4. Ag
• Antivielas augstā titrā pēc infekcijas
• Ag struktūra mainās vienas infekcijas gaitā
• Av darbojas selektīvi atšķirīgie Ag izdzīvo
• Atšķirīgie Ag vairojas, ir recidīvs un vajag
jaunas Av
• Pilnīga izveseļošanās-pēc vairākiem
recidīviem – vairāki Av veidi
5. Patoloģija
• Letālos gadījumos lielā daudzumā atrod
liesā, aknās
• Hemorāģijas nierēs, GI traktā
• Nekrotiski perēkļi parenhimatozos org.
• Likvorā un smadzenēs (meningīta gad.)
9. • Sākas ar pēkšņu drudzi, paaugstinātu
temperatūru, drebuļiem, nogurumu,
galvassāpēm, vājumu
• Tad pāriet un atkal atkārtojas 3-10x
• Ar katru nākamo reizi simptomi mazinās
• Borrelia asinīs TIKAI DRUDŽA LAIKĀ
13. Diagnostika
• Atguļas tifs – B. reccurentis
Asinis (drudža periodā)
Kaulu smadzenes (remisijas stāvoklī)
Krāsošana pēc Gimza (uz asins šūnām e/c zili-violeti m/o),
pēc Raita (E, azūrs, metilēnzilais, lai atšķirtu
Leu veidus)
Aug uz barotnēm, kas satur asinis, serumu, dzīvnieku
audus. Mikroaerofili. 28-30°C, pH 7,2-7,4. Labi vairojas
vistas embrijos.
15. Diagnostika
• Inokulācijas metode: laboratorijas dzīvniekus –
peles, žurkas – intraperitoneāli inficē ar asinīm.
Pēc 2-4 dienām noņem asinis no astes vēnas
tālākai izmeklēšanai uz m/o klātesamību.
– Jūras cūciņas nejūtīgas pret B. reccurens, taču pret
citām Borrelia ir jūtīgas.
• Bioķīm. īpašības: glikoze → pienskābe (API, VITEK,
Crystal)
16. Profilakse un terapija
• Imunitāte pēc pārslimošanas vāja
• Specifiska profilakse nav izstrādāta
• Nespecifiska profilakse – cīņa pret ērcēm un
utīm, sanitāro normu ievērošana
• Terapija – a/b: tetraciklīni, levomicetīns,
dažreiz penicilīni
17. Borrelia burgdorferi
• Laimas slimības ierosinātāja
• Gr-
• 7-10 endoflagellas, ļoti kustīga
• Var kultivēt, bet aug aptuveni 8 nedēļas,
tāpēc to diagnostikā neizmanto
• Genoms nodrošina dazādu Ag veidošanu
• Virsmas proteīni Osp A-F (nodrošina
dzīvošanu dažādos saimniekorg.)
18. Patoģenēze
• Iekļūst cilv. org. injekcijas veidā no
ērces(ar siekalām) vai zarnu sastāvu
• Piesaistās pie šūnu proteoglikāna
(sekmē bakt. glikozaminoglikāna
receptori)
• Migrē no ieejas vārtiem
• Pārvietojas ar asinīm un limfu uz citiem
orgāniem un muskuloskeletālo sist.
19. Laima slimība
• Pārnesējs – Ixodes ērces
(atrodas ērces zarnu trakta
vidusdaļā un distāli)
• Saslimst visu gadu,
izņemot ziemu (larvas un
nimfas) – maijs->jūlijs
aktīvāks
• Inf.avoti – brieži un grauzēji
(dab. rezervuāri)
21. • IP 3-32dienas
1)ERYTHEMA CHRONICUM MIGRANS
(60-85% gad.) ādas reakcija koduma vietā
• (var būt arī gripai līdzīgi simptomi)
22. 2) Neiroloģiskā, kardioloģiskā
Parādās pēc vairākiem mēnešiem –
encefalīti, meningīti, sirds darbības-
vadīšanas traucējumi, mioperikardīts
3) Hroniski ādas, nervu sist., locītavu
bojājumi. Artrīti.
23. Imunitāte
• IgM pēc 3-6 ned., IgG vēlāk
• Imūnā atbilde veidojas lēni
• Av pret proteīniem OspA, OspB
• Pēc izārstēšanās vēl dažus gadus
seropozitīvi
24. • Pēc Latvijas Infektoloģijas
centra datiem :
• 2010. gadā Latvijā ir konstatēti 829
saslimšanas gadījumi ar Laima slimību.
• Vidēji 2005. – 2009. gados ir bijuši 584
Laima slimības gadījumu gadā.
Vakcīnas pret Laima slimību nav.
28. Profilakse un terapija
• Profilakse: ASV bija izstrādāta vakcīna ar
lipoproteīnu OspA, bet teorētiski var
izraisīt autoimūnu saslimšanu
• Terapija – tetraciklīni, makrolīdi