Temperaments
- 1. Temperaments Sagatavo ja: Vija Vanaga
- 2. 2 Temperaments ir katrai personībai piemītošs savdabīgs, stabils un noturīgs psihisko īpašību kopums, kas nosaka psihisko un fizisko procesu norises intensitāti, ātrumu un ritmu. Vārds temperaments, tulkojumā no latīņu vārda temperamentum, nozīmē - pienācīgs maisījums. Kas ir temperaments? Temperamentu nosaka iedzimtas īpašības.
- 3. 3 Temperamenta teorijas: Šīs teorijas veidojušās 18. gs. vidū, tipoloģijas pamatā temperaments ir sasaistīts ar nervu sistēmas īpatnībām, kuras uzskata par iedzimtām. Pazīstamākie autori – I. Pavlovs un H. J. Aizenks Neirofizioloģiskās teorijas Šīs teorijas balstās uz noteiktu faktoru vai īpašību izdalīšanu. Piemēram, Kettela 16 faktoru tests. Faktoru teorijas Šīs teorijas veidojušās 19. gs. beigās, tipoloģijas sadalījuma pamatā ir cilvēka ķermeņa uzbūves forma. Pazīstamākie autori – E. Krečmers un V. Šeldons. Somatotipiskās teorijas Teorijas pamatus likuši ārsti ap 5. gs. p. m. ē., tipoloģijas sadalījuma pamatā ir dažādi cilvēka organismā cirkulējošie šķīdumi. Pazīstamākie autori – Hipokrāts, Klaudijs Galēns Humorālās teorijas 5. gs. p. m. ē. Talles izveido cilvēku tipoloģijas teoriju, kurā cilvēkus iedala pēc 4 stihijām: Ūdens – flegmatiķis Uguns – holēriķis Gaiss – sangviniķis Zeme - melanholiķis Natūrfilozofiskā pieeja
- 4. 4 Hipokrāts ir humorālo teoriju pārstāvis uzrakstīja mācību par cilvēka ķermenī cirkulējošām “sulām”, kuras tad arī pēc viņa domām nosaka kāda tipa grupu cilvēks pārstāv. No šīm četrām sulām tika atvasināti: holeriskais tips; melanholiskais tips; sangviniskais tips; flegmatiskais tips. Šīs četras sulas ir: dzeltenā žults jeb cholos; melnā žults jeb melan cholos; asinis jeb sanguis; gļotas jeb phlegma.
- 5. 5 Ernests Krečmers ir somatotipisko teoriju pamatlicējs. 1921. gadā izdod darbu “Ķermeņa uzbūve un raksturs” Veicot vairākus cilvēka ķermeņa mērījumus un analizējot iegūtos rezultātu, Krečmers izdala 4 ķermeņa uzbūves tipu: Astēniskais tips (no grieķu valodas “astenos” – vājš, kalsns); Piknētiskais jeb piknika tips (no grieķu valodas “pyknos” – resns, plats); Atlētiskais tips (no grieķu valodas “athlan” – cīņa); Displastiķis (no grieķu valodas “dys” – slikti, “plastos” – veidots);
- 6. 6
- 7. 7 Šādi pētot cilvēkus, Krečmers pamanīja, ka katram ķermeņa tipam ir raksturīgas noteiktas rakstura īpašības, iezīmes un slimības. Balstoties uz saviem pētījumiem, Krečmers izdala trīs temperamenta tipus: I Šizoīdais tips II Ciklotīmiskais tips III Iksotīmiskais tips
- 8. 8 V. Šeldons ir amerikāņu psihologs un darbojās tajā pašā laikā, kad Ē. Krečmers Vācijā. Šeldona temperamenta teorijas pamatā ir uzskats, ka to nosaka cilvēka ķermeņa konstrukcija. Izdala 3 ķermeņa tipus: Endomorfais tips (endoderma – dīgļlapa, no kuras attīstās iekšējie orgāni) Raksturīgs: lieli iekšējie orgāni; liela ķermeņa masa; liels tauku daudzums; pats ķermenis ir trausls, jo kauli nav lieli.
- 9. 9 Ektomorfais tips (no ektodermas attīstās skelets) Raksturīgs: trausls organisms; plakans krūškurvis; vāji attīstīti iekšējie orgāni; garas ekstremitātes;
- 10. 10 Mezomorfais tips (no mezodermas attīstās muskulatūra) Raksturīgs: attīstīti muskuļi; slaids un spēcīgs ķermenis; liela fiziskā izturētība.
- 11. 11 V. Šeldons, balstoties uz ķermeņa tipiem, izdala trīs temperamenta tipus: Visceratoniķi ( “viscera” – iekšējie orgāni) Raksturīgs: mīlestība pret komfortu; patīk labi un garšīgi paēst; pieklājīgi un laipni; dziļš miegs; vājš raksturs; alkohola reibumā paliek jautri un sabiedriski.
- 12. 12 Cerebratoniķi (“cerebrums”- smadzenes Raksturīgs: saspringta stāja; nosliece uz domāšanu; paaugstināta uzmanība, trauksmainība; slēpj savas jūtas; emocionāli savaldīgi; grūti veidot jaunus sociālus kontaktus; grūti ieviest jaunus paradumus; runā klusā balsī; noturīgi pret alkoholu.
- 13. 13 Somatoniķis (“soma” – ķermenis) Raksturīgs: Pārliecība gan stājā, gan kustībās; patīk fiziska slodze; varaskāri; tieksme valdīt; raksturīga nosliece uz risku; drošsirdīgi kaujā; trūkst takta un žēlsirdības sajūtu; skaļa balss; vienaldzība pret sāpēm; alkohola reibuma stāvoklī ir agresīvi. Pasaulē mūsdienās šīs abas teorijas ir apvienotas vienā un saucas: Šeldona – Krečmera teorija
- 14. 14 1950. gadā Raimonds Kettels izstrādā 16 faktoru cilvēka personības struktūras modeli, kurā pēc būtības visi faktori ir vienlīdz svarīgi. R. Kettels ir faktoru teoriju pārstāvis un viņš savu tipoloģiju attiecina gan uz temperamentu, gan uz raksturu. Šie 16 faktori ir: 1. Noslēgtība – atvērtība 2. Zems intelekts – augsts intelekts 3. Emocionālā ne noturība – emocionālā noturība 4. Pakļāvība – uzņēmība 5. Bezrūpība – atbildība 6. Negodīgums – augsta morāle (sirdsapziņa) 7. Nedrošība (bailīgums) – drošsirdība 8. Cietsirdība – mīkstsirdība 9. Aizdomīgums – uzticēšanās 10. Sapņainība – praktiskums 11. Naivitāte – saprātīgs aprēķins 12. Tieksme uz vainas izjūtu – pašpārliecinātība 13. Rigiditāte – plastiskums 14. Atkarība no grupas – patstāvība 15. Zema uzvedības paškontrole – augsta uzvedības paškontrole 16. Sasprindzinājums - atraisītība
- 15. I. Pavlovs ir neirofizioloģisko teoriju pārstāvis. Viņš izdala 3 nervu sistēmas īpašibas, kuras nosaka cilvēka temperamentu: 1. Nervu sistēmas spēks – NS darba spējas, spēja izturēt dažādus kairinājumus; 2. Kustīgums – NS spēja nomainīt ierosu un aizturi, cilvēka spēja vienmērīgi pārslēgties no vienas darbības uz otru; 3. Līdzsvarotība – ierosa un aizture atrodas līdzsvarā, neviena nav dominējoša; Nelīdzsvarotība – dominē vai nu ierosa (hiperaktivitāte) vai aizture (“flegmas”)
- 17. H. Aizenks savā teorijā par dažādiem temperamenta tipiem runā par 2 galvenajiem parametriem: Nestabils Intraverts Melanholiķis Holeriķis Ekstraverts Flegmatiķis Sangviniķis Stabils intraversija/ekstraversija emocionālā stabilitāte/ emocionālā nestabilitāte
- 18. Mūsdienu pieeja temperamentam Mūsdienās izdala 7 temperamenta psiholoģiskās īpašības. •raksturi cilvēka atbildes emocionālās reakcijas izsaucošā kairinātāja spēks; •cik viegli/grūti ir izsaukt no cilvēka emocionālu reakciju. •cilvēks ir vērsts vai nu uz apkārtējo pasauli vai arī viņš ir vērsts uz savu iekšējo pasauli. •nosaka to, cik viegli un elastīgi cilvēks pielāgojas mainīgajiem apstākļiem •nosaka psihisko un fizisko procesu norises ātrumu; •regulē runas, kustību ātrumu utml. •darbība uz āru •ievirzes pakāpe uz cilvēka iekšējo pasauli; •parāda, cik lielā mērā cilvēks var iedarboties uz savu psihi, ietekmēt pats sevi •cilvēka jūtīgums; •minimālais kairinājuma spēks, kas ir nepieciešams, lai veidotos atbildes reakcija. Emocionālais uzbudinājums Ekstraversija/ Intraversija Plastiskums/ Rigiditāte Reakcijas temps Aktivitāte Reaktivitāte (“re” – pret, “action” – darbība) Sensitivitāte