This document contains a list of 18 Latvian mammal species along with a link to an image of each species. The mammals included are Alnis, Staltbriedis, Stirna, Me転a c笛ka, Br笛nais lcis, Eirzijas l笛sis, Jenotsuns, Pelkais vilks, Rud lapsa, Akmeu cauna, Me転a cauna, Me転a sesks, Eiropas 笛drs, Eiropas 笛dele, Sermulis, Eiropas psis, Br笛nkr笛tainais ezis, and Eirop
Neliels prezentcijas darbs par temperamenta teoriju veidiem un to vsturisko att朝st朝bas gaitu. Nav pievienoti avoti, jo darbs ir gatavots 勅oti sen studiju vajadz朝bm. Darbam ar朝 nav apraksto邸s da勅as. (t b笛s jizstrd un jpublic atsevi邸跳i)
Vantaa Vocational College Varia provides vocational education and training to over 4,000 students annually across five locations in the city of Vantaa. The college has been operating since 1963 and offers qualifications in over 15 fields including hospitality, health care, technology, and construction. It aims to ensure all students can find employment, further education, or rehabilitation through cooperation with local employers and services like its One-Stop Guidance Center for young adults.
- Havukoski School is undergoing renovations from 2018-2019 with a budget of 9.5 million euros to update its 30 year old building.
- The renovations aim to create a more extensive learning environment with open and flexible learning areas to support new pedagogical approaches.
- Teachers, students, and parents have provided input into the planning process through workshops and meetings with architects.
- The renovated school will feature both open learning spaces and traditional classrooms, with an emphasis on technology, well-being, and security.
Latvia is a Baltic country with a long history and rich culture. Some of the most important symbols of Latvia's independence include the Freedom Monument in Riga and the country's flag, one of the oldest in the world. Latvia celebrates its independence day on November 18th. Latvian culture is expressed through traditional folk dresses, Midsummer festivals, song and dance celebrations, and historical sites throughout the country in cities like Riga, Jelgava, and Stmerienas. Latvia also takes pride in preserving its natural environments and being a center for sports like hockey, basketball, and football.
2. humorl regulcija nodro邸ina iek邸js
sekrcijas dziedzeri jeb endokr朝n sistma,
neirl regulcija nodro邸ina nervu sistma,
3. kairinm朝ba spja uztvert apkrtjs vides iedarb朝bu un
rea庁t uz to,
跳朝misku signlu izmanto邸ana 邸笛nas iedarbojas uz citm
ar 跳朝misku vielu pal朝dz朝bu.
Normlu 邸笛nu un organisma iek邸jo apstk勅u
nodro邸in邸anu ar pa邸regulcijas mehnismu
pal朝dz朝bu sauc par homeostzi.
Biolo庁iski akt朝vas vielas, kas sintezjas vien
organisma da勅 un prvietojas uz citu, kur izraisa
atbildes reakciju, sauc par hormoniem.
4. auks朝ni aug邸ana garum,
citokin朝ni 邸笛nu dal朝邸ans,
giberel朝ni sklu d朝g邸ana, pumpuru plauk邸ana,
augu aug邸ana,
etilns stimul aug勅u nogatavo邸anos, kav lapu
aug邸anu, veicina lapu, ziedu, aug勅u nobir邸anu,
abscizskbe nodro邸ina sklu un pumpuru miera
periodu, izraisa atvrsn朝邸u aizvr邸anos.
5. hormonus izdala iek邸js sekrcijas dziedzeri,
hormoni regul att朝st朝bu (kukaiu metamorfoze),
uzved朝bas 朝patn朝bas (la邸u migrcija) utt.,
hormoni ietekm tikai mr跳邸笛nas, kurm ir
attiec朝g hormona receptori,
hormonu izdal朝邸anos regul atgriezenisks saites
princips,
hormoni nords akns.
7. hipotalma hormoni regul hipof朝zes sekrciju un
organisma funkcijas,
hipof朝ze regul citus iek邸js sekrcijas dziedzerus
(vairogdziedzeri, dzimumdziedzerus utt.), izdala
aug邸anas hormonus,
epif朝ze bniem nomc dzimumdziedzeru sekrciju,
regul sezonlos un diennakts ritmus,
vairogdziedzeris regul vielmaiu, att朝st朝bu, kalcija
l朝meni asin朝s,
epitlij跳ermen朝邸i regul kalcija vielmaiu,
aizkr笛ts dziedzeris regul asinsradi,
9. acumirkl朝 rea庁 uz vides prmaim:
signlu prvad朝邸ana: neironi prvada impulsus
(朝sie izaugumi dendr朝ti uz nervu 邸笛nas 跳ermeni,
garais aksons prom no t):
ju邸anas neironi vada impulsu no receptoriem uz
smadzenm,
starpneironi vada impulsu no viena neirona uz otru,
kust朝bu neironi vada impulsu no smadzenm uz
musku勅u 邸笛nm;
10. neirona membrna ir elektriski polarizta, uzbudinjums
izraisa membrnas ldia izmaias, kas izplats pa
membrnu uz priek邸u,
starp diviem neironiem veidojas sinapse (sprauga), kur
no viena neirona uz otru tiek nodotas 跳朝miskas vielas,
neirona 跳ermenis veido neirotransmis朝vs vielas, kas
specifiski ietekm blakus neirona darb朝bu (uzbudinjums
vai kav邸ana),
da転das vielas var main朝t procesus sinapss (indes,
atspino邸as vielas, narkotikas);
http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_12/anim/synapse.swf
11. receptors,
ju邸anas nerva 邸跳iedra,
ju邸anas neirons blakus muguras smadzenm,
starpneironi muguras smadzens,
kust朝bu neironi muguras smadzens,
kust朝bu nervu 邸跳iedra,
muskulis (efektors).
13. dif笛z jeb t朝klveida nervu sistma
(zarndobumaii),
ganglijveida nervu sistma ar daudziem
punktveida 邸笛nu sakopojumiem (slieka),
ganglijiem apkopojoties galvas priek邸pus,
veidojas cauru勅veida centrl nervu sistma
(CNS) un perifr nervu sistma (PNS).
15. reflektor funkcija refleksu centri,
vad朝tjfunkcija nodro邸ina sakarus starp
da転dm CNS da勅m,
uzb笛ve:
balt viela neironu izaugumi,
pelk viela neironu 跳ermei,
priek邸js sakn朝tes kust朝bu neironi,
mugurjs sakn朝tes ju邸anas neironi,
31 muguras nervu pris, katrs inerv (vada impulsus)
noteiktus 跳ermea musku勅us un du.
17. starpsmadzenes
hipotalms iek邸jo orgnu darb朝bas regulcijas centrs,
homeostzes uztur邸ana, miega, bada, slpju saj笛tas,
organisma temperat笛ras, 笛dens, l朝dzsvara, asinsspiediena
regulcijas centri; regulcijas centri; regul hipof朝zes darb朝bu,
talms prslg邸ans vieta ju邸anas vad朝tjce勅iem, saj笛tu
informcijas pirmj apstrde, atkar朝b no t veidojas
emocionlais noskaojums;
gala smadzenes divas puslodes, ko sedz 2-5 mm
biezs pelks vielas slnis smadzeu garoza.
Analiz no saj笛tu orgniem pienko邸o informciju,
veido apzinto kust朝bu programmas un realiz ts,
funkcionls zonas veic specifisku informcijas
apstrdi un pielieto邸anu redzes zona, dzirdes zona,
sensor zona, las朝邸anas, run邸anas u.c. zonas.
20. somatisk
ar kust朝bu nervu 邸跳iedrm inerv 邸跳rssv朝troto
muskulat笛ru, nodro邸inot 跳ermea kust朝bas,
ju邸anas 邸跳iedras prvada uztveres kairintjus,
centrl da勅a galvas un muguras smadzens;
21. ve庁etat朝v jeb autonom nervu sistma
inerv iek邸jo orgnu gludo muskulat笛ru un
dziedzerus regul organisma iek邸ien norito邸os
procesus, nepak勅aujas gribas kontrolei:
simptisks nervu sistmas nervi atiet no muguras
smadzeu kr笛邸u un jostas da勅as, darb朝ba vrsta uz
organisma aktivciju un rezervju mobilizciju,
parasimptisks nervu sistmas nervi atiet no
iegarenajm smadzenm, vidussmadzenm un muguras
smadzeu krustu da勅as. Domin, ja organisms ir miera
stvokl朝, darb朝ba vrsta uz organisma rezervju
atjauno邸anu,
abas sistmas darbojas saskaoti, koordinciju veic
centri CNS.