Nacionālā identitāte un diferencētais mediju patēriņš: vienotas konstrukciju telpas trūkuma riski
0 likes653 views
More Related Content
Viewers also liked (20)
Similar to Nacionālā identitāte un diferencētais mediju patēriņš: vienotas konstrukciju telpas trūkuma riski (9)
More from nacionalaidentitate (20)
Nacionālā identitāte un diferencētais mediju patēriņš: vienotas konstrukciju telpas trūkuma riski
- 1. Nacionālā identitāte un diferencētais mediju patēriņš: vienotas konstrukciju telpas trūkuma riski Guna Spurava LU SZF doktorantūra 1.kurss
- 2. FAKTORI, KAS IETEKMĒ MEDIJU PATĒRIŅU Auditorijas puses faktori: Indivīda medijorientētās vajadzības Indivīda piederība noteiktai sociālai kategorijai Indivīdam piemītošas iezīmes, diferences, kas viņu padara atšķirīgu no citiem Indivīda spēja apzināties mediju un to sniegtās informācijas piedāvājumu Mediju puses faktori: Mediju sistēma - konkrētā vietā indivīdam pieejamie mediji, to veidi, saturs, publicitāte un sasniedzamība. Nozīme ir gan tam vai medijs ir fiziski pieejams indivīdam, gan tam vai indivīda ekonomiskie apstākļi un izglītības līmenis padara mediju un tā saturu sasniedzamu un saprotamu indivīdam .
- 3. MAINĪJUŠĀS AUDITORIJAS UN MEDIJA ATTIECĪBAS Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība, „jauno mediju” ekspansija 20.gs. beigās / 21.gs. pirmajā dekādē iniciējusi jauna veida attiecības starp auditoriju un mediju. Individualizācija, demasifikācija un fragmentācija: Indivīdu spējas veidot savu mediju un mediju satura izlasi no plašā piedāvājuma klāsta, atšķirībā no agrākās situācijas, kad indivīds vienu un to pašu mediju saturu “dalīja” ar pārējo masu medija auditoriju. Selektivitāte: Auditorija tagad daudz lielākā mērā izvēlas medijus, nekā mediji izvēlas auditoriju. Mediju lietojumu vairs nenosaka tikai piedāvājuma robežas, bet gan indivīda selektīva izvēle, kas balstīta tā vajadzībās, interesēs un ekspektācijās. Interaktivitāte: Mediju un auditoriju savstarpējās distances attiecības nomainījusi
- 4. DIFERENCĒTI MEDIJU PATĒRIŅA MODEĻI Latvijas sabiedrība nav viendabīga savā gatavībā un atvērtībā reflektēt uz pārmaiņām , kuras iniciējusi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība, „jauno mediju” ekspansija. Tas atbalsojas arī mediju lietojumā, provocējot diferencētu mediju patēriņa modeļu veidošanos. Vērojamas būtiskas atšķirības mediju patēriņā kuras, lielākoties izraisa auditorijas pārstāvju atrašanās šaipus vai viņpus digitālajai plaisai . Digitālas plaisas fenomens norāda uz atšķirībām informācijas tehnoloģiju, interneta pieejamībā, lietotprasmē un to pielietojuma izpratnē dažādu vecuma, tautību, sociālekonomiskā statusa, izglītības, ģeogrāfiskās atrašanās, fizisko spēju u.c. grupās.
- 5. DIFERENCĒTI MEDIJU PATĒRIŅA MODEĻI Atkarībā no tā, kādu vietu indivīda mediju izlasē ieņem jaunie mediji, iespējama plaša mediju lietojuma modeļu gamma. Polarizējot - var izdalīt divus mediju patēriņa modeļus, kur vienā dominē jauno mediju lietojums , izbaudot to sniegtās interaktivitātes, operativitātes, hipertekstualitātes u.c. priekšrocības, bet otrā joprojām dominē tradicionālo mediju pasīvais lietojums . Tādejādi veidojas situācija, kur vienai sabiedrības daļai paveras līdz šim nebijusi izvēļu, iespēju un komunikāciju brīvība , t.sk. iespēja iesaistīties publiskajā komunikācijā, savukārt otra sabiedrības daļa joprojām ir ierobežota tradicionālo mediju patēriņā .
- 6. DIFERENCĒTI MEDIJU PATĒRIŅA MODEĻI Šajā kontekstā pastāv būtiski riski , kam pakļauta tā sabiedrības daļa, kas joprojām ir ierobežota tradicionālo mediju patēriņā. Pirmkārt, riski ir saistīti ar neviennozīmīgi vērtēto tradicionālo mediju vidi Latvijā šodien, kad dienas kārtībā dominē jautājumi par īpašnieku ekonomisko un politisko interešu ietekmi uz mediju saturu . Otrkārt, mediju saturu būtiski skārusi satura komercializācija , izpludinot robežas starp neitrālo redakcionālo un reklāmdevēja vai cita ārēja avota finansētu informāciju. Šie faktori neizbēgami ir mazinājuši mediju saturu drošticamību un tā potenciālu apmierināt auditorijas vajadzību pēc objektīvas un uzticamas informācijas.
- 7. IDENTITĀTES KONSTRUĒŠANA – TRADICIONĀLO UN JAUNO MEDIJU LOMA Tradicionālajiem medijiem ir nozīmīga loma KOLEKTĪVĀS identitāte veidošanā , tie orientējas uz kolektīvo – uz nacionālu valsti un nacionālo identitāti. Indivīdam šeit pasīva loma. Jaunie mediji orientējas uz indivīda PAŠA identitāti , aktualizējot individualizāciju un izvēles brīvību, indivīdam daudz aktīvāk piedaloties identitātes konstruēšanā. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas ievērojami transformējušas gan indivīdu, gan kopienu dzīves, radot ne tikai jaunas darbības un sadarbības formas, bet arī jaunus esības un saesības izpratnes ceļus. Tradicionālie mediji ir teritoriāli ierobežoti, internets nav. Interneta robežas iezīmē valoda (as), kuru (as) tu pārzini, kurā (ās) esi gatavs komunicēt. Viens no nozīmīgākajiem interneta efektiem kopienas identitātes konstruēšanā ir tieši robežu nojaukšana teritoriālai un nacionālai piederībai. Tā vietā liekot ar nacionālo nesaistītas sadarbības un saesības formas.
- 8. NACIONĀLĀS IDENTITĀTES KONSTRUĒŠANA – RISKI Skatot nacionālās identitātes konceptu kā tādu, kas atrodas nepārtrauktā tapšanas - konstruēšanas procesā, mediētai komunikācijai būtu jāpilda ko līdzīgu cementa lomai. Digitālās plaisas radītās konsekvences, brīdina par riskiem cementa funkcionalitātē. Izteikti diferencētie mediju patēriņa modeļi neļauj Latvijā šobrīd runāt par vienotu konstrukciju telpu vai vienotu infrastruktūru nacionālās identitātes veidošanai.
- 9. NACIONĀLĀS IDENTITĀTES KONSTRUĒŠANA – RISKI Auditorijas daļa, kuras mediju patēriņā izteikti dominē tikai tradicionālie mediji, ir pakļauta riskam, tapt ietekmētai, manipulētai ar nedrošticamu, politizētu vai komercializētu saturu. Kā rezultātā nav izslēdzama iedomātas, ar realitāti nesaistītas “nacionālās” identitātes konstruēšana. Savukārt, digitālajam atvērtie mediju lietotāji daudz lielākā mērā ir vērsti uz ar nacionālo nesaistītu kopienu un sadarbību formu meklējumiem, nevis uz “vēsturiski veidojušos saesību kopā ar vēlmēm to atzīt, saglabāt un attīstīt darbībā”. Riskus vēl jo aktuālākus padara fakts, ka liela daļa no tradicionālo mediju pārstāvjiem – komunikatoriem paši kā indivīdi pārstāv otru – digitāli advancētāko auditorijas daļu. Šis fakts ir apsveicams tiktāl, cik tradicionālo mediju pārstāvji kalpo kā ziņotāji no “digitālās pasaules”. Diemžēl kā neizbēgams blakus efekts bieži konstatējama šo komunikatoru atsvešinātība no tradicionālo mediju interesēm un vajadzībām
- 10. PALDIES!