ݺߣ

ݺߣShare a Scribd company logo
Akūts un hronisks vidusauss
iekaisums
MF III 10. grupa
Dana Mičule
http://www.webmd.com/cold-and-flu/ear-infection/middle-ear
Definīcija
• Akūts vidusauss iekaisums - dzirdes kanāla,
bungdobuma un aizauss paugura šūnu
mukoperiosta iekaisums.
Epidemioloģija
• Akūts vidusauss iekaisums ir biežākā bakteriālā
infekcija bērniem.
• Vecumā līdz trim gadiem 70% bērnu ir bijis
vismaz viens akūts vidusauss iekaisums.
Etioloģija
• Visbiežāk sastopamie mikroorganismi, kas
izraisa akūtu vidusausu iekaisumu:
 Streptococcus pneumoniae 30-35%
 Haemofhilus influenzae 20-25%
 Moraxella catharalis 10-15%
• Retāk izraisa:
 Staphilacoccus aureus
 Pseudomona aeruginosa
 N.meningitidis
• Var attīstīties sekundāri, kā komplikācija
augšējo elpošanas ceļu infekcijas vai gripas
gadījumos, bet bērniem – skarlatīnas, masalu,
diftērijas un citu infekciozu slimību laikā.
Akūts vidusauss iekaisums bērniem
• Jaunpiedzimušajiem bungdobumā atrodamas
miksoīdo audu atliekas, kas ir barotne, lai
attīstītos infekcija.
• Infekcijas process vidusausī dažreiz rodas sakarā
ar to,ka augļa ūdeņi dzemdību laikā iekļūst caur
dzirdes kanālu.
• Zīdaiņiem inficēšanās mehānisms ir tāds pats kā
jaunpiedzimušajiem, bet infekcija vidusausī
iekļūst ne tikai no deguna vai aizdegunes, bet
atgrūšanas momentā arī barības masas.
Akūts vidusauss iekaisums bērniem
zīdainim
• Raudulīgs
• Neņem krūti
sakarā ar sāpēm
rijot
• Berzē slimo ausi
gar mātes roku
> 1 gada
• Sāpīgums
uzspiežot uz tragus
• Augsta
temperatūra (39.5-
40)
• meningisms
• Biežāk nekā pieaugušajiem novērojama
izveseļošanās bez bungplēvītes perforācijas
sakarā ar tās lielāku rezistenci, bungdobuma
gļotādas labākām uzsūkšanās spējām un
vieglāku strutu notecēšanu pa plato dzirdes
kanālu.
Riska faktori
• Bērni, īpaši vecumā līdz 7 gadiem.
• Nedaudz biežāk vīriešu dzimtas pārstāvjiem.
• Augšējo elpošanas ceļu infekcija- baktērijas vai vīrusi rīklē,
degunā.
• Zīdaiņa barošana ar pudeli, nevis ar krūti. Zīdaiņa barošana
ar pudeli guļus ar stipri atliektu galvu.
• Aizdegunes mandeļu hipertrofija un anatomiskas īpatnības
vai aukslēju šķeltne.
• Alerģisks rinīts vai alerģija.
• Pasīvā smēķēšana, gaisa piesārņojums, kaitīgi vides apstākļi.
• Ģimenes predispozīcija.
Infekcijas ceļi
• Tubogēnais
• Traumatiskais
• Hematogēnais
ʲٴģŧ
Klīnika
• Akūts sākums
• Stipras sāpes iekaisušajā ausī
▫ spiedošas
▫ plēsošas
▫ pulsējošas
• Drudzis
• Spiediena izmaiņas bungdobumā
▫ dzirdes pasliktināšanās
▫ troksnis ausīs
▫ auss aizkrišana
• Eksudāta vai izsvieduma šķidrums slēgtajā dobumā traucē
bungplēvītes un dzirdes kauliņa kustīgumu
• Skaņas vadīšanas un dzirdes traucējumi pēc konduktīvā tipa
• Otoreja – bungplēvītes perforācijas gadījumā
• Galvas reiboņi, slikta dūša
Diagnostika
• Otoskopija
 krāsa
 kontūras
 gaismas refleksa lokalizācija
 caurspīdīgums
 kustīgums
Akūti un hroniski vidusauss iekaisumi
Diagnostika
• Audiometrijas un akumetrijas dati- konduktīva
tipa vājdzirdība slimajā ausī.
• Rinnes un Federiči testi negatīvi slimajā pusē.
• Vēbera tests- lateralizācija uz slimo pusi.
Diferenciāldiagnostika
• ārējās auss iekaisums
• zobu sāpes
• temporomandibulārās locītavas sāpes
• akūts virāls faringīts
• auss trauma
Ārstēšanas principi
Komplikāciju risku
Slimības pāreju
hroniskā formā
Mazināt sāpju
sindromu
Infekciju progresēšanu
Medikamentozā terapija
Bungplēvītes paracentēze
• Izlīdzina spiedienu bungdobumā ar spiedienu
ārējā vidē, izlaiž strutas vai šķidrumu, novēršot
iespējamās vidusauss iekaisuma komplikācijas.
• Uzskata,ka:
 otalģijas simptomus
 drudzi
 toksicēmiju
 mazina spontānas perforācijas risku
• Procedūra ir indicēta akūta vidusauss iekaisuma
komplikāciju gadījumā.
• Diagnostiska nozīme, kas palīdz diferencēt
strutaino, sekretoru vai adhesīvo vidusauss
iekaisumu, paņemt bakterioloģisko materiālu.
Negatīvie aspekti
• Procedūrās grūti panākt pilnīgu atsāpināšanu ar
lokāliem pretsāpju līdzekļiem.
• Bērniem šī manipulācija jāveic tikai stingru
indikāciju dēļ, jo šī procedūra varētu radīt
psihotraumu.
Pozitīvie aspekti
• Pieaug komplikāciju attīstību risks
• Tiek traucēta dzirde
• a/b terapija ir neefektīva
• Diagnostiskajos nolūkos
Komplikācijas
• Vidusauss iekaisuma komplikāciju gadījumā
infekcija izplatās ārpus deniņu kaula gaisu
saturošajiem dobumiem - bungu
dobuma, antrum mastoideum un mastoidālajām
šūnām.
Komplikācijas
ekstrakraniālas intrakraniālas
Ekstrakraniālās
• timpanoskleroze
• bungplēvītes perforācija
• vājdzirdība (sensoneirāla un/vai konduktīva)
• akūts mastoidīts
• pertozīts
• labirintīts
• sejas nerva parēze
• hronisks vidusauss iekaisums
Intrakraniālās
• ekstradurāls abscess
• subdurāls abscess
• intracerebrāls abscess
• Sinus sigmoīdeus tromboflebīts/tromboze
• smadzeņu abscess
• smadzenīšu abscess
• meningīts
Definīcija
• Hronisks strutojošs vidusauss iekaisums
– stabila bungplēvītes perforācija, pastāvīga vai
periodiska strutu atdalīšanās no auss un arī
dažādas pakāpes dzirdes pasliktināšanās.
Etioloģija
• Visbiežāk sastopamie mikroorganismi, kas
izraisa hronisku vidusausu iekaisumu:
 Pseudomonas aeruginosa 60-90%
 Staphylococcus aureus 10-25%
 Proteus 10-20%
 E. coli
 Streptococcus viridans
 Klebsiellas
 Sēnītes
 S. epidermidis – hroniski atdalījumi no auss
ʲٴģŧ
• Turpinājums akūtam strutojošam otītam, kas
nav izārstēts mēneša laikā, dažādu apstākļu dēļ.
• Liela nozīme augšējo elpošanas ceļu
patoloģiskiem stāvokļiem – adenoīdiem, deguna
starpsienas izliekumiem, hroniskiem sinusītiem
utt.
• Nepietiekami efektīva akūta vidusauss
iekaisuma terapija.
Klīnika
• Paasinājuma gadījumā iespējamas
komplikācijas:
 labirintīts
 akūts dzirdes zudums
 meningīts
 smadzeņu abscess
Diagnostika
• Anamnēze
• Dzirdes kanāla un dzirdes analizatora
funkcionāli izmeklējumi
• Otoskopija
Antibakteriālā terapija
• Amoksicilīns + beta laktamāzes inhibitori
• Perorālie 2. paaudzes cefalosporīni
• Hinoloni
• Pēc paasinājuma sanācijas indicēta
timpanoplastika.
• Vidusauss iekaisums ar holesteatomu – indicēta
tikai ķirurģiska ārstēšana.
Timpanoplastika
• Ķirurģiska operācija,lai rekonstruētu bungādiņu
un/vai vidusauss kauliņus.
• Dzirdes uzlabošana tiek panākta:
 pastiprinot skaņas vadīšanas transformāciju
 veic viena labirinta loga (priekštelpas loga)
aizsardzību pret skaņām
 kombinē šos abus paņēmienus
Izmantojamā literatūra
• Ķīse L., Antibakteriālā terapija otolaringologa
praksē
• http://www.doctus.lv/2011/4/otitis-media
• V. Paļčuns, N. Preobraženskis, Ausu, kakla un
deguna slimības
• Ķīse L., Sumeraga G., žurnāls Ārsts “Vidusauss
iekaisuma komplikācijas”.
Paldies par uzmanību!

More Related Content

What's hot (20)

Menjera slimība un tās ārstēšanas ķirurģiskie aspekti.
Menjera slimība un tās ārstēšanas ķirurģiskie aspekti.Menjera slimība un tās ārstēšanas ķirurģiskie aspekti.
Menjera slimība un tās ārstēšanas ķirurģiskie aspekti.
armands_riders
Objektīvās dzirdes izmeklēšanas metodes
Objektīvās dzirdes izmeklēšanas metodesObjektīvās dzirdes izmeklēšanas metodes
Objektīvās dzirdes izmeklēšanas metodes
Marks Ronis
Kakla cistas
Kakla cistasKakla cistas
Kakla cistas
Marks Ronis
Balss saišu parēzes
Balss saišu parēzesBalss saišu parēzes
Balss saišu parēzes
Iv Vi
"Deniņu kaula lūzumi"
"Deniņu kaula lūzumi""Deniņu kaula lūzumi"
"Deniņu kaula lūzumi"
Linda Veidere
Hronisks tonsilits (lor pulciņam)
Hronisks tonsilits (lor pulciņam)Hronisks tonsilits (lor pulciņam)
Hronisks tonsilits (lor pulciņam)
armands_riders
Iedzimta balsenes stenoze
Iedzimta balsenes stenozeIedzimta balsenes stenoze
Iedzimta balsenes stenoze
Marks Ronis
Traheostomas
TraheostomasTraheostomas
Traheostomas
Marks Ronis
Deguna starpsienas deviācija
Deguna starpsienas deviācijaDeguna starpsienas deviācija
Deguna starpsienas deviācija
Marks Ronis
Ievads klīniskajā EKG. Kristīne Spalva.
Ievads klīniskajā EKG. Kristīne Spalva.Ievads klīniskajā EKG. Kristīne Spalva.
Ievads klīniskajā EKG. Kristīne Spalva.
Михаил Павлович
Balss veidošanās, izmeklēšana, disfonija
Balss veidošanās, izmeklēšana, disfonijaBalss veidošanās, izmeklēšana, disfonija
Balss veidošanās, izmeklēšana, disfonija
Marks Ronis
Akuts laringīts
Akuts laringītsAkuts laringīts
Akuts laringīts
Marks Ronis
Sepse. SIRS. MODS.
Sepse. SIRS. MODS.Sepse. SIRS. MODS.
Sepse. SIRS. MODS.
Anna Rudaja
Ҳ
ҲҲ
Ҳ
Tatjana Sidorcika
Deguna kaula lūzumi.
Deguna kaula lūzumi.Deguna kaula lūzumi.
Deguna kaula lūzumi.
Linda Veidere
Plaušu abscesi
Plaušu abscesiPlaušu abscesi
Plaušu abscesi
Iv Vi
Rehabilitācija pēc totālas laringektomijas
Rehabilitācija pēc totālas laringektomijasRehabilitācija pēc totālas laringektomijas
Rehabilitācija pēc totālas laringektomijas
Linda Veidere
"Iedzimta laringomalācija"
"Iedzimta laringomalācija""Iedzimta laringomalācija"
"Iedzimta laringomalācija"
Linda Veidere
Augšējās ekstremitātes lūzumi
Augšējās ekstremitātes lūzumiAugšējās ekstremitātes lūzumi
Augšējās ekstremitātes lūzumi
Inga Nalivaiko
Sejas nerva paralīze LOR praksē. Diferenciāldiagnostika.
Sejas nerva paralīze LOR praksē. Diferenciāldiagnostika.Sejas nerva paralīze LOR praksē. Diferenciāldiagnostika.
Sejas nerva paralīze LOR praksē. Diferenciāldiagnostika.
Marks Ronis
Menjera slimība un tās ārstēšanas ķirurģiskie aspekti.
Menjera slimība un tās ārstēšanas ķirurģiskie aspekti.Menjera slimība un tās ārstēšanas ķirurģiskie aspekti.
Menjera slimība un tās ārstēšanas ķirurģiskie aspekti.
armands_riders
Objektīvās dzirdes izmeklēšanas metodes
Objektīvās dzirdes izmeklēšanas metodesObjektīvās dzirdes izmeklēšanas metodes
Objektīvās dzirdes izmeklēšanas metodes
Marks Ronis
Balss saišu parēzes
Balss saišu parēzesBalss saišu parēzes
Balss saišu parēzes
Iv Vi
Hronisks tonsilits (lor pulciņam)
Hronisks tonsilits (lor pulciņam)Hronisks tonsilits (lor pulciņam)
Hronisks tonsilits (lor pulciņam)
armands_riders
Iedzimta balsenes stenoze
Iedzimta balsenes stenozeIedzimta balsenes stenoze
Iedzimta balsenes stenoze
Marks Ronis
Deguna starpsienas deviācija
Deguna starpsienas deviācijaDeguna starpsienas deviācija
Deguna starpsienas deviācija
Marks Ronis
Balss veidošanās, izmeklēšana, disfonija
Balss veidošanās, izmeklēšana, disfonijaBalss veidošanās, izmeklēšana, disfonija
Balss veidošanās, izmeklēšana, disfonija
Marks Ronis
Plaušu abscesi
Plaušu abscesiPlaušu abscesi
Plaušu abscesi
Iv Vi
Rehabilitācija pēc totālas laringektomijas
Rehabilitācija pēc totālas laringektomijasRehabilitācija pēc totālas laringektomijas
Rehabilitācija pēc totālas laringektomijas
Linda Veidere
"Iedzimta laringomalācija"
"Iedzimta laringomalācija""Iedzimta laringomalācija"
"Iedzimta laringomalācija"
Linda Veidere
Augšējās ekstremitātes lūzumi
Augšējās ekstremitātes lūzumiAugšējās ekstremitātes lūzumi
Augšējās ekstremitātes lūzumi
Inga Nalivaiko
Sejas nerva paralīze LOR praksē. Diferenciāldiagnostika.
Sejas nerva paralīze LOR praksē. Diferenciāldiagnostika.Sejas nerva paralīze LOR praksē. Diferenciāldiagnostika.
Sejas nerva paralīze LOR praksē. Diferenciāldiagnostika.
Marks Ronis

Viewers also liked (20)

Maligns ārējās auss iekaisums
Maligns ārējās auss iekaisumsMaligns ārējās auss iekaisums
Maligns ārējās auss iekaisums
Alise Adoviča
Sāpes vaigā - diferenciāldiagnoze un taktika
Sāpes vaigā - diferenciāldiagnoze un taktikaSāpes vaigā - diferenciāldiagnoze un taktika
Sāpes vaigā - diferenciāldiagnoze un taktika
Linda Veidere
Temporālā kaula lūzumi
Temporālā kaula lūzumiTemporālā kaula lūzumi
Temporālā kaula lūzumi
mardaiga
16 janvaris peteris lolans
16 janvaris   peteris lolans16 janvaris   peteris lolans
16 janvaris peteris lolans
Igor Kolosov
Tenisista un golfera elkonis
Tenisista un golfera elkonisTenisista un golfera elkonis
Tenisista un golfera elkonis
TunO pulciņš
Pleca locītavas nestabilitāte
Pleca locītavas nestabilitātePleca locītavas nestabilitāte
Pleca locītavas nestabilitāte
TunO pulciņš
Educational Grand Rounds: Arthritis
Educational Grand Rounds: Arthritis Educational Grand Rounds: Arthritis
Educational Grand Rounds: Arthritis
S'eclairer
Balsta un kustību orgānu sistēma
Balsta un kustību orgānu sistēmaBalsta un kustību orgānu sistēma
Balsta un kustību orgānu sistēma
Inese
Temporomandibular Joint Arthritis in Pediatric Inflammatory Arthropathies
Temporomandibular Joint Arthritis in Pediatric Inflammatory ArthropathiesTemporomandibular Joint Arthritis in Pediatric Inflammatory Arthropathies
Temporomandibular Joint Arthritis in Pediatric Inflammatory Arthropathies
Arthritis Foundation 2012 JA Conference
Intracranial complication of chronic suppurative otitis media
Intracranial complication of chronic suppurative otitis mediaIntracranial complication of chronic suppurative otitis media
Intracranial complication of chronic suppurative otitis media
Abino David
Hronisks vidusauss iekaisums ar holesteatomu
Hronisks vidusauss iekaisums ar holesteatomuHronisks vidusauss iekaisums ar holesteatomu
Hronisks vidusauss iekaisums ar holesteatomu
Marks Ronis
Post natal growth and development of mandible and maxilla /certified fixed or...
Post natal growth and development of mandible and maxilla /certified fixed or...Post natal growth and development of mandible and maxilla /certified fixed or...
Post natal growth and development of mandible and maxilla /certified fixed or...
Indian dental academy
Temporo mandibular joint
Temporo mandibular jointTemporo mandibular joint
Temporo mandibular joint
Martin Bush
Tmj.ppt
Tmj.pptTmj.ppt
Tmj.ppt
Dr. SHEETAL KAPSE
Pediatric enuresis
Pediatric enuresisPediatric enuresis
Pediatric enuresis
Dr. Saad Saleh Al Ani
Tmj anatomy
Tmj anatomyTmj anatomy
Tmj anatomy
Tony Pious
Maligns ārējās auss iekaisums
Maligns ārējās auss iekaisumsMaligns ārējās auss iekaisums
Maligns ārējās auss iekaisums
Alise Adoviča
Sāpes vaigā - diferenciāldiagnoze un taktika
Sāpes vaigā - diferenciāldiagnoze un taktikaSāpes vaigā - diferenciāldiagnoze un taktika
Sāpes vaigā - diferenciāldiagnoze un taktika
Linda Veidere
Temporālā kaula lūzumi
Temporālā kaula lūzumiTemporālā kaula lūzumi
Temporālā kaula lūzumi
mardaiga
16 janvaris peteris lolans
16 janvaris   peteris lolans16 janvaris   peteris lolans
16 janvaris peteris lolans
Igor Kolosov
Tenisista un golfera elkonis
Tenisista un golfera elkonisTenisista un golfera elkonis
Tenisista un golfera elkonis
TunO pulciņš
Pleca locītavas nestabilitāte
Pleca locītavas nestabilitātePleca locītavas nestabilitāte
Pleca locītavas nestabilitāte
TunO pulciņš
Educational Grand Rounds: Arthritis
Educational Grand Rounds: Arthritis Educational Grand Rounds: Arthritis
Educational Grand Rounds: Arthritis
S'eclairer
Balsta un kustību orgānu sistēma
Balsta un kustību orgānu sistēmaBalsta un kustību orgānu sistēma
Balsta un kustību orgānu sistēma
Inese
Intracranial complication of chronic suppurative otitis media
Intracranial complication of chronic suppurative otitis mediaIntracranial complication of chronic suppurative otitis media
Intracranial complication of chronic suppurative otitis media
Abino David
Hronisks vidusauss iekaisums ar holesteatomu
Hronisks vidusauss iekaisums ar holesteatomuHronisks vidusauss iekaisums ar holesteatomu
Hronisks vidusauss iekaisums ar holesteatomu
Marks Ronis
Post natal growth and development of mandible and maxilla /certified fixed or...
Post natal growth and development of mandible and maxilla /certified fixed or...Post natal growth and development of mandible and maxilla /certified fixed or...
Post natal growth and development of mandible and maxilla /certified fixed or...
Indian dental academy
Temporo mandibular joint
Temporo mandibular jointTemporo mandibular joint
Temporo mandibular joint
Martin Bush

Similar to Akūti un hroniski vidusauss iekaisumi (20)

Odontogēnais sinusīts
Odontogēnais sinusītsOdontogēnais sinusīts
Odontogēnais sinusīts
Marks Ronis
Sensoneirāla dzirdes zuduma diferenciāldiagnoze
Sensoneirāla dzirdes zuduma diferenciāldiagnozeSensoneirāla dzirdes zuduma diferenciāldiagnoze
Sensoneirāla dzirdes zuduma diferenciāldiagnoze
Alise Adoviča
Mutes pamatnes flegmonas
Mutes pamatnes flegmonasMutes pamatnes flegmonas
Mutes pamatnes flegmonas
Linda Veidere
Radioloģiskā diagnostika kakla dziļajām infekcijām
Radioloģiskā diagnostika kakla dziļajām infekcijāmRadioloģiskā diagnostika kakla dziļajām infekcijām
Radioloģiskā diagnostika kakla dziļajām infekcijām
Inga Nalivaiko
Akūts siekalu dziedzeru iekaisums.
Akūts siekalu dziedzeru iekaisums.Akūts siekalu dziedzeru iekaisums.
Akūts siekalu dziedzeru iekaisums.
Linda Veidere
Kakla dziļo infekciju radioloģiskā diagnostika
Kakla dziļo infekciju radioloģiskā diagnostikaKakla dziļo infekciju radioloģiskā diagnostika
Kakla dziļo infekciju radioloģiskā diagnostika
Alise Adoviča
Infekciozie keratīti
Infekciozie keratītiInfekciozie keratīti
Infekciozie keratīti
oftalmologija
Infekciozie keratīti
Infekciozie keratītiInfekciozie keratīti
Infekciozie keratīti
oftalmologija
Augšējā pusloka kanāla dehiscence
Augšējā pusloka kanāla dehiscenceAugšējā pusloka kanāla dehiscence
Augšējā pusloka kanāla dehiscence
Linda Veidere
Kakla flegmonas
Kakla flegmonasKakla flegmonas
Kakla flegmonas
Linda Veidere
Timpāniskās membrānas punkcijas. Ieskats balsenes inervācijas traucējumos
Timpāniskās membrānas punkcijas. Ieskats balsenes inervācijas traucējumosTimpāniskās membrānas punkcijas. Ieskats balsenes inervācijas traucējumos
Timpāniskās membrānas punkcijas. Ieskats balsenes inervācijas traucējumos
armands_riders
Otitis media komplikācijas un to ārstēšana
Otitis media komplikācijas un to ārstēšanaOtitis media komplikācijas un to ārstēšana
Otitis media komplikācijas un to ārstēšana
armands_riders
Siekalu dziedzeru saslimsanas
Siekalu dziedzeru saslimsanasSiekalu dziedzeru saslimsanas
Siekalu dziedzeru saslimsanas
armands_riders
Sinusitu orbitalas komplikacijas
Sinusitu orbitalas komplikacijasSinusitu orbitalas komplikacijas
Sinusitu orbitalas komplikacijas
Renāta Klagiša
Vestibulokohleārā nerva neirinoma
Vestibulokohleārā nerva neirinomaVestibulokohleārā nerva neirinoma
Vestibulokohleārā nerva neirinoma
Alise Adoviča
Medikamentu izraisīts tinnīts
Medikamentu izraisīts tinnītsMedikamentu izraisīts tinnīts
Medikamentu izraisīts tinnīts
Marks Ronis
Odontogēnais sinusīts
Odontogēnais sinusītsOdontogēnais sinusīts
Odontogēnais sinusīts
Marks Ronis
Sensoneirāla dzirdes zuduma diferenciāldiagnoze
Sensoneirāla dzirdes zuduma diferenciāldiagnozeSensoneirāla dzirdes zuduma diferenciāldiagnoze
Sensoneirāla dzirdes zuduma diferenciāldiagnoze
Alise Adoviča
Radioloģiskā diagnostika kakla dziļajām infekcijām
Radioloģiskā diagnostika kakla dziļajām infekcijāmRadioloģiskā diagnostika kakla dziļajām infekcijām
Radioloģiskā diagnostika kakla dziļajām infekcijām
Inga Nalivaiko
Akūts siekalu dziedzeru iekaisums.
Akūts siekalu dziedzeru iekaisums.Akūts siekalu dziedzeru iekaisums.
Akūts siekalu dziedzeru iekaisums.
Linda Veidere
Kakla dziļo infekciju radioloģiskā diagnostika
Kakla dziļo infekciju radioloģiskā diagnostikaKakla dziļo infekciju radioloģiskā diagnostika
Kakla dziļo infekciju radioloģiskā diagnostika
Alise Adoviča
Augšējā pusloka kanāla dehiscence
Augšējā pusloka kanāla dehiscenceAugšējā pusloka kanāla dehiscence
Augšējā pusloka kanāla dehiscence
Linda Veidere
Timpāniskās membrānas punkcijas. Ieskats balsenes inervācijas traucējumos
Timpāniskās membrānas punkcijas. Ieskats balsenes inervācijas traucējumosTimpāniskās membrānas punkcijas. Ieskats balsenes inervācijas traucējumos
Timpāniskās membrānas punkcijas. Ieskats balsenes inervācijas traucējumos
armands_riders
Otitis media komplikācijas un to ārstēšana
Otitis media komplikācijas un to ārstēšanaOtitis media komplikācijas un to ārstēšana
Otitis media komplikācijas un to ārstēšana
armands_riders
Siekalu dziedzeru saslimsanas
Siekalu dziedzeru saslimsanasSiekalu dziedzeru saslimsanas
Siekalu dziedzeru saslimsanas
armands_riders
Sinusitu orbitalas komplikacijas
Sinusitu orbitalas komplikacijasSinusitu orbitalas komplikacijas
Sinusitu orbitalas komplikacijas
Renāta Klagiša
Vestibulokohleārā nerva neirinoma
Vestibulokohleārā nerva neirinomaVestibulokohleārā nerva neirinoma
Vestibulokohleārā nerva neirinoma
Alise Adoviča
Medikamentu izraisīts tinnīts
Medikamentu izraisīts tinnītsMedikamentu izraisīts tinnīts
Medikamentu izraisīts tinnīts
Marks Ronis

Akūti un hroniski vidusauss iekaisumi

  • 1. Akūts un hronisks vidusauss iekaisums MF III 10. grupa Dana Mičule
  • 3. Definīcija • Akūts vidusauss iekaisums - dzirdes kanāla, bungdobuma un aizauss paugura šūnu mukoperiosta iekaisums.
  • 4. Epidemioloģija • Akūts vidusauss iekaisums ir biežākā bakteriālā infekcija bērniem. • Vecumā līdz trim gadiem 70% bērnu ir bijis vismaz viens akūts vidusauss iekaisums.
  • 5. Etioloģija • Visbiežāk sastopamie mikroorganismi, kas izraisa akūtu vidusausu iekaisumu:  Streptococcus pneumoniae 30-35%  Haemofhilus influenzae 20-25%  Moraxella catharalis 10-15% • Retāk izraisa:  Staphilacoccus aureus  Pseudomona aeruginosa  N.meningitidis
  • 6. • Var attīstīties sekundāri, kā komplikācija augšējo elpošanas ceļu infekcijas vai gripas gadījumos, bet bērniem – skarlatīnas, masalu, diftērijas un citu infekciozu slimību laikā.
  • 7. Akūts vidusauss iekaisums bērniem • Jaunpiedzimušajiem bungdobumā atrodamas miksoīdo audu atliekas, kas ir barotne, lai attīstītos infekcija. • Infekcijas process vidusausī dažreiz rodas sakarā ar to,ka augļa ūdeņi dzemdību laikā iekļūst caur dzirdes kanālu. • Zīdaiņiem inficēšanās mehānisms ir tāds pats kā jaunpiedzimušajiem, bet infekcija vidusausī iekļūst ne tikai no deguna vai aizdegunes, bet atgrūšanas momentā arī barības masas.
  • 8. Akūts vidusauss iekaisums bērniem zīdainim • Raudulīgs • Neņem krūti sakarā ar sāpēm rijot • Berzē slimo ausi gar mātes roku > 1 gada • Sāpīgums uzspiežot uz tragus • Augsta temperatūra (39.5- 40) • meningisms
  • 9. • Biežāk nekā pieaugušajiem novērojama izveseļošanās bez bungplēvītes perforācijas sakarā ar tās lielāku rezistenci, bungdobuma gļotādas labākām uzsūkšanās spējām un vieglāku strutu notecēšanu pa plato dzirdes kanālu.
  • 10. Riska faktori • Bērni, īpaši vecumā līdz 7 gadiem. • Nedaudz biežāk vīriešu dzimtas pārstāvjiem. • Augšējo elpošanas ceļu infekcija- baktērijas vai vīrusi rīklē, degunā. • Zīdaiņa barošana ar pudeli, nevis ar krūti. Zīdaiņa barošana ar pudeli guļus ar stipri atliektu galvu. • Aizdegunes mandeļu hipertrofija un anatomiskas īpatnības vai aukslēju šķeltne. • Alerģisks rinīts vai alerģija. • Pasīvā smēķēšana, gaisa piesārņojums, kaitīgi vides apstākļi. • Ģimenes predispozīcija.
  • 11. Infekcijas ceļi • Tubogēnais • Traumatiskais • Hematogēnais
  • 13. Klīnika • Akūts sākums • Stipras sāpes iekaisušajā ausī ▫ spiedošas ▫ plēsošas ▫ pulsējošas • Drudzis • Spiediena izmaiņas bungdobumā ▫ dzirdes pasliktināšanās ▫ troksnis ausīs ▫ auss aizkrišana • Eksudāta vai izsvieduma šķidrums slēgtajā dobumā traucē bungplēvītes un dzirdes kauliņa kustīgumu • Skaņas vadīšanas un dzirdes traucējumi pēc konduktīvā tipa • Otoreja – bungplēvītes perforācijas gadījumā • Galvas reiboņi, slikta dūša
  • 14. Diagnostika • Otoskopija  krāsa  kontūras  gaismas refleksa lokalizācija  caurspīdīgums  kustīgums
  • 16. Diagnostika • Audiometrijas un akumetrijas dati- konduktīva tipa vājdzirdība slimajā ausī. • Rinnes un Federiči testi negatīvi slimajā pusē. • Vēbera tests- lateralizācija uz slimo pusi.
  • 17. Diferenciāldiagnostika • ārējās auss iekaisums • zobu sāpes • temporomandibulārās locītavas sāpes • akūts virāls faringīts • auss trauma
  • 18. Ārstēšanas principi Komplikāciju risku Slimības pāreju hroniskā formā Mazināt sāpju sindromu Infekciju progresēšanu
  • 20. Bungplēvītes paracentēze • Izlīdzina spiedienu bungdobumā ar spiedienu ārējā vidē, izlaiž strutas vai šķidrumu, novēršot iespējamās vidusauss iekaisuma komplikācijas.
  • 21. • Uzskata,ka:  otalģijas simptomus  drudzi  toksicēmiju  mazina spontānas perforācijas risku • Procedūra ir indicēta akūta vidusauss iekaisuma komplikāciju gadījumā. • Diagnostiska nozīme, kas palīdz diferencēt strutaino, sekretoru vai adhesīvo vidusauss iekaisumu, paņemt bakterioloģisko materiālu.
  • 22. Negatīvie aspekti • Procedūrās grūti panākt pilnīgu atsāpināšanu ar lokāliem pretsāpju līdzekļiem. • Bērniem šī manipulācija jāveic tikai stingru indikāciju dēļ, jo šī procedūra varētu radīt psihotraumu.
  • 23. Pozitīvie aspekti • Pieaug komplikāciju attīstību risks • Tiek traucēta dzirde • a/b terapija ir neefektīva • Diagnostiskajos nolūkos
  • 24. Komplikācijas • Vidusauss iekaisuma komplikāciju gadījumā infekcija izplatās ārpus deniņu kaula gaisu saturošajiem dobumiem - bungu dobuma, antrum mastoideum un mastoidālajām šūnām.
  • 26. Ekstrakraniālās • timpanoskleroze • bungplēvītes perforācija • vājdzirdība (sensoneirāla un/vai konduktīva) • akūts mastoidīts • pertozīts • labirintīts • sejas nerva parēze • hronisks vidusauss iekaisums
  • 27. Intrakraniālās • ekstradurāls abscess • subdurāls abscess • intracerebrāls abscess • Sinus sigmoīdeus tromboflebīts/tromboze • smadzeņu abscess • smadzenīšu abscess • meningīts
  • 28. Definīcija • Hronisks strutojošs vidusauss iekaisums – stabila bungplēvītes perforācija, pastāvīga vai periodiska strutu atdalīšanās no auss un arī dažādas pakāpes dzirdes pasliktināšanās.
  • 29. Etioloģija • Visbiežāk sastopamie mikroorganismi, kas izraisa hronisku vidusausu iekaisumu:  Pseudomonas aeruginosa 60-90%  Staphylococcus aureus 10-25%  Proteus 10-20%  E. coli  Streptococcus viridans  Klebsiellas  Sēnītes  S. epidermidis – hroniski atdalījumi no auss
  • 30. ʲٴģŧ • Turpinājums akūtam strutojošam otītam, kas nav izārstēts mēneša laikā, dažādu apstākļu dēļ. • Liela nozīme augšējo elpošanas ceļu patoloģiskiem stāvokļiem – adenoīdiem, deguna starpsienas izliekumiem, hroniskiem sinusītiem utt. • Nepietiekami efektīva akūta vidusauss iekaisuma terapija.
  • 31. Klīnika • Paasinājuma gadījumā iespējamas komplikācijas:  labirintīts  akūts dzirdes zudums  meningīts  smadzeņu abscess
  • 32. Diagnostika • Anamnēze • Dzirdes kanāla un dzirdes analizatora funkcionāli izmeklējumi • Otoskopija
  • 33. Antibakteriālā terapija • Amoksicilīns + beta laktamāzes inhibitori • Perorālie 2. paaudzes cefalosporīni • Hinoloni
  • 34. • Pēc paasinājuma sanācijas indicēta timpanoplastika. • Vidusauss iekaisums ar holesteatomu – indicēta tikai ķirurģiska ārstēšana.
  • 35. Timpanoplastika • Ķirurģiska operācija,lai rekonstruētu bungādiņu un/vai vidusauss kauliņus. • Dzirdes uzlabošana tiek panākta:  pastiprinot skaņas vadīšanas transformāciju  veic viena labirinta loga (priekštelpas loga) aizsardzību pret skaņām  kombinē šos abus paņēmienus
  • 36. Izmantojamā literatūra • Ķīse L., Antibakteriālā terapija otolaringologa praksē • http://www.doctus.lv/2011/4/otitis-media • V. Paļčuns, N. Preobraženskis, Ausu, kakla un deguna slimības • Ķīse L., Sumeraga G., žurnāls Ārsts “Vidusauss iekaisuma komplikācijas”.

Editor's Notes

  • #3: Vidusauss sastāv no trim daļām - bungu dobuma (cavum tympani}, dzirdes kanāla (tūba auditiva) un aizauss paugura šūnu sistēmas (antrum mastoideum, adītus adantrum, ceilulae mastoidae). Akūts, subakūts vai hronisks iekaisuma process skar visas šīs daļas
  • #6: Nereti ir trīs vai vairāku patogēnu kombinācija.
  • #8: Jaunpiedzimušajiem infekcijas process vidusausi dažreiz rodas sakarā ar to ,ka ....
  • #12: Parastos normālos apstākļos vidusauss dobumā mikrofloras nav, kas izskaidrojams ar dzirdes kanāla gļotādas skropstiņepitēlija barjeras funkciju. Epitēlija bārkstiņas nepārtraukti gļotaino sekrētu bīda aizdegunes virzienā. Dažādu vispārēju infekcijas slimību, kā arī deguna un aizdegunes gļotādas lokālu akūtu un hronisku iekaisumu gadījumos dzirdes kanāla skropstiņepitēlija aizsargfunkcija ir traucēta un tā patogēnā flora iekļūst bungdobumā. Traumatiskais ceļš – caur bojātu bungplēvīti Hematogēnais ceļš - tādu infekcijas slimību gadījumos kā skarlatīna, masalas, tīfs, tuberkuloze.
  • #13: Patoģenēzē izšķir vairākas stadijas: pirmā ir hiperēmijas stadija- notiek dzirdes kanāla obstrukcija, daļēja vai pilnīga kanāla nosprostošana un spiediena izmaiņas bungdobumā; otrā stadija ir eksudācijas stadija- kapilāri dilatējas, notiek seroza, fibrinoza eksudāta izgulsnēšanās. Eksudāts satur fibrīna, leikocītu un eritrocītu atliekas, lizosomālus fermentus. Kausveida šūnu hiperplāzija; trešā ir strutošanas stadija- pievienojas sekundāra bakteriāla infekcija. Vidusausī līdz ar eksudāta apjomu pieaug spiediens. Notiek bungplevītes izvelvējums. Šajā stadijā raksturīgas akūtas sāpes, spiediena sajūta ausī. Strutošanas stadijā var notikt bungplevītes perforācija; ceturtā stadija ir saaugumu stadija- attīstās tikai aptuveni 2% gadījumu. Vidus­auss gļotādas hiperplāzija. Pastāvīga jeb stabila perforācija. Ieilgusi vai hroniska otoreja. Ar laiku notiek dzirdes kauliņu erozija, vidusauss struktūrās veidojas saaugumi, tiek traucēta skaņas pārvadīšana pa dzirdes kauliņiem. Pieaug holesteatomas attīstības risks. Infekcija vidusausī visbiežāk iekļūst tubogēnā ceļā,tas ir, pa dzirdes kanālu.
  • #14: Slimībai raksturīgs akūts sākums, bieži pirms vidusauss iekaisuma pacientam novēro akūtu rinītu, faringītu vai citu augšējo elpošanas ceļu iekaisumu. Pamata simptoms ir stipras sāpes iekaisušajā ausī, parasti spiedoša, plēsoša vai pulsējoša rakstura. Drudzis līdz 38-39oC, kas norāda uz akūta infekcijas procesa attīstību. Dzirdes pasliktināšanās, troksnis ausī, auss aizkrišana liecina par spiediena izmaiņām bungdobumā. Eksudāts vai izsviedumu šķidrums slēgtajā dobumā traucē bungplēvītes un dzirdes kauliņu kustīgumu. Notiek skaņas vadīšanas un dzirdes traucējumi pēc konduktīvā tipa. Otoreju jeb auss tecēšanu novēro bungplevītes perforācijas gadījumā. Dažreiz pacients sūdzas par galvas reiboņiem, sliktu dūšu.
  • #15: Otoskopijā atbilstīgi stadijai novēro bungplēvītes izmaiņas pamata kritērijos: krāsā, kontūrās, gaismas refleksa lokalizācijā, caurspīdīgumā, kustīgumā. Otoskopijā novērojamās izmaiņas skatiet 2.attēlā
  • #18: Ārējais auss iekaisums – kopējie simptomi ir sāpes ausī, strutaini atdalījumi. Ārējam otītam nav raksturīga dzirdes pavājināšanās. Ārējā otīta izdalījumi vienmēr strutaini, savukārt gļotu piejaukums vienmēr liecina par vidusauss iekaisumu.
  • #19: Akūts vidusauss iekaisums ir pašlimitējoša slimība. Tomēr ir bīstamu komplikāciju attīstības risks. Vidusauss iekaisuma terapijas mērķi ir novērst komplikāciju risku, novērst slimības pāreju hroniskā formā, mazināt sāpju sindromu, novērst infekcijas progresēšanu un pireksiju.
  • #20: Tā kā visbiežākie vidusauss iekaisuma izraisītāji irS.pneumoniae,H.influenzaeunM.catharalis, tad penicilīnu grupas preparāti ir pirmās izvēles antibiotikas, ja nav datu vai aizdomu par rezistenci vai šo grupu neefektivitāti. Visbiežāk lieto amoksicilīnu vai amoksicilīnu kopā ar kālija klavunātu. Alternatīvi preparāti pieaugušajiem ir trešās paaudzes cefalosporīni un makrolīdi. Bērniem- tetraciklīni (doksaciklīns) vai fluorhinoloni. Analgētiķi Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi efektīvi mazina sāpju simptomus un drudzi pirmajās 24stundās. Gan bērniem, gan pieaugušajiem rekomendējamie preparāti ir iburpofēns un acetamenofēns. iti medikamenti Anemizējošie deguna pilieni- bieži akūts vidusauss iekaisums attīstās kā akūta rinīta vai sinusīta turpinājums. Anemizējošos deguna pilienus nav ieteicams lietot ilgāk par 4-5dienām. Ausu pretsāpju pilieni- atvieglo sāpes, mazina bungplēvītes iekaisumu. Kontrindicēti otorejas vai perforācijas gadījumā. 2. paaudzes antihistamīni mazina gļotādas tūsku, rinoreju, tiem ir pre tie kai su ma darbība. Lokālas ausu kompreses, siltums(?).
  • #21: paracentēze jeb timpanocentēze ir bungplēvītes mikroincīzija (skat. 3.attēlu). To veic, lai izlīdzinātu spiedienu bungu dobumā ar spiedienu ārējā vidē, izlaistu strutas vai šķidrumu, novēršot iespējamās vidusauss iekaisuma komplikācijas.
  • #22: Kad tieši veikt paracentēzi, šodien joprojām ir strīdīgs jautājums. Nav zinātnisku pieradījumu, ka paracentēze ietekmē slimības iznākumu vai ārstēšanas ilgumu nekomplicēta vidusauss iekaisuma gadījumos. Tomēr daži otolaringologi plaši izmanto šo metodi. Metodes piekritēji uzskata, ka paracentēze ātri mazina izteiktos otalģijas simptomus, drudzi un toksicēmiju, mazina spontānas perforācijas risku. Šī procedūra noteikti ir indicēta akūta vidusauss iekaisuma komplikāciju gadījumā. Tai ir arī diagnostiska nozīme, kas palīdz diferencēt strutaino, sekretoru vai adhesīvo vidusauss iekaisumu, paņemt bakterioloģisko materiālu. Metodes pretinieki uzskata, ka efektīvo antibakteriālo preparātu ērā šī metode ir zaudējusi iepriekšējo nozīmi un plašo izmantojamību. Pirms procedūras grūti panākt pilnīgu atsāpināšanu ar lokāliem pretsāpju līdzekļiem. Bērniem šī manipulācija jāveic tikai stingru indikāciju dēļ, jo šī procedūra varētu radīt psihotraumu. Mūsdienās uzskata, ka paracentēze jāveic, ja pieaug komplikāciju attīstības risks, tiek traucēta dzirde, antibakteriālā terapija ir neefektīva vai diagnostiskajos nolūkos.
  • #23: Metodes pretinieki uzskata, ka efektīvo antibakteriālo preparātu ērā šī metode ir zaudējusi iepriekšējo nozīmi un plašo izmantojamību. Pirms procedūras grūti panākt pilnīgu atsāpināšanu ar lokāliem pretsāpju līdzekļiem. Bērniem šī manipulācija jāveic tikai stingru indikāciju dēļ, jo šī procedūra varētu radīt psihotraumu.
  • #24: Mūsdienās uzskata, ka paracentēze jāveic, ja pieaug komplikāciju attīstības risks, tiek traucēta dzirde, antibakteriālā terapija ir neefektīva vai diagnostiskajos nolūkos.
  • #27: ѲٴǾīٲ – aizauss paugura šūnu ģļotādas iekaisums. Akūts – akūta strutaina vidusauss iekaisuma komplikācija ar aizauss paugura kaula destrukciju un abscendēšanos. Latents – hroniska sero/mukotimpanum gadījumā, nav kaula destrukcijas
  • #28: Mastoidītu biežums, kas prasīja ķirurģisku iejaukšanos, pirms antibiotiku ērās bija 25-50%. 1980.gados šis skaitlis saruka līdz 0,02%.[4] 1995.gadāKangsanarakun līdzautoru veiktā pētījumā ar 24321pacientu, kam bijis akūts vidusauss iekaisums, tikai 0,36% bijušas intrakraniālas komplikācijas.[5]
  • #35: Timpanoplastija – operācijas laikā tiek rekonstruēta m. tympanica un dzirdes kauliņi