2. Sēņu valsts
• Sēņu priekšteči ir cēlušās apmēram pirms 570
miljoniem gadu, taču nav atklāti;
• Iespējams, ka organismiem , kurus tagad iedala
sēņu valstī nemaz nav kopēja senča;
• Hipotēzes: cēlušies no dažādiem protistiem –
vai no sārtaļģēm, jo nav kustīgas dzīves
stadijas.
3. Sēņu valsts
• Sākumā sēnes pieskaitīja pie augiem, tad pie
protistiem;
• 1969. gadā R. Vitakers ierosināja izdalīt atsevišķā
valstī, jo:
– Ir tipiski daudzšūnu organismi;
– ārpusšūnas gremošana un barības vielu absorbēšana;
• Tā kā nav pietiekamu zināšanu par to savstarpējo
evolucionāro attīstību, tos iedala pēc atšķirībām
dzīves ciklos un sporu veidojošo struktūru veida.
4. Sēņu valsts
• Daudzšūnu eikarioti,
• Heterotrofi absorbētāji,
• nav viciņu,
• Gan bezdzimumvairošanās, gan
dzimumvairošanās laikā veidojas nekustīgas
sporas
7. Zigomicētes (Zygomycota)
• 600 sugu;
• Vienšunas organismi;
• Galvenokārt saprotrofi (dzīvo uz augu un
dzīvnieku atliekām augsnē vai uz maizes
izstrādājumiem pieliekamajos;
• Daži parazīti – uz augsnes vienšūņiem, tārpiem
vai pat uz kukaiņiem;
8. Zigomicētes (Zygomycota)
• Nodalījuma nosaukums norāda uz zigotu, kas
veidojas dzimumvairošanās laikā;
• Zigomicētēm sporas veidojas sporangijos.
Dzimumvairošanās laikā mejozes un sporu
veidošanās veidojas zigosporas.
12. Askusēnes (Ascomycota)
• 30 000 sugu;
• Liela daļa ir saprotrofi, kuriem ir galvenā
ekoloģiskā loma grūti sadalāmu materiālu,
piemēram, celulozes, lignīna vai kolagēna
pārstrādāšanai.
• Liels skaits ir augu parazīti : īstā miltrasa,
vejlapas, melnie graudi
14. Askusēnes (Ascomycota)
• Bezdzimumvairošanās ir askusēņu parastākais
vairošanās veids.
• Tās laikā veidojas sporas, ko sauc par
konīdijsporām (gr. konis – putekļi un spora –
sēkla);
• Ir aski – cilindriskas tvertnes, kuras attīstās
dzimumvairošanās laikā;
• Aski atrodas – augļķermeņos – askokarpos;
20. Bazīdijsēnes (Basidiomycota)
• 16 000 sugu;
• Ir pavedienveida hifas,
• Pieskaita visparastākās cepurīšu sēnes un
piepes, pupēži un citi;
• Ir atšķirīgas formas augļķermeņi –
bazīdijkarpi.
• Bazīdijkarpi satur bazīdijas (lat. basidium –
pjedestāls) uz tās attīstās bazīdijsporas;
21. Bazīdijsēnes (Basidiomycota)
• Parasti vairojas dzimumiski;
• Dikariona (2n) stadija ir ilgstoša,
• Tās laikā periodiski veidojas augļķermeņi,
kuru bazīdijās attīstās sporas;
• Ir parazīti: melnplaukas un rūsas sēnes.
25. Nepilnīgi pazīstamās sēnes
(Deuteromycota)
• 25 000 sugu
• Vienmēr vairojas bezdzimumiski, veidojot
konīdijsporas;
• Šīs sēnes ir nepilnīgi pazīstamas, tādā nozīmē,
ka līdz šim tām nav novērota
dzimumvairošanās, iespējams, tā nemaz
nepastāv;
• Nezinot dzimumstadiju ir grūti to iedalīt kādā
sēņu valsts nodalījumā
27. Nepilnīgi pazīstamās sēnes
(Deuteromycota)
• Iespējams, tās varētu pieskaitīt pie askusēnēm,
kas ir zaudējušas spēju dzimumiski vairoties;
• Taču tām notiek gēnu rekombinācijas – hifas
saplūst un pēc hromosomu krosingovera
veidojas haploīds kodols ar pārmainītu ģenētisko
materiālu;
28. Nepilnīgi pazīstamās sēnes
(Deuteromycota)
• Izmanto pelējumsēnes – Penicillium un
Aspergillus
• Dažas izraisa saslimšanas:
– Noteiktas sugas sporas kopā ar putekļiem izraisa
elpošanas ceļu infekcijas
– Pēdu mikozes un ēde izplatās tieša kontakta ceļā;
– Candida albicans ir raugam līdzīga sēne – izraisa
maksts infekcijas, kā arī stomatītu un mutes
iekaisumus.
29. Simbiotiskas attiecības - ķērpji
• Ķērpis ir sēnes un ciānbaktērijas vai zaļaļģes
koporganisms.
• Tradicionāli uzskata par savstarpēji izdevīgām
attiecībām, taču ir liecības ka sēnes mazliet
parazitē uz aļģēm;
• Ķērpji spēj dzīvot ekstremālos apstākļos, pat
uz kailām klintīm;
30. Simbiotiskas attiecības - ķērpji
• Tie bagātina substrātu, piemēram, augsni ar
barības vielām un ļauj iesēties un augt citiem
augiem, organismiem;
31. Zvīņu ķērpji
• Laponis cieši pieguļ substrātam, bet tā malas
mazliet paceļas no substrāta, jumstiņveidīgi
novietotu mazu zvīņu veidā.
32. Krevu ķērpji
• veido plānu, gludu vai graudveida krevīti, kas
cieši ar apakšpusi saaugusi ar substrātu vai
ieaudzis tajā (augsni, akmeņiem, koku mizu,
koksni u.c.) un grūti atdalāma no tā.
33. Lapu ķērpji
• Lapu ķērpju lapoņiem ir lapas vai plātnes
veids ar dorsoventrālu uzbūvi.
• Tie veido augstāk attīstītu ķērpju grupu.
• Dažu sugu lapoņi var sasniegt lielus
izmērus.
• Lapoņa apakšpusē atrodas rizīnas - resni,
blīvi sēņu hifu pinumi, kas attīstās no
serdes.
• Ar rizīnām ķērpji piestiprinās substrātam.
35. Krūmu ķērpji
• Laponis sastāv no tievākiem vai
resnākiem zarotiem pavedieniem, kas
atgādina nelielus krūmiņus.
• Dažreiz var būt mīksts, tievs, cilindrisks
vai lentveida zarots.
• Krūmu ķērpju laponis pieaug pie substrāta
tikai ar pamatdaļu – gomfu, ko veido sēņu
hifas, aug vertikāli uz augšu, sāniski vai
nokarājas uz leju no substrāta.
39. Heteromēru uzbūvi
• Laponim veidojas vairākas joslas:
– Augšejā miza
– Aļģu kārta
– Serde
– Apakšējā miza
– Rizinas
40. Ķērpju komponentu attiecības
• Sēnes parazitisms uz aļģēm
– Sēnes ar haustorijām, iespiežas aļģu šūnās, no kurienes tās
saņem nepieciešmās barības vielas
• Helotisma teorija
– Sēne regulētājs- saimnieks, kas izmanto aļģes – vergus un
nodrošina to dzīvei nepieciešamos apstākļus
• Mutuālistiskā simbioze
– Ka abi komponenti “sadzīvo”harmoniski, viens otram
dodot zināmu labumu
41. Ķērpju ekoloģiskās grupas
• Epifīti – aug uz dzīva koka stumbra vai citas daļas, uz
akmeņiem
• Epigeīdi – aug uz augsnes
• Epilītiskie – aug uz koka lapām
• Epiksīlie – uz trūdošas koksnes augoši
• Amfibiskie – aug mitrās vietās
