ݺߣ

ݺߣShare a Scribd company logo

Organus sistēmas un pirmā tēma par skeletu

•
•
A
Andris-Ziemelis
1 of 66
2. TĒMA: ORGĀNI UN ORGĀNU SISTĒMAS
Orgāns • No šūnām veidojas audi, no audiem – orgāni, no orgāniem – orgānu sistēmas, no orgānu sistēmām – organisms; • Orgāns ir organisma daļa ar speciālu funkciju un noteiktu formu; • Piemērs, sirds, aknas, nieres;
Orgānu sistēmas • Ir pēc uzbūves dažādi orgāni, kurus apvieno kopējā funkcija; • Piemēram, mēle, zobi, kuņģis piedalās gremošanas procesā;
Orgānu sistēmas cilvēka organismā • Balsta un kustību orgānu sistēma; • Asinsrites un limfrites orgānu sistēmas; • Elpošanas orgānu sistēmas; • Gremošanas orgānu sistēmas • Izvadorgānu sistēma; • Segaudu orgānu sistēmas; • Dzimumorgānu sistēmas; • Iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēmas; • Nervu sistēma; • Maņu orgānu sistēmas.
ASINSRITE UN NERVU SISTĒMA SAISTA VISAS ORGĀNU SISTĒMAS NEDALĀMĀ VIENĪBĀ
Balsta un kustību orgānu sistēma; • Veido skelets un muskuļi • Skelets sastāv no kauliem, skrimšļiem un saitēm; • Skelets ir ķermeņa balsts un sviru sistēma; • Muskuļi kustina kaulus, tā veidojas kustības
Asinsrites un limfrites orgānu sistēmas • Barības vielas un skābekli piegādā asinis; • Vielmaiņas galaproduktus aizvada asinis; • Asinsrites sistēmā ietilpst asinis, asinsrites orgāni, un noslēgta asinsrites sistēma ar centrālo orgānu – sirdi; • Limfrites orgānu sistēmā ietilps limfvadi, limfmezgli, • Limfrite plūst no orgāniem uz asinsrites sistēmu; • Asinsrites un limfrites orgānu sistēma veic barošanas funkciju, apvieno visus kermeņa orgānus
Elpošanas orgānu sistēmas • Sastāv no elpceļiem un plaušām; • Elpvadiem ir nesaplokoša siena un skropstiņepitēlijs; • Plaušās notiek skābekļa uzņemšana, tālāk skābekli transportē asinis un plaušās tiek izelpota ogļskābā gāze, kas radusies organismā;
Gremošanas orgānu sistēmas • Tā ir 10 metrus gara izlocīta caurule, kas sākas ar muti un beidzas ar anālo atveri; • Šajā sistēmā notiek barības sasmalcināšana, ķīmiskā pārstrāde, uzsūkšanās un izdalīšana
Izvadorgānu sistēma • Tiek izdalītas indīgas organismam nevajadzīgas vielmaiņas galaprodukti; • Izvadorgānu sistēmā ietiplst; – Urīnorgānu sistēma (nieres, urīnvadi, urīnpūslis un urīnizvadkanāls; – Adā (sviedri ar sāļiem; – Plaušas (izelpojot gāzes); – Gremošanas orgānu sistēma (fekālijas)
Segaudu orgānu sistēmas • Veido āda un gļotāda • Šī sistēma atdala organisma iekšējo vidi no ārējās vides un pasargā no izžūšanas, krasām temperatūras svārstībām, mikrobiem u.c.
Dzimumorgānu sistēmas • Izšķir iekšējos un ārējos dzimumorgānus, galvenie abu dzimumu orgāni ir dzimumorgāni – Sievietes: • iekšējie: olnīcas, olvadi, dzemde, maksts • Ārējie: mazās un lielās kaunumu lūpas, kuteklis, maksts priekštelpa, un krūšu dziedzeri – Vīrieši: • Iekšējie: sēklinieki u.c. • Ārējie: dzimumloceklis
Iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēmas • Iekšējās sekrēcijas jeb endokrīnie dziedzeri ir dziedzeri, kuri savas bioloģiski aktīvās vielas – hormonus ievada tieši asinīs; • Ietekmē vielmaiņu, augšanu, attīstību, vairošanos; • Tie ir piemēram, vairogdziedzeris, epitēlijkermenīši, virsnieres un epifīze;
Nervu sistēma • Vada un regulē visus dzīvības procesus; • Apvieno ķermeņa daļas vienotā organismā un caur maņu orgāniem, saista to ar apkārtējo vidi.
BALSTA UN KUSTĪBU ORGĀNU SISTĒMA (3. ST.)
Skelets • Ir visi kauli, kopā ar skrimšļiem un saitēm; • Balsta un aizsargfunkcija; • Samērā viegls – ja ķermeņa svars 70 kg tad skelets sver 8-9 kg, taču ļoti izturīgs; • Visizturīgākais ir lielais lielkauls – iztur 1650 kg; ~ 240 kauli
Kaulu sastāvs • Kaulos ir savienotas šķietami divas nesaderīgas īpašības: lokanums un cietība: • Lokanums, apmēram kā tikko nocirstam kokam, piedod organiskās vielas; • Cietību piedod neorganiskie kalcija sāļi;
Lokans kauls • Var iegūt ja kaulu izmērcē vājā skābes šķīdumā, tad minerālvielas izšķīst un kauls kļūst lokans, ka var sasiet mezglā
Kauls bez organikas • Ja izkarsē ugunī, tad organiskās vielas sadeg un paliek minerālvielas, paliek balta masa, kas saglabā kaula formu taču mazākā pieskārienā sabirt putekļos
Kaulu uzbūve • Jebkuram kaulam ir kaula plēve, kaulviela un kaulu smadzenes, ja kauli ir savienoti kustīgi tad galos ir locītava; Kaula plēve Kaulviela Kaulu smadzenes Locītava
Kaula plēve • Apņem visu kaulu, izņemot skrimšļa vietu; • Nodrošina kaula barošanos; • Jaunībā nodrošina arī kaula augšanu resnumā; • Kaula plēvē ir daudz nervu, tāpēc sitiens pa apakšstilbu ir sāpīgs
Kaulviela • Jeb kaulaudi ir blīva vai poraina; • Ārējā kārta blīva, iekšējā poraina; • Garajiem kauliem galos ir poraina kaulviela; Blīvā kaulviela Porainā kaulviela
Kaula smadzenes • Ir sarkanās vai dzeltenās kaula smadzenes – Sarkanās kaula smadzenes atrodas porainajā kaulvielā tas ir asinsrades orgāns; – Dzeltenās kaulu smadzenes – atrodas garo kaulu dobumos, tās sastāv galvenokārt no taukaudiem;
Kaulu augšana • Aug apmēram līdz 22-25 gadiem gan resnumā gan garumā; • Kaulu augšanu garumā nodrošina skrimšļi kas atrodas kaula augšanas zonā starp kaula ķermeni un galu. Kad kauls ir beidzis augt, augšanas zona pārkaulojas; • Kaula augšanu resnumā nodrošina kaula plēve, no kuras šūnām izdalās kaulviela, kas nogulsnējas kaula ārpusē.
Kaula forma • Izšķir, – Garos kaulus; – Īsos kaulus; – Plakanos kaulus.
Garie kauli
Īsie kauli
Plakanie kauli
Kaulu savienojumi • Izšķir divu tipu kaulu savienojumus: – Pārtrauktie un nepārtrauktie; • Nepārtrauktajiem savienojumiem, kustības ir ierobežotas; • Pārtrauktie - locītavas
Organus sistēmas un pirmā tēma par skeletu
Nepārtrauktie kaulu savienojumi • Veido blīvie saistaudi, skrimšļaudi vai kaulaudi; • Blīvie saistaudi veido šuves galvaskausā un saites; • Skrimšļaudi savieno, piemēram, mugurkaula skriemeļu ķermeņus; • Kaulaudi savieno galvaskausa šuves vietās, kad cilvēks kļūst vecāks
Pārtrauktie savienojumi • Tās ir locītavas; • Iespējamas kustības; • Vienam no savienojuma kauliem ir iedobums – locītavas bedrīte; • Tai pieguļ otra kaula galviņa; • Kaula bedrīte un galviņa ir pārklātas ar gludu skrimšļa kārtiņu; • Locītavas kaulus satur izturīgas saites, locītava ir somiņā ar locītavas šķidrumu, kas samazina berzi.
Organus sistēmas un pirmā tēma par skeletu
Skeleta uzbūve • Izšķir trīs daļas: – Rumpja skelets – Galvas skelets – Locekļu skelets
Rumpja skelets • Sastāv no: – Mugurkaula – Ribām – Krūšu kaula
Mugurkauls • Veido 33-34 skriemeļi: – 7 kakla skriemeļi – 12 krūšu skriemeļi – 5 jostas skriemeļi – 5 krusta skriemeļi – 4 vai 5 astes skriemeļi • Funkcijas: – Atbalsts visam ķermenim – Aizsargā muguras smadzenes – Piedalās kustībās
Organus sistēmas un pirmā tēma par skeletu
Skriemelis • Skriemeļa ķermenim ir loks, starp kuriem veidojas skriemeļu atvere.
Skriemelis Skriemeļa atvere
Slimīgi mugurkaula izliekumi
Organus sistēmas un pirmā tēma par skeletu
Ribas • Pie katra krūšu skriemeļa ir pievienots kāds no 12 rību pāriem • Pirmie 7 pāri ir īstās ribas; • Pārējie pieci pāri ir neīstās ribas; • 11.un 12. ribas pāri nepiestiprinās pie krūšu kaula
Krūšu kauls • Ir nepāra kauls, pie tā piestiprinās ribu skrimšļi;
ūšܰ
Organus sistēmas un pirmā tēma par skeletu
Galvas skelets • To sauc par galvaskausu; • Galvaskauss balstās uz pirmā kakla skriemeļa jeb atlanta; • Otro kakla skriemeli sauc par grozītāju, jo galvas grozīšana ir iespējama tikai dēļ šī skriemeļa;
Organus sistēmas un pirmā tēma par skeletu
Organus sistēmas un pirmā tēma par skeletu
Galvaskauss • Izšķir 2 daļas: – Smadzeņu daļa – Sejas daļa
Smadzeņu daļa • Atrodas galvaskausa dobums, kurā atrodas galvas smadzenes; • Kaulus iedala pāra un nepāra kaulos: • Galvenie nepāra kauli: pakauša, pieres un spārnkauls; • Pāra kauli: paura un deniņu kauli; • Maziem bērniem starp kauliem ir avotiņi – klāj tikai saistaudi;
Sejas daļa • Ietver: deguna dobumu un mutes dobumu; • Uz sejas un smadzeņu daļas robežas ir acu dobumi; • Sejas daļā ir daudz kaulu, lielākie ir apakšžoklis un augšžoklis, kuru ligzdiņās atrodas zobu saknes; • Sejas daļas kauli ir savienoti ar šuvēm, izņemot apakšžokli ar deniņiem savieno locītavas un mēles kauls;
Locekļu skelets • Izšķir: – Joslas daļa (savieno brīvos locekļus ar rumpi) – Brīvie locekļi (rokas un kājas) • Kājas , kas pārvieto ķermeni, ar rumpi ir savienotas stingrāk nekā rokas. • Kāju kauli garāki un masīvāki nekā roku kauli.
Augšējo locekļu skelets • Izšķir – plecu joslu un rokas (jeb augšējos brīvos locekļus); • Rokai izšķir – augšdelmu, apakšdelmu un plauksu; • Plaukstai ir trīs daļas – plaukstas pamats, delna un pirksti
Organus sistēmas un pirmā tēma par skeletu
Augšējo locekļu skelets • Plecu joslas skelets: – lāpstiņa; – atslēgas kauls. • Rokas skelets (lielākā daļa – garie stobrkauli); • Augšdelms (augšdelma kauls + pleca locītava, viena no viskustīgākajām locītavām; • Apakšdelms (spieķa kauls, elkoņa kauls + augšdelms = elkoņa locītava)
Augšējo locekļu skelets • Plauksta: – Pirksti (sastāv no pirkstu kauliņiem jeb falangām, īkšķim ir 2 falangas, pārējiem – 3) – Delna (5 delnas kauli); – Plaukstas pamats (8 kauli);
Organus sistēmas un pirmā tēma par skeletu
Apakšējo locekļu skelets • Apakšējiem locekļiem izšķir: iegurņa joslu un kājas (apakšējie brīvie locekļi); • Kājai trīs daļas – augšstilbs, apakšstilbs, pēda; • Pēda – pēdas pamats + plezna + pirksti.
Organus sistēmas un pirmā tēma par skeletu
Apakšējo locekļu skelets • Iegurņa joslas skelets: – Gūžas kauls (veidojas ap 20 dzīvības gadu, saaugot kopā zarnakaulam, sēžas kaulam un kaunuma kaulam); – Krustu kauls; – Simfīze (skrimšļains veidojums); – Lielais iegurnis/robežlīnija/mazais iegurnis; – Iegurņa dobums.
Apakšējo locekļu skelets • Kājas skelets (lielākā daļa – garie stobrkauli); • Augšstilbs – augšstilba kauls (garākais cilv.ķermenī); • Apakšstilbs – lielais lielakauls un mazais lielakauls; • Apakšstilba kauli ar augšstilba kaulu un ceļa kaulu izveido ceļa locītavu, kurā starp kauliem ir pusmēnesveidīgas skrimšļa plāksnītes – meniski.
Apakšējo locekļu skelets • Pēda: – Pamata kauli (7 kauli); – Plezna (5 kauli); – Pirksti (īkšķim 2 falngas, pārējiem – 3); – Balsta funkcija; – Visi 26 pēdas kauli izveido velvi – neliels laukums, liela izturība; – Ja izzūd velve – rodas plakanā pēda; – Labi: staigāšana basām kājām pa mežu, pļavu, akmeņiem; – Kājas var sakropļot ar nepiemērotiem apaviem
Organus sistēmas un pirmā tēma par skeletu
Organus sistēmas un pirmā tēma par skeletu
Organus sistēmas un pirmā tēma par skeletu
Organus sistēmas un pirmā tēma par skeletu

More Related Content

Organus sistēmas un pirmā tēma par skeletu

  • 1. 2. TĒMA: ORGĀNI UN ORGĀNU SISTĒMAS
  • 2. Orgāns • No šūnām veidojas audi, no audiem – orgāni, no orgāniem – orgānu sistēmas, no orgānu sistēmām – organisms; • Orgāns ir organisma daļa ar speciālu funkciju un noteiktu formu; • Piemērs, sirds, aknas, nieres;
  • 3. Orgānu sistēmas • Ir pēc uzbūves dažādi orgāni, kurus apvieno kopējā funkcija; • Piemēram, mēle, zobi, kuņģis piedalās gremošanas procesā;
  • 4. Orgānu sistēmas cilvēka organismā • Balsta un kustību orgānu sistēma; • Asinsrites un limfrites orgānu sistēmas; • Elpošanas orgānu sistēmas; • Gremošanas orgānu sistēmas • Izvadorgānu sistēma; • Segaudu orgānu sistēmas; • Dzimumorgānu sistēmas; • Iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēmas; • Nervu sistēma; • Maņu orgānu sistēmas.
  • 5. ASINSRITE UN NERVU SISTĒMA SAISTA VISAS ORGĀNU SISTĒMAS NEDALĀMĀ VIENĪBĀ
  • 6. Balsta un kustību orgānu sistēma; • Veido skelets un muskuļi • Skelets sastāv no kauliem, skrimšļiem un saitēm; • Skelets ir ķermeņa balsts un sviru sistēma; • Muskuļi kustina kaulus, tā veidojas kustības
  • 7. Asinsrites un limfrites orgānu sistēmas • Barības vielas un skābekli piegādā asinis; • Vielmaiņas galaproduktus aizvada asinis; • Asinsrites sistēmā ietilpst asinis, asinsrites orgāni, un noslēgta asinsrites sistēma ar centrālo orgānu – sirdi; • Limfrites orgānu sistēmā ietilps limfvadi, limfmezgli, • Limfrite plūst no orgāniem uz asinsrites sistēmu; • Asinsrites un limfrites orgānu sistēma veic barošanas funkciju, apvieno visus kermeņa orgānus
  • 8. Elpošanas orgānu sistēmas • Sastāv no elpceļiem un plaušām; • Elpvadiem ir nesaplokoša siena un skropstiņepitēlijs; • Plaušās notiek skābekļa uzņemšana, tālāk skābekli transportē asinis un plaušās tiek izelpota ogļskābā gāze, kas radusies organismā;
  • 9. Gremošanas orgānu sistēmas • Tā ir 10 metrus gara izlocīta caurule, kas sākas ar muti un beidzas ar anālo atveri; • Šajā sistēmā notiek barības sasmalcināšana, ķīmiskā pārstrāde, uzsūkšanās un izdalīšana
  • 10. Izvadorgānu sistēma • Tiek izdalītas indīgas organismam nevajadzīgas vielmaiņas galaprodukti; • Izvadorgānu sistēmā ietiplst; – Urīnorgānu sistēma (nieres, urīnvadi, urīnpūslis un urīnizvadkanāls; – Adā (sviedri ar sāļiem; – Plaušas (izelpojot gāzes); – Gremošanas orgānu sistēma (fekālijas)
  • 11. Segaudu orgānu sistēmas • Veido āda un gļotāda • Šī sistēma atdala organisma iekšējo vidi no ārējās vides un pasargā no izžūšanas, krasām temperatūras svārstībām, mikrobiem u.c.
  • 12. Dzimumorgānu sistēmas • Izšķir iekšējos un ārējos dzimumorgānus, galvenie abu dzimumu orgāni ir dzimumorgāni – Sievietes: • iekšējie: olnīcas, olvadi, dzemde, maksts • Ārējie: mazās un lielās kaunumu lūpas, kuteklis, maksts priekštelpa, un krūšu dziedzeri – Vīrieši: • Iekšējie: sēklinieki u.c. • Ārējie: dzimumloceklis
  • 13. Iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēmas • Iekšējās sekrēcijas jeb endokrīnie dziedzeri ir dziedzeri, kuri savas bioloģiski aktīvās vielas – hormonus ievada tieši asinīs; • Ietekmē vielmaiņu, augšanu, attīstību, vairošanos; • Tie ir piemēram, vairogdziedzeris, epitēlijkermenīši, virsnieres un epifīze;
  • 14. Nervu sistēma • Vada un regulē visus dzīvības procesus; • Apvieno ķermeņa daļas vienotā organismā un caur maņu orgāniem, saista to ar apkārtējo vidi.
  • 15. BALSTA UN KUSTĪBU ORGĀNU SISTĒMA (3. ST.)
  • 16. Skelets • Ir visi kauli, kopā ar skrimšļiem un saitēm; • Balsta un aizsargfunkcija; • Samērā viegls – ja ķermeņa svars 70 kg tad skelets sver 8-9 kg, taču ļoti izturīgs; • Visizturīgākais ir lielais lielkauls – iztur 1650 kg; ~ 240 kauli
  • 17. Kaulu sastāvs • Kaulos ir savienotas šķietami divas nesaderīgas īpašības: lokanums un cietība: • Lokanums, apmēram kā tikko nocirstam kokam, piedod organiskās vielas; • Cietību piedod neorganiskie kalcija sāļi;
  • 18. Lokans kauls • Var iegūt ja kaulu izmērcē vājā skābes šķīdumā, tad minerālvielas izšķīst un kauls kļūst lokans, ka var sasiet mezglā
  • 19. Kauls bez organikas • Ja izkarsē ugunī, tad organiskās vielas sadeg un paliek minerālvielas, paliek balta masa, kas saglabā kaula formu taču mazākā pieskārienā sabirt putekļos
  • 20. Kaulu uzbūve • Jebkuram kaulam ir kaula plēve, kaulviela un kaulu smadzenes, ja kauli ir savienoti kustīgi tad galos ir locītava; Kaula plēve Kaulviela Kaulu smadzenes Locītava
  • 21. Kaula plēve • Apņem visu kaulu, izņemot skrimšļa vietu; • Nodrošina kaula barošanos; • Jaunībā nodrošina arī kaula augšanu resnumā; • Kaula plēvē ir daudz nervu, tāpēc sitiens pa apakšstilbu ir sāpīgs
  • 22. Kaulviela • Jeb kaulaudi ir blīva vai poraina; • Ārējā kārta blīva, iekšējā poraina; • Garajiem kauliem galos ir poraina kaulviela; Blīvā kaulviela Porainā kaulviela
  • 23. Kaula smadzenes • Ir sarkanās vai dzeltenās kaula smadzenes – Sarkanās kaula smadzenes atrodas porainajā kaulvielā tas ir asinsrades orgāns; – Dzeltenās kaulu smadzenes – atrodas garo kaulu dobumos, tās sastāv galvenokārt no taukaudiem;
  • 24. Kaulu augšana • Aug apmēram līdz 22-25 gadiem gan resnumā gan garumā; • Kaulu augšanu garumā nodrošina skrimšļi kas atrodas kaula augšanas zonā starp kaula ķermeni un galu. Kad kauls ir beidzis augt, augšanas zona pārkaulojas; • Kaula augšanu resnumā nodrošina kaula plēve, no kuras šūnām izdalās kaulviela, kas nogulsnējas kaula ārpusē.
  • 25. Kaula forma • Izšķir, – Garos kaulus; – Īsos kaulus; – Plakanos kaulus.
  • 29. Kaulu savienojumi • Izšķir divu tipu kaulu savienojumus: – Pārtrauktie un nepārtrauktie; • Nepārtrauktajiem savienojumiem, kustības ir ierobežotas; • Pārtrauktie - locītavas
  • 31. Nepārtrauktie kaulu savienojumi • Veido blīvie saistaudi, skrimšļaudi vai kaulaudi; • Blīvie saistaudi veido šuves galvaskausā un saites; • Skrimšļaudi savieno, piemēram, mugurkaula skriemeļu ķermeņus; • Kaulaudi savieno galvaskausa šuves vietās, kad cilvēks kļūst vecāks
  • 32. Pārtrauktie savienojumi • Tās ir locītavas; • Iespējamas kustības; • Vienam no savienojuma kauliem ir iedobums – locītavas bedrīte; • Tai pieguļ otra kaula galviņa; • Kaula bedrīte un galviņa ir pārklātas ar gludu skrimšļa kārtiņu; • Locītavas kaulus satur izturīgas saites, locītava ir somiņā ar locītavas šķidrumu, kas samazina berzi.
  • 34. Skeleta uzbūve • Izšķir trīs daļas: – Rumpja skelets – Galvas skelets – Locekļu skelets
  • 35. Rumpja skelets • Sastāv no: – Mugurkaula – Ribām – Krūšu kaula
  • 36. Mugurkauls • Veido 33-34 skriemeļi: – 7 kakla skriemeļi – 12 krūšu skriemeļi – 5 jostas skriemeļi – 5 krusta skriemeļi – 4 vai 5 astes skriemeļi • Funkcijas: – Atbalsts visam ķermenim – Aizsargā muguras smadzenes – Piedalās kustībās
  • 38. Skriemelis • Skriemeļa ķermenim ir loks, starp kuriem veidojas skriemeļu atvere.
  • 42. Ribas • Pie katra krūšu skriemeļa ir pievienots kāds no 12 rību pāriem • Pirmie 7 pāri ir īstās ribas; • Pārējie pieci pāri ir neīstās ribas; • 11.un 12. ribas pāri nepiestiprinās pie krūšu kaula
  • 43. Krūšu kauls • Ir nepāra kauls, pie tā piestiprinās ribu skrimšļi;
  • 46. Galvas skelets • To sauc par galvaskausu; • Galvaskauss balstās uz pirmā kakla skriemeļa jeb atlanta; • Otro kakla skriemeli sauc par grozītāju, jo galvas grozīšana ir iespējama tikai dēļ šī skriemeļa;
  • 49. Galvaskauss • Izšķir 2 daļas: – Smadzeņu daļa – Sejas daļa
  • 50. Smadzeņu daļa • Atrodas galvaskausa dobums, kurā atrodas galvas smadzenes; • Kaulus iedala pāra un nepāra kaulos: • Galvenie nepāra kauli: pakauša, pieres un spārnkauls; • Pāra kauli: paura un deniņu kauli; • Maziem bērniem starp kauliem ir avotiņi – klāj tikai saistaudi;
  • 51. Sejas daļa • Ietver: deguna dobumu un mutes dobumu; • Uz sejas un smadzeņu daļas robežas ir acu dobumi; • Sejas daļā ir daudz kaulu, lielākie ir apakšžoklis un augšžoklis, kuru ligzdiņās atrodas zobu saknes; • Sejas daļas kauli ir savienoti ar šuvēm, izņemot apakšžokli ar deniņiem savieno locītavas un mēles kauls;
  • 52. Locekļu skelets • Izšķir: – Joslas daļa (savieno brīvos locekļus ar rumpi) – Brīvie locekļi (rokas un kājas) • Kājas , kas pārvieto ķermeni, ar rumpi ir savienotas stingrāk nekā rokas. • Kāju kauli garāki un masīvāki nekā roku kauli.
  • 53. Augšējo locekļu skelets • Izšķir – plecu joslu un rokas (jeb augšējos brīvos locekļus); • Rokai izšķir – augšdelmu, apakšdelmu un plauksu; • Plaukstai ir trīs daļas – plaukstas pamats, delna un pirksti
  • 55. Augšējo locekļu skelets • Plecu joslas skelets: – lāpstiņa; – atslēgas kauls. • Rokas skelets (lielākā daļa – garie stobrkauli); • Augšdelms (augšdelma kauls + pleca locītava, viena no viskustīgākajām locītavām; • Apakšdelms (spieķa kauls, elkoņa kauls + augšdelms = elkoņa locītava)
  • 56. Augšējo locekļu skelets • Plauksta: – Pirksti (sastāv no pirkstu kauliņiem jeb falangām, īkšķim ir 2 falangas, pārējiem – 3) – Delna (5 delnas kauli); – Plaukstas pamats (8 kauli);
  • 58. Apakšējo locekļu skelets • Apakšējiem locekļiem izšķir: iegurņa joslu un kājas (apakšējie brīvie locekļi); • Kājai trīs daļas – augšstilbs, apakšstilbs, pēda; • Pēda – pēdas pamats + plezna + pirksti.
  • 60. Apakšējo locekļu skelets • Iegurņa joslas skelets: – Gūžas kauls (veidojas ap 20 dzīvības gadu, saaugot kopā zarnakaulam, sēžas kaulam un kaunuma kaulam); – Krustu kauls; – Simfīze (skrimšļains veidojums); – Lielais iegurnis/robežlīnija/mazais iegurnis; – Iegurņa dobums.
  • 61. Apakšējo locekļu skelets • Kājas skelets (lielākā daļa – garie stobrkauli); • Augšstilbs – augšstilba kauls (garākais cilv.ķermenī); • Apakšstilbs – lielais lielakauls un mazais lielakauls; • Apakšstilba kauli ar augšstilba kaulu un ceļa kaulu izveido ceļa locītavu, kurā starp kauliem ir pusmēnesveidīgas skrimšļa plāksnītes – meniski.
  • 62. Apakšējo locekļu skelets • Pēda: – Pamata kauli (7 kauli); – Plezna (5 kauli); – Pirksti (īkšķim 2 falngas, pārējiem – 3); – Balsta funkcija; – Visi 26 pēdas kauli izveido velvi – neliels laukums, liela izturība; – Ja izzūd velve – rodas plakanā pēda; – Labi: staigāšana basām kājām pa mežu, pļavu, akmeņiem; – Kājas var sakropļot ar nepiemērotiem apaviem