�ݺ�ߣ

Editor's Notes

• #2: Te nerunāšu par matemātikas priekšmeta mācīšanu, bet par darbu, kuru var veikt matemātikas stundā bērnu vērtīborientācijas labā. Šobrīd ir vairāki priekšstati par skolēnu vērtīborietācijas veidošanas procesu. Te centīšos atainot tādu, kuru, manuprāt, varētu raksturot ar vārdu kopu «ilgtspējīga izglītība».
• #3: Par diskusijas tēmu esmu izvēlējies tādu vispārcilvēcisku vērtību kā «brīvību», jo domāju, ka tā ir viena no svarīgākām kategorijām izglītībā. Ja darba gaitā jums radīsies cita aktualitāte, tad varam šo tēmu mainīt.
• #4: Izglītība – kaut kas tāds, kuras vektora sākums meklējams ārpus indivīda (kultūra, vēsture, zināšanas, tradīcijas) – personības veidošana atbilstoši tai videi, kurā indivīds ir ienācis. Vērtīborientācija. Ir grūti nodalīt tās vērtības, kuras cilvēks par savām ir atzinis socializējoties, kulturalizējoties no tām, kuras Dievs ir ielicis, kā individuālās būtības izteicējas.
• #5: Veseluma filosofijā šobrīd mūs visvairāk interesē tie aspekti, kuri ir saistāmi ar pedagoģiju. (tajā pat laikā no Veseluma idejas raugoties – vai ir kaut kas tāds, kas ar to nesaistītos?) Esmu pārliecināts, ka zemo skolēnu vērtību orientāciju nosaka meli, kas ir visapkārt; Es smēķēju un lietoju alkoholu – bērnam stāstu cik tas kaitīgi, netikumiski; Mani neinteresē tas, ko vēlas bērns, jo mēs kalpojam sabiedrības interesēm – es faktiski izrādu necieņu pret indivīdu , bet mācu , cik svarīgi ir otru (arī mani) cienīt . Es diktēju savus noteikumus (tas nekas, ka tie ir normatīvo dokumentu nosacītas), bet mācu sadarbība ( esmu faktiski liekulis, bet mācu tikumību ) Tanī pat laikā izliekos (liekuļoju) neredzam sabiedrības intereses uzturēt vardarbību, izvirtību, būt aklam patērētājam, būt mankurtam. Ko šādā situācijā var izdarīt skolotājs – atmest smēķēšanu … , saskatīt sabiedrības piedāvātā bezjēdziskumu un atklāti uz to norādīt… sadarboties, lai veidotu jaunu nākotni, stimulēt savos audzēkņos Brīvības alkas.
• #6: Vieno no paradigmām, ar kuru jau skola sadala sabiedrību divās lielās daļās, ir pamatota atziņā par talantīgiem un netalantīgiem bērniem. Skola dara visu, lai šo atšķirību izceltu (tam ir izveidota īpaša balvu un sodu sistēma). Vieni, un tā ir lielākā daļa, tiek norakstīti netalantīgos – tukšas ir runas par pašapziņas celšanas nozīmīgumu?!
• #7: Nemaz nepieskarsimies tiem iemesliem ārējai motivācijai, kuru rada vecāku, skolotāju, sabiedrības balvas – sodu sodu stimulu sistēma. Te pieminētie varianti beigu beigās domāti ārējai motivēšanai, lai gan saskaņoti ar indivīda īpašībām, tātad īpaši izsmalcināts veids, kā piedabūt pie sabiedrības vajadzību pildīšanas. Ārēji motivētai vērtīborientācijai pamatā ir situatīvas vērtības – mainoties apstākļiem vērtīborientācija var mainīties. Tas gan nenozīmē, ka jāatmet ārējā motivācija, tā var noderēt situācijas līdzsvarošanai, kaut vai kādā laika posmā. nostiprinot mācību saikni ar dzīvi, praksi, iekļaujot matemātikas uzdevumos tekstus par darbu, profesijām, sportu, vēsturi, matemātikas vēsturi, ekonomiku, militāri-patriotiskās tēmas. atklāt matemātikas elementu skaistumu (simetrija, koordinātu plakne, paralēlā pārnese, simetriskas sistēmas, funkcijas, grafiki), skaitļu un formu harmoniju. matemātikas humanitarizācija - saite starp matemātiku un humanitāro kultūru. „ mācību dabiskošana” -saprotot ar to indivīda dabai atbilstīgu mācību diferenciāciju. Vērtībizglītībā mēs ne reti cīnāmies ar sekām, „trenējot” prātu pareizai rīcībai . Ilgtspējīga pareiza rīcība , acīmredzot, ir panākama tikai tad, ja tās pamatā ir iekšējas dabas motivācija.
• #8: Sinenerģētika - mācību procesam „esot uz viļņa” ar skolēna personību, ar nelielu piepūli var panākat milzīgu efektu. Rezonanse ļauj realizēt pāreju uz jaunām zināšanu un uzvedības modificētām struktūrām. Nosakot pats savu evolūcijas ceļu, cilvēks orientējas uz sev personīgo, uz savām vērtībām . Šādā situācijā skolotājs ir nevis zināšanu devējs, bet tādu apstākļu radītājs, kas ļauj aktīvi un produktīvi strādāt. Skolotājam kopdarbā jāiemācās ieraudzīt skolniekā apslēpto, saprast to. Pētījumi sinenerģētikā konceptuāli saskan ar Maslou ( Maslow, 1968) „pašaktualizācijas” ideju kā cilvēka dzīves jēgu. Neviens ārējs spēks nav salīdzināms ar to spēku, kas ir cilvēkā ielikts instinktu līmenī. Nomācot pašaktualizācijas instinktu tiek nomākta cilvēka dzīvē vitāli svarīgā nepieciešamība pašizteikties savas, personīgi ļoti svarīgas dzīves jēgas ietvaros. Šādos gadījumos mēs nevaram sagaidīt iekšēji motivētu mācīšanos. Kā norāda Maslou, tikai pašorganizējoties ir iespējams atklāt savus potenciālus un mērķtiecīgi, racionāli likt tos lietā.
• #9: Ne tā «misija», kuru kā skolotājam nodefinējusi sabiedrība, bet tā, kurai es esmu nācis uz Zemes. Vai es necenšos mācīt bērniem to, kam pats neticu, dzīvot tā, kā pats nedzīvoju? Vai es dzīvoju atbilstoši tām vērtībām, kuras paužu? Mainiet sevi pat tad, ja neesiet aicināts skolotājs (Bērnu un nākotnes vārdā) – jūs esat skolotājs apstākļu sagadīšanās, vai kādu citu iemeslu dēļ. Ja nesāksim ar šo uzdevumu, ir sagaidāms, ka bērns turpinās «spēlēt situāciju» teātri – tas ir sliktākā gadījumā. Labākā – viņš būs sabiedrībai «neērtais». Nekad nav par vēlu – jūs varat sadarbībā ar bērniem, tiem līdzi tapt par brīvu cilvēku, par cilvēku kurš apzinās savus uzdevumus un kuram piemīt visas tās īpašības, kuras nepieciešamas, lai to realizētu. Pati svarīgākās no tām varētu būt: gatavam dzīvot dzīvi atbilstoši savai iekšējai motivācijai, kas rosināta dzīves jēgā; gatavam mīlēt to, ko dara; gatavam ticēt sev – jāattīsta iekšējs spēks, lai pārvarētu šķēršļus; gatavam pieļaut neskaidrības; gatavam „aizkavētam iepriecinājumam” gatavam neieslīgt kārdinājumos atiet, nedarīt - būt neatlaidīgam; gatavam būt drosmīgam; gatavam riskēt un uzņemties atbildību
• #10: Neanalizēsim,kas ir dzīves jēga – pieņemsim, ka tas visiem klātesošiem ir skaidrs. Te var pastāstīt par pētījumiem, kuri veikti tautskolā.
• #12: Jaunrade (kreativitāte) Radošums, saka Sternbergs, nav attiecināms tikai uz Pikaso, Darvinu, Hemingveju, tas ir kaut kas tāds, kas var katram piederēt. Radošums prasa nolīdzsvarot trīs spējas: ideju ģenerēšanu, spēju analizēt idejas (tās var būt gan labas, gan sliktas) un spēju praktiski realizēt. Gudrība Gudrība nav saistāma ar patmīlīgiem mērķiem, šaurām interesēm. Gudrība nozīmē dzīvot veselumā. Gudrība nozīmē līdzsvarot trīs veida intereses; Iekšpersonālās; Starppersonālās un Ārpuspersonālās (sabiedrība, kopiena, valsts, Dievs). Gudrība ir saistāma ar cenšanos kopīgam labumam. Gudrība nozīmē līdzsvarot trīs darbības iespējas: Pielāgot sevi videi; Savas vides veidošanu un Vides izvēles iespēju.
• #13: pārvarēt šķēršļus; būt neatlaidīgam; gatavam pieļaut neskaidrības; gatavam ticēt sev – jāattīsta iekšējs spēks (sabiedrība var nesaprast, nepieņemt); gatavam mīlēt to, ko dara; gatavam dzīvot dzīvi atbilstoši savai iekšējai motivācijai, kas rosināta dzīves mērķī (jēgā) un ne karjeras dēļ, prestiža dēļ, naudas dēļ, „mīļā miera dēļ” – tā vēlas vecāki, skolotāji, sabiedrība, slinkuma dēļ un tamlīdzīgi; gatavam „aizkavētam iepriecinājumam” t.i., saņemt sava darbā gūtu iepriecinājumu tikai pēc garāka vai īsāka laika (ne reti tikai pēc smaga un ilgstoša darba) – neieslīgt kārdinājumos atiet, nedarīt; gatavam būt drosmīgam – tās trūkums var būt izšķirošs; gatavam riskēt un uzņemties atbildību
• #14: Sevis pētniecībai bērnam ir nepieciešama kopiena (ģimene, saime, skola …) Kopienas dzīves veids: sociālo attiecību skola, sevis atrašana un daudzu augstāk piemīnēto īpašību attīstīšanas vieta caur sadzīvi , kalpošanu, darbu utt; Skolas, klases kopšana, palīdzība virtuvē, darbs «skolas lauciņos» kopīgam patēriņam nepieciešamā audzēšana, skolas apkārtnes kopšanā, savstarpējā palīdzībā (talkas) skolnieku mājās, saimniecībās, darbs skolas darbnīcās skolas vides uzturēšanai un tas viss ar vecāku piedalīšanos ikdienas skolu dzīvē – respektīvi jāpanāk kā skola nav nekais cits kā ģimene tikai paplašinātā nozīmē. Ir lietas, ar kurām skola kā kopiena atšķiras no citām, savs iekšējais skolas gars, patriotisms, lepnums savstarpējais draudzīgums (visos līmeņos)
• #15: Brīvība ir viena no vispārcilvēciskām vērtībām – nerealizējot to praktiski (tikai runājot) vērtībradošai videi ir tukšs skanējums – nevar iemācīt otram to, ko pats nerealizē. Neievērojot to, mācībvide, faktiski, ir necieņas, vardarbības veicinoša. Bērnos veidojas tāda vērtīborientācija, kurā tiek atzīta iespēja vārdu un darbu neatbilstībai, necieņai, nihilismam. Mūsdienu sabiedrību, nosacīti var nosaukt par visatļautības sabiedrību. “Visatļautība” tie nosaukta par demokrātiju, pilsoņu tiesībām un par brīvību. Visatļautība nav brīvība, tieši otrādi – tā ir īpaša verdzības forma un nekādā veidā nav saistāma ar atbildību. jālietoti vardarbīgi līdzekļi Skolā jāatbrīvojas no visa kam ir formāls raksturs. Tas nozīmē, ka mācībprocesā visi nevar tikt „pavilkti zem vienas svītras„...Nav pieņemama testveidīga zināšanu izvērtēšana...Nav pieņemama darba izvērtēšana ar atzīmēm – tā jānomaina ar kvalitatīviem spriedumiem. Nav pieņemamas daudzas metodiskās inovācijas, kuru mērķis, apejot bērna gribu un apziņu, pēc iespējas ātrāk un labāk apgūt Brīvība nepieciešama arī skolotājam. Gorelikova (2005, 132.Lpp.) Raksta: „... brīvība, kā radošas darbības telpa, ir nepieciešama vispirms skolotājam. Lai skolotāja talantīgums kļūtu par mācību procesa faktoru, nepieciešama brīvība”. Nebrīvs skolotājs nevar atklāt savu iekšējo pasauli. Gorelikova apgalvo, ka tieši skolotāja iekšējā pasaule ir viens no galvenajiem veidojošiem spēkiem mācību- audzināšanas procesā. Un jāpiekrīt, ka stingrās, formalizētās mācību sistēmās, šis spēks paliek neiedarbināts.
• #17: Tas, cik ilgi bērns spēj koncentrēties darbam, ir atkarīgs no daudziem faktoriem: vides, noskaņojuma, intereses, noguruma, vecuma utt. – pieredze rāda, ka bērniem var uzticēties noteikt stundas garumu, mazākie nereti grib atpūtu jau pēc 20 minūtēm; „iekarsuši” kādā nodarbē tie nepamana, ka aizskrējušas jau 50 minūtes. Stingro laika robežu noņemšana noņem spriedzi - tūlīt būs zvans. Pāreja uz nākamo nodarbību norit pakāpeniski – bieži jaunā nodarbība sākas tikai ar tiem bērniem, kurus iepriekšējās nodarbības skolotājs ir atlaidis, kuri ir atpūtušies – rodas iespēja individuālai sarunai. Ja bērns ir „iededzies” kādā darbā, to nepārtrauc „nelaikā” ieskanējies skolas zvans – svarīgi pabeigt iesākto. Pabeigtais darbs rada piepildījuma prieka izjūtu, apmierinātību un nostiprina iekšējo motivāciju darbam. Laika robežu noņemšana mācību priekšmeta programmas apgūšanai, ļauj bez panikas (miers, nevardarbība) turpināt mācības pat pēc ilgstošas slimošanas. Ja gadās, ka bērns nav izpildījis mājas darbus, ar nepatiku nav jānāk uz skolu, jo nepaveikto paveiks skolā – nepaliks neapgūta, nesaprasta viela. Un otrādi, bērnam nav jāgarlaikojas, jo, ja viņa spējas ir lielākas, viņa virzība vai nu var būt ātrāka, vai dziļāka. Laika limita noņemšana nerada stresu (miers) arī skolotājam – nokavēšu stundu; nepaspēšu izņemt vielu; jau decembris un tamlīdzīgi.
• #18: Lai realizētu šāda pašregulējoša mācību darba rezultātu fiksēšanu tautskolā ir ieviesta ieskaišu sistēma. Bērniem ir ieskaišu grāmatiņas trim mācību gadiem.
• #20: Tas dod iespēju kā bērniem tā vecākiem gūt labu priekšstatu par jau apgūto un redzēt to, kas vēl apgūstams. Katram mācību priekšmetam paredzētas vairākas ailes atsevišķu tēmu ieskaitīšanai. Ieskaišu sistēma neietver sevī ideju par palikšanu uz otru gadu, tā ļauj nenokārtotās ieskaites nokārtot tad, kad bērns tām ir gatavs, vienlaicīgi ejot ātrāk uz priekšu tajos mācību priekšmetos, kuri padodas labāk.
• #21: Individuālā programma un darba plānojums
• #22: Vērtēšana. Jau pieskāros sistēmai, kur veicina skolēnu sadalīšanos spējīgos un nespējīgos. Derīgos un nederīgajos. Slaistos un censoņos, Sliņķos un čaklajos. Vieni brauc uz olimpiādēm, bet citi noskatās un domā par savu stulbību.
• #23: Tas, pirmkārt, ļauj aktivizēt ļoti svarīgu komponenti bērnā - tieksmi būt pieaugušākam , tiekties būt tādam, kāds ir vecākais biedrs, skolotājs un , otrkārt, tiek panākta vide ar augstu grupas apziņas līmeni . Darbs saimēs rada draudzīgu un sirsnīgu gaisotni, veicina sadarbību . Viena no stratēģijām iezīmējās, kā mācībvielas patstāvīga apguve, ar nepieciešamību pašam apdomāt izlasīto, analizēt, pārcelt zināšanas uz problēmu risināšanu. Bērns tiek rosināts domāt, pašam uzkrāt pieredzi, izdarīt izvēli un justies atbildīgam par to, ko pats izvēlējies . Ir jāatrod paņēmieni, jāattīsta metodes, un nevis jāliek slikta atzīme - jāstrādā tik ilgi, cik katram tas ir nepieciešams. Mācību procesus stimulē iespēja kļūt par „skolotāja palīgu” Tā visos gadījumos bērnam ļauj dziļāk apzināties savu varēšanu, raisot prieku par to, Bērni katru dienu tiek ielikti situācijās ar kurām patstāvīgi jātiek galā. Cenšos visās stundās respektēt otra brīvību (attiecības ar skolēnu – saskaņotība, līdztiesīgu partneru attiecību veidošana) , aizstāvēt savu brīvību un nepazaudēt drosmi riskēt Veidoju pilnīgas uzticēšanās gaisotni t.i., uzticos pašam izvēlēties mācību tempu, vielu, uzdevumus. Tas bērnos rosina atbildības sajūtas rašanos – es taču pats uzņēmos! Cenšos nodrošināt prieku par sasniegto – tas veido individuālu pamatu turpmākam panākumam un ticību saviem spēkiem ;
• #24: Ļoti svarīgs matemātikas stundās ir skolēnu un skolotāju darbavietu izkārtojums t.i., tās ir telpiski izkārtotas aplī. Sēdēšana aplī palīdz nodrošināt komunikācijai labvēlīgus apstākļus: visi atrodas vienādās telpiskas pozīcijas t.i., neviens te nav priekšā vai aizmugurē - pirmajā vai otrajā plānā; līdztiesību; tiešu acu kontaktu; noņem barjeras; labi viens otru redzam, dzirdam. Tam ir ne tikai jau uzskaitītās priekšrocības, bet vēl arī tas, ka veidojas būtisks nosacījumus ergonomiskam skolotāja darbam. Ir, protams, arī savas raizes …
• #25: Te sākam praktiski parādīt dažas norises; Dziesmiņa aplī, svece vidū; Apsēžamies un izstāstu notikumu kārtību; Sēdēšana klusumā; Mājas darbu pārbaude, uzdošana Darbs pāros un ar mani Ļauju pašam noteikt apjomu un neatkarīgi no priekšrakstiem virzīties pa tēmu; Ļauju daļēji – kādu daļu uzdodu es, kādu daļu izvēlas pats skolnieks; Kāds cits bērns pārbauda un uzdod mājas darbus; Pastāstu kas tie par skolniekiem, ko katrs tur dara – viens ir pie manis, to atlaižu un tad stāstu par norisēm; Koncentrēšanās uz iekšējiem procesiem – sēžam atkal aplī plāna vidū un koncentrējam savas domas uz iekšējiem procesiem; Ja iznāk tad savas apziņas meklējums; Sarkano mapīšu laiks . Kas tās par mapītēm? Šodien dzīves koks – augsne. Es skaidroju , ar ko saprotama augsne; beidzot palūdzu katram pastāstīt par augsni; + un – lapa – skaidroj u, kas tā tāda un priekš kam; Sava dzīves sapņa apcerēšana – kas tas ir un ko tas nozīmē . Ar to stunda ir pabeigta. Bērni paliek savās vietās un es turpinu sarunu. Diskusija.