F 10 24_energija_un_darbs
•Download as PPT, PDF•
1 like•1,427 views
EnerÄ£ija un darbs. DažÄdu spÄ“ku darbs. KinÄ“tiskÄ un potenciÄlÄ enerÄ£ija.
![Darbs = spēks x ceļš
Darba aprÄ“Ä·inÄÅ¡ana
A = Fs
A – mehÄniskais darbs;
F – spÄ“ks, kas pielikts Ä·ermenim kustÄ«bas virzienÄ;
s – Ä·ermeņa noietais ceļš pieliktÄ spÄ“ka iedarbÄ«bÄ.
[A] = 1N *1m = 1Nm = 1 J
Džouls (simbols J, arī saukts par ņūtonmetru vai
vatsekundi) ir darba, enerģijas un siltuma daudzuma
mērvienība SI.
TÄ ir Å¡Ädi nosaukta par godu angļu fiziÄ·im Džeimsam Preskotam
Džoulam (1818-1889).](https://image.slidesharecdn.com/f1024energijaundarbs-141104031157-conversion-gate02/85/F-10-24_energija_un_darbs-7-320.jpg)
More Related Content
What's hot (20)
Viewers also liked (20)
More from Daina Birkenbauma (20)
F 10 24_energija_un_darbs
- 1. PuÄ·Ä«tis MG: 74-77., Pr.D: 61-64.; Å ilters: 118-127.; UZDK: 62-76.
- 2. LiteratÅ«ra Å ilters E., Reguts V., CÄbelis A. Fizika 10. klasei. 118-127. lpp. PuÄ·Ä«tis P. Fizika 10. klasei 74-77. lpp.
- 3. ï‚—Fiziskais darbs (dÄrza uzrakÅ¡ana) ï‚—GarÄ«gais darbs (mÄcÄ«Å¡anÄs) ï‚—RadoÅ¡ais darbs (mÄkslinieku un zinÄtnieku darbs) “Darbs†ikdienÄ:
- 4. ï‚—MehÄniskais darbs – Ä·ermeņu pÄrvietoÅ¡ana citu Ä·ermeņu iedarbÄ«bÄ. “Darbs†fizikÄ: •Atverot logu; •Ar Ämuru dÄ“lÄ« iedzenot naglu; •Ar zÄÄ£i pÄrzÄģējot koku u.c.
- 5. ï‚—Uz Ä·ermeni jÄdarbojas spÄ“kam; Ķermenim jÄpÄrvietojas pieliktÄ spÄ“ka virzienÄ. Lai tiktu veikts mehÄniskais darbs: „Atbalsts vispÄrÄ“jÄs izglÄ«tÄ«bas pedagogu nodroÅ¡inÄÅ¡anai prioritÄrajos mÄcÄ«bu priekÅ¡metos†Vien. Nr. 2008/0001/1DP/1.2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002
- 6. Ķermeni pÄrvieto un veic darbu spÄ“ks, kas darbojas Ä·ermeņa kustÄ«bas virzienÄ.
- 7. Darbs = spÄ“ks x ceļš Darba aprÄ“Ä·inÄÅ¡ana A = Fs A – mehÄniskais darbs; F – spÄ“ks, kas pielikts Ä·ermenim kustÄ«bas virzienÄ; s – Ä·ermeņa noietais ceļš pieliktÄ spÄ“ka iedarbÄ«bÄ. [A] = 1N *1m = 1Nm = 1 J Džouls (simbols J, arÄ« saukts par ņūtonmetru vai vatsekundi) ir darba, enerÄ£ijas un siltuma daudzuma mÄ“rvienÄ«ba SI. TÄ ir Å¡Ädi nosaukta par godu angļu fiziÄ·im Džeimsam Preskotam Džoulam (1818-1889).
- 8. 1 kJ (kilodžouls) = 1000J = 103 J  1MJ (megadžouls) = 1000 kJ=1 000 000J= 106 J Praksē izmanto arī citas mērvienības:
- 9. Grafiskais paņēmiens darba aprÄ“Ä·inÄÅ¡anai, ja spÄ“ks ir nemainÄ«gs http://www.science-animations.com/support-files/work.swf http://www.science-animations.com/support-files/work.swf
- 10. Nepieciešamo spēku darba veikšanai ietekmē leņķis
- 12. VilcÄ“jspÄ“ka darbs ï‚—Ja vilcÄ“jspÄ“ks vÄ“rsts kustÄ«bas virzienÄ, tad leņķis α=0o , un vilcÄ“jspÄ“ka darbu aprÄ“Ä·ina A = Fs ï‚—Ja vilcÄ“jspÄ“ks vÄ“rsts leņķī α attiecÄ«bÄ pret pÄrvietojumu s, tad vilcÄ“jspÄ“ka darbu aprÄ“Ä·ina A = Fscos α
- 14. KinÄ“tiskÄ enerÄ£ija ï‚—EnerÄ£iju, kas piemÄ«t Ä·ermenim tÄ kustÄ«bas dēļ, sauc par kinÄ“tisko enerÄ£iju. Ķermenim, kura masa m un kas pÄrvietojas ar Ätrumu v, kinÄ“tisko enerÄ£iju aprÄ“Ä·ina, izmantojot formulu 2 2 mv EW kk ==
- 15. RezultÄ“joÅ¡Ä spÄ“ka darbs ï‚—RezultÄ“joÅ¡Ä spÄ“ka padarÄ«tais darbs ir vienÄds ar Ä·ermeņa kinÄ“tiskÄs enerÄ£ijas izmaiņu 22 22 omvmv A −=
- 16. Berzes spÄ“ka darbs ï‚—Berzes spÄ“ka darbs ir vienÄds ar Ä·ermeņa kinÄ“tiskÄs enerÄ£ijas izmaiņu. ï‚—Berzes spÄ“ka darbs samazina kinÄ“tisko enerÄ£iju. ï‚—PÄrvarot berzes spÄ“ka darbu, kinÄ“tiskÄ enerÄ£ija pÄrvÄ“rÅ¡as siltuma enerÄ£ijÄ. ï‚—IzdalÄ«tais siltuma daudzums Q ir vienÄds ar berzes spÄ“ka veikto darbu A 2 2 0mv AQ −==
- 17. ElastÄ«bas spÄ“ka darbs ï‚—Ja Ä·ermeni, kura masa ir m, piestiprina atsperei ar stinguma koeficientu k un pavelk pa labi, atspere izstiepjas un iedarbojas uz Ä·ermeni ar elastÄ«bas spÄ“ku F. ï‚—Ja Ä·ermeni palaiž vaļÄ, tas pÄrvietojas pa kreisi, veicot attÄlumu Δ x, iegÅ«st maksimÄlo Ätrumu v
- 18. ElastÄ«bas spÄ“ka darbs ï‚—ElastÄ«bas spÄ“ks veic darbu A = Fvid Δx ï‚—SpÄ“ku aprÄ“Ä·ina F = k Δx ï‚—ElastÄ«bas spÄ“ka darbs ï‚—ElastÄ«bas spÄ“ka darbs ir vienÄds ar Ä·ermeņa iegÅ«to kinÄ“tisko enerÄ£iju. 2 )( 2 xk A ∆ =
- 19. Smaguma spÄ“ka darbs ï‚—Ja bumbiņu paceļ augstumÄ h un palaiž vaļÄ, smaguma spÄ“ks Fsm pÄrvieto lodÄ«ti par atÄlumu h un veic darbu A = Fsmh = mgh ï‚—Ja bumbiņa brÄ«vi krÄ«t, smaguma spÄ“ka padarÄ«tais darbs ir vienÄds ar bumbiņas iegÅ«to kinÄ“tisko enerÄ£iju mg h 2 2 mv A =
- 20. PotenciÄlÄ enerÄ£ija ï‚—Smaguma spÄ“ka darbs ir atkarÄ«gs no augstuma h. ï‚—Bumbiņas stÄvokļa raksturoÅ¡anai var izmantot potenciÄlo enerÄ£iju Ep = Wp = mgh ï‚—Smaguma spÄ“ka darbs ir vienÄds ar bumbiņas potenciÄlÄs enerÄ£ijas izmaiņu.
- 28. Ķermeņa pilnÄ enerÄ£ija Ķermenim reizÄ“ var bÅ«t gan kinÄ“tiskÄ, gan potenciÄlÄ enerÄ£ija, lÄ«dz ar to Ä·ermeņa stÄvokli var raksturot, ja izmanto abus Å¡os enerÄ£ijas veidus. ï‚—PotenciÄlÄs un kinÄ“tiskÄs enerÄ£ijas summu sauc par pilno mehÄnisko enerÄ£iju
- 29. 1. Automobilis, kura masa ir 1200 kg, pÄrvietojas ar Ätrumu 20 m/s. A. Cik liels darbs jÄveic bremzÄ“joÅ¡ajam spÄ“kam, lai automobili apstÄdinÄtu? Uzdevums: m= 1200kg v= 20 m/s A - ? A= 1200 * 202 /2 = 240000 J= 240 kJ2 2 mv A =
- 30. 1. Automobilis, kura masa ir 1200 kg, pÄrvietojas ar Ätrumu 20 m/s. B. Cik liels bremzÄ“joÅ¡ais spÄ“ks darbojas uz automobili, ja bremzÄ“Å¡anas paÄtrinÄjums ir 4 m/s2 ? Uzdevums: m= 1200 kg v= 20 m/s A= 240000 J a = 4 m/s2 Fb - ? Fb= 1200 * 4= 4800 NFb = ma
- 31. 1. Automobilis, kura masa ir 1200 kg, pÄrvietojas ar Ätrumu 20 m/s. C. Cik lielu attÄlumu automobilis veic bremzÄ“Å¡anas laikÄ? Uzdevums: m= 1200 kg v= 20 m/s A= 240000 J a = 4 m/s2 Fb= 4800 N s - ? s = 240000 / 4800 = 50 mA = Fb s s = A/Fb
- 32. 1. Automobilis, kura masa ir 1200 kg, pÄrvietojas ar Ätrumu 20 m/s. D. Cik ilgi notika automobiļa bremzÄ“Å¡anas kustÄ«ba? Uzdevums: m= 1200 kg v= 20 m/s A= 240000 J a = 4 m/s2 Fb= 4800 N s = 50 m t - ? t = 20 / 4 = 5 sv = at t = v/a
- 33. 3. Cik liels darbs jÄveic, lai 10 sekundÄ“s vienmÄ“rÄ«gi ar Ätrumu 30 m/min paceltu Ä·ermeni, kura masa 200 kg. Uzdevums: t= 10s m= 200kg v= 30 m/min= 0,5 m/s g= 10 m/s2 A - ? A = Fs F =Fsm=mg s=vt A = mgvt A= 200*10*0,5*10 = = 10000J = 10 kJ
- 34. 4. GumijlÄ“cejs, kura masa ir 60 kg, no miera stÄvokļa krÄ«t no 30 m augstuma. KÄda ir gumijlÄ“cÄ“ja potenciÄlÄ enerÄ£ija kritiena sÄkumÄ (v=0 m/s)? Uzdevums: m= 60 kg h = 30 m g= 10 m/s2 Wp - ? Wp = mgh Wp = 60 * 10 * 30 = 18000 J
- 35. 5. LodÄ«te, kuras masa ir 0,1 kg, no stÄvokļa 1 sÄk brÄ«vi krist vertikÄli lejup. AttÄ“lÄ mÄ“rogs ir 1 rÅ«tiņa – 0,1 m. PotenciÄlÄs enerÄ£ijas atskaites lÄ«menis ir apakÅ¡Ä“jÄs rÅ«tiņas apakÅ¡Ä“jÄ mala. A. Nosaki lodÄ«tes potenciÄlo enerÄ£iju stÄvoklÄ« 1! Uzdevums: m= 0,1 kg h = 2 m g= 10 m/s2 Wp - ? Wp = mgh Wp = 0,1 * 10 * 2 = 2 J
- 36. 5. LodÄ«te, kuras masa ir 0,1 kg, no stÄvokļa 1 sÄk brÄ«vi krist vertikÄli lejup. AttÄ“lÄ mÄ“rogs ir 1 rÅ«tiņa – 0,1 m. PotenciÄlÄs enerÄ£ijas atskaites lÄ«menis ir apakÅ¡Ä“jÄs rÅ«tiņas apakÅ¡Ä“jÄ mala. B. Nosaki kinÄ“tisko enerÄ£iju brÄ«dÄ«, kad lodÄ«te triecas pret virsmu! Uzdevums: m= 0,1 kg h = 2 m g= 10 m/s2 Wp = 2 J Wk - ? Wk = Wp Wk = 2 J
- 37. MateriÄli papildus mÄcÄ«bÄm ï‚—PuÄ·Ä«tis P. Fizika 10. klasei. 74-77. lpp. ï‚—PuÄ·Ä«tis P. Fizika 10. klasei. Praktiskie darbi. –61-64. lpp. ï‚—Å ilters E., Reguts V., CÄbelis A. Fizika 10. klasei. 118-127.– lpp. ï‚—UZDK: DzÄ“rve U., Eidiņš I. Fizikas uzdevumu krÄjums 10. klasei. 62-76.lpp. InformÄcija internetÄ: ï‚— http://www.dzm.lu.lv/fiz/IT/F_10/default.aspx@tabid=3&id=286.html#navtop ï‚— https://www.fizmix.lv/lat/fiztemas/energija_un_impulss/energija/energija ï‚— http://www.uzdevumi.lv/ExerciseRun/PassExercise? resultId=14701863&parentType=VirtualSchool&parentId=586&fullscreen=0 ï‚— www.4vsk.jelgava.lv/skolotaji/aina_sadovnikova/Darbs_un_energija.pps InformÄcija krievu valodÄ: ï‚— http://interneturok.ru/ru/school/physics/10-klass/bzakony-sohraneniya-v- mehanikeb/mehanicheskaya-rabota-mownost-kineticheskaya-energiya-zakon-izmeneniya- kineticheskoj-energii ï‚— http://interneturok.ru/ru/school/physics/10-klass/bzakony-sohraneniya-v- mehanikeb/potencialnye-konservativnye-i-nepotencialnye-sily-potencialnaya-energiya