja tā nav aizsalusi. Netālu gar klintīm nolīst vēl viens leduskritums. Tītmaņu iezis (ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis) – sarkanā smilšakmens kraujas atsegums (garums 200m, augstums līdz 12 m) atrodas Gaujas kreisajā krastā ap 0,5 km no upes starp Vildogu un Līgatnes mācību un atpūtas parku. Klintis ir puskilometru no upes - tās atrodas vecupes ezeriņu krastā. Piekļūt te var, tikai ejot gar krastu. Interesanti objekti - nišas, 3 alas, kolonnas Līgotņu ala-, ap 15m gara ala ar nedaudz sašaurinātu ieeju. Maksimālais platums- 2,7m, augstums 2m.
Zanderu dolomīta alas (ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis) atrodas Līgatnes ielejas kreisajā nogāzē. Lielākās - Stalaktītu alas platība ap 50 m², garums 10 m, augstums pie ieejas - 0,7 m, vidū - 1,7 m. Griestos ir dažus centimetrus gari stalaktīti. Trīs alas kopā iekļautas liegumā ar platību1,5 ha. Alas noteiktas kā ziemojošo sikspārņu monitoringa stacija. Netālu no alām ~500 m gara Kanjonveida grava ar baltu smilšakmeņu klintīm. Ķempju dzirnavezers (valsts nozīmes dabas piemineklis kopš 1974.g.). Ķempju dzirnavas darbojušās līdz 20. gs. 50.g adiem. Ramas dzirnavezers (valsts nozīmes dabas piemineklis kopš 1987.g.) Ēkas nav saglabājušās, bet aizsprosts 1987. gadā atjaunots. Ramas muiža. Līgatnes pārceltuve – prāmis Prāmis pār Gauju Līgatnē ir vienīgā šāda tipa pārceltuve Baltijā. Prāmi veido 2 kopā sastiprinātas laivas, uz kurām ir dēļu klājs. Pāri upei nostieptā trose neļauj prāmi aiznest pa straumi uz leju, bet no krasta uz krastu to pārvieto straumes spēks. Savā laikā Līgatnē pār Gauju ir bijuši 3 tilti. Līgatnes pārceltuvi pēc Otrā pasaules kara, kad tiltus iznīcināja, ierīkoja Līgatnes papīrfabrika, lai fabrikas strādnieki tiktu uz darbu no Pārgaujas. Tagad pārceltuve ir GNP valdījumā. Pie pārceltuves atrodas atpūtas vietas, kā arī iekāpšanas-izkāpšanas vieta ūdenstūristiem. Pārceltuve ir labi sasniedzama ar autotransportu. Šeit ir iespējams izmantot Kanoe kempinga sniegtos pakalpojumus. Pārceltuve ir slēgta, ja Gaujā ir pārāk augsts vai zems ūdens līmenis, kā arī ziemā, kad upe ir aizsalusi. Līgatnes dabas takas Gaujas nacionālā parka Līgatnes dabas takas izveidotas 1975.gadā, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar dabu, Latvijā dzīvojošo savvaļas zīdītājdzīvnieku sugām, dabas daudzveidību un aizsardzības nepieciešamību. Gaujas krastā, mežainām gravām bagātā apvidū, vairāk nekā kā 5 km garumā ierīkotas takas, kur var novērot Latvijas faunai raksturīgos savvaļas dzīvniekus un putnus. Līgatnes dabas takās sastopamie meža dzīvnieki atvesti no dažādām Latvijas vietām. Tie ir bijuši ievainoti vai arī pieradināti dzīvnieku mazuļi, kas nav spējīgi izdzīvot bez cilvēku gādības un patstāvīgi atrast barību. Vienkoču parks atrodas Gaujas nacionālajā parkā , Līgatnes novadā pie Līgatnes upes 9.25 ha platībā. Vienkoču parka pamatkoncepcija ir balstīta uz koka amatniecības un vienkoču izstrādājumu popularizēšanu, maksimāli pielietojot dabas materiālus. Parkā var apskatīt: koka dzīvnieku skulptūru sēriju, miniatūras ēkas, naturālās būvniecības eksperimentu – smilšu maisu māju, Nurmižu muižas maketu, Līgatnes papīrfabrikas vēsturiskā BEIWERK korpusa maketu, pirti, gaismu mežu un vienkoču gaismas ķermeņus, koka amatniecības muzeju un koktēlnieka darba vidi, Vienkoču parka svētvietu ar elku stabu, Līgatnes upi. Padomju slepenais bunkurs
Padomju laika īpaši slepenais objekts ar segvārdu Pansionāts atrodas Rehabilitācijas centra „Līgatne” teritorijā 9m zem zemes 2000m² platībā. Labiekārtotajam bunkuram slepenības zīmogu noņēma tikai 2003. gadā. Tas ir izbūvēts pagājušā gadsimta 80-tajos gados politiskās un valsts varas elites vajadzībām valsts vadīšanai atomkara gadījumā. Bunkurs ir: Padomju Komunistiskās partijas pirmo sekretāru biedru Vosa un Pugo slepenā slēptuve., viena no stratēģiski svarīgākajām vietām Padomju Latvijā kodolkara situācijas gadījumā., spēcīgākā autonomā saimnieciskā struktūra ar visu nepieciešamo un vismodernāko tā laika aprīkojumu. Tajā līdz mūsdienām saglabāts viss autentiskais pazemes aprīkojums. Karošu darbnīca un vīna darītava Karošu darbnīcā var vērot, kā no vienkārša koka gabala top skaisti un praktiski sadzīves priekšmeti – karotes, pannas lāpstiņas, sviesta nazīši, virtuves dēlīši un citas sadzīvē nepieciešamas lietas. Šeit arī tiek gatavoti vietējie suvenīri no koka: magnētiņi, piekariņi un citi Līgatnes suvenīri. Visi priekšmeti tiek gatavoti ar roku darbu. Apmeklētājiem ir iespēja pašiem mēģināt pagatavot priekšmetus no koka, kā arī tos ir iespējams iegādāties. Līgatnes vīna darītavā ir iespējams degustēt un iegādāties pašu ražotu vīnu no dārza un meža ogām, kas ievākti Līgatnes apkārtnē Gaujas nacionālā parka teritorijā. Līgatnes pagrabalā Lustūzī ir iekārtots neliels, mājīgs vīna pagrabiņš. No aprīļa līdz oktobrim tur var degustēt vīnu. www.celotajs.lv/lv/e/gnp www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/gaujas-nacionalais-parks lv.wikipedia.org/wiki/Gaujas_nacionālais_parks www.gnp.lv/ www.gnp.lv/karte www.spoonfactory.lv/lv/liigatnes-viina-dariitava-24891 www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/padomju-slepenais-bunkurs-ligatne www.vienkoci.lv/ www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/ligatnes-dabas-takas www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/ligatnes-parceltuve
Līgatnes novada ainaviskā savdabība

More Related Content

Līgatnes novada ainaviskā savdabība

  • 1. Līgatnes pagasta ainavisko savdabību veido Gaujas un Līgatnes upītes ielejas reljefs un stāvie krasti ar smilšakmens atsegumiem. Gaujas senieleja ar priežu mežu apaugušām nogāzēm un virspalu terasēm ir pieskaitāma pie Latvijas unikālākajām ainavām. Gauja nacionālā parka teritorijā ietilpst visa Līgatnes pilsētas teritorija (aizņem tikai 0,77% no kopējās parka teritorijas) un lielākā pagasta daļa. Parkā atrodas daudzveidīgas aizsargājamās dabas teritorijas un kultūrvēsturiskie objekti. Gauja nacionālais parks dibināts 1973.gadā. Nacionālā parka teritorijā izdalītas piecas funkcionālās zonas: dabas rezervāta zona (Sudas purva rezervāts, Nurmižu gravu rezervāta Z daļa, Roču meža rezervāta D daļa), dabas lieguma zona (Gaujas senielejas lieguma daļa, Amatas ielejas lieguma daļa, Sudas purva Ratnieku liegums), ainavu aizsardzības zona (Ķempju aizsargājamā ainava, Eglaines aizsargājamā ainava,Vildogas aizsargājamā ainava), kultūrvēsturiskā zona (Līgatnes – Ķempju kultūrvēsturiskā teritorija), neitrālā zona (Līgatnes blīvi apdzīvotās teritorijas daļa un Augšlīgatnes blīvi apdzīvotā teritorija). GNP kopējā platība ir 91 745 ha, no kuras 47% aizņem meži. GNP sastopamas gandrīz 900 augu sugas, to apdzīvo 149 putnu sugas un 48 zīdītāju sugas. Nacionālā parka teritorijā izdalītas vairākas īpaši bioloģiski vērtīgas teritorijas un objekti. Gaujas senleju saposmo dziļas un krāšņas Gaujas pieteku gravas un sāngravas (Ratnieku, Buļļu, Spainieku, Zušu, Andrijāņu, Vilkzeķu grava). Elpju iezis un Vecandrijāņu klintis (ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis no 2001.g) atrodas Vildogas kreisajā krastā pie Vecandrijāņiem, platība 20,962 ha. Elpju iezis - 9 m augsts, ap 50m plats, sarkans iezis tieši Gaujas krastā. Vecandrijāņu klintis - nelielas smilšakmens klintis ar senām zīmēm kraujas augšmalā. Liepu strauta krastā lejpus Elpju ieža atrodas 8m garā Dagnes ala (Sūruma ala). Spriņģu iezis (ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis) atrodas Gaujas kreisajā krastā starp Skaļupi un Līgatni, 250 m augšpus Līgatnes ietekai. Iezis stiepjas vairāk, kā 600 m ar diviem pārtraukumiem. Augšmalu veido 8 m (7,7 m) sarkanīgi brūnu un zaļganpelēku aleirolītu slānis, zemāk ir 10 - 12 m biezi sarkanbrūni, slīpslāņoti Gaujas smilšakmeņi, te atrod arī bruņuzivju drumslas, fosforītu konkrēcijas, aleirolīta oļus. Gaujas svītas vidusdaļas stratotips. Ziemā te veidojas ap 6 m augsts, viens no Latvijas krāšņākajiem leduskritumiem, diemžēl labi apskatāms tikai no upes. Pāri klints pārkarei krīt ledus kritums, kurš beidzas nedaudz virs upes, ja tā nav aizsalusi. Netālu gar klintīm nolīst vēl viens leduskritums. Tītmaņu iezis (ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis) – sarkanā smilšakmens kraujas atsegums (garums 200m, augstums līdz 12 m) atrodas Gaujas kreisajā krastā ap 0,5 km no upes starp Vildogu un Līgatnes mācību un atpūtas parku. Klintis ir puskilometru no upes - tās atrodas vecupes ezeriņu krastā. Piekļūt te var, tikai ejot gar krastu. Interesanti objekti - nišas, 3 alas, kolonnas Līgotņu ala-, ap 15m gara ala ar nedaudz sašaurinātu ieeju. Maksimālais platums- 2,7m, augstums 2m.
  • 2. Zanderu dolomīta alas (ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis) atrodas Līgatnes ielejas kreisajā nogāzē. Lielākās - Stalaktītu alas platība ap 50 m², garums 10 m, augstums pie ieejas - 0,7 m, vidū - 1,7 m. Griestos ir dažus centimetrus gari stalaktīti. Trīs alas kopā iekļautas liegumā ar platību1,5 ha. Alas noteiktas kā ziemojošo sikspārņu monitoringa stacija. Netālu no alām ~500 m gara Kanjonveida grava ar baltu smilšakmeņu klintīm. Ķempju dzirnavezers (valsts nozīmes dabas piemineklis kopš 1974.g.). Ķempju dzirnavas darbojušās līdz 20. gs. 50.g adiem. Ramas dzirnavezers (valsts nozīmes dabas piemineklis kopš 1987.g.) Ēkas nav saglabājušās, bet aizsprosts 1987. gadā atjaunots. Ramas muiža. Līgatnes pārceltuve – prāmis Prāmis pār Gauju Līgatnē ir vienīgā šāda tipa pārceltuve Baltijā. Prāmi veido 2 kopā sastiprinātas laivas, uz kurām ir dēļu klājs. Pāri upei nostieptā trose neļauj prāmi aiznest pa straumi uz leju, bet no krasta uz krastu to pārvieto straumes spēks. Savā laikā Līgatnē pār Gauju ir bijuši 3 tilti. Līgatnes pārceltuvi pēc Otrā pasaules kara, kad tiltus iznīcināja, ierīkoja Līgatnes papīrfabrika, lai fabrikas strādnieki tiktu uz darbu no Pārgaujas. Tagad pārceltuve ir GNP valdījumā. Pie pārceltuves atrodas atpūtas vietas, kā arī iekāpšanas-izkāpšanas vieta ūdenstūristiem. Pārceltuve ir labi sasniedzama ar autotransportu. Šeit ir iespējams izmantot Kanoe kempinga sniegtos pakalpojumus. Pārceltuve ir slēgta, ja Gaujā ir pārāk augsts vai zems ūdens līmenis, kā arī ziemā, kad upe ir aizsalusi. Līgatnes dabas takas Gaujas nacionālā parka Līgatnes dabas takas izveidotas 1975.gadā, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar dabu, Latvijā dzīvojošo savvaļas zīdītājdzīvnieku sugām, dabas daudzveidību un aizsardzības nepieciešamību. Gaujas krastā, mežainām gravām bagātā apvidū, vairāk nekā kā 5 km garumā ierīkotas takas, kur var novērot Latvijas faunai raksturīgos savvaļas dzīvniekus un putnus. Līgatnes dabas takās sastopamie meža dzīvnieki atvesti no dažādām Latvijas vietām. Tie ir bijuši ievainoti vai arī pieradināti dzīvnieku mazuļi, kas nav spējīgi izdzīvot bez cilvēku gādības un patstāvīgi atrast barību. Vienkoču parks atrodas Gaujas nacionālajā parkā , Līgatnes novadā pie Līgatnes upes 9.25 ha platībā. Vienkoču parka pamatkoncepcija ir balstīta uz koka amatniecības un vienkoču izstrādājumu popularizēšanu, maksimāli pielietojot dabas materiālus. Parkā var apskatīt: koka dzīvnieku skulptūru sēriju, miniatūras ēkas, naturālās būvniecības eksperimentu – smilšu maisu māju, Nurmižu muižas maketu, Līgatnes papīrfabrikas vēsturiskā BEIWERK korpusa maketu, pirti, gaismu mežu un vienkoču gaismas ķermeņus, koka amatniecības muzeju un koktēlnieka darba vidi, Vienkoču parka svētvietu ar elku stabu, Līgatnes upi. Padomju slepenais bunkurs
  • 3. Padomju laika īpaši slepenais objekts ar segvārdu Pansionāts atrodas Rehabilitācijas centra „Līgatne” teritorijā 9m zem zemes 2000m² platībā. Labiekārtotajam bunkuram slepenības zīmogu noņēma tikai 2003. gadā. Tas ir izbūvēts pagājušā gadsimta 80-tajos gados politiskās un valsts varas elites vajadzībām valsts vadīšanai atomkara gadījumā. Bunkurs ir: Padomju Komunistiskās partijas pirmo sekretāru biedru Vosa un Pugo slepenā slēptuve., viena no stratēģiski svarīgākajām vietām Padomju Latvijā kodolkara situācijas gadījumā., spēcīgākā autonomā saimnieciskā struktūra ar visu nepieciešamo un vismodernāko tā laika aprīkojumu. Tajā līdz mūsdienām saglabāts viss autentiskais pazemes aprīkojums. Karošu darbnīca un vīna darītava Karošu darbnīcā var vērot, kā no vienkārša koka gabala top skaisti un praktiski sadzīves priekšmeti – karotes, pannas lāpstiņas, sviesta nazīši, virtuves dēlīši un citas sadzīvē nepieciešamas lietas. Šeit arī tiek gatavoti vietējie suvenīri no koka: magnētiņi, piekariņi un citi Līgatnes suvenīri. Visi priekšmeti tiek gatavoti ar roku darbu. Apmeklētājiem ir iespēja pašiem mēģināt pagatavot priekšmetus no koka, kā arī tos ir iespējams iegādāties. Līgatnes vīna darītavā ir iespējams degustēt un iegādāties pašu ražotu vīnu no dārza un meža ogām, kas ievākti Līgatnes apkārtnē Gaujas nacionālā parka teritorijā. Līgatnes pagrabalā Lustūzī ir iekārtots neliels, mājīgs vīna pagrabiņš. No aprīļa līdz oktobrim tur var degustēt vīnu. www.celotajs.lv/lv/e/gnp www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/gaujas-nacionalais-parks lv.wikipedia.org/wiki/Gaujas_nacionālais_parks www.gnp.lv/ www.gnp.lv/karte www.spoonfactory.lv/lv/liigatnes-viina-dariitava-24891 www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/padomju-slepenais-bunkurs-ligatne www.vienkoci.lv/ www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/ligatnes-dabas-takas www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/ligatnes-parceltuve