More Related Content
What's hot (20)
Viewers also liked (20)
More from biologija_11klase (8)
Dzīvības ķīmija
- 2. Organiskās vielas • Dzīvajos organismos visizplatīgākie elementi ir ogleklis, ūdeņradis, slāpeklis un skābeklis – tie veido 95%; • Ogleklis ir organisko molekulu karkass, ogleklis piesaista citus atomus; • Ogleklis ir četrvērtīgs, tāpēc tas spēj piesaistīt līdz 4 atomiem;
- 3. Ogleklis
- 4. Atkārtojumam • Organiskās vielas ir tādas molekulas, kuru sastāvā ir C un H – CH4 – C2H5(OH)
- 6. «Mazas» molekulas • Sauc par monomēriem; • Ogleklis veido karkasu, var savienoties pat 50 atomu ķēde; • Pie šiem oglekļa karkasiem var piesaistīties noteikti atomu sakopojumi, kuri saglabā kādas noteiktas īpašības – šos sakopojumus sauc par funkcionālajām grupām.
- 8. Hidrofobas molekulas • Nesatur funkcionālo grupu, satur tikai oglekļa un ūdeņraža atomus, tā rezultātā molekulas pēc saviem elektroniem ārējā čaulā ir simetriskas un ir nepolāras un nereaģē ar ūdeni, kuru molekulas ir polāras; • Tāpēc nepolāras molekulas ir hidrofobas
- 9. Hidrofīlas molekulas • Satur funkcionālo grupu • Piemēram karboksilgrupa – COOH var atdot ūdeņraža jonu (H+) un kļūt par jonu – COO-. Tāda molekula ir hidrofīla, jo polārā grupa mijiedarbojas ar polāro ūdens molekulu • Karboksilgrupa sastopama, piemēram, aminoskābju molekulās
- 10. • Par polārām uzskata funkcionālās grupas –OH, –CO un –NH2 • Ir ļoti svarīgi vai molekula spēs mijiedarboties ar ūdeni, jo tas aizņem 70-90% šūnas tilpuma.
- 11. Izomēri • Ir molekulas ar vienādām molekulformulām, bet ar atšķirīgu atomu sakārtojumu tajās.
- 12. Molekulu dažādība • Funkcionālās grupas un izomēru esamība rada lielu molekulu dažādību dzīvajos organismos; • Molekulas spēj savā starpā saistīties un veidot ļoti lielas molekulu virknes;
- 13. Polimēri • Ir vairāku molekulu virkne; • Monomēri veido polimērus; • Piemēram, aminoskābju virkne izveido proteīnu jeb olbaltumvielu
- 14. Dehidratācija un hidratācija • Kad divi monomēri savienojas, no viena atšķeļas –HO , bet no otra –H un izveidojas ūdens molekula – to sauc par dehidratāciju jeb kondensēšanos jeb polimerizēšanos • Kad polimērs sadalās divos monomēros ūdens tiek uzņemts pretēji dehidratācijai • Šīs reakcijas notiek fermentu klātbūtnē
- 16. ļپ
- 17. ļپ • Satur daudz hidroksilgrupu –OH • Iedala: – Monosaharīdos – Disaharīdos – Polisaharīdos
- 18. Monosaharīdi • Vienkāršie cukuri, ar vienu molekulu, līdz 7 oglekļa atomiem; • Pazīstamākās ir heksozes: (abi ir izomēri C6H12O6) – Glikoze sastopama dzīvnieku asinīs; – Fruktoze – augļos • Nozīmīgas ir pentozes: – Riboze ir RNS sastāvā – Dezoksiriboze ir DNS sastāvā
- 19. Disaharīdi • Veido savienojušies divi monosaharīdi: – Laktoze sastāv no glikozes un galaktozes (pienā) – Maltoze – no divām glikozes molekulām (rodas cietei sašķeļoties gremošanas traktā) – Saharoze (pārtikas cukurs) sastāv no glikozes un fruktozes
- 20. Polisaharīdi • Nozīmīgākie polisaharīdi ir: – ciete, – glikogēns, – celuloze, – hitīns; • Augu izcelsme: ciete un celuloze • Dzīvnieku izcelsme: glikogēns un hitīns
- 21. Polisaharīdi – ciete • Ciete ir glikozes «krājums» augos
- 22. Polisaharīdi – ciete • Fotosintēzes laikā izveidojušās glikozes molekulas uzkrājas cietes graudiņu veidā; • Sēklām dīgstot, ciete sašķeļas līdz maltozei un to izmanto par enerģijas avotu
- 23. Polisaharīdi – glikogens • Dzīvniekiem uzņemot ogļhidrātus tie uzkrājas glikogēna veidā aknās; • Ēdienreižu starplaikos aknas glikozi atbrīvo, nodrošinot asinīs normālu glikozes koncentrāciju, kas aptuveni ir 0,1 %
- 24. Celuloze • Uzbūves ogļhidrāts; • Celulozē glikozes saites izveido taisnu struktūru;
- 25. Celulozes izmantošana • Kokvilnu – tātad apģērbs • Koksne – mēbeles, apbūve
- 26. Celulozes sašķelšana • Vairums dzīvnieku un arī cilvēks nespēj celulozi sašķelt, jo organismā neveidojas ferments, kas spētu to izdarīt, taču celuloze ir nepieciešama lai izvadīt nesagremotās barības vielas – fekālijas;
- 27. Celulozes sašķelšana • Piemēram, liellopi spēj sašķelt augu celulozi speciālā kuņģa nodalījumā – grāmatniekā, kur atrodas celulozi šķelošas baktērijas
- 28. Celulozes sašķelšana • Kodes barojas ar apģērbu un spēj sašķelt celulozi
- 29. Hitīns • Atrodas posmkāju ārējā skeletā • Ir glikozes polimērs ar aminogrupu • Arī hitīnu cilvēks nespēj sagremot • No hitīna veido medicīnas diegus un tos lieto medicīnā
- 30. ī徱
- 31. ī徱 • Ir organiskas vielas, kas nešķist ūdeni, bet šķist organiskajos šķīdinātājos???? (tas attiecas laikam uz polimēriem, monomēri ir arī hidrofīli) • Iedalāmi: – Taukos (dzīvnieki) – Eļļās (augi)
- 32. Taukskābes • Sastāv no garas ogļūdeņražu ķēdes (16-18), kuras galā ir karboksilgrupa, tā kā karboksilgrupa ir polāra, tad taukskābes šķīst ūdenī; • Tās var būt piesātinātas un nepiesātinātas
- 33. Piesātinātās taukskābes • Starp oglekļa atomiem nav dubultsaites, tas nozīmē, ka molekula ir piesātināta un tai vairs nav brīvu vietu, kur ogleklim pievienoties; • Formula izveido taisnu struktūru un tādas molekulas var izveidot blīvu struktūru, piemēram, taukus;
- 34. Nepiesātinātās taukskābes • Starp oglekļa atomiem ir dubultsaite, tas nozīmē, ka molekula ir nepiesātināta un tai ir brīvas vietas, kur ogleklim pievienoties; • Formula izveido ielocītu struktūru un tādas molekulas neveido blīvu struktūru – izveido eļļas
- 35. Piesātinātās un nepiesātinātās taukskābes • Uzturā ilgstoši lietojot piesātinātās taukskābes, t.i. lietojot taukus var rasties asinsrites traucējumi, ieteicams taukus aizvietot ar eļļām.
- 36. Glicerīns • Ir ūdenī šķīstošs, sastāv no trim hidroksilgrupām
- 37. Tauku un eļļu veidošanās • Pie glicerīna trim hidroksilgrupām pievienojas pa vienai taukskābei; • Atkarībā no tā kāda veida taukskābe pievienojas, izveidojās attiecīgā blīvuma molekula, piemēram, eļļas gadījumā, nepiesātinātās taukskābes
- 38. Tauki un eļļas (triglicerīdi) • Galvenokārt ir C-H saites, tāpēc tie ir labāki ķīmiskās enerģijas uzglabātāji; • Vienai molekulai ir ~ 2x enerģijas nekā glikogēnam • Ja salīdzina organismās uzkrāto enerģiju tad taukiem ir 6 x lielāks nekā glikogēnam • Tauki nesatur ūdeni
- 39. Kolibrī • Uzkrāj daudz tauku, pirms sāk migrācijas; • Katru dienu uz vienas ķermeņa masas gramu uzkrāj 0,15 kg tauku. • Ja enerģiju uzglabātu glikogēna veidā tad kolibrī būtu tik smagi, ka nespētu lidot
- 40. Vaski • Vaski veidojas, garai taukskābju ķēdei saistoties ar spirta ķēdi. • Tiem ir cieti, hidrofobi, un tie nedrūp; • Augi veido vaska aizsargkārtu, piemēram, uz lapām; • Cilvēkam veidojas «ausu sērs» • Dzīvniekiem ir ievaskots apmatojums; • Bites izveido šablonus priekš medus
- 41. Vaski
- 42. Fosfolipīdi • Satur fosfātgrupu • Polāras molekulas, šķīst ūdenī • Līdzīgas molekulas kā triglicerīdiem, vienīgi trešās taukskābes vietā ir fosfātu grupa, kas satur fosfātu un slāpekli
- 43. Fosfolipīdi • Šīs molekulas ir amfifīlas – veidojas hidrofīla galva un hidrofoba aste; • Molekulām nonākot ūdenī veidojas dubultslānis; • Šī īpašības liecina, ka fosfolīpīdi veidojuši protošūnu
- 44. Steroīdi • Struktūra pilnīgi atšķiras no triglicerīdiem; • Katra molekula satur 4 saistītus C atomu gredzenus; • Katrs steroīdu veids atšķiras pēc katra C atoma gredzena piesaistītās funkcionālās grupas; • Tie veic dažādas funkcijas organismā
- 45. Steroīdi • Gan hormona aldosterona un dzimumhormonu priekštecis ir holesterīns; • Aldosterons regulē nātrija koncentrāciju asinīs, bet dzimumhormoni nosaka organisma primārās un sekundārās dzimumpazīmes; • Šo steroīdu funkciju atšķirība ir skaidrojama ar pievienotajām funkcionālajām grupām
- 46. Holesterīns • Izgulsnējas uz asinsvadu sieniņas! • Izraisītājs ir piesātinātās taukskābes!
- 47. Olbaltumvielas
- 48. Proteīni jeb olbaltumvielas • Monomērs: aminoskābe • Aminoskābes veido ļoti lielas molekulas – proteīnus • Proteīni atšķiras pēc funkcijām organismā – Struktūras proteīni – վņs proteīni
- 49. Struktūras proteīni • Kalogēns • Keratīns • Miozīns un aktīns
- 50. վņs proteīni • Enzīmi jeb fermenti ir organiskie katalizatori, kas paātrina ķīmisko reakciju norisi šūnās
- 51. վņs proteīni • Hormoni, piemēram, insulīns regulē glikozes koncentrāciju asinīs
- 52. վņs proteīni • Hemoglabīns arī ir proteīns, tas transportē skābekli un ogļskābo gāzi
- 53. • Starp vienas aminoskānbes aminogrupu un otras aminoskābes karboksilgrupas veidojas kovalentā saite – ko sauc par peptīdsaiti
- 54. • Visas aminoskābes satur karboksilgrupu un aminogrupu – abas šīs funkcionālās grupas normāla ķermeņa pH vidē veido jonus, līdz ar to aminoskābes ir hidrofīlas
- 55. • Aminoskābju īpašības, atšķirības nosaka R grupas veids – molekulas atlikums • Dažas R grupas var būt polāras bet dažas nē. • Kopumā ir zināmi 20 aminoskābes
- 57. Peptīds • Divas līdz trīs savienotas aminoskābes veido peptīdu; • Bet daudzas saistītas aminoskābes veido polipeptīdu; • Viena vai vairākas polipeptīdu ķēdes veido proteīnu
- 58. Proteīnu denaturēšanās • Nelabvēlīgā temperatūrā vai pH proteīns vai polipeptīds var mainīt struktūru; • Ja ietekmējošie faktori ir pārāk spēcīgi tad proteīns vairs neatgūs bioloģisko aktivitāti
- 60. Proteīniem ir četras struktūras 1) Aminoskābju secība Alfa - spirāle 2) Ūdeņraža saites, noteikta forma telpā Beta - plāksne 3) Ūdeņraža saites, jonu un kovalentās, disulfīdu saites satur kopā 4) Sastāv no vairākiem polipepdtīdiem, katra polipepdīda hēma grupa atgriezeniski sasitās ar skābekli
- 62. ܰīԲ
- 63. ܰīԲ • Monomērs: nukleotīds; • Nukleotīds sastāv no: – Slāpekli saturošās bāzes – Cukura (pentozes) – Fosforskābes atlikuma (fosfāta)
- 64. Funkcijas • Nukleotīdi piedalās šūnas vielmaiņas procesos, piemēram, kā koferments un paātrina reakcijas • Nukleotīds ir arī ATF (adenozīntrifosfāts) – enerģijas avots bioķīmiskos procesos
- 65. ܰīԲ • Ir milzīgi nukleotīdu polimēri, tiem ir ļoti svarīga funkcija, piemēram, DNS (dezoksiribonuleīnskābe) ir ģenētiskais materiāls, kas nodrošina pašas molekulas replikāciju un glabā informāciju par aminoskābju secību katrā proteīnā. • RNS ir starpnieks un transportētājs
- 66. • Bāžu pāru komplementaritāte • T-A • G-C
- 69. Tagad laboratorijas darbs Augu uzkrātās organiskās un neorganiskās vielas