ܲԻšAleksejs Zavorinspediatrija. Izmantotie avoti:
Kreicberga I, Rezeberga D. “Dzemdniecība” Rīga 2009. 115.-125. lpp.
Plaster C http://people.umass.edu/mva/pdf/Neonatal_Reflexes_07.pdf Citēts: 25.10.2011. 19:15
Sviridova D. Lekcija: “Jaundzimušie: refleksi, gestācijas vecums, adaptācijas perioda norises”.
Gardovska D. “Mācību metodieskie materiāli pediatrijā. Modificētās slimības vēstures shēma MF studentiem”. Rīga 2005. 8-14. lpp.
Behrman RE “Nelson Textbook of pediatrics 17ed” Elsiever science (USA) 2004. 28 – 30 pp.
Cemented versus uncemented fixation in total hip replacementTunO pulciņšThe document discusses and compares cemented versus uncemented fixation techniques in total hip replacement (THR). Cemented fixation uses acrylic polymer to lock the bone and implant together, while uncemented implants have rough, porous coatings to allow bone ingrowth. Some advantages of cemented fixation are that it is more suitable for obese patients, has a better outcome for displastic hips, and is better for patients with osteoporosis. However, uncemented fixation has a lower revision rate within 10 years, a low risk of femoral loosening once stable fixation occurs, and does not commonly cause osteolysis. Both techniques have benefits depending on the individual patient's needs.
MULLER AO CLASSIFICATIONinks76This document provides an overview of the Müller AO Classification system for fractures of long bones. It describes the alphanumeric structure used to classify fractures according to location on the bone and fracture type. Fractures are classified based on their anatomical location, morphology (type), and the force that caused the fracture. The system divides long bones into three segments - proximal, diaphyseal, and distal. Fracture types are categorized as extra-articular, partial articular, or complete articular. Additional details on classifying diaphyseal and end segment fractures are also provided.
"Deniņu kaula lūzumi"Linda Veidere2015./2016.akad.gada 1.semestra LOR pulciņa 4.sēdes prezentācija ”Deniņu kaula lūzumi”. Darba autors Andris Džeriņš (RSU MF V kursa students)
3. I. Kaulu struktūras
• Tibia
Distālās epifīzes mediālā
pusē – malleolus
medialis ar facies
articularis malleolaris
• Fibula
Distālais gals
paresnināts, veido
malleolus lateralis ar
facies articularis
malleolaris
4. • Talus
Uz trochlea tali:
1. Facies superior
2. Facies malleolaris
lateralis
3. Facies malleolaris
medialis
5. Art. talocruralis
(pēdas un apakšstilba locītava)
• Facies articularis
malleolaris tibiae
et fibilae
• Facies articularis
inferior tibiae
• Trochlea tali 3
locītavvirsmas
6. II. Saišu struktūra
• Apņem locītavas somiņa
• Mediālā pusē lig.
mediale (deltoideum)
atsevišķi kūlīši
• Laterāli lig. talofibulare
anterius et posterius, lig.
calcaneofibulare
• Starp fibulu un tibiu–
lig. tibiofibulare inferior
ant. et post.
9. AP
Precīzas projekcijas
kritēriji:
Abu potīšu gali un
trochlea tali skaidri
redzami
Locītavas spraugas
augšējā un mediālā
daļa skaidri
deferencējama
Laterālā potīte
pārklājas ar tibia un
talus
10. ML
Precīzas projekcijas
kritēriji:
Mediālā potīte un fibulas
distālais gals pārklājas uz
trochlea tali
Visas talus daļas skaidri
redzamas
Tibiae distālās
metaepifīzes mugurējā
daļa nepārklājas uz fibulae
Calcaneum pilnībā
redzams
12. Danis-Weber klasifikācija
• 3 tipa lūzumi
• Apraksta:
Lūzuma cēloni
(piem., iekšēja
rotācija...),
Fibulas lūzuma
lokalizāciju (virs, zem
vai sindesmozes
līmenī),
Izskatu (slīps... un
mediālās potītes
iesaiste).
13. Lauge-Hansen klasifikācija
Balstīta uz “dabisku” ievainojumu secību.
Nozīme pēdas stāvoklim/pozīcijai bojājuma laikā un
deformējošā spēka virzienam.
14. AO klasifikācija
• A tips: Fībulas ūܳ zem sindesmozes( Infrasindesmozes)
A1—izolēts
A2—ar mediālās potītes lūzumu
A3—ar posteromediālu lūzumu
• B tips: Fībulas ūܳ sindesmozes līmenī (transsindesmozes)
B1—izolēts
B2—ar mediālu bojājumu (potīte vai lig.)
B3—ar mediālu bojājumu un tibias posterolaterālu lūzumu
• C tips: Fībulas ūܳ zem sindesmozes (Suprasindesmozes)
C1—vienkāršs fibulas diafīzes ūܳ
C2—sarežģīts/komplicēts fībulas diafīzes ūܳ
C3—fībulas proksimāls ūܳ
18. Ietekmējošie faktori:
• Mehānisms
• Hronicitāte
• Pacienta vecums
• Kaulu kvalitāte
• Pēdas stāvoklis/pozīcija bojājuma brīdī
• Slodzes lielums, virziens un ātrums
19. īԾ첹
Lūzuma simptomi:
1.vietējās
2.vispārējās parādības (sāpes izraisa šoku vai
kolapsu, bojāto audu uzsūkšanās produkti –
intoksikāciju).
20. Vietējās parādības
1. Sāpes - jau traumas brīdī (visstiprākās lūzuma vietā,
pastiprinās palpējot, kustību laikā; miera stāvoklī
samazinās vai pat izzūd).
2. Ekstremitātes deformācija - kaulu galu novirze lūzuma
vietā. Pastiprinās aktīvu/pasīvu kustību laikā.
3. Funkcijas traucējums/ kustību ierobežojums lūzumam
blakus esošās locītavās – izteiktāk garo kaulu lūzuma
gadījumā.
4. Ekstremitātes saīsinājums - muskuļu spastiskas
saraušanās dēļ pēc lūzuma, kaulu galu novirze
garenvirzienā. Izvērtē salīdzinot abas kājas.
5. Pietūkums, asins izplūdums (cik dziļi, kad ieraudzīs).
22. Vietējās parādības
1. Sāpes
2. Ekstremitātes deformācija
3. Funkcijas traucējums/ kustību ierobežojums
4. Ekstremitātes saīsinājums
5. Pietūkums, asins izplūdums
6. Patoloģisks kaulu fragmentu kustīgums – pirmais tiešais
lūzuma simptoms!
7. Kaulu fragmentu krepitācija locekli pakustinot, sakarā ar
kaulu galu rīvēšanos. Otrais tiešais lūzuma simptoms, bet
speciāli nepārbauda, lai vēl vairāk netraumētu lūzuma vietai
tuvumā esošos asinsvadus, nervus, nepalielinātu kaulu
fragmentu novirzi, nepadarītu lūzumu no slēgta par vaļēju!
23. Diagnostika I
• Anamnēze (Kas, kad, kādā veidā notika, kas
darīts līdz šim, iepriekšējas traumas...)
• Apskate (tūska, ādas krāsa/asins izplūdums,
deformācija)
• Palpācija (sāpes, tūska... saišu testi (grūti
veicami akūtā situācijā))
