ºÝºÝߣ

ºÝºÝߣShare a Scribd company logo

±Ê²¹Å¡±è¾±±ð±ô¾±°ìÅ¡²¹²ÔÄå²õ

•Download as DOCX, PDF•
•
Эльвира ЯнÑоне
Эльвира ЯнÑоне
1 of 11
Download to read offline
RÄ«gas 1. medicÄ«nas koledža ZÄ«daiņa pirmÄ pielikÅ¡ana pie krÅ«ts. Ieteikumi vecmÄtÄ“m. Darba autore: ElvÄ«ra Jansone 2C 2012 1
Saturs 1. Ievads.................................................................................................................................... 3 1.1. ZÄ«dÄ«Å¡Änas priekÅ¡rocÄ«bas...................................................................................................... 3 1.2.VeiksmÄ«gas zÄ«dÄ«Å¡anas pamatprincipi................................................................................... 4 1.3. Situacija LatvijÄ................................................................................................................. 4 2. ZÄ«daiņa pirmÄ pielikÅ¡ana pie krÅ«ts........................................................................................ 5 2.1. DzemdÄ«bu pieredzes ietekme uz zÄ«dÄ«Å¡anas sÄkumu........................................................... 5 2.2. ±Ê²¹Å¡±è¾±±ð±ô¾±°ìÅ¡²¹²ÔÄå²õ.................................................................................................................... 6 2.3. KÄpÄ“c nepiecieÅ¡ama paÅ¡pielikÅ¡anÄs metode...................................................................... 7 3. NovÄ“lota pirmÄ pielikÅ¡ana.................................................................................................... 8 3.1. Iemesli novÄ“lotai pirmai pielikÅ¡anai.................................................................................. 8 3.2. PirkstiņbaroÅ¡ana................................................................................................................. 9 4. Izmantota literatÅ«ra............................................................................................................... 11 2
1. Ievads 1.1. ZÄ«dÄ«Å¡Änas priekÅ¡rocÄ«bas Katram bÄ“rnam, katrai grÅ«tniecei un zÄ«dÄ«tÄjai ir tiesÄ«bas saņemt atbilstoÅ¡u uzturu, kas ir lÄ«dzeklis veselÄ«bas sasniegÅ¡anai un uzturÄ“Å¡anai. LatvijÄ ir samÄ“rÄ augsta zÄ«daiņu saslimstÄ«ba: katrs zÄ«dainis slimo vidÄ“ji 2,3 reizes gadÄ. Viens no galvenajiem saslimstÄ«bas cÄ“loņiem ir nepiemÄ“rots uzturs. ZÄ«dÄ«Å¡anas veicinÄÅ¡ana un aizsardzÄ«ba ir svarÄ«ga veselÄ«bas, Ä“dinÄÅ¡anas un citu sociÄlu pasÄkumu daļa, kas vajadzÄ«ga zÄ«daiņu un mazu bÄ“rnu veselÄ«gas augÅ¡anas un attÄ«stÄ«bas sekmÄ“Å¡anai; kÄ arÄ« zÄ«dÄ«Å¡ana ir svarÄ«gs primÄrÄs veselÄ«bas aprÅ«pes aspekts. KÄdu labumu no zÄ«dÄ«Å¡anas gÅ«st bÄ“rns: 1. VislabÄkÄs uzturvielas optimÄlai augÅ¡anai 2. AtbilstoÅ¡u Å«dens daudzumu hidratÄcijai 3. Pasarga no infekcijÄm un alerÄ£ijas u.c. slimÄ«bÄm 4. Veicina imunitÄtes veidoÅ¡anos 5. Uzlabo redzi un bÄ“rna psihomotoro attÄ«stÄ«bu 6. Veicina bÄ“rna-mÄtes savstarpÄ“jÄs attiecÄ«bas 7. Pasarga no pÄ“kšņas nÄves sindroma 8. Samazina aptaukoÅ¡anÄs risku pusaudža vecumÄ 9. RetÄkas sakodiena anomÄlijas, jo ir labÄka apakšžokļa forma un attÄ«stÄ«ba KÄdu labumu no zÄ«dÄ«Å¡anas gÅ«st Ä£imene: 1. LabÄka veselÄ«ba, uzturs, labklÄjÄ«ba 2. Ekonomiski izdevÄ«gi 3. NetraucÄ“ visai Ä£imenei bÅ«t sabiedrÄ«bÄ, doties izbraucienos, atpÅ«sties kopÄ KÄdu labumu no zÄ«dÄ«Å¡anas gÅ«st sieviete: 1. SamazinÄs pÄ“cdzemdÄ«bu asiņoÅ¡ana, ÄtrÄk saraujas dzemde 2. RetÄk veidojas premenopauzes perioda krÅ«ts un olnÄ«cu vÄ“zis - ZÄ«dot lÄ«dz 3 mÄ“neÅ¡u vecumam risk samazinÄs par 50% - ZÄ«dot lÄ«dz 2 mÄ“neÅ¡u vecumam – olnÄ«cas epiteliÄlais audzÄ“js – par 25 % retÄk 3. RetÄk attistÄs osteoporoze un retÄki kaula lÅ«zumi pÄ“c menopauzes - ZÄ«dot lÄ«dz 9 mÄ“neÅ¡u vecumam – pÄ“c 65 g.v. gūžas kaula lÅ«zums par 50% retÄk KÄdu labumu no zÄ«dÄ«Å¡anas gÅ«st slimnÄ«ca: 1. MierÄ«gÄka un sirsnÄ«gÄka emocionÄlÄ vide 2. Samazina neonatÄlas infekcijas 3. Ietaupa personÄla laiku 4. Uzlabo slimnÄ«cas prestižu 5. Samazina pamesto bÄ“rnu skaitu 6. Samazina akÅ«tas situÄcijas slimnÄ«cÄ 7. Samazina slimnÄ«cas naudas izdevumus VeselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mai, veselÄ«bas aprÅ«pes profesionÄļiem un citiem veselÄ«bas aprÅ«pes darbiniekiem ir bÅ«tiska loma zÄ«daiņu Ä“dinÄÅ¡anas praktiskÄ vadÄ«Å¡anÄ, atbalstÄ«Å¡anÄ un veicinÄÅ¡anÄ. 3
1.2. VeiksmÄ«gas zÄ«dÄ«Å¡anas pamatprincipi 1989.gadÄ PVO/UNICEF publicÄ“ja dokumentu «AizsardzÄ«ba, sadarbÄ«ba un atbalsts baroÅ¡anai ar krÅ«ti: dzemdÄ«bu palÄ«dzÄ«bas dienestu Ä«paÅ¡Ä loma». «Desmit soļi – dokumenta Ä«ss saturs, tika ielikts par pamatu iniciatÄ«vai «Mazulim draudzÄ«ga slimnÄ«ca», ko Ä«steno arÄ« LatvijÄ. VeiksmÄ«gas zÄ«dÄ«Å¡anas pamatprincipi — PVO/UNICEF rekomendÄcijas 1. Stingri pieturÄ“ties pie krÅ«ts baroÅ¡anas noteiktajiem noteikumiem un regulÄri novest Å¡os noteikumus lÄ«dz medicÄ«nas personÄla un dzemdÄ“tÄju zinÄÅ¡anai. 2. ApmÄcÄ«t medicÄ«nas personÄlu nepiecieÅ¡amÄm prasmÄ“m, krÅ«ts baroÅ¡anas prakses Ä«stenoÅ¡anai. 3. InformÄ“t visas grÅ«tnieces par krÅ«ts baroÅ¡anas priekÅ¡rocÄ«bÄm un tehniku. 4. PalÄ«dzÄ“t mÄtÄ“m sÄkt krÅ«ts baroÅ¡anu pirmÄs pusstundas laikÄ pÄ“c dzemdÄ«bÄm. Å is nosacÄ«jums attiecas tikai veseliem bÄ“rniem un mÄtÄ“m. 5. ParÄdÄ«t mÄtÄ“m, kÄ baro ar krÅ«ti un kÄ saglabÄt laktÄciju, pat ja viņas pagaidu ir noÅ¡Ä·irtas no saviem bÄ“rniem. 6. Nedot jaundzimuÅ¡ajiem nekÄdu citu barÄ«bu vai dzÄ“rienu, izņemot krÅ«ts pienu, izņemot gadÄ«jumus, ko nosaka medicÄ«nas rÄdÄ«tÄji. 7. PraktizÄ“t diennakts mÄtes un jaundzimuÅ¡Ä atraÅ¡anos kopÄ vienÄ palÄtÄ. 8. VeicinÄt krÅ«ts baroÅ¡anu pÄ“c jaundzimuÅ¡Ä prasÄ«bas, nevis pÄ“c saraksta. 9. Nedot jaundzimuÅ¡ajiem, kas tiek baroti ar krÅ«ti nekÄdu nomierinoÅ¡us lÄ«dzekļus vai ierÄ«ces, kas imitÄ“ mÄtes krÅ«ti (knupji u.c.). 10. StimulÄ“t krÅ«ts baroÅ¡anas atbalsta grupu organizÄ“Å¡anu un nosÅ«tÄ«t Å¡Ä«s mÄtes uz Å¡Ä«m grupÄm pÄ“c izrakstÄ«Å¡anÄs no dzemdÄ«bu nama vai slimnÄ«cas. 1.3. SituÄcija LatvijÄ LatvijÄ joprojÄm maz bÄ“rnu tiek Ä“dinÄti ar mÄtes pienu. Lai gan pÄ“c «Mazulim draudzÄ«gas slimnÄ«cas» iniciatÄ«vas ievieÅ¡anas bÄ“rnu zÄ«dÄ«Å¡anas biežums ir nedaudz palielinÄjies, tomÄ“r ekskluzÄ«vas zÄ«dÄ«Å¡anas biežums joprojÄm ir zems (tas ir tikai 12% bÄ“rnu 6 mÄ“neÅ¡u vecumÄ). Par nožēlu, pat pirmajÄs dienÄs dzemdÄ«bu namÄ puse jaundzimuÅ¡o bÄ“rnu saņem piebaroÅ¡anu, piena maisÄ«jumu veidÄ no pudelÄ«tes. (PiemÄ“ram, ZviedrijÄ 90% mÄtes un bÄ“rnu izrakstÄs no dzemdÄ«bu nama ar ekskluzÄ«vu krÅ«ts baroÅ¡anu). Pat tÄs mÄtes, kas sÄkuÅ¡as veiksmÄ«gi barot ar krÅ«ti, bieži sÄk papildus bÄ“rnu piebaroÅ¡anu vai pÄrtrauc krÅ«ts baroÅ¡anu dažu nedēļu laikÄ pÄ“c dzemdÄ«bÄm. AcÄ«mredzot problÄ“ma noslÄ“dzas tajÄ, ka medicÄ«nas darbinieki, kas aprÅ«pÄ“ mÄtes un bÄ“rnus pÄ“c dzemdÄ«bÄm, nevar efektÄ«vi apmÄcÄ«t mÄti, tÄpÄ“c, ka paÅ¡iem tas netika iemÄcÄ«ts. Nedaudz laika ir dots konsultÄcijÄm par krÅ«ts baroÅ¡anu un tÄs prasmes uzlaboÅ¡anu Ärstu, medmÄsu un vecmÄÅ¡u mÄcÄ«bu programmÄ. Å Ä« darba mÄ“rÄ·is ir Å¡Ä«s iztrÅ«kuma piepildÄ«Å¡ana un aktuÄlas, zinÄtniski pamatotas, praktiski pielietojamas informÄcijas pasniegÅ¡ana jautÄjumos, kas skar palÄ«dzÄ«bu mÄtÄ“m krÅ«ts baroÅ¡anas organizÄ“Å¡anÄ pirmajÄs stundÄs un dienÄs pÄ“c dzemdÄ«bÄm. 4
2. ZÄ«daiņa pirmÄ pielikÅ¡ana pie krÅ«ts. 2.1. DzemdÄ«bu pieredzes ietekme uz zÄ«dÄ«Å¡anas sÄkumu 1990.gadÄ Å¾urnÄlÄ Lancets (The Lancet, 1990, volume 336:1105 – 07, by Lennard Righard, Margaret Alade) tika nopublicÄ“ts pÄ“tÄ«jums, kurÄ mÄ“Ä£inÄja pierÄdÄ«t bÄ“rna paÅ¡as pielikÅ¡anas pie krÅ«ts metodes efektivitÄti pÄ“c dabiskÄm dzemdÄ«bÄm. 72 mÄtes un viņu bÄ“rni tika iedalÄ«ti divÄs grupÄs. PirmÄ grupa – pÄ“c dzemdÄ«bÄm ar medicÄ«nisko iejaukÅ¡anos, otrÄ â€“ pÄ“c dabiskÄm dzemdÄ«bÄm bez medicÄ«niskÄs iejaukÅ¡anÄs. BÄ“rniem organizÄ“ja nepÄrtrauktu kontaktu «Äda–pie–Ädas» ar mÄtÄ“m pirmajÄs divÄs stundÄs pÄ“c dzimÅ¡anas. Pirmo 20 minÅ«Å¡u laikÄ bÄ“rni no grupas pÄ“c dabiskÄm dzemdÄ«bÄm sÄka rÄpot un meklÄ“t mÄtes krÅ«tsgalu un pirmo 50 minÅ«Å¡u laikÄ to atrada, ņēma krÅ«ti un sÄka efektÄ«vi zÄ«st. BÄ“rni no grupas pÄ“c dzemdÄ«bÄm ar medicÄ«nisko iejaukÅ¡anos praktiski nekad neiesÄka rÄpot. Pat ja viņi arÄ« to mÄ“Ä£inÄja, tad nevarÄ“ja atrast krÅ«ti un sÄkt to efektÄ«vi zÄ«st. Atsekoja arÄ« zÄ«Å¡anas efektivitÄti bÄ“rniem, kas noÅ¡Ä·irti no mÄtÄ“m pirmÄs divÄs stundÄs pÄ“c dzemdÄ«bÄm. 50% gadÄ«jumos bÄ“rnu izpauda nepietiekamu meklÄ“Å¡anas refleksu un nepietiekamu zÄ«Å¡anas efektivitÄti. PÄ“c Å¡Ä« pÄ“tÄ«juma rezultÄtiem tika dotas rekomendÄcijas dzemdÄ«bu palÄ«dzÄ«bas iestÄdÄ“m minimÄli izmantot medikamentus dzemdÄ«bu laikÄ, kÄ arÄ« neÅ¡Ä·irt mÄti no bÄ“rna uzreiz pÄ“c dzemdÄ«bÄm. TurpmÄkÄ pÄ“tÄ«jumi par dzemdÄ«bu pieredzes ietekmi uz zÄ«dÄ«Å¡Änas veiksmÄ«gumu turpinÄjÄs. 1. Righard L, Alade MO. Effect of delivery room routines on success of first breast feed Lancet 1990;336:1105-1107 2. Righard L, Alade MO. Sucking technique and its effect on success of breastfeeding Birth 1992;19:4:185-93 3. Christensson K, Cabrera T, Christensson et al. Separation distress call in the human neonate in the absence of maternal body contact Acta Paediatr 1995;84:468-734 4. Michelsson K, Christensson K, Rothganger H, Winberg J. Crying in separated and non-separated newborns: sound spectrographic analysis Acta Paediatr 1996;85:471-55 5. Christensson K, Siles C, Moreno L, et al Temperature, metabolic adaptation and crying in healthy full term newborns cared for skin to skin or in a cot Acta Paediatr 1992;81:488-936 6. Mikiel-Kostyra K, Mazur J, Boltruszko I. Effect of early skin to skin contact after delivery on duration of breastfeeding: a prospective cohort study Acta Paediatr 2002;91:1301-67 7. Kramer M, Chalmers B, Hodnett ED et al. Promotion of breastfeeding intervention trial J Am Med Assoc 2001;85:413-20 SecinÄjumi – veiksmÄ«gas zÄ«dÄ«Å¡Änas sÄkums ir daudz iespÄ“jamÄks, ja: 1. MÄtei tiek sniegts atbalsts kontrakciju laikÄ. 2. MedicÄ«niskÄ iejaukÅ¡anÄs nav «ierasta» prakse kontrakciju un dzemdÄ«bu laikÄ. 3. MÄtei tiek piedÄvÄts staigÄt pa palÄtu, izvÄ“lÄ“ties optimÄlu stÄvokli kontrakciju laikÄ. 4. MÄtei piedÄvÄ paÄ“st un padzerties. 5. MÄte atrod savu stÄvokli, Ä“rtÄko dzemdÄ«bÄm. 6. MÄte un bÄ“rns atrodas kopÄ, Äda pie Ädas, pÄ“c dzemdÄ«bÄm. 5
7. Tiek izslÄ“gta bÄ“rna un mÄtes noÅ¡Ä·irtÄ«ba dzemdÄ«bu namÄ (vai pÄ“c izrakstÄ«Å¡anÄs). 2.2. ±Ê²¹Å¡±è¾±±ð±ô¾±°ìÅ¡²¹²ÔÄå²õ PastÄv refleksu komplekts (meklÄ“Å¡anas, zÄ«Å¡anas, rÄ«Å¡anas), kas palÄ«dz mazulim paņemt krÅ«ti tieÅ¡i tÄ, kÄ vajadzÄ«gs, lai nenodarÄ«tu sÄpes mÄtei un iegÅ«tu maksimÄlo piena daudzumu. Tos var izmantot, uzreiz pÄ“c dzemdÄ«bÄm pirmÄs pielikÅ¡anas pie krÅ«ts organizÄcijai dzemdÄ«bu zÄlÄ“, lai panÄktu pareizu pielikÅ¡anu, kÄ arÄ« pÄrieÅ¡anai no pudelÄ«tes baroÅ¡anas uz krÅ«ts pirmajos mÄ“neÅ¡os (Ä«paÅ¡i tas attiecas neiznÄ“sÄtiem bÄ“rniem). KÄdÄ veidÄ iesÄkt krÅ«ts baroÅ¡anu jaundzimuÅ¡Ä pirmajÄ dzÄ«ves stundÄ. 1. NoslaucÄ«t jaundzimuÅ¡o bÄ“rnu Ätri, saglabÄjot Ädas sierveidÄ«go massu, kas mÄ«kstina jaundzimuÅ¡Ä Ädu un kurai piemÄ«t baktericÄ«da aizsardzÄ«ba. 2. Nolikt jaundzimuÅ¡o, neietinot to un neapģērbjot uz mÄtes krÅ«tÄ«m, ar seju pret viņu, ļaujot uzstÄdÄ«t kontaktu «Äda–pie–Ädas». Apsegt abus ar siltu segu vai autiņu. 3. PÄ“c meklÄ“Å¡anas uzvedÄ«bas pazÄ«mÄ“m (20–40 minÅ«tes pÄ“c piedzimÅ¡anas), ļaut bÄ“rnam paÅ¡am atrast krÅ«ti. BÄ“rns grupÄ“jas, paceļ galviņu un reflektori rÄpo virzienÄ pie mÄtes krÅ«tsgala. (Viela, ko izdala dziedzeri apkÄrt matÄ“s krÅ«tsgalam, sniedz mazulim iespÄ“ju noorientÄ“ties pÄ“c smaržas, bet tumÅ¡ais areolas aplis – redzes orientieris). MÄte var pastumt bÄ“rnu, palÄ«dzot viņam izvietoties pÄ“c iespÄ“jas tuvÄk krÅ«tsgalam, atbalstÄ«t, saglabÄjot pÄrliecinoÅ¡u pozÄ«ciju, un piedevÄm kustÄ«bu brÄ«vÄ«bu, Ä«paÅ¡i galviņas. Nevis mamma ved, bet bÄ“rns – ieslÄ“dzas viņa iedzimtie krÅ«ts meklÄ“Å¡anas instinkti. KrÅ«tsgals piekļaujas bÄ“rna augÅ¡Ä“jai lÅ«pai, tad viņš reflektori plati atver mutÄ«ti un to paņem. Ä»oti svarÄ«gi, ka bÄ“rns to dara pats un pÄ“c savas vÄ“lÄ“Å¡anÄs. 4. Ä»aut jaundzimuÅ¡ajam atrasties kontaktÄ Â«Äda–pie–Ädas» ar mÄti un pielikt bÄ“rnu pie abiem piena dziedzeriem, ļaut bÄ“rnam zÄ«st krÅ«ti tik, cik gribÄ“s mazulis. Tikai Å¡ajÄ gadÄ«jumÄ, var runÄt par to, ka pilnvÄ“rtÄ«ga pirmÄ pielikÅ¡ana ir izdevusies. 5. SievietÄ“m, kas pÄrcietuÅ¡as Ä·irurÄ£iskÄs iejaukÅ¡anÄs dzemdÄ«bÄs, arÄ« ir jÄsaņem iespÄ“ja uzstÄdÄ«t kontaktu «Äda–pie–Ädas» ar jaundzimuÅ¡o pÄ“c dzemdÄ«bÄm. Kontakts un pielikÅ¡ana pie krÅ«ts ir jÄnodroÅ¡ina pirmo 3–6 stundu laikÄ pÄ“c Ä·eizargrieziena. 6. Atlikt visas stresogÄ“nÄs procedÅ«ras. Svara un auguma mÄ“rÄ«Å¡anai, kÄ arÄ« citÄm medicÄ«niskÄm procedÅ«rÄm ir jÄbÅ«t veiktÄm pÄ“c pirmÄs pielikÅ¡anas pie krÅ«ts. NodroÅ¡inÄt kontaktu «Äda–pie–Ädas» 2 stundu laikÄ, tos neizÅ¡Ä·irot. 7. JaundzimuÅ¡ais nedrÄ«kst saņemt nekÄdus Å¡Ä·idrumus vai baroÅ¡anu lÄ«dz pirmajai pielikÅ¡anai pie krÅ«ts, izņemot stingru medicÄ«nisko norÄdÄ«jumu gadÄ«jumus. IespÄ“jams, tehnika nenostrÄdÄs uzreiz. SvarÄ«gi bÅ«t pacietÄ«giem un gaidÄ«t. Dažiem bÄ“rniem nepiecieÅ¡amas apmÄ“ram 2 stundas, lai tiktu galÄ, ļaut realizÄ“ties dabas dotajam refleksam. Visa Å¡Ä« laika periodÄ, sievietei nepiecieÅ¡ams atbalsts un medicÄ«nas personÄla rÅ«pes. Visas medicÄ«niskÄs procedÅ«ras dzemdÄ«bu laikÄ samazina paÅ¡pielikÅ¡anÄs pie krÅ«ts varbÅ«tÄ«bu. KrÅ«ts smarža – pats stiprÄkais kairinÄtÄjs, kas mudina rÄpties uz avotu, tÄpÄ“c svarÄ«gi nepÄrcensties ar higiÄ“nu. Ja krÅ«tsgals nomazgÄÅ¡ana var ietekmÄ“t baroÅ¡anu, iedomÄjieties, kÄ var ietekmÄ“t dziļa gļotu atsÅ«knÄ“Å¡ana bÄ“rnam. Widstrom A-M, et al Kuņģa satura atsÅ«knÄ“Å¡ana veseliem jaundzimuÅ¡ajiem Acta Paediatr Scand 1987;76:566-72: 6
«Kontroles grupÄ spontÄna zÄ«Å¡ana un meklÄ“Å¡anas kustÄ«bas sÄk rasties 15 minÅ«tes pÄ“c dzemdÄ«bÄm... un bÄ“rni atrada krÅ«tsgalu un sÄka zÄ«st apmÄ“ram pÄ“c 55 minÅ«tÄ“m». «Šī secÄ«ba... tika traucÄ“ta bÄ“rniem, kas tika pakļauti kuņģa satura atsÅ«knÄ“Å¡anai». 2.3. KÄpÄ“c nepiecieÅ¡ama paÅ¡pielikÅ¡anÄs metode. KÄda ir bÄ“rna pielikÅ¡anas pie krÅ«ts parastÄ metodika RÄ«gas dzemdÄ«bu namÄ? 5–10 minÅ«tes pÄ“c kontakta «Äda–pie–Ädas» pÄ“c dzemdÄ«bÄm, vecmÄte paņem bÄ“rnu, veic dažÄdas manipulÄcijas, ietin autiņos un segÄ, atstÄj uz silta galdiņa. 7
30–40 minÅ«tes pÄ“c dzemdÄ«bÄm, mazuli, kas ietÄ«ts segÄ, pieliek pie guļoÅ¡Äs uz sÄniem sievietes. BÄ“rnu novieto horizontÄli. VecmÄte pieliek bÄ“rna galviņu pie krÅ«ts, «kaitina» mutÄ«ti ar krÅ«tsgalu un Ätri ieliek krÅ«ti. KÄdas ir iespÄ“jamÄs sekas? BÄ“rns nav gatavs, bÄ“rns sajÅ«t steigu. BÄ“rns var bÅ«t sasprindzinÄts. Mute atvÄ“rta nepietiekami plaÅ¡i, viss bÄ“rns pretojas un ņem krÅ«ti nepareizi. IespÄ“jamas sÄpes krÅ«tsgalos, nepietiekami pilna krÅ«ts iztukÅ¡oÅ¡ana, pÄrÄk ilgstoÅ¡a bÄ“rna atraÅ¡anÄs pie krÅ«ts, nepareiza satvÄ“riena rezultÄtÄ. Bet kas notiek paÅ¡pielikÅ¡anÄs gadÄ«jumÄ? BÄ“rns ir mierÄ«gs. Nav nekÄdas steigas. Viņš sÄk meklÄ“t krÅ«ti tad, kad pats to vÄ“las. Nekas netraucÄ“ viņam sekot iedzimtiem instinktiem. Instinkti palÄ«dz bÄ“rnam iemÄcÄ«ties, kÄ Å†emt krÅ«ti pareizi. PlaÅ¡i atverot muti, viņš saņem visu krÅ«tsgalu, asimetriski (kÄ vajadzÄ«gs). MÄ“s neliekam bÄ“rnam paņemt krÅ«ti, nepiespiežam viņam atvÄ“rt muti. BÄ“rna darbÄ«bas un jaunÄs iemaņas tiek nostiprinÄtas ar pozitÄ«vas stimulÄcijas palÄ«dzÄ«bu (mÄmiņas glÄsti, balss). KÄ palÄ«dzÄ“t mÄtei agrajÄ zÄ«dÄ«Å¡Änas etapÄ? – Izvairieties no steigas un trokšņiem. – PalÄ«dziet pieņemt Ä“rtu stÄvokli, ja tas nepiecieÅ¡ams. – Sniedziet mÄtei pienÄcÄ«gu informÄciju. – Sniedziet palÄ«dzÄ«bu tikai tad, kad rodas grÅ«tÄ«bas. – Ä»aujiet mÄtei pÄ“c iespÄ“jas vairÄk darboties paÅ¡ai. 3. NovÄ“lota pirmÄ pielikÅ¡ana 3.1. Iemesli novÄ“lotai pirmai pielikÅ¡anai PÄ“c kÄdÄm pazÄ«mÄ“m bÄ“rns var neņemt krÅ«ti pirmajÄs stundÄs pÄ“c dzimÅ¡anas? – Medikamentozas dzemdÄ«bas. – Nepietiekami ilga atraÅ¡anÄs pie krÅ«ts (paÅ¡a ielikÅ¡anÄs var aizņemt 1–2 stundas). – MÄtes un bÄ“rna noÅ¡Ä·irtÄ«ba. – KrÅ«ts aizvietotÄju (knupju) izmantoÅ¡ana. – FunkcionÄlÄs grÅ«tÄ«bas (bÄ“rns ir maziņš, vÄjÅ¡ vai ar fizioloÄ£iskiem traucÄ“jumiem). Ja kaut kÄdu iemeslu dēļ (augstÄk izklÄstÄ«to vai citu), bÄ“rns nav sÄcis zÄ«st krÅ«ti pirmo stundu laikÄ pÄ“c dzemdÄ«bÄm, medicÄ«nas personÄla uzdevums pielikt visas pÅ«les tam, lai mÄtei saglabÄtu pÄrliecÄ«bu par to, ka krÅ«ts baroÅ¡ana iespÄ“jama, pat ja bÄ“rns neņem krÅ«ti uzreiz (vai pat 2–3 nedēļu laikÄ), tad 4–8 nedēļu vecumÄ noteikti paņems, ja mÄte izstrÄdÄs pietiekami daudz piena. Divi galvenie brīži, lai tas nostrÄdÄtu: – NepiedÄvÄjiet izmantot silikonas krÅ«Å¡u uzgaļus uz krÅ«tsgaliem, baroÅ¡anu no pudelÄ«tes. – PalÄ«dziet organizÄ“t piens nosÅ«knÄ“Å¡anu no krÅ«ts, ja pieņemts lÄ“mums par piebaroÅ¡anas nepiecieÅ¡amÄ«bu. KÄpÄ“c nevajag silikonas krÅ«Å¡u uzgali? SvarÄ«gÄkais faktors, kas ietekmÄ“ pietiekamu piena izstrÄdi mÄtei ir bÄ“rna pielikÅ¡ana pie krÅ«ts. Viņa piena iegÅ«Å¡ana ir atkarÄ«ga no oksitocÄ«na refleksa (piena atdalÄ«Å¡anÄs). Barojot bÄ“rnu ar 8
uzliktni, bÄ“rns nestimulÄ“ oksitocÄ«na izstrÄdÄÅ¡anu un piena atnÄkÅ¡ana bÅ«tiski tiek apgrÅ«tinÄta. Ja runÄ no praktiskÄ redzes viedokļa: uzliktņi ietekmÄ“ piena izstrÄdÄÅ¡anu, tÄpÄ“c to izmantoÅ¡ana dominÄ“joÅ¡Ä vairums gadÄ«jumos nav rekomendÄ“jama. 3.2. PirkstiņbaroÅ¡ana PirkstiņbaroÅ¡ana — metode, kas palÄ«dz iemÄcÄ«t bÄ“rnam ņemt krÅ«ti. To var izmantot, lai izvairÄ«tos no pudeļu lietoÅ¡anas, taÄu tÄs galvenais nolÅ«ks - palÄ«dzÄ“t sÄk ņemt krÅ«ti bÄ“rnam, kurÅ¡ no tÄs atsakÄs. Ja jÅ«s vÄ“laties veiksmÄ«gi zÄ«dÄ«t bÄ“rnu, nedodiet viņam zÄ«st neko citu, izņemot krÅ«ti, iekams zÄ«dÄ«Å¡ana ir labi noregulÄ“ta. PirkstiņbaroÅ¡ana ir daudz vairÄk lÄ«dzÄ«ga baroÅ¡anai ar krÅ«ti nekÄ baroÅ¡anai no pudelÄ«tes. Lai sÅ«kÄtu pirkstu, bÄ“rnam mÄ“le jÄnolaiž uz leju un jÄizstumj uz priekÅ¡u, virs apakÅ¡Ä“jÄs smaganas, mute jÄtur plaÅ¡i atvÄ“rta (jo lielÄks zīžamais pirksts, jo labÄk), bet apakšžoklim jÄbÅ«t izvirzÄ«tam uz priekÅ¡u. MÄ“les un apakšžokļa kustÄ«bas ir lÄ«dzÄ«gas tÄm, ko bÄ“rns veic, zīžot krÅ«ti. PirkstiņbaroÅ¡ana ir vispiemÄ“rotÄkÄ, lai sagatavotu krÅ«ts ņemÅ¡anai bÄ“rnu, kurÅ¡ atsakÄs no krÅ«ts. TÄ jÄpielieto ne ilgÄk kÄ vienu, divas minÅ«tes, tieÅ¡i pirms tam, kad bÄ“rnu mÄ“Ä£ina pielikt pie tÄs krÅ«ts, no kuras bÄ“rns atteicÄs. Ja bÄ“rns jÄbaro mÄtes prombÅ«tnes laikÄ, tad parasti vienkÄrÅ¡Äk un ÄtrÄk ir izmantot tasi. Ja pirkstiņbaroÅ¡ana notiek pÄrÄk lÄ“ni, tad Ä“rtÄk ir pabeigt baroÅ¡anu no tases. LÅ«dzu, pievÄ“rsiet uzmanÄ«bu: ja bÄ“rns ņem krÅ«ti, daudz labÄk ir izmantot piebaroÅ¡anas sistÄ“mu caur caurulÄ«ti, ja piebarojums patieÅ¡Äm ir nepiecieÅ¡ams. PirkstiņabaroÅ¡anas tehnika (to vienmÄ“r labÄk mÄcÄ«ties no dzÄ«va piemÄ“ra, vÄ“rojot un darot): - NomazgÄjiet rokas. LabÄk, lai nags tam pirkstam, no kura barosiet, bÅ«tu Ä«si apgriezts. - Abi ar bÄ“rnu iekÄrtojieties Ä“rti. Pieturiet mazuļa galviņu ar vienu roku, novietojot to aiz bÄ“rna pleciņiem un kakla. BÄ“rnam jÄatrodas ar saliektiem gurniem, pussÄ“dus, ar skatu pret jums. Bet vispÄr derÄ“s jebkura poza, kas jums un bÄ“rnam ir Ä“rta un ļauj nekustÄ«gi turÄ“t pirkstu bÄ“rna mutÄ“. - Jums bÅ«s nepiecieÅ¡ama ierÄ«ce bÄ“rna piebaroÅ¡anai caur caurulÄ«ti, to izgatavo no baroÅ¡anas zondes un pudelÄ«tes ar atslauktu pienu, glikozes Å¡Ä·Ä«dumu vai, ja nepiecieÅ¡ams, mÄkslÄ«go piena maisÄ«jumu - atkarÄ«bÄ no apstÄkļiem. Zondi ieliek pudelÄ«tÄ“ caur paplaÅ¡inÄtu pupiņa atveri tÄ, lai tÄs gals atrastos Å¡Ä·idrumÄ. - Novietojiet caurulÄ«ti paralÄ“li savam rÄdÄ«tÄjpirkstam vai jebkuram citam pirkstam, tÄ, lai tÄ ietu pa pirksta spilventiņu. CaurulÄ«tes gals nedrÄ«kst sniegties pÄri pirksta galam. VisvieglÄk satvert caurulÄ«ti ar lielo un vidÄ“jo pirkstu tur, kur tÄ pakÄpeniski lokÄs un 9
pÄ“c tam vienkÄrÅ¡i iekÄrtot rÄdÄ«tÄjpirkstu zem tÄs. Ja viss izdarÄ«ts pareizi, tad nav nepiecieÅ¡ams pielÄ«mÄ“t zondi pie pirksta ar leikoplastu. - VieglÄ«tÄ“m pakutiniet mazuļa lÅ«pas ar pirkstu, pie kura ir caurulÄ«te, lÄ«dz bÄ“rns atver muti tik daudz, lai varÄ“tu iedot viņam pirkstu. Ja bÄ“rns ir ļoti miegains, var ļoti akurÄti ievadÄ«t pirkstu viņam mutÄ«tÄ“. IzrullÄ“jiet bÄ“rna apakÅ¡lÅ«pu uz Äru, ja nepiecieÅ¡ams. Parasti pat guļoÅ¡s bÄ“rns sÄk zÄ«st, un mutÄ“ nokļuvuÅ¡ais Å¡Ä·idrums viņu pamodinÄs. - Pasniedziet bÄ“rnam pirkstu ar pirksta spilventiņu uz augÅ¡u. Turiet pirkstu, cik iespÄ“jams, taisni, lai bÄ“rna mÄ“le bÅ«tu lÄ«dzena un izstiepta uz priekÅ¡u. Parasti bÄ“rns pirkstu iesÅ«c diezgan dziļi. Viņš nerÄ«stÄ«sies pat tad, ja pirksts bÅ«s dziļi mutÄ“, ja vien viņš nav iepriekÅ¡ paÄ“dis, un nav pÄrÄk pieradis pie pudelÄ“m. - Uzspiediet uz bÄ“rna zodiņa, ja apakÅ¡lÅ«pa ir ielocÄ«ta uz iekÅ¡u. Å Ä« tehnika strÄdÄ, kad bÄ“rns aktÄ«vi zīž pienu. Ja baroÅ¡ana norit ļoti lÄ“ni, jÅ«s varat pacelt pudeli ar piebarojumu augstÄk par bÄ“rna galvu, taÄu parasti tas nav nepiecieÅ¡ams. Turiet pirkstu taisni, lai izlÄ«dzinÄtu bÄ“rna mÄ“lÄ«ti. Centieties, lai pirksts nerÄdÄ«tu uz augÅ¡u, turiet to taisni. Ja jums ir grÅ«tÄ«bas ar bÄ“rna pielikÅ¡anu pie krÅ«ts, vai ar to, ka viņš neizzīž pienu no krÅ«ts, atcerieties, ka viss var vÄ“l vairÄk sarežģīties, kad mazulis ir satraukts vai ļoti izsalcis. NovÄ“rsiet lielo izsalkumu ar pirkstiņbaroÅ¡anu aptuveni minÅ«tes garumÄ. TiklÄ«dz bÄ“rns nedaudz nomierinÄjies un labi zīž jÅ«su pirkstu (parasti tas notiek aptuveni minÅ«tes laikÄ vai ÄtrÄk), pamÄ“Ä£iniet atkal viņam piedÄvÄt krÅ«ti. Ja jÅ«s atkal sastopaties ar grÅ«tÄ«bÄm, nezaudÄ“jiet dÅ«Å¡u. Atgriezieties pie pirkstiņbaroÅ¡anas un pamÄ“Ä£iniet vÄ“lreiz piedÄvÄt krÅ«ti vÄ“lÄk Å¡ajÄ baroÅ¡anas reizÄ“, vai arÄ« jau nÄkoÅ¡ajÄ. Å Ä« metode parasti nostrÄdÄ. Kaut gan dažreiz nepiecieÅ¡amas vairÄkas dienas pirkstiņbaroÅ¡anas, vai retos gadÄ«jumos - nedēļa vai vairÄk. Kad bÄ“rns sÄks ņemt krÅ«ti, viņam kÄdu laiku vÄ“l varbÅ«t bÅ«s nepiecieÅ¡ama piebaroÅ¡ana pie krÅ«ts caur caurulÄ«ti. SÄkumÄ krÅ«ts satvÄ“riens var bÅ«t tÄlu no ideÄlÄ, bet zÄ«Å¡anas tehnika - nepietiekami efektÄ«va, lai viņš izzÄ«stu visu nepiecieÅ¡amo piena daudzumu. Ir ļoti svarÄ«gi atcerÄ“ties, ka zÄ«dÄ«Å¡ana nav teorija, bet prakse. ZinÄtniskie dati, kas parÄdÄs katru dienu, tikai paskaidro to, ko zÄ«doÅ¡Äs mÄtes jau sen ir izzinÄjuÅ¡as eksperimentÄli gadsimtu ilgajÄ zÄ«dÄ«Å¡anas praksÄ“. ZÄ«dÄ«Å¡ana ir attiecÄ«bas starp mÄti un bÄ“rnu, savstarpÄ“ji sakarÄ«ga sistÄ“ma, kas darbojas, kamÄ“r bÄ“rns un mÄte mÄcÄs izprast viens otru. 10
4. Izmantota literatÅ«ra 1. Judith Lauwers, Anna Svisher. Counseling the nursing mother. A lactation consultant’s guide. – 2005 2. JevgÄ“nija LivdÄne. KrÅ«ts piena aizstÄjÄ“ju aprite LatvijÄ. RÄ«ga – 2006 3. Centre for Breastfeeding Education. http://institute.nbci.ca/ 4. Jack Newman. Dr. Jack Newman’s Guide to Breastfeeding - MD, FRCPC. – 2005 5. www.breastfeedingonline.com 6. Keeping Mother and Baby Together – It’s Best for Mother, Baby, and Breastfeeding - http://www.scienceandsensibility.org/?tag=delivery-self-attachment 7. www.kkm.lv Video - http://www.youtube.com/watch?v=zrwfIcPB1u4 (Breast Crawl - Self Attachment) 11

More Related Content

±Ê²¹Å¡±è¾±±ð±ô¾±°ìÅ¡²¹²ÔÄå²õ

  • 1. RÄ«gas 1. medicÄ«nas koledža ZÄ«daiņa pirmÄ pielikÅ¡ana pie krÅ«ts. Ieteikumi vecmÄtÄ“m. Darba autore: ElvÄ«ra Jansone 2C 2012 1
  • 2. Saturs 1. Ievads.................................................................................................................................... 3 1.1. ZÄ«dÄ«Å¡Änas priekÅ¡rocÄ«bas...................................................................................................... 3 1.2.VeiksmÄ«gas zÄ«dÄ«Å¡anas pamatprincipi................................................................................... 4 1.3. Situacija LatvijÄ................................................................................................................. 4 2. ZÄ«daiņa pirmÄ pielikÅ¡ana pie krÅ«ts........................................................................................ 5 2.1. DzemdÄ«bu pieredzes ietekme uz zÄ«dÄ«Å¡anas sÄkumu........................................................... 5 2.2. ±Ê²¹Å¡±è¾±±ð±ô¾±°ìÅ¡²¹²ÔÄå²õ.................................................................................................................... 6 2.3. KÄpÄ“c nepiecieÅ¡ama paÅ¡pielikÅ¡anÄs metode...................................................................... 7 3. NovÄ“lota pirmÄ pielikÅ¡ana.................................................................................................... 8 3.1. Iemesli novÄ“lotai pirmai pielikÅ¡anai.................................................................................. 8 3.2. PirkstiņbaroÅ¡ana................................................................................................................. 9 4. Izmantota literatÅ«ra............................................................................................................... 11 2
  • 3. 1. Ievads 1.1. ZÄ«dÄ«Å¡Änas priekÅ¡rocÄ«bas Katram bÄ“rnam, katrai grÅ«tniecei un zÄ«dÄ«tÄjai ir tiesÄ«bas saņemt atbilstoÅ¡u uzturu, kas ir lÄ«dzeklis veselÄ«bas sasniegÅ¡anai un uzturÄ“Å¡anai. LatvijÄ ir samÄ“rÄ augsta zÄ«daiņu saslimstÄ«ba: katrs zÄ«dainis slimo vidÄ“ji 2,3 reizes gadÄ. Viens no galvenajiem saslimstÄ«bas cÄ“loņiem ir nepiemÄ“rots uzturs. ZÄ«dÄ«Å¡anas veicinÄÅ¡ana un aizsardzÄ«ba ir svarÄ«ga veselÄ«bas, Ä“dinÄÅ¡anas un citu sociÄlu pasÄkumu daļa, kas vajadzÄ«ga zÄ«daiņu un mazu bÄ“rnu veselÄ«gas augÅ¡anas un attÄ«stÄ«bas sekmÄ“Å¡anai; kÄ arÄ« zÄ«dÄ«Å¡ana ir svarÄ«gs primÄrÄs veselÄ«bas aprÅ«pes aspekts. KÄdu labumu no zÄ«dÄ«Å¡anas gÅ«st bÄ“rns: 1. VislabÄkÄs uzturvielas optimÄlai augÅ¡anai 2. AtbilstoÅ¡u Å«dens daudzumu hidratÄcijai 3. Pasarga no infekcijÄm un alerÄ£ijas u.c. slimÄ«bÄm 4. Veicina imunitÄtes veidoÅ¡anos 5. Uzlabo redzi un bÄ“rna psihomotoro attÄ«stÄ«bu 6. Veicina bÄ“rna-mÄtes savstarpÄ“jÄs attiecÄ«bas 7. Pasarga no pÄ“kšņas nÄves sindroma 8. Samazina aptaukoÅ¡anÄs risku pusaudža vecumÄ 9. RetÄkas sakodiena anomÄlijas, jo ir labÄka apakšžokļa forma un attÄ«stÄ«ba KÄdu labumu no zÄ«dÄ«Å¡anas gÅ«st Ä£imene: 1. LabÄka veselÄ«ba, uzturs, labklÄjÄ«ba 2. Ekonomiski izdevÄ«gi 3. NetraucÄ“ visai Ä£imenei bÅ«t sabiedrÄ«bÄ, doties izbraucienos, atpÅ«sties kopÄ KÄdu labumu no zÄ«dÄ«Å¡anas gÅ«st sieviete: 1. SamazinÄs pÄ“cdzemdÄ«bu asiņoÅ¡ana, ÄtrÄk saraujas dzemde 2. RetÄk veidojas premenopauzes perioda krÅ«ts un olnÄ«cu vÄ“zis - ZÄ«dot lÄ«dz 3 mÄ“neÅ¡u vecumam risk samazinÄs par 50% - ZÄ«dot lÄ«dz 2 mÄ“neÅ¡u vecumam – olnÄ«cas epiteliÄlais audzÄ“js – par 25 % retÄk 3. RetÄk attistÄs osteoporoze un retÄki kaula lÅ«zumi pÄ“c menopauzes - ZÄ«dot lÄ«dz 9 mÄ“neÅ¡u vecumam – pÄ“c 65 g.v. gūžas kaula lÅ«zums par 50% retÄk KÄdu labumu no zÄ«dÄ«Å¡anas gÅ«st slimnÄ«ca: 1. MierÄ«gÄka un sirsnÄ«gÄka emocionÄlÄ vide 2. Samazina neonatÄlas infekcijas 3. Ietaupa personÄla laiku 4. Uzlabo slimnÄ«cas prestižu 5. Samazina pamesto bÄ“rnu skaitu 6. Samazina akÅ«tas situÄcijas slimnÄ«cÄ 7. Samazina slimnÄ«cas naudas izdevumus VeselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mai, veselÄ«bas aprÅ«pes profesionÄļiem un citiem veselÄ«bas aprÅ«pes darbiniekiem ir bÅ«tiska loma zÄ«daiņu Ä“dinÄÅ¡anas praktiskÄ vadÄ«Å¡anÄ, atbalstÄ«Å¡anÄ un veicinÄÅ¡anÄ. 3
  • 4. 1.2. VeiksmÄ«gas zÄ«dÄ«Å¡anas pamatprincipi 1989.gadÄ PVO/UNICEF publicÄ“ja dokumentu «AizsardzÄ«ba, sadarbÄ«ba un atbalsts baroÅ¡anai ar krÅ«ti: dzemdÄ«bu palÄ«dzÄ«bas dienestu Ä«paÅ¡Ä loma». «Desmit soļi – dokumenta Ä«ss saturs, tika ielikts par pamatu iniciatÄ«vai «Mazulim draudzÄ«ga slimnÄ«ca», ko Ä«steno arÄ« LatvijÄ. VeiksmÄ«gas zÄ«dÄ«Å¡anas pamatprincipi — PVO/UNICEF rekomendÄcijas 1. Stingri pieturÄ“ties pie krÅ«ts baroÅ¡anas noteiktajiem noteikumiem un regulÄri novest Å¡os noteikumus lÄ«dz medicÄ«nas personÄla un dzemdÄ“tÄju zinÄÅ¡anai. 2. ApmÄcÄ«t medicÄ«nas personÄlu nepiecieÅ¡amÄm prasmÄ“m, krÅ«ts baroÅ¡anas prakses Ä«stenoÅ¡anai. 3. InformÄ“t visas grÅ«tnieces par krÅ«ts baroÅ¡anas priekÅ¡rocÄ«bÄm un tehniku. 4. PalÄ«dzÄ“t mÄtÄ“m sÄkt krÅ«ts baroÅ¡anu pirmÄs pusstundas laikÄ pÄ“c dzemdÄ«bÄm. Å is nosacÄ«jums attiecas tikai veseliem bÄ“rniem un mÄtÄ“m. 5. ParÄdÄ«t mÄtÄ“m, kÄ baro ar krÅ«ti un kÄ saglabÄt laktÄciju, pat ja viņas pagaidu ir noÅ¡Ä·irtas no saviem bÄ“rniem. 6. Nedot jaundzimuÅ¡ajiem nekÄdu citu barÄ«bu vai dzÄ“rienu, izņemot krÅ«ts pienu, izņemot gadÄ«jumus, ko nosaka medicÄ«nas rÄdÄ«tÄji. 7. PraktizÄ“t diennakts mÄtes un jaundzimuÅ¡Ä atraÅ¡anos kopÄ vienÄ palÄtÄ. 8. VeicinÄt krÅ«ts baroÅ¡anu pÄ“c jaundzimuÅ¡Ä prasÄ«bas, nevis pÄ“c saraksta. 9. Nedot jaundzimuÅ¡ajiem, kas tiek baroti ar krÅ«ti nekÄdu nomierinoÅ¡us lÄ«dzekļus vai ierÄ«ces, kas imitÄ“ mÄtes krÅ«ti (knupji u.c.). 10. StimulÄ“t krÅ«ts baroÅ¡anas atbalsta grupu organizÄ“Å¡anu un nosÅ«tÄ«t Å¡Ä«s mÄtes uz Å¡Ä«m grupÄm pÄ“c izrakstÄ«Å¡anÄs no dzemdÄ«bu nama vai slimnÄ«cas. 1.3. SituÄcija LatvijÄ LatvijÄ joprojÄm maz bÄ“rnu tiek Ä“dinÄti ar mÄtes pienu. Lai gan pÄ“c «Mazulim draudzÄ«gas slimnÄ«cas» iniciatÄ«vas ievieÅ¡anas bÄ“rnu zÄ«dÄ«Å¡anas biežums ir nedaudz palielinÄjies, tomÄ“r ekskluzÄ«vas zÄ«dÄ«Å¡anas biežums joprojÄm ir zems (tas ir tikai 12% bÄ“rnu 6 mÄ“neÅ¡u vecumÄ). Par nožēlu, pat pirmajÄs dienÄs dzemdÄ«bu namÄ puse jaundzimuÅ¡o bÄ“rnu saņem piebaroÅ¡anu, piena maisÄ«jumu veidÄ no pudelÄ«tes. (PiemÄ“ram, ZviedrijÄ 90% mÄtes un bÄ“rnu izrakstÄs no dzemdÄ«bu nama ar ekskluzÄ«vu krÅ«ts baroÅ¡anu). Pat tÄs mÄtes, kas sÄkuÅ¡as veiksmÄ«gi barot ar krÅ«ti, bieži sÄk papildus bÄ“rnu piebaroÅ¡anu vai pÄrtrauc krÅ«ts baroÅ¡anu dažu nedēļu laikÄ pÄ“c dzemdÄ«bÄm. AcÄ«mredzot problÄ“ma noslÄ“dzas tajÄ, ka medicÄ«nas darbinieki, kas aprÅ«pÄ“ mÄtes un bÄ“rnus pÄ“c dzemdÄ«bÄm, nevar efektÄ«vi apmÄcÄ«t mÄti, tÄpÄ“c, ka paÅ¡iem tas netika iemÄcÄ«ts. Nedaudz laika ir dots konsultÄcijÄm par krÅ«ts baroÅ¡anu un tÄs prasmes uzlaboÅ¡anu Ärstu, medmÄsu un vecmÄÅ¡u mÄcÄ«bu programmÄ. Å Ä« darba mÄ“rÄ·is ir Å¡Ä«s iztrÅ«kuma piepildÄ«Å¡ana un aktuÄlas, zinÄtniski pamatotas, praktiski pielietojamas informÄcijas pasniegÅ¡ana jautÄjumos, kas skar palÄ«dzÄ«bu mÄtÄ“m krÅ«ts baroÅ¡anas organizÄ“Å¡anÄ pirmajÄs stundÄs un dienÄs pÄ“c dzemdÄ«bÄm. 4
  • 5. 2. ZÄ«daiņa pirmÄ pielikÅ¡ana pie krÅ«ts. 2.1. DzemdÄ«bu pieredzes ietekme uz zÄ«dÄ«Å¡anas sÄkumu 1990.gadÄ Å¾urnÄlÄ Lancets (The Lancet, 1990, volume 336:1105 – 07, by Lennard Righard, Margaret Alade) tika nopublicÄ“ts pÄ“tÄ«jums, kurÄ mÄ“Ä£inÄja pierÄdÄ«t bÄ“rna paÅ¡as pielikÅ¡anas pie krÅ«ts metodes efektivitÄti pÄ“c dabiskÄm dzemdÄ«bÄm. 72 mÄtes un viņu bÄ“rni tika iedalÄ«ti divÄs grupÄs. PirmÄ grupa – pÄ“c dzemdÄ«bÄm ar medicÄ«nisko iejaukÅ¡anos, otrÄ â€“ pÄ“c dabiskÄm dzemdÄ«bÄm bez medicÄ«niskÄs iejaukÅ¡anÄs. BÄ“rniem organizÄ“ja nepÄrtrauktu kontaktu «Äda–pie–Ädas» ar mÄtÄ“m pirmajÄs divÄs stundÄs pÄ“c dzimÅ¡anas. Pirmo 20 minÅ«Å¡u laikÄ bÄ“rni no grupas pÄ“c dabiskÄm dzemdÄ«bÄm sÄka rÄpot un meklÄ“t mÄtes krÅ«tsgalu un pirmo 50 minÅ«Å¡u laikÄ to atrada, ņēma krÅ«ti un sÄka efektÄ«vi zÄ«st. BÄ“rni no grupas pÄ“c dzemdÄ«bÄm ar medicÄ«nisko iejaukÅ¡anos praktiski nekad neiesÄka rÄpot. Pat ja viņi arÄ« to mÄ“Ä£inÄja, tad nevarÄ“ja atrast krÅ«ti un sÄkt to efektÄ«vi zÄ«st. Atsekoja arÄ« zÄ«Å¡anas efektivitÄti bÄ“rniem, kas noÅ¡Ä·irti no mÄtÄ“m pirmÄs divÄs stundÄs pÄ“c dzemdÄ«bÄm. 50% gadÄ«jumos bÄ“rnu izpauda nepietiekamu meklÄ“Å¡anas refleksu un nepietiekamu zÄ«Å¡anas efektivitÄti. PÄ“c Å¡Ä« pÄ“tÄ«juma rezultÄtiem tika dotas rekomendÄcijas dzemdÄ«bu palÄ«dzÄ«bas iestÄdÄ“m minimÄli izmantot medikamentus dzemdÄ«bu laikÄ, kÄ arÄ« neÅ¡Ä·irt mÄti no bÄ“rna uzreiz pÄ“c dzemdÄ«bÄm. TurpmÄkÄ pÄ“tÄ«jumi par dzemdÄ«bu pieredzes ietekmi uz zÄ«dÄ«Å¡Änas veiksmÄ«gumu turpinÄjÄs. 1. Righard L, Alade MO. Effect of delivery room routines on success of first breast feed Lancet 1990;336:1105-1107 2. Righard L, Alade MO. Sucking technique and its effect on success of breastfeeding Birth 1992;19:4:185-93 3. Christensson K, Cabrera T, Christensson et al. Separation distress call in the human neonate in the absence of maternal body contact Acta Paediatr 1995;84:468-734 4. Michelsson K, Christensson K, Rothganger H, Winberg J. Crying in separated and non-separated newborns: sound spectrographic analysis Acta Paediatr 1996;85:471-55 5. Christensson K, Siles C, Moreno L, et al Temperature, metabolic adaptation and crying in healthy full term newborns cared for skin to skin or in a cot Acta Paediatr 1992;81:488-936 6. Mikiel-Kostyra K, Mazur J, Boltruszko I. Effect of early skin to skin contact after delivery on duration of breastfeeding: a prospective cohort study Acta Paediatr 2002;91:1301-67 7. Kramer M, Chalmers B, Hodnett ED et al. Promotion of breastfeeding intervention trial J Am Med Assoc 2001;85:413-20 SecinÄjumi – veiksmÄ«gas zÄ«dÄ«Å¡Änas sÄkums ir daudz iespÄ“jamÄks, ja: 1. MÄtei tiek sniegts atbalsts kontrakciju laikÄ. 2. MedicÄ«niskÄ iejaukÅ¡anÄs nav «ierasta» prakse kontrakciju un dzemdÄ«bu laikÄ. 3. MÄtei tiek piedÄvÄts staigÄt pa palÄtu, izvÄ“lÄ“ties optimÄlu stÄvokli kontrakciju laikÄ. 4. MÄtei piedÄvÄ paÄ“st un padzerties. 5. MÄte atrod savu stÄvokli, Ä“rtÄko dzemdÄ«bÄm. 6. MÄte un bÄ“rns atrodas kopÄ, Äda pie Ädas, pÄ“c dzemdÄ«bÄm. 5
  • 6. 7. Tiek izslÄ“gta bÄ“rna un mÄtes noÅ¡Ä·irtÄ«ba dzemdÄ«bu namÄ (vai pÄ“c izrakstÄ«Å¡anÄs). 2.2. ±Ê²¹Å¡±è¾±±ð±ô¾±°ìÅ¡²¹²ÔÄå²õ PastÄv refleksu komplekts (meklÄ“Å¡anas, zÄ«Å¡anas, rÄ«Å¡anas), kas palÄ«dz mazulim paņemt krÅ«ti tieÅ¡i tÄ, kÄ vajadzÄ«gs, lai nenodarÄ«tu sÄpes mÄtei un iegÅ«tu maksimÄlo piena daudzumu. Tos var izmantot, uzreiz pÄ“c dzemdÄ«bÄm pirmÄs pielikÅ¡anas pie krÅ«ts organizÄcijai dzemdÄ«bu zÄlÄ“, lai panÄktu pareizu pielikÅ¡anu, kÄ arÄ« pÄrieÅ¡anai no pudelÄ«tes baroÅ¡anas uz krÅ«ts pirmajos mÄ“neÅ¡os (Ä«paÅ¡i tas attiecas neiznÄ“sÄtiem bÄ“rniem). KÄdÄ veidÄ iesÄkt krÅ«ts baroÅ¡anu jaundzimuÅ¡Ä pirmajÄ dzÄ«ves stundÄ. 1. NoslaucÄ«t jaundzimuÅ¡o bÄ“rnu Ätri, saglabÄjot Ädas sierveidÄ«go massu, kas mÄ«kstina jaundzimuÅ¡Ä Ädu un kurai piemÄ«t baktericÄ«da aizsardzÄ«ba. 2. Nolikt jaundzimuÅ¡o, neietinot to un neapģērbjot uz mÄtes krÅ«tÄ«m, ar seju pret viņu, ļaujot uzstÄdÄ«t kontaktu «Äda–pie–Ädas». Apsegt abus ar siltu segu vai autiņu. 3. PÄ“c meklÄ“Å¡anas uzvedÄ«bas pazÄ«mÄ“m (20–40 minÅ«tes pÄ“c piedzimÅ¡anas), ļaut bÄ“rnam paÅ¡am atrast krÅ«ti. BÄ“rns grupÄ“jas, paceļ galviņu un reflektori rÄpo virzienÄ pie mÄtes krÅ«tsgala. (Viela, ko izdala dziedzeri apkÄrt matÄ“s krÅ«tsgalam, sniedz mazulim iespÄ“ju noorientÄ“ties pÄ“c smaržas, bet tumÅ¡ais areolas aplis – redzes orientieris). MÄte var pastumt bÄ“rnu, palÄ«dzot viņam izvietoties pÄ“c iespÄ“jas tuvÄk krÅ«tsgalam, atbalstÄ«t, saglabÄjot pÄrliecinoÅ¡u pozÄ«ciju, un piedevÄm kustÄ«bu brÄ«vÄ«bu, Ä«paÅ¡i galviņas. Nevis mamma ved, bet bÄ“rns – ieslÄ“dzas viņa iedzimtie krÅ«ts meklÄ“Å¡anas instinkti. KrÅ«tsgals piekļaujas bÄ“rna augÅ¡Ä“jai lÅ«pai, tad viņš reflektori plati atver mutÄ«ti un to paņem. Ä»oti svarÄ«gi, ka bÄ“rns to dara pats un pÄ“c savas vÄ“lÄ“Å¡anÄs. 4. Ä»aut jaundzimuÅ¡ajam atrasties kontaktÄ Â«Äda–pie–Ädas» ar mÄti un pielikt bÄ“rnu pie abiem piena dziedzeriem, ļaut bÄ“rnam zÄ«st krÅ«ti tik, cik gribÄ“s mazulis. Tikai Å¡ajÄ gadÄ«jumÄ, var runÄt par to, ka pilnvÄ“rtÄ«ga pirmÄ pielikÅ¡ana ir izdevusies. 5. SievietÄ“m, kas pÄrcietuÅ¡as Ä·irurÄ£iskÄs iejaukÅ¡anÄs dzemdÄ«bÄs, arÄ« ir jÄsaņem iespÄ“ja uzstÄdÄ«t kontaktu «Äda–pie–Ädas» ar jaundzimuÅ¡o pÄ“c dzemdÄ«bÄm. Kontakts un pielikÅ¡ana pie krÅ«ts ir jÄnodroÅ¡ina pirmo 3–6 stundu laikÄ pÄ“c Ä·eizargrieziena. 6. Atlikt visas stresogÄ“nÄs procedÅ«ras. Svara un auguma mÄ“rÄ«Å¡anai, kÄ arÄ« citÄm medicÄ«niskÄm procedÅ«rÄm ir jÄbÅ«t veiktÄm pÄ“c pirmÄs pielikÅ¡anas pie krÅ«ts. NodroÅ¡inÄt kontaktu «Äda–pie–Ädas» 2 stundu laikÄ, tos neizÅ¡Ä·irot. 7. JaundzimuÅ¡ais nedrÄ«kst saņemt nekÄdus Å¡Ä·idrumus vai baroÅ¡anu lÄ«dz pirmajai pielikÅ¡anai pie krÅ«ts, izņemot stingru medicÄ«nisko norÄdÄ«jumu gadÄ«jumus. IespÄ“jams, tehnika nenostrÄdÄs uzreiz. SvarÄ«gi bÅ«t pacietÄ«giem un gaidÄ«t. Dažiem bÄ“rniem nepiecieÅ¡amas apmÄ“ram 2 stundas, lai tiktu galÄ, ļaut realizÄ“ties dabas dotajam refleksam. Visa Å¡Ä« laika periodÄ, sievietei nepiecieÅ¡ams atbalsts un medicÄ«nas personÄla rÅ«pes. Visas medicÄ«niskÄs procedÅ«ras dzemdÄ«bu laikÄ samazina paÅ¡pielikÅ¡anÄs pie krÅ«ts varbÅ«tÄ«bu. KrÅ«ts smarža – pats stiprÄkais kairinÄtÄjs, kas mudina rÄpties uz avotu, tÄpÄ“c svarÄ«gi nepÄrcensties ar higiÄ“nu. Ja krÅ«tsgals nomazgÄÅ¡ana var ietekmÄ“t baroÅ¡anu, iedomÄjieties, kÄ var ietekmÄ“t dziļa gļotu atsÅ«knÄ“Å¡ana bÄ“rnam. Widstrom A-M, et al Kuņģa satura atsÅ«knÄ“Å¡ana veseliem jaundzimuÅ¡ajiem Acta Paediatr Scand 1987;76:566-72: 6
  • 7. «Kontroles grupÄ spontÄna zÄ«Å¡ana un meklÄ“Å¡anas kustÄ«bas sÄk rasties 15 minÅ«tes pÄ“c dzemdÄ«bÄm... un bÄ“rni atrada krÅ«tsgalu un sÄka zÄ«st apmÄ“ram pÄ“c 55 minÅ«tÄ“m». «Šī secÄ«ba... tika traucÄ“ta bÄ“rniem, kas tika pakļauti kuņģa satura atsÅ«knÄ“Å¡anai». 2.3. KÄpÄ“c nepiecieÅ¡ama paÅ¡pielikÅ¡anÄs metode. KÄda ir bÄ“rna pielikÅ¡anas pie krÅ«ts parastÄ metodika RÄ«gas dzemdÄ«bu namÄ? 5–10 minÅ«tes pÄ“c kontakta «Äda–pie–Ädas» pÄ“c dzemdÄ«bÄm, vecmÄte paņem bÄ“rnu, veic dažÄdas manipulÄcijas, ietin autiņos un segÄ, atstÄj uz silta galdiņa. 7
  • 8. 30–40 minÅ«tes pÄ“c dzemdÄ«bÄm, mazuli, kas ietÄ«ts segÄ, pieliek pie guļoÅ¡Äs uz sÄniem sievietes. BÄ“rnu novieto horizontÄli. VecmÄte pieliek bÄ“rna galviņu pie krÅ«ts, «kaitina» mutÄ«ti ar krÅ«tsgalu un Ätri ieliek krÅ«ti. KÄdas ir iespÄ“jamÄs sekas? BÄ“rns nav gatavs, bÄ“rns sajÅ«t steigu. BÄ“rns var bÅ«t sasprindzinÄts. Mute atvÄ“rta nepietiekami plaÅ¡i, viss bÄ“rns pretojas un ņem krÅ«ti nepareizi. IespÄ“jamas sÄpes krÅ«tsgalos, nepietiekami pilna krÅ«ts iztukÅ¡oÅ¡ana, pÄrÄk ilgstoÅ¡a bÄ“rna atraÅ¡anÄs pie krÅ«ts, nepareiza satvÄ“riena rezultÄtÄ. Bet kas notiek paÅ¡pielikÅ¡anÄs gadÄ«jumÄ? BÄ“rns ir mierÄ«gs. Nav nekÄdas steigas. Viņš sÄk meklÄ“t krÅ«ti tad, kad pats to vÄ“las. Nekas netraucÄ“ viņam sekot iedzimtiem instinktiem. Instinkti palÄ«dz bÄ“rnam iemÄcÄ«ties, kÄ Å†emt krÅ«ti pareizi. PlaÅ¡i atverot muti, viņš saņem visu krÅ«tsgalu, asimetriski (kÄ vajadzÄ«gs). MÄ“s neliekam bÄ“rnam paņemt krÅ«ti, nepiespiežam viņam atvÄ“rt muti. BÄ“rna darbÄ«bas un jaunÄs iemaņas tiek nostiprinÄtas ar pozitÄ«vas stimulÄcijas palÄ«dzÄ«bu (mÄmiņas glÄsti, balss). KÄ palÄ«dzÄ“t mÄtei agrajÄ zÄ«dÄ«Å¡Änas etapÄ? – Izvairieties no steigas un trokšņiem. – PalÄ«dziet pieņemt Ä“rtu stÄvokli, ja tas nepiecieÅ¡ams. – Sniedziet mÄtei pienÄcÄ«gu informÄciju. – Sniedziet palÄ«dzÄ«bu tikai tad, kad rodas grÅ«tÄ«bas. – Ä»aujiet mÄtei pÄ“c iespÄ“jas vairÄk darboties paÅ¡ai. 3. NovÄ“lota pirmÄ pielikÅ¡ana 3.1. Iemesli novÄ“lotai pirmai pielikÅ¡anai PÄ“c kÄdÄm pazÄ«mÄ“m bÄ“rns var neņemt krÅ«ti pirmajÄs stundÄs pÄ“c dzimÅ¡anas? – Medikamentozas dzemdÄ«bas. – Nepietiekami ilga atraÅ¡anÄs pie krÅ«ts (paÅ¡a ielikÅ¡anÄs var aizņemt 1–2 stundas). – MÄtes un bÄ“rna noÅ¡Ä·irtÄ«ba. – KrÅ«ts aizvietotÄju (knupju) izmantoÅ¡ana. – FunkcionÄlÄs grÅ«tÄ«bas (bÄ“rns ir maziņš, vÄjÅ¡ vai ar fizioloÄ£iskiem traucÄ“jumiem). Ja kaut kÄdu iemeslu dēļ (augstÄk izklÄstÄ«to vai citu), bÄ“rns nav sÄcis zÄ«st krÅ«ti pirmo stundu laikÄ pÄ“c dzemdÄ«bÄm, medicÄ«nas personÄla uzdevums pielikt visas pÅ«les tam, lai mÄtei saglabÄtu pÄrliecÄ«bu par to, ka krÅ«ts baroÅ¡ana iespÄ“jama, pat ja bÄ“rns neņem krÅ«ti uzreiz (vai pat 2–3 nedēļu laikÄ), tad 4–8 nedēļu vecumÄ noteikti paņems, ja mÄte izstrÄdÄs pietiekami daudz piena. Divi galvenie brīži, lai tas nostrÄdÄtu: – NepiedÄvÄjiet izmantot silikonas krÅ«Å¡u uzgaļus uz krÅ«tsgaliem, baroÅ¡anu no pudelÄ«tes. – PalÄ«dziet organizÄ“t piens nosÅ«knÄ“Å¡anu no krÅ«ts, ja pieņemts lÄ“mums par piebaroÅ¡anas nepiecieÅ¡amÄ«bu. KÄpÄ“c nevajag silikonas krÅ«Å¡u uzgali? SvarÄ«gÄkais faktors, kas ietekmÄ“ pietiekamu piena izstrÄdi mÄtei ir bÄ“rna pielikÅ¡ana pie krÅ«ts. Viņa piena iegÅ«Å¡ana ir atkarÄ«ga no oksitocÄ«na refleksa (piena atdalÄ«Å¡anÄs). Barojot bÄ“rnu ar 8
  • 9. uzliktni, bÄ“rns nestimulÄ“ oksitocÄ«na izstrÄdÄÅ¡anu un piena atnÄkÅ¡ana bÅ«tiski tiek apgrÅ«tinÄta. Ja runÄ no praktiskÄ redzes viedokļa: uzliktņi ietekmÄ“ piena izstrÄdÄÅ¡anu, tÄpÄ“c to izmantoÅ¡ana dominÄ“joÅ¡Ä vairums gadÄ«jumos nav rekomendÄ“jama. 3.2. PirkstiņbaroÅ¡ana PirkstiņbaroÅ¡ana — metode, kas palÄ«dz iemÄcÄ«t bÄ“rnam ņemt krÅ«ti. To var izmantot, lai izvairÄ«tos no pudeļu lietoÅ¡anas, taÄu tÄs galvenais nolÅ«ks - palÄ«dzÄ“t sÄk ņemt krÅ«ti bÄ“rnam, kurÅ¡ no tÄs atsakÄs. Ja jÅ«s vÄ“laties veiksmÄ«gi zÄ«dÄ«t bÄ“rnu, nedodiet viņam zÄ«st neko citu, izņemot krÅ«ti, iekams zÄ«dÄ«Å¡ana ir labi noregulÄ“ta. PirkstiņbaroÅ¡ana ir daudz vairÄk lÄ«dzÄ«ga baroÅ¡anai ar krÅ«ti nekÄ baroÅ¡anai no pudelÄ«tes. Lai sÅ«kÄtu pirkstu, bÄ“rnam mÄ“le jÄnolaiž uz leju un jÄizstumj uz priekÅ¡u, virs apakÅ¡Ä“jÄs smaganas, mute jÄtur plaÅ¡i atvÄ“rta (jo lielÄks zīžamais pirksts, jo labÄk), bet apakšžoklim jÄbÅ«t izvirzÄ«tam uz priekÅ¡u. MÄ“les un apakšžokļa kustÄ«bas ir lÄ«dzÄ«gas tÄm, ko bÄ“rns veic, zīžot krÅ«ti. PirkstiņbaroÅ¡ana ir vispiemÄ“rotÄkÄ, lai sagatavotu krÅ«ts ņemÅ¡anai bÄ“rnu, kurÅ¡ atsakÄs no krÅ«ts. TÄ jÄpielieto ne ilgÄk kÄ vienu, divas minÅ«tes, tieÅ¡i pirms tam, kad bÄ“rnu mÄ“Ä£ina pielikt pie tÄs krÅ«ts, no kuras bÄ“rns atteicÄs. Ja bÄ“rns jÄbaro mÄtes prombÅ«tnes laikÄ, tad parasti vienkÄrÅ¡Äk un ÄtrÄk ir izmantot tasi. Ja pirkstiņbaroÅ¡ana notiek pÄrÄk lÄ“ni, tad Ä“rtÄk ir pabeigt baroÅ¡anu no tases. LÅ«dzu, pievÄ“rsiet uzmanÄ«bu: ja bÄ“rns ņem krÅ«ti, daudz labÄk ir izmantot piebaroÅ¡anas sistÄ“mu caur caurulÄ«ti, ja piebarojums patieÅ¡Äm ir nepiecieÅ¡ams. PirkstiņabaroÅ¡anas tehnika (to vienmÄ“r labÄk mÄcÄ«ties no dzÄ«va piemÄ“ra, vÄ“rojot un darot): - NomazgÄjiet rokas. LabÄk, lai nags tam pirkstam, no kura barosiet, bÅ«tu Ä«si apgriezts. - Abi ar bÄ“rnu iekÄrtojieties Ä“rti. Pieturiet mazuļa galviņu ar vienu roku, novietojot to aiz bÄ“rna pleciņiem un kakla. BÄ“rnam jÄatrodas ar saliektiem gurniem, pussÄ“dus, ar skatu pret jums. Bet vispÄr derÄ“s jebkura poza, kas jums un bÄ“rnam ir Ä“rta un ļauj nekustÄ«gi turÄ“t pirkstu bÄ“rna mutÄ“. - Jums bÅ«s nepiecieÅ¡ama ierÄ«ce bÄ“rna piebaroÅ¡anai caur caurulÄ«ti, to izgatavo no baroÅ¡anas zondes un pudelÄ«tes ar atslauktu pienu, glikozes Å¡Ä·Ä«dumu vai, ja nepiecieÅ¡ams, mÄkslÄ«go piena maisÄ«jumu - atkarÄ«bÄ no apstÄkļiem. Zondi ieliek pudelÄ«tÄ“ caur paplaÅ¡inÄtu pupiņa atveri tÄ, lai tÄs gals atrastos Å¡Ä·idrumÄ. - Novietojiet caurulÄ«ti paralÄ“li savam rÄdÄ«tÄjpirkstam vai jebkuram citam pirkstam, tÄ, lai tÄ ietu pa pirksta spilventiņu. CaurulÄ«tes gals nedrÄ«kst sniegties pÄri pirksta galam. VisvieglÄk satvert caurulÄ«ti ar lielo un vidÄ“jo pirkstu tur, kur tÄ pakÄpeniski lokÄs un 9
  • 10. pÄ“c tam vienkÄrÅ¡i iekÄrtot rÄdÄ«tÄjpirkstu zem tÄs. Ja viss izdarÄ«ts pareizi, tad nav nepiecieÅ¡ams pielÄ«mÄ“t zondi pie pirksta ar leikoplastu. - VieglÄ«tÄ“m pakutiniet mazuļa lÅ«pas ar pirkstu, pie kura ir caurulÄ«te, lÄ«dz bÄ“rns atver muti tik daudz, lai varÄ“tu iedot viņam pirkstu. Ja bÄ“rns ir ļoti miegains, var ļoti akurÄti ievadÄ«t pirkstu viņam mutÄ«tÄ“. IzrullÄ“jiet bÄ“rna apakÅ¡lÅ«pu uz Äru, ja nepiecieÅ¡ams. Parasti pat guļoÅ¡s bÄ“rns sÄk zÄ«st, un mutÄ“ nokļuvuÅ¡ais Å¡Ä·idrums viņu pamodinÄs. - Pasniedziet bÄ“rnam pirkstu ar pirksta spilventiņu uz augÅ¡u. Turiet pirkstu, cik iespÄ“jams, taisni, lai bÄ“rna mÄ“le bÅ«tu lÄ«dzena un izstiepta uz priekÅ¡u. Parasti bÄ“rns pirkstu iesÅ«c diezgan dziļi. Viņš nerÄ«stÄ«sies pat tad, ja pirksts bÅ«s dziļi mutÄ“, ja vien viņš nav iepriekÅ¡ paÄ“dis, un nav pÄrÄk pieradis pie pudelÄ“m. - Uzspiediet uz bÄ“rna zodiņa, ja apakÅ¡lÅ«pa ir ielocÄ«ta uz iekÅ¡u. Å Ä« tehnika strÄdÄ, kad bÄ“rns aktÄ«vi zīž pienu. Ja baroÅ¡ana norit ļoti lÄ“ni, jÅ«s varat pacelt pudeli ar piebarojumu augstÄk par bÄ“rna galvu, taÄu parasti tas nav nepiecieÅ¡ams. Turiet pirkstu taisni, lai izlÄ«dzinÄtu bÄ“rna mÄ“lÄ«ti. Centieties, lai pirksts nerÄdÄ«tu uz augÅ¡u, turiet to taisni. Ja jums ir grÅ«tÄ«bas ar bÄ“rna pielikÅ¡anu pie krÅ«ts, vai ar to, ka viņš neizzīž pienu no krÅ«ts, atcerieties, ka viss var vÄ“l vairÄk sarežģīties, kad mazulis ir satraukts vai ļoti izsalcis. NovÄ“rsiet lielo izsalkumu ar pirkstiņbaroÅ¡anu aptuveni minÅ«tes garumÄ. TiklÄ«dz bÄ“rns nedaudz nomierinÄjies un labi zīž jÅ«su pirkstu (parasti tas notiek aptuveni minÅ«tes laikÄ vai ÄtrÄk), pamÄ“Ä£iniet atkal viņam piedÄvÄt krÅ«ti. Ja jÅ«s atkal sastopaties ar grÅ«tÄ«bÄm, nezaudÄ“jiet dÅ«Å¡u. Atgriezieties pie pirkstiņbaroÅ¡anas un pamÄ“Ä£iniet vÄ“lreiz piedÄvÄt krÅ«ti vÄ“lÄk Å¡ajÄ baroÅ¡anas reizÄ“, vai arÄ« jau nÄkoÅ¡ajÄ. Å Ä« metode parasti nostrÄdÄ. Kaut gan dažreiz nepiecieÅ¡amas vairÄkas dienas pirkstiņbaroÅ¡anas, vai retos gadÄ«jumos - nedēļa vai vairÄk. Kad bÄ“rns sÄks ņemt krÅ«ti, viņam kÄdu laiku vÄ“l varbÅ«t bÅ«s nepiecieÅ¡ama piebaroÅ¡ana pie krÅ«ts caur caurulÄ«ti. SÄkumÄ krÅ«ts satvÄ“riens var bÅ«t tÄlu no ideÄlÄ, bet zÄ«Å¡anas tehnika - nepietiekami efektÄ«va, lai viņš izzÄ«stu visu nepiecieÅ¡amo piena daudzumu. Ir ļoti svarÄ«gi atcerÄ“ties, ka zÄ«dÄ«Å¡ana nav teorija, bet prakse. ZinÄtniskie dati, kas parÄdÄs katru dienu, tikai paskaidro to, ko zÄ«doÅ¡Äs mÄtes jau sen ir izzinÄjuÅ¡as eksperimentÄli gadsimtu ilgajÄ zÄ«dÄ«Å¡anas praksÄ“. ZÄ«dÄ«Å¡ana ir attiecÄ«bas starp mÄti un bÄ“rnu, savstarpÄ“ji sakarÄ«ga sistÄ“ma, kas darbojas, kamÄ“r bÄ“rns un mÄte mÄcÄs izprast viens otru. 10
  • 11. 4. Izmantota literatÅ«ra 1. Judith Lauwers, Anna Svisher. Counseling the nursing mother. A lactation consultant’s guide. – 2005 2. JevgÄ“nija LivdÄne. KrÅ«ts piena aizstÄjÄ“ju aprite LatvijÄ. RÄ«ga – 2006 3. Centre for Breastfeeding Education. http://institute.nbci.ca/ 4. Jack Newman. Dr. Jack Newman’s Guide to Breastfeeding - MD, FRCPC. – 2005 5. www.breastfeedingonline.com 6. Keeping Mother and Baby Together – It’s Best for Mother, Baby, and Breastfeeding - http://www.scienceandsensibility.org/?tag=delivery-self-attachment 7. www.kkm.lv Video - http://www.youtube.com/watch?v=zrwfIcPB1u4 (Breast Crawl - Self Attachment) 11