ݺߣ

ݺߣShare a Scribd company logo

Visuma izpēte

•Download as PPT, PDF•
•
Daina Birkenbauma
Daina Birkenbauma

Visuma izpēte

1 of 45
Downloaded 18 times
Visuma izpēte P. Puķītis. Fizika 12. klasei: 175.-178. lpp.
Sasniedzamie rezultāti • Analizē Visuma izpētes vēsturi un nākotnes perspektīvas. • Apkopo un prezentē informāciju par Latvijas zinātnieku ieguldījumu Visuma izpētē. • Klasificē Nobela prēmijas laureātu pētījumu virzienus fizikā un analizē fizikas atklājumu nozīmi sabiedrības attīstībā. • Izprot citu dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju nozīmi fizikas attīstībā un novērtē fizikas sasniegumu ietekmi uz citu dabaszinātņu un informācijas tehnoloģiju attīstību.
• Vai taisnība, ka bērni biežāk dzimst pilnmēness laikā? Jā Nē
http://www.stellarium.org/
Visuma izpēte
Visuma izpēte
Astronomija VS Astroloģija • Vai taisnība, ka bērni biežāk dzimst pilnmēness laikā? Jā Nē
Astronomijas ietekme uz senajām civilizācijām Ēģiptieši Būvēja milzīgus tempļus un piramīdas ar konkrētu, zvaigznēm atbilstošu orientāciju. Zvaigznāji tika piesaistīti dieviem.
Astronomijas ietekme uz senajām civilizācijām Eiropieši Stounhendža, iespējams, ir viena no pazīstamākajām senajām vietām, ko saista ar astronomiju. Pētnieki uzskata, ka tas bija kalendārs. Tā celta ap 2800 - 1100 p.m.ē
Visuma izpētes vēsture • Galileo Galilejs (1564- 1642) – pirmais teleskops – atklājis jaunus objektus kosmosā (Jupitera pavadoņi u.c.) – atklājis kosmosa objektu rotāciju ap savu asi – heliocentrisma koncepcijas piekritējs. http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/zinamais-nezinamaja/teleskopi-amatie http://brunelleschi.imss.fi.it/esplora/cannocchiale/dswmedia/esplora/eesplora2.html
1610. gada 19 janvāris – Saules aptumsums Galilejs novēroja Saules aptumsumu, Mēness kalnus uc
Saulei ir plankumi, tā mainās un rotē
Galilejs bija vīlies, ka teleskops nepalielināja zvaigznes. Tās joprojām bija gaismas punkti. Galilejs secināja, ka tas ir saistīts ar zvaigžņu milzīgo attālumu no Zemes. Viņš redzēja tūkstošiem līdz šim nezināmas zvaigznes. Ar neapbruņotu aci Ar teleskopu
Visuma izpētes vēsture • Johaness Keplers (1571-1630) – pilnveidojis teleskopu optiku – formulējis 3 planētu kustības likumus – novēroja supernovu un pierādīja, ka kosmoss ir mainīgs http://brunelleschi.imss.fi.it/esplora/cannocchiale/dswmedia/esplora/eesplora2 https://giphy.com/gifs/planet-closer-slice-pRqK2YcBYQp0s
Visuma izpētes vēsture • Izaks Ņūtons (1643- 1727) – uzbūvēja pirmo spoguļteleskopu – pierādīja, ka Zemes objektu un debesu ķermeņu kustību ietekmē vieni un tie paši dabas likumi – sasaistīja Keplera likumus ar savu gravitācija teoriju http://www.taringa.net/posts/info/17866645/10-Curiosidades-de
Izaks Ņūtons pagatavoja teleskopu no spoguļiem, nevis lēcām Tas novērsa ar gaismas laušanu lēcās saistītās problēmas un atrisināja citas lēcu teleskopu problēmas
Visuma izpētes vēsture • Alberts Einšteins (1879- 1955) – formulējis relativitātes principu (gravitācija nav spēks, bet gan laiktelpas izliekuma sekas – zvaigžņu gaismu izliec Saules gravitācija) – kvantu mehānikas teorijas aizsācējs https://astronomytopicoftheday.wordpress.com/2
Visuma izpētes vēsture • Stīvens Hokings (1942) – pēta singularitātes (laiktelpas vietas, kur nedarbojas fizikas likumi), piemēram, melnos caurumus – aktīvi piedalās zinātniskajā un sabiedriskajā dzīvē https://www.pinterest.com/ozark280253/stephen-hawking/
Nobela prēmijas laureāti fizikā • https://lv.wikipedia.org/wiki/Nobela_pr%C4%93m https://sweden.se/society/the-nobel-prize-awarding-great-minds/
Visuma izpētes metodes • Teleskopi uz Zemes un Kosmosā • Kodolpētījumu centri (CERN jeb Lielais Hadronu paātrinātājs Šveicē/Francijā) • Pavadoņi • Kosmiskie lidojumi
Riski kosmosa izpētē • Kosmiskais starojums • Kosmosa atkritumi • Kosmisko lidaparātu kļūmes
Ilgonis Vilks Teleskopi un observatorijas ESF projekts „Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu kompetences paaugstināšana” (vienošanās Nr. 2009/0274/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/003)
Kāpēc ar teleskopu redz vairāk • Teleskops savāc vairāk gaismas – Tātad, var redzēt vājākus objektus – Gaismas plūsma vienmērīgi apgaismo apgaismo laukumu Φ = ES – Apaļam objektīvam Φ = EπD2 /4 jeb Φ ~ D2
Optisko teleskopu uzbūve • Teleskops sastāv no – montējuma, kurā ievietoti optiskie elementi, – starojuma uztvērēja un – reģistrācijas sistēmas.
Sastāvdaļas Lejā – teleskopa spogulis slīpēšanas stadijā. Pa labi – kabīne liela teleskopa fokusā, kur var būt novietots sekundārais spogulis vai starojuma uztvērējs.
Aktīvā optika Teleskopa spoguli novieto uz daudziem kustināmiem atbalstiem. Spogulis var deformēties sasilšanas vai sašķiebuma dēļ. Spoguļa formu kontrolē un, konstatējot atkāpes, pārvieto atbalstus, lai tas atgūtu vēlamo formu.
Adaptīvā optika Adaptīvā optika, izmantojot nelielu deformējamu palīgspoguli, daļēji novērš atmosfēras viļņošanās radītos attēla kropļojumus. Pa kreisi – attēls pirms un pēc korekcijas. Pa labi – adaptīvā optikas darbības shēma.
CCD uztvērēji Lādiņsaites matrica (CCD) ir ļoti jutīgs elektronisks daudzelementu gaismas uztvērējs. Gaismu pārvērš elektriskajos signālos, kurus nolasa un saglabā dators. Pa kreisi CCD matrica, pa labi – CCD nolasīšanas princips.
Atmosfēras ietekme • Minimāla atmosfēras turbulence; • Sauss klimats (kur gaisā ir pēc iespējas mazāk ūdens tvaiku); • Minimāls putekļu daudzums, kas izkliedē gaismu; • Minimāls debess fons, ko rada apdzīvoto vietu apgaismojums; • Minimāla mākoņainība. = astroklimats
Observatorijas Observatorija ir komplekss, kurā ietilpst teleskopi (parasti grozāmos kupolos) un citas palīgēkas. Pa kreisi – VLT teleskopa komplekss Paranala kalnā Čīlē. Lejā – teleskopi Maunakea kalnā Havaju salās.
Iekārtojums Mūsdienās astronoms vada teleskopu un reģistrējošās iekārtas no pults, ar datoru palīdzību.
Optiskie teleskopi kosmosā Lai izvairītos no atmosfēras ietekmes, optiskos teleskopus palaiž arī kosmosā. Pa kreisi – Habla kosmiskais teleskops. Lejā – Džeimsa Veba kosmiskais teleskops. Dots arī spoguļu izmēru salīdzinājums.
Radioteleskopi Radioteleskops uztver debess ķermeņu radiostarojumu un reģistrē tā intensitāti. Augšā – radiostarojuma intensitātes līnijas, kas uzliktas uz objekta optiskā attēla. Lejā – radioteleskopa darbības shēma.
Lielākie radioteleskopi Radioteleskopa izšķirtspēja R ≈ λ/D radiāni Pa labi – lielākais grozāmais radioteleskops (110 m) Grīnbenkā ASV. Lejā – lielākais nekustīgais radioteleskops (305 m) Aresibo, Puertoriko salā.
ALMA Eiropas Dienvidu observatorijas radioteleskopu komplekss ALMA. Gatavs 2012. Izšķirtspēja 0,01 loka sekunde.
Infrasarkanie un ultravioletie teleskopi Infrasarkakanā starojuma teleskopus izvieto kalnos, balonos vai kosmosā. Ultravioletā starojuma teleskopus – tikai kosmosā. Oriona zvaigznājs redzamajā gaismā. Oriona zvaigznājs infrasarkanajā diapazonā. Oriona zvaigznājs ultravioleta gaismā.
Rentgenteleskopi Rentgenstarojumam ir liela caurspiedība, tā atstarošanos panākt grūti. Lai iegūtu kosmisko objektu rentgenattēlus, izmanto atstarošanos nelielā leņķī no metāla virsmas. Rentgenteleskops kosmosā
Gamma teleskopi Gamma teleskopus var izmantot tikai kosmosā, jo šo starojumu aiztur Zemes atmosfēra. Tie maz līdzinās tradicionāliem teleskopiem, tajos izmanto dažādus kodolfizikas instrumentus. Augšā – gamma teleskopa CGRO izskats un shēma.
Visuma izpēte Latvijā • Frīdrihs Canders (1887-1933) – Izgudrojis reaktīvo dzinēju, kas darbojās ar sašķidrinātu skābekli un benzīnu – radījis kosmisko lidojumu teoriju http://www.rtu.lv/lv/universitate/atzinibas-un-ap http://www.vatp.lv/sites/default/files/kosmosa_nozare_latvija_vesturiskie_sasniegumi_2009.pdf
Visuma izpēte Latvijā • Latvijas kosmonauti: – Aleksandrs Kaleri (1956) – studējis Maskavā, bortinženieris, piedalījies 5 misijās – Anatolijs Solovjovs (1948) – studējis Rīgā, ekipāžas komandieris, rekordists darbā atklātā kosmosā (82 h 21 m) https://lv.wikipedia.org/wiki/Ale http://topalbums.me/search/a
Kosmosa izpēte ikdienas dzīvē • Autiņbiksītes • Dūmu detektori • Atmiņas putas (spilveni, matrači) • Briļļu pretskrāpējumu pārklājums • Ūdens filtri • Satelīttelevīzija • Datori, mobilie telefoni • Internets • .........................
Kosmosa izpētes nākotne http://www.thebestschools.org/features/worlds-50-smartest-teenagers/http://abcnewspapers.com/2016/01/21/first-e
Sasniedzamie rezultāti • Analizē Visuma izpētes vēsturi un nākotnes perspektīvas. • Apkopo un prezentē informāciju par Latvijas zinātnieku ieguldījumu Visuma izpētē. • Klasificē Nobela prēmijas laureātu pētījumu virzienus fizikā un analizē fizikas atklājumu nozīmi sabiedrības attīstībā. • Izprot citu dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju nozīmi fizikas attīstībā un novērtē fizikas sasniegumu ietekmi uz citu dabaszinātņu un informācijas tehnoloģiju attīstību.
Papildus informācijas avoti: • http://profizgl.lu.lv/course/view.php?id=4 - MEGAPASAULES (kosmosa) FIZIKA (Ilgonis Vilks) • http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/zinamais-nezinamaja/tel • http://www.lu.lv/zvd/2011/vasara/devums/
Āѱ?

More Related Content

Visuma izpēte

  • 1. Visuma izpēte P. Puķītis. Fizika 12. klasei: 175.-178. lpp.
  • 2. Sasniedzamie rezultāti • Analizē Visuma izpētes vēsturi un nākotnes perspektīvas. • Apkopo un prezentē informāciju par Latvijas zinātnieku ieguldījumu Visuma izpētē. • Klasificē Nobela prēmijas laureātu pētījumu virzienus fizikā un analizē fizikas atklājumu nozīmi sabiedrības attīstībā. • Izprot citu dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju nozīmi fizikas attīstībā un novērtē fizikas sasniegumu ietekmi uz citu dabaszinātņu un informācijas tehnoloģiju attīstību.
  • 3. • Vai taisnība, ka bērni biežāk dzimst pilnmēness laikā? Jā Nē
  • 7. Astronomija VS Astroloģija • Vai taisnība, ka bērni biežāk dzimst pilnmēness laikā? Jā Nē
  • 8. Astronomijas ietekme uz senajām civilizācijām Ēģiptieši Būvēja milzīgus tempļus un piramīdas ar konkrētu, zvaigznēm atbilstošu orientāciju. Zvaigznāji tika piesaistīti dieviem.
  • 9. Astronomijas ietekme uz senajām civilizācijām Eiropieši Stounhendža, iespējams, ir viena no pazīstamākajām senajām vietām, ko saista ar astronomiju. Pētnieki uzskata, ka tas bija kalendārs. Tā celta ap 2800 - 1100 p.m.ē
  • 10. Visuma izpētes vēsture • Galileo Galilejs (1564- 1642) – pirmais teleskops – atklājis jaunus objektus kosmosā (Jupitera pavadoņi u.c.) – atklājis kosmosa objektu rotāciju ap savu asi – heliocentrisma koncepcijas piekritējs. http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/zinamais-nezinamaja/teleskopi-amatie http://brunelleschi.imss.fi.it/esplora/cannocchiale/dswmedia/esplora/eesplora2.html
  • 11. 1610. gada 19 janvāris – Saules aptumsums Galilejs novēroja Saules aptumsumu, Mēness kalnus uc
  • 12. Saulei ir plankumi, tā mainās un rotē
  • 13. Galilejs bija vīlies, ka teleskops nepalielināja zvaigznes. Tās joprojām bija gaismas punkti. Galilejs secināja, ka tas ir saistīts ar zvaigžņu milzīgo attālumu no Zemes. Viņš redzēja tūkstošiem līdz šim nezināmas zvaigznes. Ar neapbruņotu aci Ar teleskopu
  • 14. Visuma izpētes vēsture • Johaness Keplers (1571-1630) – pilnveidojis teleskopu optiku – formulējis 3 planētu kustības likumus – novēroja supernovu un pierādīja, ka kosmoss ir mainīgs http://brunelleschi.imss.fi.it/esplora/cannocchiale/dswmedia/esplora/eesplora2 https://giphy.com/gifs/planet-closer-slice-pRqK2YcBYQp0s
  • 15. Visuma izpētes vēsture • Izaks Ņūtons (1643- 1727) – uzbūvēja pirmo spoguļteleskopu – pierādīja, ka Zemes objektu un debesu ķermeņu kustību ietekmē vieni un tie paši dabas likumi – sasaistīja Keplera likumus ar savu gravitācija teoriju http://www.taringa.net/posts/info/17866645/10-Curiosidades-de
  • 16. Izaks Ņūtons pagatavoja teleskopu no spoguļiem, nevis lēcām Tas novērsa ar gaismas laušanu lēcās saistītās problēmas un atrisināja citas lēcu teleskopu problēmas
  • 17. Visuma izpētes vēsture • Alberts Einšteins (1879- 1955) – formulējis relativitātes principu (gravitācija nav spēks, bet gan laiktelpas izliekuma sekas – zvaigžņu gaismu izliec Saules gravitācija) – kvantu mehānikas teorijas aizsācējs https://astronomytopicoftheday.wordpress.com/2
  • 18. Visuma izpētes vēsture • Stīvens Hokings (1942) – pēta singularitātes (laiktelpas vietas, kur nedarbojas fizikas likumi), piemēram, melnos caurumus – aktīvi piedalās zinātniskajā un sabiedriskajā dzīvē https://www.pinterest.com/ozark280253/stephen-hawking/
  • 19. Nobela prēmijas laureāti fizikā • https://lv.wikipedia.org/wiki/Nobela_pr%C4%93m https://sweden.se/society/the-nobel-prize-awarding-great-minds/
  • 20. Visuma izpētes metodes • Teleskopi uz Zemes un Kosmosā • Kodolpētījumu centri (CERN jeb Lielais Hadronu paātrinātājs Šveicē/Francijā) • Pavadoņi • Kosmiskie lidojumi
  • 21. Riski kosmosa izpētē • Kosmiskais starojums • Kosmosa atkritumi • Kosmisko lidaparātu kļūmes
  • 22. Ilgonis Vilks Teleskopi un observatorijas ESF projekts „Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu kompetences paaugstināšana” (vienošanās Nr. 2009/0274/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/003)
  • 23. Kāpēc ar teleskopu redz vairāk • Teleskops savāc vairāk gaismas – Tātad, var redzēt vājākus objektus – Gaismas plūsma vienmērīgi apgaismo apgaismo laukumu Φ = ES – Apaļam objektīvam Φ = EπD2 /4 jeb Φ ~ D2
  • 24. Optisko teleskopu uzbūve • Teleskops sastāv no – montējuma, kurā ievietoti optiskie elementi, – starojuma uztvērēja un – reģistrācijas sistēmas.
  • 25. Sastāvdaļas Lejā – teleskopa spogulis slīpēšanas stadijā. Pa labi – kabīne liela teleskopa fokusā, kur var būt novietots sekundārais spogulis vai starojuma uztvērējs.
  • 26. Aktīvā optika Teleskopa spoguli novieto uz daudziem kustināmiem atbalstiem. Spogulis var deformēties sasilšanas vai sašķiebuma dēļ. Spoguļa formu kontrolē un, konstatējot atkāpes, pārvieto atbalstus, lai tas atgūtu vēlamo formu.
  • 27. Adaptīvā optika Adaptīvā optika, izmantojot nelielu deformējamu palīgspoguli, daļēji novērš atmosfēras viļņošanās radītos attēla kropļojumus. Pa kreisi – attēls pirms un pēc korekcijas. Pa labi – adaptīvā optikas darbības shēma.
  • 28. CCD uztvērēji Lādiņsaites matrica (CCD) ir ļoti jutīgs elektronisks daudzelementu gaismas uztvērējs. Gaismu pārvērš elektriskajos signālos, kurus nolasa un saglabā dators. Pa kreisi CCD matrica, pa labi – CCD nolasīšanas princips.
  • 29. Atmosfēras ietekme • Minimāla atmosfēras turbulence; • Sauss klimats (kur gaisā ir pēc iespējas mazāk ūdens tvaiku); • Minimāls putekļu daudzums, kas izkliedē gaismu; • Minimāls debess fons, ko rada apdzīvoto vietu apgaismojums; • Minimāla mākoņainība. = astroklimats
  • 30. Observatorijas Observatorija ir komplekss, kurā ietilpst teleskopi (parasti grozāmos kupolos) un citas palīgēkas. Pa kreisi – VLT teleskopa komplekss Paranala kalnā Čīlē. Lejā – teleskopi Maunakea kalnā Havaju salās.
  • 31. Iekārtojums Mūsdienās astronoms vada teleskopu un reģistrējošās iekārtas no pults, ar datoru palīdzību.
  • 32. Optiskie teleskopi kosmosā Lai izvairītos no atmosfēras ietekmes, optiskos teleskopus palaiž arī kosmosā. Pa kreisi – Habla kosmiskais teleskops. Lejā – Džeimsa Veba kosmiskais teleskops. Dots arī spoguļu izmēru salīdzinājums.
  • 33. Radioteleskopi Radioteleskops uztver debess ķermeņu radiostarojumu un reģistrē tā intensitāti. Augšā – radiostarojuma intensitātes līnijas, kas uzliktas uz objekta optiskā attēla. Lejā – radioteleskopa darbības shēma.
  • 34. Lielākie radioteleskopi Radioteleskopa izšķirtspēja R ≈ λ/D radiāni Pa labi – lielākais grozāmais radioteleskops (110 m) Grīnbenkā ASV. Lejā – lielākais nekustīgais radioteleskops (305 m) Aresibo, Puertoriko salā.
  • 35. ALMA Eiropas Dienvidu observatorijas radioteleskopu komplekss ALMA. Gatavs 2012. Izšķirtspēja 0,01 loka sekunde.
  • 36. Infrasarkanie un ultravioletie teleskopi Infrasarkakanā starojuma teleskopus izvieto kalnos, balonos vai kosmosā. Ultravioletā starojuma teleskopus – tikai kosmosā. Oriona zvaigznājs redzamajā gaismā. Oriona zvaigznājs infrasarkanajā diapazonā. Oriona zvaigznājs ultravioleta gaismā.
  • 37. Rentgenteleskopi Rentgenstarojumam ir liela caurspiedība, tā atstarošanos panākt grūti. Lai iegūtu kosmisko objektu rentgenattēlus, izmanto atstarošanos nelielā leņķī no metāla virsmas. Rentgenteleskops kosmosā
  • 38. Gamma teleskopi Gamma teleskopus var izmantot tikai kosmosā, jo šo starojumu aiztur Zemes atmosfēra. Tie maz līdzinās tradicionāliem teleskopiem, tajos izmanto dažādus kodolfizikas instrumentus. Augšā – gamma teleskopa CGRO izskats un shēma.
  • 39. Visuma izpēte Latvijā • Frīdrihs Canders (1887-1933) – Izgudrojis reaktīvo dzinēju, kas darbojās ar sašķidrinātu skābekli un benzīnu – radījis kosmisko lidojumu teoriju http://www.rtu.lv/lv/universitate/atzinibas-un-ap http://www.vatp.lv/sites/default/files/kosmosa_nozare_latvija_vesturiskie_sasniegumi_2009.pdf
  • 40. Visuma izpēte Latvijā • Latvijas kosmonauti: – Aleksandrs Kaleri (1956) – studējis Maskavā, bortinženieris, piedalījies 5 misijās – Anatolijs Solovjovs (1948) – studējis Rīgā, ekipāžas komandieris, rekordists darbā atklātā kosmosā (82 h 21 m) https://lv.wikipedia.org/wiki/Ale http://topalbums.me/search/a
  • 41. Kosmosa izpēte ikdienas dzīvē • Autiņbiksītes • Dūmu detektori • Atmiņas putas (spilveni, matrači) • Briļļu pretskrāpējumu pārklājums • Ūdens filtri • Satelīttelevīzija • Datori, mobilie telefoni • Internets • .........................
  • 43. Sasniedzamie rezultāti • Analizē Visuma izpētes vēsturi un nākotnes perspektīvas. • Apkopo un prezentē informāciju par Latvijas zinātnieku ieguldījumu Visuma izpētē. • Klasificē Nobela prēmijas laureātu pētījumu virzienus fizikā un analizē fizikas atklājumu nozīmi sabiedrības attīstībā. • Izprot citu dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju nozīmi fizikas attīstībā un novērtē fizikas sasniegumu ietekmi uz citu dabaszinātņu un informācijas tehnoloģiju attīstību.
  • 44. Papildus informācijas avoti: • http://profizgl.lu.lv/course/view.php?id=4 - MEGAPASAULES (kosmosa) FIZIKA (Ilgonis Vilks) • http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/zinamais-nezinamaja/tel • http://www.lu.lv/zvd/2011/vasara/devums/
  • 45. Āѱ?

Editor's Notes

  • #11: Galileo Galileja teleskops nav saglabājies, bet jau drīz oriģinālam sekojušas šī teleskopa replikas. Vienu no šādām replikām var apskatīt un izmēģināt arī Latvijas Universitātes Fridriha Candera kosmosa izpētes muzejā. Tas ir aptuveni pusmetru garš un nemaz ne tik viegli regulējams, taču vēl grūtāk pirms četriem gadsimtiem bija panākt, lai citi zinātnieki notic teleskopa spējām.
  • #16: pierādīja, ka Zemes objektu un debesu ķermeņu kustību ietekmē vieni un tie paši dabas likumi, demonstrējot sakarību starp Keplera planētu kustības likumiem un viņa izveidoto gravitācijas teoriju, tādējādi iznīcot pēdējās šaubas par heliocentrismu un uzsākot zinātnisko revolūciju.
  • #17: Gregory (1663), then Cassegrain (1672) designed telescopes using only mirrors that today bear their name:but the technology of their time not able to construct them. (They required cutting a hole in the center of the mirror.) Newton (1668) was the first to construct a telescope using mirrors that actually could be used.
  • #19: Stīvens Hokings aktīvi piedalās zinātniskajā un sabiedriskajā dzīvē, lai arī ir smagi slims — viņam ir motoro neironu slimība amiotrofā laterālā skleroze, ko viņam diagnosticēja 21 gada vecumā. Ārsti apgalvoja, ka viņš nenodzīvošot vairāk kā pāris gadu. Hokingam ir izdevies izdzīvot daudz ilgāk, lai arī, slimībai progresējot, viņš ir zaudējis spēju runāt (pēc traheotomijas) un gandrīz nespēj pakustēties. Viņš pārvietojas un "runā" ar īpaša ar datoru aprīkota braucamkrēsla palīdzību. Hokings bijis precējies divreiz (pirmo reizi īsi pirms savas diagnozes, otrreiz 1995. gadā), un viņam no pirmās laulības ir trīs bērni. Plašākai publikai Hokings ir zināms kā populārzinātnisku grāmatu autors. No tam visslavenākā ir "Īsi par laika vēsturi", kas izdota arī latviski. Latviski 2003. gadā izdots arī viņa darbs "Visums rieksta čaumalā". 2002. gadā latviski izdota Kitijas Fērgusones grāmata par Hokinga dzīvi — "Stīvens Hokings: mērķis — teorija par visu". Hokings popkultūrā pazīstams kā ģēnijs, kurš daudz sasniedzis par spīti fiziskām problēmām. Viņš parādījies tādos seriālos kā "Zvaigžņu ceļš", "Simpsoni", kā arī piedalījies Pink Floyd dziesmas Keep Talking ierakstā. 2014.gadā iznākusi filma "Teorija par visu", kurā atveidotas Stīvena V. Hokingsa dzīves ainas.
  • #20: Nobela prēmija  ir ikgadēja starptautiska balva, ko piešķir cilvēkiem, kas ir veikuši izcilus pētījumus, atklājumus. Zviedru rūpnieks un dinamīta izgudrotājs Alfrēds Nobels paredzēja šīs prēmijas savā testamentā. Viņš bija šokēts par dinamīta, sava izgudrojuma, izmantošanu postošiem nolūkiem un vēlējās, lai šīs prēmijas pasniegtu cilvēkiem, kuri ir labi kalpojuši cilvēcei. Kopš 1901. gada tiek pasniegtas Nobela prēmijas fizikā, ķīmijā, fizioloģijā vai medicīnā, literatūrā un miera veicināšanā. Papildus šīm Nobela testamentā norādītajām balvām, 1968. gadā Zviedrijas Riksbanka nodibināja balvu ekonomikas zinātnes jomā, kas kopš 1969. gada tiek pasniegta reizē ar Nobela dibinātajām balvām. Nobela miera prēmiju katru gadu pasniedz Norvēģijas galvaspilsētā Oslo, bet pārējo nomināciju Nobela prēmijas pasniedz Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Nobela prēmija visās kategorijās tiek uzskatīta par visprestižāko balvu.[2] Karaliskajā Zviedrijas zinātņu akadēmijā ik gadu tiek nolemts, kam piešķirt Nobela prēmiju fizikā, ķīmijā un ekonomikā/ Katrs Nobela prēmijas laureāts saņem zelta medaļu, diplomu un naudas summu, kuras lielumu katru gadu nosaka Nobela komiteja, saskaņā ar ekonomisko situāciju. Piemēram, 2011. gadā Nobela prēmija katrā nominācijā bija 10 miljoni Zviedrijas kronu, bet 2012. gadā tās samazinājās uz 8 miljoniem kronu (kas aptuveni pēc vērtības līdzinās pirmajām Nobela prēmijām 1901. gadā, kad tās bija 150 782 kronas).[3]
  • #41: http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/sii-diena-vesture/13.-maijs.-jurmala-piedzima-kosmonauts-aleksandrs-kaleri.a51986/