ݺߣ

ݺߣShare a Scribd company logo
Kristīne Spalva
LU MF 6.kurss 7.grupa
Internās medicīnas interešu klubs
• Ritma un vadīšanas traucējumu diagnostika
• AKS diagnostika
• Kambaru un priekškambaru strukturālo izmaiņu noteikšana
• Miokarda išēmija un slodzes testi
• Elektrolītu pārmaiņu novērtēšana
• Medikamentu ietekmes monitorēšana
• Ārstēšanas procedūru efektivitātes novērtēšana
1. Ātriju depolarizācija
2. Impulss no AV mezgla nokļūst Hisa
kūlītī
3. Kambaru depolarizācija, ātriju
repolarizācija
4. Depolarizācijas vilnis izplatās pa
kreiso un labo kambari
5. Sākas kambaru repolarizācija
6. Kambaru repolarizācija
-depolarizācija -depolarizācija
4 ekstremitāšu elektrodi 6 krūšu elektrodi
V1 – l.parasternalis dxt.
V2 – l.parasternalis sin.
V4 – l.medioclavicularis sin.
V5 – l.axillaris anterior sin.
V6 – l.axillaris posterior sin.
Novadījumu iedalījums
Elektrodu
virziens uz sirdi
Novadījumi
Apakšējie II, III, aVF
Laterālie
augšējie
apakšējie
I, aVL
V5, V6
Priekšējie V3, V4
Septālie V1, V2
Krūšu novadījumu novietojums
Papildus novadījumi – V7-9, V3R, V4R
Ekstremitāšu novadījumi – 6
Krūšu novadījumi – 6
Potenciālu amplitūda Potenciālu ilgums
Speed: 50 mm/sec
• 5mm = 0.1 sec
• 1mm = 0.02 sec
 Ritms
 Frekvence
 Elektriskā ass
 P zobi
 PQ intervāls
 QRS komplekss
 ST segments
 T zobi
 Slēdziens
normāls sinusa ritms
P zobi ir
vienādi,
seko
katram QRS
Vienādi PP
un PQ, RR
intervāli
SF = 60-
100′min
Ātriju fibrillācija
Neregulāri
RR intervāli
Nav P zobu
“f” viļņi
Ventrikulāra tahikardija
QRS
konkordance
V1-V6
P zobi
Satvertie
kompleksi
Saplūstošie
kompleksi
Sinusa ritms:
SF = 60 / PP intervāls (sekundēs)
Ātriju fibrillācija:
SF = 60 / vid.RR
II pakāpes vai pilna AV ǰ:
SF = 60 / PP priekškambaros
SF = 60 / vid.RR kambaros
Ass virzienu nosaka pēc
ekstremitāšu novadījumiem
Ass
viziens
I II II
Normāls + + + vai –
Pa kreisi + – –
Pa labi – + +
Norma Patoloģija
P pulmonale
• augsts ≥2,5 mm
• labā ātrija pārslodze (HOPS, astma)
• II, III un aVF
P mitrale
• plats ilgums ≥0,12s
• kreisā ātrija pārslodze (mitrālas
sirdskaites)Amplitūda <2,5 mm
Platums <0,12s
Norma
Garums 0,12-0,20s.
Patoloģija
Īss PQ
• <0.12s
• liecina par paātrinātu AV vadīšanu,
(WPW)
Pagarināts PQ
• >0,20s
• >0,22s bradikardijas gadījumā
• liecina par AV vadīšanas
traucējumiem (AV blokādēm).
I pakāpes AV ǰ
PQ intervāli vienādi ↑
RR regulāri.
II pakāpes AV ǰ
• Mobitz I – pakāpeniska PQ
intervāla ↑, līdz izkrīt QRS
komplekss . RR neregulāri.
• Mobitz II – PQ intervāls
nemainās, pēkšņi izkrīt atsevišķi
QRS kompleksi. RR neregulāri.
II pakāpes AV ǰ
“2:1” - izkrīt katrs otrais QRS
komplekss. RR regulāri.
III pakāpes (pilna) AV
ǰ
Nav sakarības starp P zobiem
un QRS kompleksiem. RR
regulāri.
Pēc QRS kompleksa var noteikt:
• Sirds elektrisko asi
• Kambaru hipertrofijas
• Vadīšanas traucējumus Hisa-
Purkinjē sistēmā
• Perēkļainas izmaiņas miokardā
platums 0,06 – 0,09 sek.
Kambaru hipertrofijas
• Kreisā kambara hipertrofija
V5, V6 R>S
V1 S>R
• Labā kambara hipertrofija
V1 R>S
V5, V6 S>R
• Kambaru pārslodze:
diskordantas ST un T izmaiņas
(VĒRSTAS PRETĒJI QRS)
V5 R
S
V1 R
S
Hisa kūlīša ǰs
• Nepilna: QRS platums 0,10-0,11s
• Pilna: QRS platums ≥0,12s
HKKKB:
• lieli, plati R zobi I, aVL, V5, V6
• lieli, plati S zobi V1, V2
HKLKB:
• sazarots, “M” veida R zobs V1,V2
• plati S zobi I, aVL, V5, V6
Norma :
sākas uz izoelektriskās līnijas un slīpi iet uz
augšu, pāriedams T zobā.
Patoloģija:
ST pacēlums
• ≥1 mm (V2-V3 vīr. 2 mm, siev. 1,5 mm)
• Transmurāla išēmija
• Akūts perikardīts
ST depresija
• ≥0,5 mm
• Stenokardijas lēkme
• Slodzes testa laikā
• AKS bez ST pacēluma
Miokarda išēmijas pazīmes atkarībā no laika
Hiperakūts Akūts Subakūts Rētošanās Pēc mēnešaNorma
Augsti T zobi
ST elevācija
Sāk veidoties Q
zobs
T zobu inversija
Q padziļnās
T zobu inversija
ST atgriežas normā
Patoloģisks
Q zobs
Ievads klīniskajā EKG. Kristīne Spalva.
Miokarda infarkts kreisā kambara apakšējā sienā (RCA oklūzija)
Miokarda infarkts kreisā kambara apakšējā un zemā laterālā sienā.
Kreisā kambara hipertofija.
Akūts perikardīts
Hisa kūlīša kreisās kājiņas ǰ. Kreisā priekškambara pārslodze.
II pakāpes AV ǰ – Mobitz I Mikokarda infarkts kreisā kampara
apakšējā sienā
II pakāpes AV ǰ 2:1 Hisa kūlīša labās kājiņas ǰ
III pakāpes AV ǰ
WPW sindroms
Ātriju fibrillācija
Monomorfa ventrikulāra tahikardija
Ievads klīniskajā EKG. Kristīne Spalva.

More Related Content

What's hot (20)

Sepse. SIRS. MODS.
Sepse. SIRS. MODS.Sepse. SIRS. MODS.
Sepse. SIRS. MODS.
Anna Rudaja
Bērnu infekciju slimību izraisītās izmaiņas žāvā
Bērnu infekciju slimību izraisītās izmaiņas žāvāBērnu infekciju slimību izraisītās izmaiņas žāvā
Bērnu infekciju slimību izraisītās izmaiņas žāvā
Linda Veidere
Biežāk sastopamās patoloģijas plaukstas locītavā
Biežāk sastopamās patoloģijas plaukstas locītavāBiežāk sastopamās patoloģijas plaukstas locītavā
Biežāk sastopamās patoloģijas plaukstas locītavā
traumortoppulcins
Trombembolijas
TrombembolijasTrombembolijas
Trombembolijas
mardaiga
ܲԻš
ܲԻšܲԻš
ܲԻš
Aleksejs Zavorins
Akūts vidusauss iekaisums
Akūts vidusauss iekaisumsAkūts vidusauss iekaisums
Akūts vidusauss iekaisums
Marks Ronis
Antikoagulanti, antiagreganti un trombolītiķi. Hemostāzi kavējošā terapija OR...
Antikoagulanti, antiagreganti un trombolītiķi. Hemostāzi kavējošā terapija OR...Antikoagulanti, antiagreganti un trombolītiķi. Hemostāzi kavējošā terapija OR...
Antikoagulanti, antiagreganti un trombolītiķi. Hemostāzi kavējošā terapija OR...
Linda Veidere
Pleca locītavas biežākās patoloģijas
Pleca locītavas biežākās patoloģijasPleca locītavas biežākās patoloģijas
Pleca locītavas biežākās patoloģijas
traumortoppulcins
Apakšdelma kaulu diafizārie lūzumi. Compartment sindroms
Apakšdelma kaulu diafizārie lūzumi. Compartment sindromsApakšdelma kaulu diafizārie lūzumi. Compartment sindroms
Apakšdelma kaulu diafizārie lūzumi. Compartment sindroms
TunO pulciņš
Pleca locītavas nestabilitāte
Pleca locītavas nestabilitātePleca locītavas nestabilitāte
Pleca locītavas nestabilitāte
TunO pulciņš
Aknas, liesas, zultspusla plisumi R. Pitura
Aknas, liesas, zultspusla plisumi R. PituraAknas, liesas, zultspusla plisumi R. Pitura
Aknas, liesas, zultspusla plisumi R. Pitura
Inga Nalivaiko
Asiņošana, asiņošanas apturēšanas metodes
Asiņošana, asiņošanas apturēšanas metodesAsiņošana, asiņošanas apturēšanas metodes
Asiņošana, asiņošanas apturēšanas metodes
TunO pulciņš
Laparoskopiskā holecistektomija
Laparoskopiskā holecistektomijaLaparoskopiskā holecistektomija
Laparoskopiskā holecistektomija
Igor Kolosov
Deguna starpsienas deviācija
Deguna starpsienas deviācijaDeguna starpsienas deviācija
Deguna starpsienas deviācija
Marks Ronis
krikotireoidotomija, konikotomija, krikotomija
krikotireoidotomija, konikotomija, krikotomijakrikotireoidotomija, konikotomija, krikotomija
krikotireoidotomija, konikotomija, krikotomija
Renāta Klagiša
Traheostomas
TraheostomasTraheostomas
Traheostomas
Marks Ronis
Os scaphoideum;beneta lūzums
Os scaphoideum;beneta lūzumsOs scaphoideum;beneta lūzums
Os scaphoideum;beneta lūzums
TunO pulciņš
Bērnu infekciju slimību izraisītās izmaiņas žāvā
Bērnu infekciju slimību izraisītās izmaiņas žāvāBērnu infekciju slimību izraisītās izmaiņas žāvā
Bērnu infekciju slimību izraisītās izmaiņas žāvā
Linda Veidere
Biežāk sastopamās patoloģijas plaukstas locītavā
Biežāk sastopamās patoloģijas plaukstas locītavāBiežāk sastopamās patoloģijas plaukstas locītavā
Biežāk sastopamās patoloģijas plaukstas locītavā
traumortoppulcins
Akūts vidusauss iekaisums
Akūts vidusauss iekaisumsAkūts vidusauss iekaisums
Akūts vidusauss iekaisums
Marks Ronis
Antikoagulanti, antiagreganti un trombolītiķi. Hemostāzi kavējošā terapija OR...
Antikoagulanti, antiagreganti un trombolītiķi. Hemostāzi kavējošā terapija OR...Antikoagulanti, antiagreganti un trombolītiķi. Hemostāzi kavējošā terapija OR...
Antikoagulanti, antiagreganti un trombolītiķi. Hemostāzi kavējošā terapija OR...
Linda Veidere
Pleca locītavas biežākās patoloģijas
Pleca locītavas biežākās patoloģijasPleca locītavas biežākās patoloģijas
Pleca locītavas biežākās patoloģijas
traumortoppulcins
Apakšdelma kaulu diafizārie lūzumi. Compartment sindroms
Apakšdelma kaulu diafizārie lūzumi. Compartment sindromsApakšdelma kaulu diafizārie lūzumi. Compartment sindroms
Apakšdelma kaulu diafizārie lūzumi. Compartment sindroms
TunO pulciņš
Pleca locītavas nestabilitāte
Pleca locītavas nestabilitātePleca locītavas nestabilitāte
Pleca locītavas nestabilitāte
TunO pulciņš
Aknas, liesas, zultspusla plisumi R. Pitura
Aknas, liesas, zultspusla plisumi R. PituraAknas, liesas, zultspusla plisumi R. Pitura
Aknas, liesas, zultspusla plisumi R. Pitura
Inga Nalivaiko
Asiņošana, asiņošanas apturēšanas metodes
Asiņošana, asiņošanas apturēšanas metodesAsiņošana, asiņošanas apturēšanas metodes
Asiņošana, asiņošanas apturēšanas metodes
TunO pulciņš
Laparoskopiskā holecistektomija
Laparoskopiskā holecistektomijaLaparoskopiskā holecistektomija
Laparoskopiskā holecistektomija
Igor Kolosov
Deguna starpsienas deviācija
Deguna starpsienas deviācijaDeguna starpsienas deviācija
Deguna starpsienas deviācija
Marks Ronis
krikotireoidotomija, konikotomija, krikotomija
krikotireoidotomija, konikotomija, krikotomijakrikotireoidotomija, konikotomija, krikotomija
krikotireoidotomija, konikotomija, krikotomija
Renāta Klagiša
Os scaphoideum;beneta lūzums
Os scaphoideum;beneta lūzumsOs scaphoideum;beneta lūzums
Os scaphoideum;beneta lūzums
TunO pulciņš

More from Михаил Павлович (20)

Autoimūna hemolītiska anēmija. Viktorija Grebņeva
Autoimūna hemolītiska anēmija. Viktorija GrebņevaAutoimūna hemolītiska anēmija. Viktorija Grebņeva
Autoimūna hemolītiska anēmija. Viktorija Grebņeva
Михаил Павлович
Alkohola septāla ablācija. Mairita Mažule
Alkohola septāla ablācija. Mairita MažuleAlkohola septāla ablācija. Mairita Mažule
Alkohola septāla ablācija. Mairita Mažule
Михаил Павлович
Klīniskais gadījums. Sergejs Pavlovičs
Klīniskais gadījums. Sergejs PavlovičsKlīniskais gadījums. Sergejs Pavlovičs
Klīniskais gadījums. Sergejs Pavlovičs
Михаил Павлович
Antifosfolipīdu sindroms. Arnita Baklašova un Arina Novaša
Antifosfolipīdu sindroms. Arnita Baklašova un Arina NovašaAntifosfolipīdu sindroms. Arnita Baklašova un Arina Novaša
Antifosfolipīdu sindroms. Arnita Baklašova un Arina Novaša
Михаил Павлович
Šegrēna sindroms. Justīne Kreitūze.
Šegrēna sindroms. Justīne Kreitūze.Šegrēna sindroms. Justīne Kreitūze.
Šegrēna sindroms. Justīne Kreitūze.
Михаил Павлович
󾱲dzģᲹ. Danute Ražuka-Ebela un Agija Liepiņa.
󾱲dzģᲹ. Danute Ražuka-Ebela un Agija Liepiņa.󾱲dzģᲹ. Danute Ražuka-Ebela un Agija Liepiņa.
󾱲dzģᲹ. Danute Ražuka-Ebela un Agija Liepiņa.
Михаил Павлович
Zollingera Ellisona sindroms. Ligita Skrule
Zollingera Ellisona sindroms. Ligita SkruleZollingera Ellisona sindroms. Ligita Skrule
Zollingera Ellisona sindroms. Ligita Skrule
Михаил Павлович
Nealkohola taukainā aknu slimība. Jekaterīna Kucina
Nealkohola taukainā aknu slimība. Jekaterīna KucinaNealkohola taukainā aknu slimība. Jekaterīna Kucina
Nealkohola taukainā aknu slimība. Jekaterīna Kucina
Михаил Павлович
Bariatriskā ķirurģija kā otrā tipa cukura diabēta ārstēšanas metode RSU KP
Bariatriskā ķirurģija kā otrā tipa cukura diabēta ārstēšanas metode RSU KPBariatriskā ķirurģija kā otrā tipa cukura diabēta ārstēšanas metode RSU KP
Bariatriskā ķirurģija kā otrā tipa cukura diabēta ārstēšanas metode RSU KP
Михаил Павлович
Paroksismāla nakts hemoglobinūrija. Rita Kuzņecova.
Paroksismāla nakts hemoglobinūrija. Rita Kuzņecova.Paroksismāla nakts hemoglobinūrija. Rita Kuzņecova.
Paroksismāla nakts hemoglobinūrija. Rita Kuzņecova.
Михаил Павлович
Multiplās mielomas inducēts nieru bojājums. Tatjana Mikijanska.
Multiplās mielomas inducēts nieru bojājums. Tatjana Mikijanska.Multiplās mielomas inducēts nieru bojājums. Tatjana Mikijanska.
Multiplās mielomas inducēts nieru bojājums. Tatjana Mikijanska.
Михаил Павлович
Osteoporoze. Zane Svikle
Osteoporoze. Zane SvikleOsteoporoze. Zane Svikle
Osteoporoze. Zane Svikle
Михаил Павлович
ղDZپᲹ
ղDZپᲹղDZپᲹ
ղDZپᲹ
Михаил Павлович
Medikamentu inducēts QT intervāla pagarināšanās. Laura Sviklāne.
Medikamentu inducēts QT intervāla pagarināšanās. Laura Sviklāne.Medikamentu inducēts QT intervāla pagarināšanās. Laura Sviklāne.
Medikamentu inducēts QT intervāla pagarināšanās. Laura Sviklāne.
Михаил Павлович
Arrhythmogenic Right Ventricular Dysplasia
Arrhythmogenic Right Ventricular DysplasiaArrhythmogenic Right Ventricular Dysplasia
Arrhythmogenic Right Ventricular Dysplasia
Михаил Павлович
Uzmanības deficīta sindroms
Uzmanības deficīta sindromsUzmanības deficīta sindroms
Uzmanības deficīta sindroms
Михаил Павлович
HPV
HPVHPV
HPV
Михаил Павлович
Reino slimība
Reino slimībaReino slimība
Reino slimība
Михаил Павлович
Alcheimera slimība
Alcheimera slimībaAlcheimera slimība
Alcheimera slimība
Михаил Павлович
Hroniska sirds mazspēja
Hroniska sirds mazspējaHroniska sirds mazspēja
Hroniska sirds mazspēja
Михаил Павлович
Antifosfolipīdu sindroms. Arnita Baklašova un Arina Novaša
Antifosfolipīdu sindroms. Arnita Baklašova un Arina NovašaAntifosfolipīdu sindroms. Arnita Baklašova un Arina Novaša
Antifosfolipīdu sindroms. Arnita Baklašova un Arina Novaša
Михаил Павлович
Bariatriskā ķirurģija kā otrā tipa cukura diabēta ārstēšanas metode RSU KP
Bariatriskā ķirurģija kā otrā tipa cukura diabēta ārstēšanas metode RSU KPBariatriskā ķirurģija kā otrā tipa cukura diabēta ārstēšanas metode RSU KP
Bariatriskā ķirurģija kā otrā tipa cukura diabēta ārstēšanas metode RSU KP
Михаил Павлович
Multiplās mielomas inducēts nieru bojājums. Tatjana Mikijanska.
Multiplās mielomas inducēts nieru bojājums. Tatjana Mikijanska.Multiplās mielomas inducēts nieru bojājums. Tatjana Mikijanska.
Multiplās mielomas inducēts nieru bojājums. Tatjana Mikijanska.
Михаил Павлович
Medikamentu inducēts QT intervāla pagarināšanās. Laura Sviklāne.
Medikamentu inducēts QT intervāla pagarināšanās. Laura Sviklāne.Medikamentu inducēts QT intervāla pagarināšanās. Laura Sviklāne.
Medikamentu inducēts QT intervāla pagarināšanās. Laura Sviklāne.
Михаил Павлович

Ievads klīniskajā EKG. Kristīne Spalva.

  • 1. Kristīne Spalva LU MF 6.kurss 7.grupa Internās medicīnas interešu klubs
  • 2. • Ritma un vadīšanas traucējumu diagnostika • AKS diagnostika • Kambaru un priekškambaru strukturālo izmaiņu noteikšana • Miokarda išēmija un slodzes testi • Elektrolītu pārmaiņu novērtēšana • Medikamentu ietekmes monitorēšana • Ārstēšanas procedūru efektivitātes novērtēšana
  • 3. 1. Ātriju depolarizācija 2. Impulss no AV mezgla nokļūst Hisa kūlītī 3. Kambaru depolarizācija, ātriju repolarizācija 4. Depolarizācijas vilnis izplatās pa kreiso un labo kambari 5. Sākas kambaru repolarizācija 6. Kambaru repolarizācija -depolarizācija -depolarizācija
  • 4. 4 ekstremitāšu elektrodi 6 krūšu elektrodi V1 – l.parasternalis dxt. V2 – l.parasternalis sin. V4 – l.medioclavicularis sin. V5 – l.axillaris anterior sin. V6 – l.axillaris posterior sin.
  • 5. Novadījumu iedalījums Elektrodu virziens uz sirdi Novadījumi Apakšējie II, III, aVF Laterālie augšējie apakšējie I, aVL V5, V6 Priekšējie V3, V4 Septālie V1, V2 Krūšu novadījumu novietojums Papildus novadījumi – V7-9, V3R, V4R Ekstremitāšu novadījumi – 6 Krūšu novadījumi – 6
  • 6. Potenciālu amplitūda Potenciālu ilgums Speed: 50 mm/sec • 5mm = 0.1 sec • 1mm = 0.02 sec
  • 7.  Ritms  Frekvence  Elektriskā ass  P zobi  PQ intervāls  QRS komplekss  ST segments  T zobi  Slēdziens
  • 8. normāls sinusa ritms P zobi ir vienādi, seko katram QRS Vienādi PP un PQ, RR intervāli SF = 60- 100′min
  • 11. Sinusa ritms: SF = 60 / PP intervāls (sekundēs) Ātriju fibrillācija: SF = 60 / vid.RR II pakāpes vai pilna AV ǰ: SF = 60 / PP priekškambaros SF = 60 / vid.RR kambaros
  • 12. Ass virzienu nosaka pēc ekstremitāšu novadījumiem Ass viziens I II II Normāls + + + vai – Pa kreisi + – – Pa labi – + +
  • 13. Norma Patoloģija P pulmonale • augsts ≥2,5 mm • labā ātrija pārslodze (HOPS, astma) • II, III un aVF P mitrale • plats ilgums ≥0,12s • kreisā ātrija pārslodze (mitrālas sirdskaites)Amplitūda <2,5 mm Platums <0,12s
  • 14. Norma Garums 0,12-0,20s. Patoloģija Īss PQ • <0.12s • liecina par paātrinātu AV vadīšanu, (WPW) Pagarināts PQ • >0,20s • >0,22s bradikardijas gadījumā • liecina par AV vadīšanas traucējumiem (AV blokādēm).
  • 15. I pakāpes AV ǰ PQ intervāli vienādi ↑ RR regulāri. II pakāpes AV ǰ • Mobitz I – pakāpeniska PQ intervāla ↑, līdz izkrīt QRS komplekss . RR neregulāri. • Mobitz II – PQ intervāls nemainās, pēkšņi izkrīt atsevišķi QRS kompleksi. RR neregulāri.
  • 16. II pakāpes AV ǰ “2:1” - izkrīt katrs otrais QRS komplekss. RR regulāri. III pakāpes (pilna) AV ǰ Nav sakarības starp P zobiem un QRS kompleksiem. RR regulāri.
  • 17. Pēc QRS kompleksa var noteikt: • Sirds elektrisko asi • Kambaru hipertrofijas • Vadīšanas traucējumus Hisa- Purkinjē sistēmā • Perēkļainas izmaiņas miokardā platums 0,06 – 0,09 sek.
  • 18. Kambaru hipertrofijas • Kreisā kambara hipertrofija V5, V6 R>S V1 S>R • Labā kambara hipertrofija V1 R>S V5, V6 S>R • Kambaru pārslodze: diskordantas ST un T izmaiņas (VĒRSTAS PRETĒJI QRS) V5 R S V1 R S
  • 19. Hisa kūlīša ǰs • Nepilna: QRS platums 0,10-0,11s • Pilna: QRS platums ≥0,12s HKKKB: • lieli, plati R zobi I, aVL, V5, V6 • lieli, plati S zobi V1, V2 HKLKB: • sazarots, “M” veida R zobs V1,V2 • plati S zobi I, aVL, V5, V6
  • 20. Norma : sākas uz izoelektriskās līnijas un slīpi iet uz augšu, pāriedams T zobā. Patoloģija: ST pacēlums • ≥1 mm (V2-V3 vīr. 2 mm, siev. 1,5 mm) • Transmurāla išēmija • Akūts perikardīts ST depresija • ≥0,5 mm • Stenokardijas lēkme • Slodzes testa laikā • AKS bez ST pacēluma
  • 21. Miokarda išēmijas pazīmes atkarībā no laika Hiperakūts Akūts Subakūts Rētošanās Pēc mēnešaNorma Augsti T zobi ST elevācija Sāk veidoties Q zobs T zobu inversija Q padziļnās T zobu inversija ST atgriežas normā Patoloģisks Q zobs
  • 23. Miokarda infarkts kreisā kambara apakšējā sienā (RCA oklūzija)
  • 24. Miokarda infarkts kreisā kambara apakšējā un zemā laterālā sienā. Kreisā kambara hipertofija.
  • 26. Hisa kūlīša kreisās kājiņas ǰ. Kreisā priekškambara pārslodze.
  • 27. II pakāpes AV ǰ – Mobitz I Mikokarda infarkts kreisā kampara apakšējā sienā
  • 28. II pakāpes AV ǰ 2:1 Hisa kūlīša labās kājiņas ǰ