ºÝºÝߣ

ºÝºÝߣShare a Scribd company logo

³§°ìÄå²ú±ð°ì±ô¾±²õ

•
•
A
Andris Ziemelis
1 of 22
³§°ìÄå²ú±ð°ì±ô¾±²õ
³§°ìÄå²ú±ð°ì±ô¾±²õ • ³§°ìÄå²ú±ð°ì±ô¾±²õ ir Ä·Ä«miskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8 • ³§°ìÄå²ú±ð°ì±ô¾±²õ periodiskajÄ tabulÄ ir pieskaitÄms 2. perioda elementiem, kÄ arÄ« pie halkogÄ“niem, tomÄ“r Å¡o grupu bieži vien neizdala atseviÅ¡Ä·i.
HalkogÄ“ni • HalkogÄ“ni (grieÄ·u: chalkos (χαλκος) - varÅ¡, arÄ« rÅ«da; genos (γενος) - izcelsme) ir periodiskÄs sistÄ“mas VIA jeb 16. grupas elementi. • Nosaukums radies no tÄ, ka pazÄ«stamÄkie Å¡Ä«s grupas elementi - skÄbeklis O un sÄ“rs S - ir galvenie dažÄdu rÅ«du veidotÄji. • HalkogÄ“nu grupÄ ietilpst arÄ« selÄ“ns Se, telÅ«rs Te, radioaktÄ«vais polonijs Po, kÄ arÄ« mÄkslÄ«gi iegÅ«tais ununheksijs Uuh.
³§°ìÄå²ú±ð°ì±ô¾±²õ
HalkogÄ“ni • Å o elementu binÄros savienojumus ar metÄliem sauc par halkogenÄ«diem. Å Ädos savienojumos parasti halkogÄ“niem ir oksidÄ“Å¡anas pakÄpe -2, retÄk -1. • HalkogÄ“nu grupas nosaukums mÅ«sdienÄs tiek izmantots samÄ“rÄ reti un tam vairÄk ir vÄ“sturiska nozÄ«me. HalkogÄ“nus nedrÄ«kst sajaukt ar halogÄ“niem.
³§°ìÄå²ú±ð°ì±ô¾±²õ • ³§°ìÄå²ú±ð°ì±ô¾±²õ ir tipisks nemetÄls. • NormÄlos apstÄkļos skÄbeklis ir divatomu elements, kura Ä·Ä«miskÄ formula ir O2, tam nav ne krÄsas, ne smaržas, ne garÅ¡as. • BrÄ«vÄ veidÄ skÄbeklis ir sastopams gaisa sastÄvÄ.
Sausa gaisa sastÄvs pÄ“c tilpuma un masas Tilpums (daļas Masa (daļas uz GÄze uz miljonu) miljonu) AugstÄk aprakstÄ«tajÄ sausajÄ atmosfÄ“rÄ 780 840 SlÄpeklis (N2) 755 230 nav ieskaitÄ«ts: (78,084%) 209 460 parasti 1% lÄ«dz ³§°ìÄå²ú±ð°ì±ô¾±²õ (O2) (20,946%) 231 330 Tvaiks (H2O) 4%(ļoti mainÄ«gs) 9 340 Argons (Ar) 12 880 NiecÄ«gi piejaukumi: (0,9340%) Oglekļa SlÄpekļa 383 (0,0383%) 350 0,5 dioksÄ«ds (CO2) monoksÄ«ds Neons (Ne) 18,18 12,67 Ksenons 0,09 Ozons 0,0 lÄ«dz 0,07 HÄ“lijs (He) 5,24 0,72 SlÄpekļa dioksÄ«ds 0,02 MetÄns (CH4) 1,745 2,9 Jods 0,01 Kriptons (Kr) 1,14 3,3 Tvana gÄze pÄ“das Ūdeņradis (H2) 0,55 0,038 Amonjaks pÄ“das
³§°ìÄå²ú±ð°ì±ô¾±²õ • DabÄ skÄbeklis ir sastopams kÄ visu skÄbekļa savienojumu komponents (lielÄkajÄ daÄ¼Ä sÄļu un visos oksÄ«dos: • Å«denÄ«, • silÄ«cija dioksÄ«dÄ (kvarca smiltÄ«s), • karbonÄtos.
³§°ìÄå²ú±ð°ì±ô¾±²õ • BinÄros skÄbekļa savienojumus ar citiem elementiem sauc par oksÄ«diem. • Savienojumos skÄbeklim parasti ir vÄ“rtÄ«ba - 2, savienojumos ar fluoru ir iespÄ“jama vÄ“rtÄ«ba +2 un +4. • VisumÄ tas ir treÅ¡ais visbiežÄk sastopamais elements (vÄ“l izplatÄ«tÄki ir tikai Å«deņradis un hÄ“lijs) un viens no izplatÄ«tÄkajiem Zemes garozÄ.
³§°ìÄå²ú±ð°ì±ô¾±²õ • Var uzskatÄ«t, ka skÄbeklim ir trÄ«s alotropiskie veidi: • skÄbeklis O2, • ozons O3, • atomÄrais skÄbeklis O, ko arÄ« dažkÄrt uzskata par alotropisko veidu.
Alotropija • Alotropija - parÄdÄ«ba, kad viens Ä·Ä«miskais elements veido vairÄkas vienkÄrÅ¡as vielas. Å Ä«s vienkÄrÅ¡Äs vielas atÅ¡Ä·iras ar atomu skaitu molekulÄ vai strukturÄlo uzbÅ«vi. • Elements ogleklis C veido vienkÄrÅ¡as vielas grafÄ«tu, dimantu, amorfo oglekli (parasto ogli), karbÄ«nu, grafÄ“nu, kÄ arÄ« oglekļa nanocaurulÄ«tes un fullerÄ“nus. • Elements fosfors veido balto fosforu un sarkano fosforu, kÄ arÄ« retÄk sastopamus fosfora alotropus - melno fosforu, violeto fosforu un citus.
³§°ìÄå²ú±ð°ì±ô¾±²õ
³§°ìÄå²ú±ð°ì±ô¾±²õ • DabÄ sastopams skÄbeklis O2 un ozons O3. • Ozons veidojas negaisa laikÄ zibens iedarbÄ«bas rezultÄtÄ.Tam ir neatsverama nozÄ«me Zemes atmosfÄ“ras ÄrÄ“jo apvalku funkcijÄs. • AtmosfÄ“ras gaisa sastÄvÄ pÄ“c tilpuma ir aptuveni 20,95% skÄbekļa.
SkÄbekļa iegÅ«Å¡ana • 2 H2O → 2 H2 + O2 Å«dens Å«deņradis skÄbeklis MnO2 2 H2O2 → 2 H2O + O2 SkÄbekli var arÄ« iegÅ«t no KMnO4 , no KClO3 , no HgO un vÄ“l no citÄm vielÄm.
SkÄbekļa Ä·Ä«miskÄs Ä«paÅ¡Ä«bas • AugstÄs temperatÅ«rÄs skÄbeklis ir ļoti aktÄ«vs nemetÄls. • Tas tieÅ¡i savienojas ar visÄm vienkÄrÅ¡Äm vielÄm izņemot halogÄ“nus, cÄ“lmetÄlus un cÄ“lgÄzes. • Daudzas vielas gaisÄ un tÄ«rÄ skÄbeklÄ« lÄ“nÄm oksidÄ“jas.
SkÄbekļa Ä·Ä«miskÄs Ä«paÅ¡Ä«bas • OksidÄ“Å¡anÄs notiek arÄ« dzÄ«vajos organismos - to ir vienkÄrÅ¡i pierÄdÄ«t, jo, piem., izelpotajÄ gaisÄ vienmÄ“r ir mazÄk skÄbekļa nekÄ ieelpojamÄ.
OksidÄ“Å¡anÄs • Termins "oksidÄ“Å¡anÄs" cÄ“lies no latīņu vÄrda oxygenium – skÄbeklis. • ³§°ìÄå²ú±ð°ì±ô¾±²õ ir izsenis pazÄ«stams oksidÄ“tÄjs un tas ir arÄ« viens no visspÄ“cÄ«gÄkajiem oksidÄ“tÄjiem. • Å aurÄkÄ nozÄ«mÄ“ ar oksidÄ“Å¡anos saprot savienoÅ¡anos ar skÄbekli un oksÄ«du veidoÅ¡anos.
OksidÄ“Å¡anÄs • PiemÄ“ram, oglekļa degÅ¡ana skÄbeklÄ«, rodoties oglekļa dioksÄ«dam: • C + O2 → CO2 • Reakcijas izejvielas ir vienkÄrÅ¡as vielas, kam oksidÄ“Å¡anas pakÄpes ir 0, bet oglekļa dioksÄ«dÄ ogleklim oksidÄ“Å¡anas pakÄpe ir +4, tÄtad tas ir oksidÄ“jies, bet skÄbeklim -2 un tas ir reducÄ“jies - pievienojis sev elektronus.
OksÄ«ds • OksÄ«ds ir elementu binÄrais savienojums ar skÄbekli. • GandrÄ«z visi Ä·Ä«miskie elementi spÄ“j veidot oksÄ«dus.
OksÄ«du iedalÄ«jums • skÄbie — spÄ“j reaģēt ar bÄzÄ“m, veidojot sÄļus, var reaģēt ar Å«deni, veidojot skÄbes, Å¡ajos oksÄ«dos elementam parasti ir liela oksidÄ“Å¡anas pakÄpe (SO2, SO3, CO2, CrO3) • bÄziskie — spÄ“j reaģēt ar skÄbÄ“m, veidojot sÄļus, var reaģēt ar Å«deni, veidojot hidroksÄ«dus. Å ajos oksÄ«dos elementam parasti ir maza oksidÄ“Å¡anas pakÄpe (Na2O, K2O, CaO). • amfotÄ“rie — var reaģēt gan ar skÄbÄ“m, gan arÄ« ar bÄzÄ“m, abos gadÄ«jumos veidojot sÄļus (Al2O3, ZnO). • sÄļus neradoÅ¡ie jeb indiferentie oksÄ«di — nereaģē ne ar skÄbÄ“m, ne bÄzÄ“m (CO, N2O).
• ³§°ìÄå²ú±ð°ì±ô¾±²õ var veidot arÄ« peroksÄ«dus, superoksÄ«dus un ozonÄ«dus. • Par peroksÄ«diem sauc tÄdus savienojumus, kuros divi skÄbekļa atomi ir Ä·Ä«miski saistÄ«ti savÄ starpÄ. PeroksÄ«dus uzskata par Å«deņraža peroksÄ«da H2O2 sÄļiem, jo tam piemÄ«t vÄjas skÄbes Ä«paÅ¡Ä«bas. • SuperoksÄ«di satur superoksÄ«djonu O2−. • OzonÄ«di satur ozonÄ«djonu O3−.
³§°ìÄå²ú±ð°ì±ô¾±²õ

More Related Content

³§°ìÄå²ú±ð°ì±ô¾±²õ

  • 2. ³§°ìÄå²ú±ð°ì±ô¾±²õ • ³§°ìÄå²ú±ð°ì±ô¾±²õ ir Ä·Ä«miskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8 • ³§°ìÄå²ú±ð°ì±ô¾±²õ periodiskajÄ tabulÄ ir pieskaitÄms 2. perioda elementiem, kÄ arÄ« pie halkogÄ“niem, tomÄ“r Å¡o grupu bieži vien neizdala atseviÅ¡Ä·i.
  • 3. HalkogÄ“ni • HalkogÄ“ni (grieÄ·u: chalkos (χαλκος) - varÅ¡, arÄ« rÅ«da; genos (γενος) - izcelsme) ir periodiskÄs sistÄ“mas VIA jeb 16. grupas elementi. • Nosaukums radies no tÄ, ka pazÄ«stamÄkie Å¡Ä«s grupas elementi - skÄbeklis O un sÄ“rs S - ir galvenie dažÄdu rÅ«du veidotÄji. • HalkogÄ“nu grupÄ ietilpst arÄ« selÄ“ns Se, telÅ«rs Te, radioaktÄ«vais polonijs Po, kÄ arÄ« mÄkslÄ«gi iegÅ«tais ununheksijs Uuh.
  • 5. HalkogÄ“ni • Å o elementu binÄros savienojumus ar metÄliem sauc par halkogenÄ«diem. Å Ädos savienojumos parasti halkogÄ“niem ir oksidÄ“Å¡anas pakÄpe -2, retÄk -1. • HalkogÄ“nu grupas nosaukums mÅ«sdienÄs tiek izmantots samÄ“rÄ reti un tam vairÄk ir vÄ“sturiska nozÄ«me. HalkogÄ“nus nedrÄ«kst sajaukt ar halogÄ“niem.
  • 6. ³§°ìÄå²ú±ð°ì±ô¾±²õ • ³§°ìÄå²ú±ð°ì±ô¾±²õ ir tipisks nemetÄls. • NormÄlos apstÄkļos skÄbeklis ir divatomu elements, kura Ä·Ä«miskÄ formula ir O2, tam nav ne krÄsas, ne smaržas, ne garÅ¡as. • BrÄ«vÄ veidÄ skÄbeklis ir sastopams gaisa sastÄvÄ.
  • 7. Sausa gaisa sastÄvs pÄ“c tilpuma un masas Tilpums (daļas Masa (daļas uz GÄze uz miljonu) miljonu) AugstÄk aprakstÄ«tajÄ sausajÄ atmosfÄ“rÄ 780 840 SlÄpeklis (N2) 755 230 nav ieskaitÄ«ts: (78,084%) 209 460 parasti 1% lÄ«dz ³§°ìÄå²ú±ð°ì±ô¾±²õ (O2) (20,946%) 231 330 Tvaiks (H2O) 4%(ļoti mainÄ«gs) 9 340 Argons (Ar) 12 880 NiecÄ«gi piejaukumi: (0,9340%) Oglekļa SlÄpekļa 383 (0,0383%) 350 0,5 dioksÄ«ds (CO2) monoksÄ«ds Neons (Ne) 18,18 12,67 Ksenons 0,09 Ozons 0,0 lÄ«dz 0,07 HÄ“lijs (He) 5,24 0,72 SlÄpekļa dioksÄ«ds 0,02 MetÄns (CH4) 1,745 2,9 Jods 0,01 Kriptons (Kr) 1,14 3,3 Tvana gÄze pÄ“das Ūdeņradis (H2) 0,55 0,038 Amonjaks pÄ“das
  • 8. ³§°ìÄå²ú±ð°ì±ô¾±²õ • DabÄ skÄbeklis ir sastopams kÄ visu skÄbekļa savienojumu komponents (lielÄkajÄ daÄ¼Ä sÄļu un visos oksÄ«dos: • Å«denÄ«, • silÄ«cija dioksÄ«dÄ (kvarca smiltÄ«s), • karbonÄtos.
  • 9. ³§°ìÄå²ú±ð°ì±ô¾±²õ • BinÄros skÄbekļa savienojumus ar citiem elementiem sauc par oksÄ«diem. • Savienojumos skÄbeklim parasti ir vÄ“rtÄ«ba - 2, savienojumos ar fluoru ir iespÄ“jama vÄ“rtÄ«ba +2 un +4. • VisumÄ tas ir treÅ¡ais visbiežÄk sastopamais elements (vÄ“l izplatÄ«tÄki ir tikai Å«deņradis un hÄ“lijs) un viens no izplatÄ«tÄkajiem Zemes garozÄ.
  • 10. ³§°ìÄå²ú±ð°ì±ô¾±²õ • Var uzskatÄ«t, ka skÄbeklim ir trÄ«s alotropiskie veidi: • skÄbeklis O2, • ozons O3, • atomÄrais skÄbeklis O, ko arÄ« dažkÄrt uzskata par alotropisko veidu.
  • 11. Alotropija • Alotropija - parÄdÄ«ba, kad viens Ä·Ä«miskais elements veido vairÄkas vienkÄrÅ¡as vielas. Å Ä«s vienkÄrÅ¡Äs vielas atÅ¡Ä·iras ar atomu skaitu molekulÄ vai strukturÄlo uzbÅ«vi. • Elements ogleklis C veido vienkÄrÅ¡as vielas grafÄ«tu, dimantu, amorfo oglekli (parasto ogli), karbÄ«nu, grafÄ“nu, kÄ arÄ« oglekļa nanocaurulÄ«tes un fullerÄ“nus. • Elements fosfors veido balto fosforu un sarkano fosforu, kÄ arÄ« retÄk sastopamus fosfora alotropus - melno fosforu, violeto fosforu un citus.
  • 13. ³§°ìÄå²ú±ð°ì±ô¾±²õ • DabÄ sastopams skÄbeklis O2 un ozons O3. • Ozons veidojas negaisa laikÄ zibens iedarbÄ«bas rezultÄtÄ.Tam ir neatsverama nozÄ«me Zemes atmosfÄ“ras ÄrÄ“jo apvalku funkcijÄs. • AtmosfÄ“ras gaisa sastÄvÄ pÄ“c tilpuma ir aptuveni 20,95% skÄbekļa.
  • 14. SkÄbekļa iegÅ«Å¡ana • 2 H2O → 2 H2 + O2 Å«dens Å«deņradis skÄbeklis MnO2 2 H2O2 → 2 H2O + O2 SkÄbekli var arÄ« iegÅ«t no KMnO4 , no KClO3 , no HgO un vÄ“l no citÄm vielÄm.
  • 15. SkÄbekļa Ä·Ä«miskÄs Ä«paÅ¡Ä«bas • AugstÄs temperatÅ«rÄs skÄbeklis ir ļoti aktÄ«vs nemetÄls. • Tas tieÅ¡i savienojas ar visÄm vienkÄrÅ¡Äm vielÄm izņemot halogÄ“nus, cÄ“lmetÄlus un cÄ“lgÄzes. • Daudzas vielas gaisÄ un tÄ«rÄ skÄbeklÄ« lÄ“nÄm oksidÄ“jas.
  • 16. SkÄbekļa Ä·Ä«miskÄs Ä«paÅ¡Ä«bas • OksidÄ“Å¡anÄs notiek arÄ« dzÄ«vajos organismos - to ir vienkÄrÅ¡i pierÄdÄ«t, jo, piem., izelpotajÄ gaisÄ vienmÄ“r ir mazÄk skÄbekļa nekÄ ieelpojamÄ.
  • 17. OksidÄ“Å¡anÄs • Termins "oksidÄ“Å¡anÄs" cÄ“lies no latīņu vÄrda oxygenium – skÄbeklis. • ³§°ìÄå²ú±ð°ì±ô¾±²õ ir izsenis pazÄ«stams oksidÄ“tÄjs un tas ir arÄ« viens no visspÄ“cÄ«gÄkajiem oksidÄ“tÄjiem. • Å aurÄkÄ nozÄ«mÄ“ ar oksidÄ“Å¡anos saprot savienoÅ¡anos ar skÄbekli un oksÄ«du veidoÅ¡anos.
  • 18. OksidÄ“Å¡anÄs • PiemÄ“ram, oglekļa degÅ¡ana skÄbeklÄ«, rodoties oglekļa dioksÄ«dam: • C + O2 → CO2 • Reakcijas izejvielas ir vienkÄrÅ¡as vielas, kam oksidÄ“Å¡anas pakÄpes ir 0, bet oglekļa dioksÄ«dÄ ogleklim oksidÄ“Å¡anas pakÄpe ir +4, tÄtad tas ir oksidÄ“jies, bet skÄbeklim -2 un tas ir reducÄ“jies - pievienojis sev elektronus.
  • 19. OksÄ«ds • OksÄ«ds ir elementu binÄrais savienojums ar skÄbekli. • GandrÄ«z visi Ä·Ä«miskie elementi spÄ“j veidot oksÄ«dus.
  • 20. OksÄ«du iedalÄ«jums • skÄbie — spÄ“j reaģēt ar bÄzÄ“m, veidojot sÄļus, var reaģēt ar Å«deni, veidojot skÄbes, Å¡ajos oksÄ«dos elementam parasti ir liela oksidÄ“Å¡anas pakÄpe (SO2, SO3, CO2, CrO3) • bÄziskie — spÄ“j reaģēt ar skÄbÄ“m, veidojot sÄļus, var reaģēt ar Å«deni, veidojot hidroksÄ«dus. Å ajos oksÄ«dos elementam parasti ir maza oksidÄ“Å¡anas pakÄpe (Na2O, K2O, CaO). • amfotÄ“rie — var reaģēt gan ar skÄbÄ“m, gan arÄ« ar bÄzÄ“m, abos gadÄ«jumos veidojot sÄļus (Al2O3, ZnO). • sÄļus neradoÅ¡ie jeb indiferentie oksÄ«di — nereaģē ne ar skÄbÄ“m, ne bÄzÄ“m (CO, N2O).
  • 21. • ³§°ìÄå²ú±ð°ì±ô¾±²õ var veidot arÄ« peroksÄ«dus, superoksÄ«dus un ozonÄ«dus. • Par peroksÄ«diem sauc tÄdus savienojumus, kuros divi skÄbekļa atomi ir Ä·Ä«miski saistÄ«ti savÄ starpÄ. PeroksÄ«dus uzskata par Å«deņraža peroksÄ«da H2O2 sÄļiem, jo tam piemÄ«t vÄjas skÄbes Ä«paÅ¡Ä«bas. • SuperoksÄ«di satur superoksÄ«djonu O2−. • OzonÄ«di satur ozonÄ«djonu O3−.