ºÝºÝߣ

ºÝºÝߣShare a Scribd company logo

³Õ¾±±ð±ô³¾²¹¾±Å†²¹

•
•
A
Andris Ziemelis
1 of 30
³Õ¾±±ð±ô³¾²¹¾±Å†²¹
Kas ir vielmaiņa? • Vielu Ä·Ä«miskÄs pÄrvÄ“rtÄ«bas dzÄ«vajÄ organismÄ â€“ asimilÄcija (vielu veidoÅ¡ana, uzņemÅ¡ana) un disimilÄcija (vielu noÄrdÄ«Å¡ana un galaproduktu izvadÄ«Å¡ana). • ³Õ¾±±ð±ô³¾²¹¾±Å†²¹ nodroÅ¡ina organismu ar plastiskajiem materiÄliem – vielÄm, kas vajadzÄ«gas audu veidoÅ¡anai, – un ar dzÄ«vÄ«bas norisÄ“m nepiecieÅ¡amo enerÄ£iju. • OrganismÄ patÄ“rÄ“tÄ enerÄ£ija tiek iegÅ«ta, noÄrdot uzturvielas skÄbekļa klÄtbÅ«tnÄ“.
³Õ¾±±ð±ô³¾²¹¾±Å†²¹ • No vielÄm, kas pÄ“c Ä“diena sagremoÅ¡anas uzsÅ«cas asinÄ«s, veidojas katram cilvÄ“kam raksturÄ«gÄs olbaltumvielas, tauki un ogļhidrÄti. • Vienlaikus mitohondrijos notiek Å¡o uzturvielu noÄrdÄ«Å¡ana, atbrÄ«vojas enerÄ£ija un veidojas vielmaiņas galaprodukti, ko organisms izvada caur izvadorgÄniem. • Ä’diena sastÄvÄ ir organiskÄs vielas un neorganiskÄs vielas.
Organisko vielu maiņa
Organisko vielu maiņa • Organiskas uzturvielas – olbaltumvielas, ogļhidrÄti, tauki, vitamÄ«ni un balastvielas. • VissvarÄ«gÄkÄ org.uzturv. ir olbaltumvielas. • Olbaltumvielas nevar aizstÄt neviena cita uzturviela (jo satur slÄpekli). • Tauki var veidoties no ogļhidrÄtiem un olbaltumvielÄm, olbaltumvielÄm. • OgļhidrÄti var veidoties no taukiem un olbaltumvielÄm.
Olbaltummaiņa Olbaltumvielas ir sarežģītas organiskas vielas, kas sastÄv no daudzÄm dažÄdÄm aminoskÄbÄ“m: • AminoskÄbes satur slÄpekli; • Vairums aminoskÄbju var pÄrvÄ“rsties cita citÄ, bet ir arÄ« neaizstÄjamÄs aminoskÄbes; • Olbaltumvielas, kas satur visas neaizstÄjamÄs aminoskÄbes sauc par pilnvÄ“rtÄ«gÄm olbaltumvielÄm (g.k. Gaļas un piena Ä“dienos)
Olbaltummaiņa • Olbaltumvielas – galvenais Å¡Å«nu uzbÅ«ves materiÄls; • Olbaltumvielas nodroÅ¡ina: – muskuļu sarauÅ¡anos, – imunitÄtes veidoÅ¡anos, – skÄbekļa un ogļskÄbÄs gÄzes pÄrneÅ¡anu, – iekÅ¡Ä“jÄs vides nemainÄ«guma saglabÄÅ¡anu, – fermentu sintÄ“zi u.c.
Olbaltummaiņa • Olbaltumvielas atrodas gan augu, gan dzÄ«vnieku produktos. • Augu olbaltumvielas nepilnvÄ“rtÄ«gas, tÄpÄ“c uzturÄ jÄlieto gan augu, gan dzÄ«vnieku produkti.
Olbaltummaiņa • ApÄ“stÄs olbaltumvielas kuņģī un tievajÄ zarnÄ gremoÅ¡anas sulu fermenti saÅ¡Ä·eļ aminoskÄbÄ“s; • AminoskÄbes uzsÅ«cÄs asinÄ«s un nonÄk vispirms iekÅ¡Ä“jÄ vidÄ“, bet pÄ“c tam – Å¡Å«nÄs; • RibosomÄs no aminoskÄbÄ“m rodas organismam raksturÄ«gÄs audu olbaltumvielas.
Olbaltummaiņa • VajadzÄ«bas gadÄ«jumÄ organisms olbaltumvielas izmanto arÄ« enerÄ£ijas iegÅ«Å¡anai; • NoÄrdot olbaltumvielas mitohondrijos, rodas ne tikai H2O un CO2, bet arÄ« amonjaks, kas aknÄs tiek pÄrvÄ“rsts urÄ«nvielÄ un izvadÄ«ts laukÄ caur nierÄ“m.
OgļhidrÄtmaiņa OgļhidrÄti ir organiskas vielas, kas sastÄv no oglekļa, Å«deņraža un skÄbekļa: • Galvenais enerÄ£ijas avots; • Iedala monosaharÄ«dos, disaharÄ«dos un polisaharÄ«dos (mono- un disaharÄ«dus sauc par cukuriem)
OgļhidrÄtmaiņa • IzplatÄ«tÄkie monosaharÄ«di – glikoze, fruktoze (augļos, ogÄs); Å¡ie saharÄ«di Ätri uzsÅ«cÄs un ir viegli izmantojami; • Apvienojoties 2 monosaharÄ«du molekulÄm rodas disaharÄ«di, bet apvienojoties vairÄkÄm – polisaharÄ«di; • PazÄ«stamÄkais polisaharÄ«ds ir ciete, daudz cietes ir kartupeļos, pÄkÅ¡augos, graudaugos un dÄrzeņos; • DzÄ«vnieku cieti sauc par glikogÄ“nu. • Ciete un glikogÄ“ns var uzsÅ«kties tikai tad, ja iepriekÅ¡ saÅ¡Ä·eļas glikozÄ“.
OgļhidrÄtmaiņa • Glikozes daudzums asinÄ«s ir nemainÄ«gs, galvenais hormons, kas to regulÄ“ ir insulÄ«ns. • LiekÄ glikoze insulÄ«na ietekmÄ“ pÄrvÄ“rÅ¡as glikogÄ“nÄ, kas uzkrÄjas aknÄs un muskuļos. • OgļhidrÄtus organismÄ noÄrdot, rodas tikai ogļskÄbÄ gÄze un Å«dens.
Taukmaiņa Tauki ir organiskas vielas, kas sastÄv no glicerÄ«na un taukskÄbÄ“m: • Gan enerÄ£ijas avots, gan Å¡Å«nu sastÄvdaļa; • Tauku rezerves, kas uzrÄjas saistaudos, sargÄ orgÄnus no pÄrvietoÅ¡anÄs un mehÄniskiem bojÄjumiem; • ZemÄdas tauki slikti vada siltumu un aizsargÄ organismu no atdziÅ¡anas.
Taukmaiņa • Tauki atrodas gan augu, gan dzÄ«vnieku produktos. • Augu taukus sauc par augu eļļÄm. • ApÄ“stie tauki tievajÄ zarnÄ saÅ¡Ä·eļas taukskÄbÄ“s un glicerÄ«nÄ. • Taukus organismÄ noÄrdot, rodas tikai ogļskÄbÄ gÄze un Å«dens.
VitamÄ«ni VitamÄ«ni ir bioloÄ£iski aktÄ«vas organiskas vielas, kas nelielÄ daudzumÄ vajadzÄ«gas dzÄ«vÄ«bas procesu normÄlai norisei. Uzdevumi: • Paaugstina organisma spÄ“ju pretoties lipÄ«gÄm slimÄ«bÄm; • Veicina asiņu hemoglobÄ«na veidoÅ¡anos; • NepiecieÅ¡ami daudzos citos procesos.
VitamÄ«ni • LielÄkÄ daļa vitamÄ«nu organismÄ neveidojas vai arÄ« veidojas par maz, tÄdēļ tie katru dienu jÄuzņem ar Ä“dienu. Dažus vitamÄ«nus ražo cilvÄ“ka zarnu baktÄ“rijas; • Hipovitaminoze – vitamÄ«nu nepietiekamÄ«ba (rada nepietiekams un vienveidÄ«gs Ä“diens, slimÄ«ba, liela fiziska vai garÄ«ga slodze); • Avitaminoze – pilnÄ«ga kÄda vitamÄ«na trÅ«kums; • Hipervitaminoze – vitamÄ«nu pÄrmÄ“rÄ«ba
VitamÄ«ni • ZinÄmi vairÄk nekÄ 20 vitamÄ«ni. • A vitamÄ«ns: – NodroÅ¡ina normÄlu redzi, Ädas un gļotÄdas funkcijas, organisma augÅ¡anu; – Ja trÅ«kst, tad rodas “vistas aklums†– stipri pavÄjinÄta redze krÄ“slÄ; – Daudz A vitamÄ«na ir olas dzeltenumÄ, krÄ“jumÄ, sierÄ un sviestÄ. BurkÄnos, tomÄtos, Ä·irbjos u.c. dÄrzeņos ir dzeltenÄ krÄsviela karotÄ«ns, kas organismÄ pÄrvÄ“rÅ¡as A vitamÄ«nÄ.
VitamÄ«ni • B1 vitamÄ«ns: – RegulÄ“ ogļhidrÄtmaiņu, normalizÄ“ CNS un asinsrites sistÄ“mas funkcijas; – Daudz raugÄ un rupjmaizÄ“. • B2 vitamÄ«ns: – RegulÄ“ aknu un CNS darbÄ«bu; – Ja trÅ«kst, tad rodas mutes dobuma gļotÄdas bojÄjumi un plÄ«sumi lÅ«pu kaktiņos; – RaugÄ, rupjmaizÄ“, olÄs, pienÄ, gaļÄ.
VitamÄ«ni • B6 vitamÄ«ns: – RegulÄ“ olbaltummaiņu un NS darbÄ«bu; – AknÄs, raugÄ, zirņos, pupÄs. • B12 vitamÄ«ns: – TrÅ«kums rada ļoti smagu mazasinÄ«bu; – AknÄs, olas dzeltenumÄ, zivÄ«s.
VitamÄ«ni • C vitamÄ«ns: – Pastiprina cilvÄ“ka spÄ“jas pretoties lipÄ«gÄm slimÄ«bÄm, nostiprina asinsvadu sienas, normalizÄ“ CNS darbÄ«bu; – TrÅ«kums rada cingu – gļotÄdas un smaganu iekaisums un asiņoÅ¡ana, zobu izkriÅ¡ana, locÄ«tavu uztÅ«kÅ¡ana; – UpenÄ“s, mežrožu paaugļos, citronos, kÄpostos, kartupeļos; – AugstÄ temp., gaismÄ, gaisa klÄtbÅ«tnÄ“ C vitamÄ«ns strauji sadalÄs. TÄdēļ dÄrzeņi jÄtÄ«ra un jÄsasmalcina tieÅ¡i pirms vÄrÄ«Å¡anas, bet pagatavotais Ä“diens, sagrieztie augļi, dÄrzeņi un zaļumi pÄ“c iespÄ“jas
VitamÄ«ni • D vitamÄ«ns: – Veicina Ca uzsÅ«kÅ¡anos, stimulÄ“ augÅ¡anu un skeleta attÄ«stÄ«bu; – Ja trÅ«kst, tad bÄ“rniem rahÄ«ts – lÄ«kas kÄjas, nesamÄ“rÄ«gi liela galva un vÄ“ders, nepareizas formas krÅ«Å¡kurvis; – AknÄs, olas dzeltenumÄ, sviestÄ, sierÄ; – Saules staru ietekmÄ“ tas veidojas arÄ« cilvÄ“ka ÄdÄ, tÄpÄ“c mazi bÄ“rni regulÄri ir jÄapsauļo.
VitamÄ«ni Taukos Å¡Ä·Ä«stoÅ¡ie: – K, E, D, A ŪdenÄ« Å¡Ä·Ä«stoÅ¡ie: – Visi pÄrÄ“jie
Balastvielas • Balastvielas ir vielas, kas zarnÄs nesaÅ¡Ä·eļas un neuzsÅ«cas. • DÄrzeņos, augļos, ogÄs, rupjmaizÄ“. • Veicina zarnu darbÄ«bu, saista un izvada indÄ«gÄs vielas, kas rodas resnajÄ zarnÄ un veic daudzas citas funkcijas.
Neorganisko vielu maiņa
Neorganisko vielu maiņa • Neorganisko vielu – minerÄlvielu un Å«dens maiņa. Å Ä«s vielas nedod enerÄ£iju, bet organims bez tÄm nevar iztikt.
MinerÄlvielas MinerÄlvielas ir neorganiski Ä·Ä«miski savienojumi, kas nepiecieÅ¡ami organisma dzÄ«vÄ«bas procesos: • GalvenÄs m/v – kalcija, kÄlija, nÄtrija, fosfora, magnija un dzelzs sÄļi; • Kaulu un zobu stiprumam – Ca un P sÄļi; • Asinsrece – Ca sÄļu klÄtbÅ«tnÄ“;
MinerÄlvielas • AsinÄ«s, limfÄ un Å¡Å«nstarpas Å¡Ä·idrumÄ pastÄvÄ«gi nepiecieÅ¡ams noteikts minerÄlvielu daudzums; • Lietojot pilnvÄ“rtÄ«gu Ä“dienu cilvÄ“ks apmierina vajadzÄ«bu pÄ“c minerÄlvielÄm. • NepilnvÄ“rtÄ«ga uztura rezultÄtÄ nepiecieÅ¡ams uzņemt nepiecieÅ¡amÄs minerÄlvielas, piem., zobu stiprinÄÅ¡anai – fluora tabletes; • VÄrÄmais sÄls jÄlieto pÄ“c iespÄ“jas mazÄk, jo tas paaugstina arteriÄlo asinspiedienu.
Ūdens Ūdens nav uzturviela, bet tÄ ir ļoti svarÄ«ga uztura sastÄvdaļa. • CilvÄ“ka organismÄ Å«dens daudzums apm. 65% no Ä·ermeņa masas; • Bez Ä“diena cilvÄ“ks var dzÄ«vot gandrÄ«z 2 mÄ“neÅ¡us, bet bez Å«dens viņš iet bojÄ dažÄs dienÄs;
Ūdens • CilvÄ“ka organismÄ Å«dens ir visos Å¡Ä·idrumos un Å¡Å«nÄs; • ŪdenÄ« notiek lielÄkÄ daļa Ä·Ä«misko reakciju, ar Å«dens palÄ«dzÄ«bu uzturvielas tiek iznÄ“sÄtas pa visu Ä·ermeni, bet nevajadzÄ«gÄs vielas tiek izvadÄ«tas no organisma; • CilvÄ“ks pastÄvÄ«gi zaudÄ“ Å«deni ar: – UrÄ«nu, sviedriem, izkÄrnÄ«jumiem, izelpoto gaisu. • PieauguÅ¡am cilvÄ“kam diennaktÄ« jÄuzņem apm. 2 litrus Å«dens.

More Related Content

³Õ¾±±ð±ô³¾²¹¾±Å†²¹

  • 2. Kas ir vielmaiņa? • Vielu Ä·Ä«miskÄs pÄrvÄ“rtÄ«bas dzÄ«vajÄ organismÄ â€“ asimilÄcija (vielu veidoÅ¡ana, uzņemÅ¡ana) un disimilÄcija (vielu noÄrdÄ«Å¡ana un galaproduktu izvadÄ«Å¡ana). • ³Õ¾±±ð±ô³¾²¹¾±Å†²¹ nodroÅ¡ina organismu ar plastiskajiem materiÄliem – vielÄm, kas vajadzÄ«gas audu veidoÅ¡anai, – un ar dzÄ«vÄ«bas norisÄ“m nepiecieÅ¡amo enerÄ£iju. • OrganismÄ patÄ“rÄ“tÄ enerÄ£ija tiek iegÅ«ta, noÄrdot uzturvielas skÄbekļa klÄtbÅ«tnÄ“.
  • 3. ³Õ¾±±ð±ô³¾²¹¾±Å†²¹ • No vielÄm, kas pÄ“c Ä“diena sagremoÅ¡anas uzsÅ«cas asinÄ«s, veidojas katram cilvÄ“kam raksturÄ«gÄs olbaltumvielas, tauki un ogļhidrÄti. • Vienlaikus mitohondrijos notiek Å¡o uzturvielu noÄrdÄ«Å¡ana, atbrÄ«vojas enerÄ£ija un veidojas vielmaiņas galaprodukti, ko organisms izvada caur izvadorgÄniem. • Ä’diena sastÄvÄ ir organiskÄs vielas un neorganiskÄs vielas.
  • 5. Organisko vielu maiņa • Organiskas uzturvielas – olbaltumvielas, ogļhidrÄti, tauki, vitamÄ«ni un balastvielas. • VissvarÄ«gÄkÄ org.uzturv. ir olbaltumvielas. • Olbaltumvielas nevar aizstÄt neviena cita uzturviela (jo satur slÄpekli). • Tauki var veidoties no ogļhidrÄtiem un olbaltumvielÄm, olbaltumvielÄm. • OgļhidrÄti var veidoties no taukiem un olbaltumvielÄm.
  • 6. Olbaltummaiņa Olbaltumvielas ir sarežģītas organiskas vielas, kas sastÄv no daudzÄm dažÄdÄm aminoskÄbÄ“m: • AminoskÄbes satur slÄpekli; • Vairums aminoskÄbju var pÄrvÄ“rsties cita citÄ, bet ir arÄ« neaizstÄjamÄs aminoskÄbes; • Olbaltumvielas, kas satur visas neaizstÄjamÄs aminoskÄbes sauc par pilnvÄ“rtÄ«gÄm olbaltumvielÄm (g.k. Gaļas un piena Ä“dienos)
  • 7. Olbaltummaiņa • Olbaltumvielas – galvenais Å¡Å«nu uzbÅ«ves materiÄls; • Olbaltumvielas nodroÅ¡ina: – muskuļu sarauÅ¡anos, – imunitÄtes veidoÅ¡anos, – skÄbekļa un ogļskÄbÄs gÄzes pÄrneÅ¡anu, – iekÅ¡Ä“jÄs vides nemainÄ«guma saglabÄÅ¡anu, – fermentu sintÄ“zi u.c.
  • 8. Olbaltummaiņa • Olbaltumvielas atrodas gan augu, gan dzÄ«vnieku produktos. • Augu olbaltumvielas nepilnvÄ“rtÄ«gas, tÄpÄ“c uzturÄ jÄlieto gan augu, gan dzÄ«vnieku produkti.
  • 9. Olbaltummaiņa • ApÄ“stÄs olbaltumvielas kuņģī un tievajÄ zarnÄ gremoÅ¡anas sulu fermenti saÅ¡Ä·eļ aminoskÄbÄ“s; • AminoskÄbes uzsÅ«cÄs asinÄ«s un nonÄk vispirms iekÅ¡Ä“jÄ vidÄ“, bet pÄ“c tam – Å¡Å«nÄs; • RibosomÄs no aminoskÄbÄ“m rodas organismam raksturÄ«gÄs audu olbaltumvielas.
  • 10. Olbaltummaiņa • VajadzÄ«bas gadÄ«jumÄ organisms olbaltumvielas izmanto arÄ« enerÄ£ijas iegÅ«Å¡anai; • NoÄrdot olbaltumvielas mitohondrijos, rodas ne tikai H2O un CO2, bet arÄ« amonjaks, kas aknÄs tiek pÄrvÄ“rsts urÄ«nvielÄ un izvadÄ«ts laukÄ caur nierÄ“m.
  • 11. OgļhidrÄtmaiņa OgļhidrÄti ir organiskas vielas, kas sastÄv no oglekļa, Å«deņraža un skÄbekļa: • Galvenais enerÄ£ijas avots; • Iedala monosaharÄ«dos, disaharÄ«dos un polisaharÄ«dos (mono- un disaharÄ«dus sauc par cukuriem)
  • 12. OgļhidrÄtmaiņa • IzplatÄ«tÄkie monosaharÄ«di – glikoze, fruktoze (augļos, ogÄs); Å¡ie saharÄ«di Ätri uzsÅ«cÄs un ir viegli izmantojami; • Apvienojoties 2 monosaharÄ«du molekulÄm rodas disaharÄ«di, bet apvienojoties vairÄkÄm – polisaharÄ«di; • PazÄ«stamÄkais polisaharÄ«ds ir ciete, daudz cietes ir kartupeļos, pÄkÅ¡augos, graudaugos un dÄrzeņos; • DzÄ«vnieku cieti sauc par glikogÄ“nu. • Ciete un glikogÄ“ns var uzsÅ«kties tikai tad, ja iepriekÅ¡ saÅ¡Ä·eļas glikozÄ“.
  • 13. OgļhidrÄtmaiņa • Glikozes daudzums asinÄ«s ir nemainÄ«gs, galvenais hormons, kas to regulÄ“ ir insulÄ«ns. • LiekÄ glikoze insulÄ«na ietekmÄ“ pÄrvÄ“rÅ¡as glikogÄ“nÄ, kas uzkrÄjas aknÄs un muskuļos. • OgļhidrÄtus organismÄ noÄrdot, rodas tikai ogļskÄbÄ gÄze un Å«dens.
  • 14. Taukmaiņa Tauki ir organiskas vielas, kas sastÄv no glicerÄ«na un taukskÄbÄ“m: • Gan enerÄ£ijas avots, gan Å¡Å«nu sastÄvdaļa; • Tauku rezerves, kas uzrÄjas saistaudos, sargÄ orgÄnus no pÄrvietoÅ¡anÄs un mehÄniskiem bojÄjumiem; • ZemÄdas tauki slikti vada siltumu un aizsargÄ organismu no atdziÅ¡anas.
  • 15. Taukmaiņa • Tauki atrodas gan augu, gan dzÄ«vnieku produktos. • Augu taukus sauc par augu eļļÄm. • ApÄ“stie tauki tievajÄ zarnÄ saÅ¡Ä·eļas taukskÄbÄ“s un glicerÄ«nÄ. • Taukus organismÄ noÄrdot, rodas tikai ogļskÄbÄ gÄze un Å«dens.
  • 16. VitamÄ«ni VitamÄ«ni ir bioloÄ£iski aktÄ«vas organiskas vielas, kas nelielÄ daudzumÄ vajadzÄ«gas dzÄ«vÄ«bas procesu normÄlai norisei. Uzdevumi: • Paaugstina organisma spÄ“ju pretoties lipÄ«gÄm slimÄ«bÄm; • Veicina asiņu hemoglobÄ«na veidoÅ¡anos; • NepiecieÅ¡ami daudzos citos procesos.
  • 17. VitamÄ«ni • LielÄkÄ daļa vitamÄ«nu organismÄ neveidojas vai arÄ« veidojas par maz, tÄdēļ tie katru dienu jÄuzņem ar Ä“dienu. Dažus vitamÄ«nus ražo cilvÄ“ka zarnu baktÄ“rijas; • Hipovitaminoze – vitamÄ«nu nepietiekamÄ«ba (rada nepietiekams un vienveidÄ«gs Ä“diens, slimÄ«ba, liela fiziska vai garÄ«ga slodze); • Avitaminoze – pilnÄ«ga kÄda vitamÄ«na trÅ«kums; • Hipervitaminoze – vitamÄ«nu pÄrmÄ“rÄ«ba
  • 18. VitamÄ«ni • ZinÄmi vairÄk nekÄ 20 vitamÄ«ni. • A vitamÄ«ns: – NodroÅ¡ina normÄlu redzi, Ädas un gļotÄdas funkcijas, organisma augÅ¡anu; – Ja trÅ«kst, tad rodas “vistas aklums†– stipri pavÄjinÄta redze krÄ“slÄ; – Daudz A vitamÄ«na ir olas dzeltenumÄ, krÄ“jumÄ, sierÄ un sviestÄ. BurkÄnos, tomÄtos, Ä·irbjos u.c. dÄrzeņos ir dzeltenÄ krÄsviela karotÄ«ns, kas organismÄ pÄrvÄ“rÅ¡as A vitamÄ«nÄ.
  • 19. VitamÄ«ni • B1 vitamÄ«ns: – RegulÄ“ ogļhidrÄtmaiņu, normalizÄ“ CNS un asinsrites sistÄ“mas funkcijas; – Daudz raugÄ un rupjmaizÄ“. • B2 vitamÄ«ns: – RegulÄ“ aknu un CNS darbÄ«bu; – Ja trÅ«kst, tad rodas mutes dobuma gļotÄdas bojÄjumi un plÄ«sumi lÅ«pu kaktiņos; – RaugÄ, rupjmaizÄ“, olÄs, pienÄ, gaļÄ.
  • 20. VitamÄ«ni • B6 vitamÄ«ns: – RegulÄ“ olbaltummaiņu un NS darbÄ«bu; – AknÄs, raugÄ, zirņos, pupÄs. • B12 vitamÄ«ns: – TrÅ«kums rada ļoti smagu mazasinÄ«bu; – AknÄs, olas dzeltenumÄ, zivÄ«s.
  • 21. VitamÄ«ni • C vitamÄ«ns: – Pastiprina cilvÄ“ka spÄ“jas pretoties lipÄ«gÄm slimÄ«bÄm, nostiprina asinsvadu sienas, normalizÄ“ CNS darbÄ«bu; – TrÅ«kums rada cingu – gļotÄdas un smaganu iekaisums un asiņoÅ¡ana, zobu izkriÅ¡ana, locÄ«tavu uztÅ«kÅ¡ana; – UpenÄ“s, mežrožu paaugļos, citronos, kÄpostos, kartupeļos; – AugstÄ temp., gaismÄ, gaisa klÄtbÅ«tnÄ“ C vitamÄ«ns strauji sadalÄs. TÄdēļ dÄrzeņi jÄtÄ«ra un jÄsasmalcina tieÅ¡i pirms vÄrÄ«Å¡anas, bet pagatavotais Ä“diens, sagrieztie augļi, dÄrzeņi un zaļumi pÄ“c iespÄ“jas
  • 22. VitamÄ«ni • D vitamÄ«ns: – Veicina Ca uzsÅ«kÅ¡anos, stimulÄ“ augÅ¡anu un skeleta attÄ«stÄ«bu; – Ja trÅ«kst, tad bÄ“rniem rahÄ«ts – lÄ«kas kÄjas, nesamÄ“rÄ«gi liela galva un vÄ“ders, nepareizas formas krÅ«Å¡kurvis; – AknÄs, olas dzeltenumÄ, sviestÄ, sierÄ; – Saules staru ietekmÄ“ tas veidojas arÄ« cilvÄ“ka ÄdÄ, tÄpÄ“c mazi bÄ“rni regulÄri ir jÄapsauļo.
  • 23. VitamÄ«ni Taukos Å¡Ä·Ä«stoÅ¡ie: – K, E, D, A ŪdenÄ« Å¡Ä·Ä«stoÅ¡ie: – Visi pÄrÄ“jie
  • 24. Balastvielas • Balastvielas ir vielas, kas zarnÄs nesaÅ¡Ä·eļas un neuzsÅ«cas. • DÄrzeņos, augļos, ogÄs, rupjmaizÄ“. • Veicina zarnu darbÄ«bu, saista un izvada indÄ«gÄs vielas, kas rodas resnajÄ zarnÄ un veic daudzas citas funkcijas.
  • 26. Neorganisko vielu maiņa • Neorganisko vielu – minerÄlvielu un Å«dens maiņa. Å Ä«s vielas nedod enerÄ£iju, bet organims bez tÄm nevar iztikt.
  • 27. MinerÄlvielas MinerÄlvielas ir neorganiski Ä·Ä«miski savienojumi, kas nepiecieÅ¡ami organisma dzÄ«vÄ«bas procesos: • GalvenÄs m/v – kalcija, kÄlija, nÄtrija, fosfora, magnija un dzelzs sÄļi; • Kaulu un zobu stiprumam – Ca un P sÄļi; • Asinsrece – Ca sÄļu klÄtbÅ«tnÄ“;
  • 28. MinerÄlvielas • AsinÄ«s, limfÄ un Å¡Å«nstarpas Å¡Ä·idrumÄ pastÄvÄ«gi nepiecieÅ¡ams noteikts minerÄlvielu daudzums; • Lietojot pilnvÄ“rtÄ«gu Ä“dienu cilvÄ“ks apmierina vajadzÄ«bu pÄ“c minerÄlvielÄm. • NepilnvÄ“rtÄ«ga uztura rezultÄtÄ nepiecieÅ¡ams uzņemt nepiecieÅ¡amÄs minerÄlvielas, piem., zobu stiprinÄÅ¡anai – fluora tabletes; • VÄrÄmais sÄls jÄlieto pÄ“c iespÄ“jas mazÄk, jo tas paaugstina arteriÄlo asinspiedienu.
  • 29. Ūdens Ūdens nav uzturviela, bet tÄ ir ļoti svarÄ«ga uztura sastÄvdaļa. • CilvÄ“ka organismÄ Å«dens daudzums apm. 65% no Ä·ermeņa masas; • Bez Ä“diena cilvÄ“ks var dzÄ«vot gandrÄ«z 2 mÄ“neÅ¡us, bet bez Å«dens viņš iet bojÄ dažÄs dienÄs;
  • 30. Ūdens • CilvÄ“ka organismÄ Å«dens ir visos Å¡Ä·idrumos un Å¡Å«nÄs; • ŪdenÄ« notiek lielÄkÄ daļa Ä·Ä«misko reakciju, ar Å«dens palÄ«dzÄ«bu uzturvielas tiek iznÄ“sÄtas pa visu Ä·ermeni, bet nevajadzÄ«gÄs vielas tiek izvadÄ«tas no organisma; • CilvÄ“ks pastÄvÄ«gi zaudÄ“ Å«deni ar: – UrÄ«nu, sviedriem, izkÄrnÄ«jumiem, izelpoto gaisu. • PieauguÅ¡am cilvÄ“kam diennaktÄ« jÄuzņem apm. 2 litrus Å«dens.