"Deniņu kaula lūzumi"Linda Veidere2015./2016.akad.gada 1.semestra LOR pulciņa 4.sēdes prezentācija ”Deniņu kaula lūzumi”. Darba autors Andris Džeriņš (RSU MF V kursa students)
Deguna kaula lūzumi.Linda Veidere2015./2016.akad.gada 1.semestra LOR pulciņa 5.sēdes prezentācija "Deguna kaula lūzumi" . Darba autors Konstantīns Markevičs (RSU MF V kursa students).
Rehabilitācija pēc totālas laringektomijasLinda Veidere2015./2016.akad.gada LOR pulciņa 10.sēdes prezentācija "Rehabilitācija pēc totālas laringektomijas". Autore Jūlija Ivanova (RSU MF III kursa studente).
"Iedzimta laringomalācija"Linda Veidere2015./2016.akad.gada 1.semestra LOR pulciņa 4.sēdes prezentācija ”Iedzimta laringomalācija”. Darba autore Aleksandra Šilova (RSU MF V kursa studente).
"Deniņu kaula lūzumi"Linda Veidere2015./2016.akad.gada 1.semestra LOR pulciņa 4.sēdes prezentācija ”Deniņu kaula lūzumi”. Darba autors Andris Džeriņš (RSU MF V kursa students)
Deguna kaula lūzumi.Linda Veidere2015./2016.akad.gada 1.semestra LOR pulciņa 5.sēdes prezentācija "Deguna kaula lūzumi" . Darba autors Konstantīns Markevičs (RSU MF V kursa students).
Rehabilitācija pēc totālas laringektomijasLinda Veidere2015./2016.akad.gada LOR pulciņa 10.sēdes prezentācija "Rehabilitācija pēc totālas laringektomijas". Autore Jūlija Ivanova (RSU MF III kursa studente).
"Iedzimta laringomalācija"Linda Veidere2015./2016.akad.gada 1.semestra LOR pulciņa 4.sēdes prezentācija ”Iedzimta laringomalācija”. Darba autore Aleksandra Šilova (RSU MF V kursa studente).
Sāpes vaigā - diferenciāldiagnoze un taktikaLinda Veidere2015./2016.akad.gada LOR pulciņa apvienotās sēdes ar SŽĶ pulciņu prezentācija "Sāpes vaigā - diferenciāldiagnoze un taktika". Darba autore Liāna Džavadova (RSU MF V kursa studente).
Educational Grand Rounds: Arthritis S'eclairerDr Zahida Chaudnary talks with the students about what causes, and how you treat Arthritis.
Check out the slideshow by itself here.
Want an audio version? Subscribe to our Podcast on iTunes!
Want to join us for the live discussion? Check out our Social Media in the noon hour every Monday as we sit down on Google Hangout OnAir! Follow us on Twitter, Facebook, or Google+ to get updated with the link when we start!
Temporomandibular Joint Arthritis in Pediatric Inflammatory ArthropathiesArthritis Foundation 2012 JA ConferenceTemporomandibular Joint Arthritis in Pediatric Inflammatory Arthropathies (TMJ) by Randy Q. Cron, MD, PhD, Univ. of Alabama at Birmingham
Intracranial complication of chronic suppurative otitis mediaAbino DavidThe document discusses several potential intracranial complications that can arise from chronic suppurative otitis media (CSOM), including:
1. Extradural abscess - pus collects between the bone and dura, often caused by bone erosion or thrombophlebitis.
2. Subdural abscess - pus collects against the brain surface, causing symptoms and becoming loculated.
3. Meningitis - inflammation of the meninges and bacterial invasion of CSF, presenting with fever, headache, neck stiffness.
4. Otogenic brain abscess - develops in the temporal lobe or cerebellum, presenting with headaches, seizures, and focal neurological deficits depending on
Post natal growth and development of mandible and maxilla /certified fixed or...Indian dental academy
The Indian Dental Academy is the Leader in continuing dental education , training dentists in all aspects of dentistry and offering a wide range of dental certified courses in different formats.
Indian dental academy provides dental crown & Bridge,rotary endodontics,fixed orthodontics,
Dental implants courses.for details pls visit www.indiandentalacademy.com ,or call
0091-9248678078
Temporo mandibular jointMartin BushThe temporomandibular joint (TMJ) permits the mandible to move through gliding and hinge movements. It consists of the mandibular condyle, mandibular fossa, articular disc, and articular capsule. The condyle articulates with the fossa and articular eminence, while the articular disc separates the joint into upper and lower compartments. The joint capsule surrounds the joint and is lined with a synovial membrane that produces lubricating synovial fluid. Accessory ligaments and the lateral temporomandibular ligament provide stability to the joint. The TMJ undergoes age-related changes including flattening of the condyle and thinning of the
Tmj.pptDr. SHEETAL KAPSEThe document provides an overview of the anatomy, development, and surgical anatomy of the temporomandibular joint (TMJ). It discusses the key components of the TMJ, including the mandibular condyle, articular surfaces of the temporal bone, articular disc, fibrous capsule, and ligaments. It describes the development of the TMJ from two distinct blastemas beginning in the 7th week in utero. The document highlights several unique features of the TMJ, such as its articular surface being covered by fibrocartilage instead of hyaline cartilage. It also reviews the movements, vascular supply, innervation, and age-related changes of the TMJ.
Pediatric enuresisDr. Saad Saleh Al Ani1. Nocturnal enuresis, or bedwetting, affects up to 20% of children at age 5 and is typically caused by delayed maturation of bladder control mechanisms.
2. Family history is a strong predictor, with a 44% risk if one parent was enuretic and 77% if both parents were.
3. Treatment includes limiting evening fluids, waking the child to void, alarms, and in some cases medication like desmopressin to reduce urine production overnight.
Tmj anatomyTony PiousThis document provides an overview of the temporomandibular joint (TMJ). It begins by defining the TMJ as the joint connecting the mandible to the skull and regulating mandibular movement. It then describes the different types of joints in the body before focusing on the specifics of the TMJ. Key points include that the TMJ is a complex synovial joint that allows for both hinging and gliding movements. An articular disc separates the condyle of the mandible and fossa of the temporal bone. The document outlines the development, structures, innervation, vascularization and biomechanics of the TMJ.
Mutes pamatnes flegmonasLinda Veidere2015./2016.akad.gada LOR pulciņa apvienotās sēdes ar SŽĶ pulciņu prezentācija "Mutes pamatnes flegmonas". Darba autore Anna Leikuma (RSU MF III kursa studente).
Augšējā pusloka kanāla dehiscenceLinda Veidere2015./2016.akad.gada 1.semestra LOR pulciņa 7.sēdes prezentācija "Augšējā pusloka kanāla dehiscence". Darba autore Daiga Marnauza (RSU MF IV kursa studente).
Kakla flegmonasLinda Veidere2015./2016.akad.gada LOR pulciņa apvienotās sēdes ar SŽĶ pulciņu prezentācija "Kakla flegmonas". Darba autore Ieva Grīnberga (RSU MF V kursa studente).
Otitis media komplikācijas un to ārstēšanaarmands_ridersOtitis media komplikācijas un to konservarīvā un neatliekamā operatīvā ārstēšana. Klīniskais gadījums un teorija. 1. LOR pulciņa sēde
3. Definīcija
• Akūts vidusauss iekaisums - dzirdes kanāla,
bungdobuma un aizauss paugura šūnu
mukoperiosta iekaisums.
4. Epidemioloģija
• Akūts vidusauss iekaisums ir biežākā bakteriālā
infekcija bērniem.
• Vecumā līdz trim gadiem 70% bērnu ir bijis
vismaz viens akūts vidusauss iekaisums.
5. Etioloģija
• Visbiežāk sastopamie mikroorganismi, kas
izraisa akūtu vidusausu iekaisumu:
Streptococcus pneumoniae 30-35%
Haemofhilus influenzae 20-25%
Moraxella catharalis 10-15%
• Retāk izraisa:
Staphilacoccus aureus
Pseudomona aeruginosa
N.meningitidis
6. • Var attīstīties sekundāri, kā komplikācija
augšējo elpošanas ceļu infekcijas vai gripas
gadījumos, bet bērniem – skarlatīnas, masalu,
diftērijas un citu infekciozu slimību laikā.
7. Akūts vidusauss iekaisums bērniem
• Jaunpiedzimušajiem bungdobumā atrodamas
miksoīdo audu atliekas, kas ir barotne, lai
attīstītos infekcija.
• Infekcijas process vidusausī dažreiz rodas sakarā
ar to,ka augļa ūdeņi dzemdību laikā iekļūst caur
dzirdes kanālu.
• Zīdaiņiem inficēšanās mehānisms ir tāds pats kā
jaunpiedzimušajiem, bet infekcija vidusausī
iekļūst ne tikai no deguna vai aizdegunes, bet
atgrūšanas momentā arī barības masas.
8. Akūts vidusauss iekaisums bērniem
zīdainim
• Raudulīgs
• Neņem krūti
sakarā ar sāpēm
rijot
• Berzē slimo ausi
gar mātes roku
> 1 gada
• Sāpīgums
uzspiežot uz tragus
• Augsta
temperatūra (39.5-
40)
• meningisms
9. • Biežāk nekā pieaugušajiem novērojama
izveseļošanās bez bungplēvītes perforācijas
sakarā ar tās lielāku rezistenci, bungdobuma
gļotādas labākām uzsūkšanās spējām un
vieglāku strutu notecēšanu pa plato dzirdes
kanālu.
10. Riska faktori
• Bērni, īpaši vecumā līdz 7 gadiem.
• Nedaudz biežāk vīriešu dzimtas pārstāvjiem.
• Augšējo elpošanas ceļu infekcija- baktērijas vai vīrusi rīklē,
degunā.
• Zīdaiņa barošana ar pudeli, nevis ar krūti. Zīdaiņa barošana
ar pudeli guļus ar stipri atliektu galvu.
• Aizdegunes mandeļu hipertrofija un anatomiskas īpatnības
vai aukslēju šķeltne.
• Alerģisks rinīts vai alerģija.
• Pasīvā smēķēšana, gaisa piesārņojums, kaitīgi vides apstākļi.
• Ģimenes predispozīcija.
20. Bungplēvītes paracentēze
• Izlīdzina spiedienu bungdobumā ar spiedienu
ārējā vidē, izlaiž strutas vai šķidrumu, novēršot
iespējamās vidusauss iekaisuma komplikācijas.
21. • Uzskata,ka:
otalģijas simptomus
drudzi
toksicēmiju
mazina spontānas perforācijas risku
• Procedūra ir indicēta akūta vidusauss iekaisuma
komplikāciju gadījumā.
• Diagnostiska nozīme, kas palīdz diferencēt
strutaino, sekretoru vai adhesīvo vidusauss
iekaisumu, paņemt bakterioloģisko materiālu.
22. Negatīvie aspekti
• Procedūrās grūti panākt pilnīgu atsāpināšanu ar
lokāliem pretsāpju līdzekļiem.
• Bērniem šī manipulācija jāveic tikai stingru
indikāciju dēļ, jo šī procedūra varētu radīt
psihotraumu.
23. Pozitīvie aspekti
• Pieaug komplikāciju attīstību risks
• Tiek traucēta dzirde
• a/b terapija ir neefektīva
• Diagnostiskajos nolūkos
24. Komplikācijas
• Vidusauss iekaisuma komplikāciju gadījumā
infekcija izplatās ārpus deniņu kaula gaisu
saturošajiem dobumiem - bungu
dobuma, antrum mastoideum un mastoidālajām
šūnām.
28. Definīcija
• Hronisks strutojošs vidusauss iekaisums
– stabila bungplēvītes perforācija, pastāvīga vai
periodiska strutu atdalīšanās no auss un arī
dažādas pakāpes dzirdes pasliktināšanās.
29. Etioloģija
• Visbiežāk sastopamie mikroorganismi, kas
izraisa hronisku vidusausu iekaisumu:
Pseudomonas aeruginosa 60-90%
Staphylococcus aureus 10-25%
Proteus 10-20%
E. coli
Streptococcus viridans
Klebsiellas
Sēnītes
S. epidermidis – hroniski atdalījumi no auss
30. ʲٴģŧ
• Turpinājums akūtam strutojošam otītam, kas
nav izārstēts mēneša laikā, dažādu apstākļu dēļ.
• Liela nozīme augšējo elpošanas ceļu
patoloģiskiem stāvokļiem – adenoīdiem, deguna
starpsienas izliekumiem, hroniskiem sinusītiem
utt.
• Nepietiekami efektīva akūta vidusauss
iekaisuma terapija.
31. Klīnika
• Paasinājuma gadījumā iespējamas
komplikācijas:
labirintīts
akūts dzirdes zudums
meningīts
smadzeņu abscess
#3: Vidusauss sastāv no trim daļām - bungu dobuma (cavum tympani}, dzirdes kanāla (tūba auditiva) un aizauss paugura šūnu sistēmas (antrum mastoideum, adītus adantrum, ceilulae mastoidae). Akūts, subakūts vai hronisks iekaisuma process skar visas šīs daļas
#6: Nereti ir trīs vai vairāku patogēnu kombinācija.
#8: Jaunpiedzimušajiem infekcijas process vidusausi dažreiz rodas sakarā ar to ,ka ....
#12: Parastos normālos apstākļos vidusauss dobumā mikrofloras nav, kas izskaidrojams ar dzirdes kanāla gļotādas skropstiņepitēlija barjeras funkciju. Epitēlija bārkstiņas nepārtraukti gļotaino sekrētu bīda aizdegunes virzienā. Dažādu vispārēju infekcijas slimību, kā arī deguna un aizdegunes gļotādas lokālu akūtu un hronisku iekaisumu gadījumos dzirdes kanāla skropstiņepitēlija aizsargfunkcija ir traucēta un tā patogēnā flora iekļūst bungdobumā.
Traumatiskais ceļš – caur bojātu bungplēvīti
Hematogēnais ceļš - tādu infekcijas slimību gadījumos kā skarlatīna, masalas, tīfs, tuberkuloze.
#13: Patoģenēzē izšķir vairākas stadijas:
pirmā ir hiperēmijas stadija- notiek dzirdes kanāla obstrukcija, daļēja vai pilnīga kanāla nosprostošana un spiediena izmaiņas bungdobumā;
otrā stadija ir eksudācijas stadija- kapilāri dilatējas, notiek seroza, fibrinoza eksudāta izgulsnēšanās. Eksudāts satur fibrīna, leikocītu un eritrocītu atliekas, lizosomālus fermentus. Kausveida šūnu hiperplāzija;
trešā ir strutošanas stadija- pievienojas sekundāra bakteriāla infekcija. Vidusausī līdz ar eksudāta apjomu pieaug spiediens. Notiek bungplevītes izvelvējums. Šajā stadijā raksturīgas akūtas sāpes, spiediena sajūta ausī. Strutošanas stadijā var notikt bungplevītes perforācija;
ceturtā stadija ir saaugumu stadija- attīstās tikai aptuveni 2% gadījumu. Vidusauss gļotādas hiperplāzija. Pastāvīga jeb stabila perforācija. Ieilgusi vai hroniska otoreja. Ar laiku notiek dzirdes kauliņu erozija, vidusauss struktūrās veidojas saaugumi, tiek traucēta skaņas pārvadīšana pa dzirdes kauliņiem. Pieaug holesteatomas attīstības risks.
Infekcija vidusausī visbiežāk iekļūst tubogēnā ceļā,tas ir, pa dzirdes kanālu.
#14: Slimībai raksturīgs akūts sākums, bieži pirms vidusauss iekaisuma pacientam novēro akūtu rinītu, faringītu vai citu augšējo elpošanas ceļu iekaisumu. Pamata simptoms ir stipras sāpes iekaisušajā ausī, parasti spiedoša, plēsoša vai pulsējoša rakstura. Drudzis līdz 38-39oC, kas norāda uz akūta infekcijas procesa attīstību.
Dzirdes pasliktināšanās, troksnis ausī, auss aizkrišana liecina par spiediena izmaiņām bungdobumā. Eksudāts vai izsviedumu šķidrums slēgtajā dobumā traucē bungplēvītes un dzirdes kauliņu kustīgumu. Notiek skaņas vadīšanas un dzirdes traucējumi pēc konduktīvā tipa. Otoreju jeb auss tecēšanu novēro bungplevītes perforācijas gadījumā. Dažreiz pacients sūdzas par galvas reiboņiem, sliktu dūšu.
#15: Otoskopijā atbilstīgi stadijai novēro bungplēvītes izmaiņas pamata kritērijos: krāsā, kontūrās, gaismas refleksa lokalizācijā, caurspīdīgumā, kustīgumā. Otoskopijā novērojamās izmaiņas skatiet 2.attēlā
#18: Ārējais auss iekaisums – kopējie simptomi ir sāpes ausī, strutaini atdalījumi. Ārējam otītam nav raksturīga dzirdes pavājināšanās. Ārējā otīta izdalījumi vienmēr strutaini, savukārt gļotu piejaukums vienmēr liecina par vidusauss iekaisumu.
#19: Akūts vidusauss iekaisums ir pašlimitējoša slimība. Tomēr ir bīstamu komplikāciju attīstības risks.
Vidusauss iekaisuma terapijas mērķi ir novērst komplikāciju risku, novērst slimības pāreju hroniskā formā, mazināt sāpju sindromu, novērst infekcijas progresēšanu un pireksiju.
#20: Tā kā visbiežākie vidusauss iekaisuma izraisītāji irS.pneumoniae,H.influenzaeunM.catharalis, tad penicilīnu grupas preparāti ir pirmās izvēles antibiotikas, ja nav datu vai aizdomu par rezistenci vai šo grupu neefektivitāti. Visbiežāk lieto amoksicilīnu vai amoksicilīnu kopā ar kālija klavunātu. Alternatīvi preparāti pieaugušajiem ir trešās paaudzes cefalosporīni un makrolīdi. Bērniem- tetraciklīni (doksaciklīns) vai fluorhinoloni.
Analgētiķi
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi efektīvi mazina sāpju simptomus un drudzi pirmajās 24stundās. Gan bērniem, gan pieaugušajiem rekomendējamie preparāti ir iburpofēns un acetamenofēns.
iti medikamenti
Anemizējošie deguna pilieni- bieži akūts vidusauss iekaisums attīstās kā akūta rinīta vai sinusīta turpinājums. Anemizējošos deguna pilienus nav ieteicams lietot ilgāk par 4-5dienām.
Ausu pretsāpju pilieni- atvieglo sāpes, mazina bungplēvītes iekaisumu. Kontrindicēti otorejas vai perforācijas gadījumā.
2. paaudzes antihistamīni mazina gļotādas tūsku, rinoreju, tiem ir pre tie kai su ma darbība.
Lokālas ausu kompreses, siltums(?).
#21: paracentēze jeb timpanocentēze ir bungplēvītes mikroincīzija (skat. 3.attēlu). To veic, lai izlīdzinātu spiedienu bungu dobumā ar spiedienu ārējā vidē, izlaistu strutas vai šķidrumu, novēršot iespējamās vidusauss iekaisuma komplikācijas.
#22: Kad tieši veikt paracentēzi, šodien joprojām ir strīdīgs jautājums. Nav zinātnisku pieradījumu, ka paracentēze ietekmē slimības iznākumu vai ārstēšanas ilgumu nekomplicēta vidusauss iekaisuma gadījumos. Tomēr daži otolaringologi plaši izmanto šo metodi. Metodes piekritēji uzskata, ka paracentēze ātri mazina izteiktos otalģijas simptomus, drudzi un toksicēmiju, mazina spontānas perforācijas risku. Šī procedūra noteikti ir indicēta akūta vidusauss iekaisuma komplikāciju gadījumā. Tai ir arī diagnostiska nozīme, kas palīdz diferencēt strutaino, sekretoru vai adhesīvo vidusauss iekaisumu, paņemt bakterioloģisko materiālu.
Metodes pretinieki uzskata, ka efektīvo antibakteriālo preparātu ērā šī metode ir zaudējusi iepriekšējo nozīmi un plašo izmantojamību. Pirms procedūras grūti panākt pilnīgu atsāpināšanu ar lokāliem pretsāpju līdzekļiem. Bērniem šī manipulācija jāveic tikai stingru indikāciju dēļ, jo šī procedūra varētu radīt psihotraumu.
Mūsdienās uzskata, ka paracentēze jāveic, ja pieaug komplikāciju attīstības risks, tiek traucēta dzirde, antibakteriālā terapija ir neefektīva vai diagnostiskajos nolūkos.
#23: Metodes pretinieki uzskata, ka efektīvo antibakteriālo preparātu ērā šī metode ir zaudējusi iepriekšējo nozīmi un plašo izmantojamību. Pirms procedūras grūti panākt pilnīgu atsāpināšanu ar lokāliem pretsāpju līdzekļiem. Bērniem šī manipulācija jāveic tikai stingru indikāciju dēļ, jo šī procedūra varētu radīt psihotraumu.
#24: Mūsdienās uzskata, ka paracentēze jāveic, ja pieaug komplikāciju attīstības risks, tiek traucēta dzirde, antibakteriālā terapija ir neefektīva vai diagnostiskajos nolūkos.
#27: ѲٴǾīٲ – aizauss paugura šūnu ģļotādas iekaisums.
Akūts – akūta strutaina vidusauss iekaisuma komplikācija ar aizauss paugura kaula destrukciju un abscendēšanos.
Latents – hroniska sero/mukotimpanum gadījumā, nav kaula destrukcijas
#28: Mastoidītu biežums, kas prasīja ķirurģisku iejaukšanos, pirms antibiotiku ērās bija 25-50%. 1980.gados šis skaitlis saruka līdz 0,02%.[4]
1995.gadāKangsanarakun līdzautoru veiktā pētījumā ar 24321pacientu, kam bijis akūts vidusauss iekaisums, tikai 0,36% bijušas intrakraniālas komplikācijas.[5]
#35: Timpanoplastija – operācijas laikā tiek rekonstruēta m. tympanica un dzirdes kauliņi