Hroniska sirds mazspējaМихаил Павлович Patofizioloģisks stāvoklis, kurā sirds funkcijas novirzes noved pie sirds nespējas sūknēt asinis ar ātrumu, kas atbilstu metabolizējošo audu prasībām.
2. Organiskās vielas
• Dzīvajos organismos visizplatīgākie elementi
ir ogleklis, ūdeņradis, slāpeklis un skābeklis –
tie veido 95%;
• Ogleklis ir organisko molekulu karkass,
ogleklis piesaista citus atomus;
• Ogleklis ir četrvērtīgs, tāpēc tas spēj piesaistīt
līdz 4 atomiem;
6. «Mazas» molekulas
• Sauc par monomēriem;
• Ogleklis veido karkasu, var savienoties pat 50
atomu ķēde;
• Pie šiem oglekļa karkasiem var piesaistīties
noteikti atomu sakopojumi, kuri saglabā kādas
noteiktas īpašības – šos sakopojumus sauc par
funkcionālajām grupām.
8. Hidrofobas molekulas
• Nesatur funkcionālo grupu, satur tikai oglekļa
un ūdeņraža atomus, tā rezultātā molekulas pēc
saviem elektroniem ārējā čaulā ir simetriskas
un ir nepolāras un nereaģē ar ūdeni, kuru
molekulas ir polāras;
• Tāpēc nepolāras molekulas ir hidrofobas
9. Hidrofīlas molekulas
• Satur funkcionālo grupu
• Piemēram karboksilgrupa – COOH var atdot
ūdeņraža jonu (H+) un kļūt par jonu – COO-.
Tāda molekula ir hidrofīla, jo polārā grupa
mijiedarbojas ar polāro ūdens molekulu
• Karboksilgrupa sastopama, piemēram,
aminoskābju molekulās
10. • Par polārām uzskata funkcionālās grupas –OH,
–CO un –NH2
• Ir ļoti svarīgi vai molekula spēs mijiedarboties
ar ūdeni, jo tas aizņem 70-90% šūnas tilpuma.
11. Izomēri
• Ir molekulas ar vienādām molekulformulām,
bet ar atšķirīgu atomu sakārtojumu tajās.
12. Molekulu dažādība
• Funkcionālās grupas un izomēru esamība rada
lielu molekulu dažādību dzīvajos organismos;
• Molekulas spēj savā starpā saistīties un veidot
ļoti lielas molekulu virknes;
13. Polimēri
• Ir vairāku molekulu virkne;
• Monomēri veido polimērus;
• Piemēram, aminoskābju virkne izveido
proteīnu jeb olbaltumvielu
14. Dehidratācija un hidratācija
• Kad divi monomēri savienojas, no viena
atšķeļas –HO , bet no otra –H un izveidojas
ūdens molekula – to sauc par dehidratāciju jeb
kondensēšanos jeb polimerizēšanos
• Kad polimērs sadalās divos monomēros ūdens
tiek uzņemts pretēji dehidratācijai
• Šīs reakcijas notiek fermentu klātbūtnē
17. ļپ
• Satur daudz hidroksilgrupu –OH
• Iedala:
– Monosaharīdos
– Disaharīdos
– Polisaharīdos
18. Monosaharīdi
• Vienkāršie cukuri, ar vienu molekulu, līdz 7
oglekļa atomiem;
• Pazīstamākās ir heksozes: (abi ir izomēri C6H12O6)
– Glikoze sastopama dzīvnieku asinīs;
– Fruktoze – augļos
• Nozīmīgas ir pentozes:
– Riboze ir RNS sastāvā
– Dezoksiriboze ir DNS sastāvā
19. Disaharīdi
• Veido savienojušies divi
monosaharīdi:
– Laktoze sastāv no glikozes
un galaktozes (pienā)
– Maltoze – no divām glikozes
molekulām (rodas cietei
sašķeļoties gremošanas
traktā)
– Saharoze (pārtikas cukurs)
sastāv no glikozes un
fruktozes
20. Polisaharīdi
• Nozīmīgākie polisaharīdi ir:
– ciete,
– glikogēns,
– celuloze,
– hitīns;
• Augu izcelsme: ciete un celuloze
• Dzīvnieku izcelsme: glikogēns un hitīns
22. Polisaharīdi – ciete
• Fotosintēzes laikā izveidojušās glikozes
molekulas uzkrājas cietes graudiņu veidā;
• Sēklām dīgstot, ciete sašķeļas līdz maltozei un
to izmanto par enerģijas avotu
23. Polisaharīdi – glikogens
• Dzīvniekiem uzņemot ogļhidrātus tie uzkrājas
glikogēna veidā aknās;
• Ēdienreižu starplaikos aknas glikozi atbrīvo,
nodrošinot asinīs normālu glikozes
koncentrāciju, kas aptuveni ir 0,1 %
26. Celulozes sašķelšana
• Vairums dzīvnieku un arī cilvēks nespēj
celulozi sašķelt, jo organismā neveidojas
ferments, kas spētu to izdarīt, taču celuloze ir
nepieciešama lai izvadīt nesagremotās barības
vielas – fekālijas;
27. Celulozes sašķelšana
• Piemēram, liellopi spēj sašķelt augu celulozi
speciālā kuņģa nodalījumā – grāmatniekā, kur
atrodas celulozi šķelošas baktērijas
29. Hitīns
• Atrodas posmkāju
ārējā skeletā
• Ir glikozes polimērs
ar aminogrupu
• Arī hitīnu cilvēks
nespēj sagremot
• No hitīna veido
medicīnas diegus un
tos lieto medicīnā
31. ī徱
• Ir organiskas vielas, kas nešķist ūdeni, bet šķist
organiskajos šķīdinātājos???? (tas attiecas
laikam uz polimēriem, monomēri ir arī
hidrofīli)
• Iedalāmi:
– Taukos (dzīvnieki)
– Eļļās (augi)
32. Taukskābes
• Sastāv no garas ogļūdeņražu ķēdes (16-18),
kuras galā ir karboksilgrupa, tā kā
karboksilgrupa ir polāra, tad taukskābes šķīst
ūdenī;
• Tās var būt piesātinātas un nepiesātinātas
33. Piesātinātās taukskābes
• Starp oglekļa atomiem nav dubultsaites, tas
nozīmē, ka molekula ir piesātināta un tai vairs
nav brīvu vietu, kur ogleklim pievienoties;
• Formula izveido taisnu struktūru un tādas
molekulas var izveidot blīvu struktūru,
piemēram, taukus;
34. Nepiesātinātās taukskābes
• Starp oglekļa atomiem ir dubultsaite, tas
nozīmē, ka molekula ir nepiesātināta un tai ir
brīvas vietas, kur ogleklim pievienoties;
• Formula izveido ielocītu struktūru un tādas
molekulas neveido blīvu struktūru – izveido
eļļas
35. Piesātinātās un nepiesātinātās
taukskābes
• Uzturā ilgstoši lietojot piesātinātās taukskābes,
t.i. lietojot taukus var rasties asinsrites
traucējumi, ieteicams taukus aizvietot ar eļļām.
37. Tauku un eļļu veidošanās
• Pie glicerīna trim hidroksilgrupām pievienojas
pa vienai taukskābei;
• Atkarībā no tā kāda veida taukskābe
pievienojas, izveidojās attiecīgā blīvuma
molekula, piemēram, eļļas gadījumā,
nepiesātinātās taukskābes
38. Tauki un eļļas (triglicerīdi)
• Galvenokārt ir C-H saites, tāpēc tie ir labāki
ķīmiskās enerģijas uzglabātāji;
• Vienai molekulai ir ~ 2x enerģijas nekā
glikogēnam
• Ja salīdzina organismās uzkrāto enerģiju tad
taukiem ir 6 x lielāks nekā glikogēnam
• Tauki nesatur ūdeni
39. Kolibrī
• Uzkrāj daudz tauku, pirms sāk migrācijas;
• Katru dienu uz vienas ķermeņa masas gramu
uzkrāj 0,15 kg tauku.
• Ja enerģiju uzglabātu glikogēna veidā tad
kolibrī būtu tik smagi, ka nespētu lidot
40. Vaski
• Vaski veidojas, garai taukskābju ķēdei
saistoties ar spirta ķēdi.
• Tiem ir cieti, hidrofobi, un tie nedrūp;
• Augi veido vaska aizsargkārtu, piemēram, uz
lapām;
• Cilvēkam veidojas «ausu sērs»
• Dzīvniekiem ir ievaskots apmatojums;
• Bites izveido šablonus priekš medus
42. Fosfolipīdi
• Satur fosfātgrupu
• Polāras molekulas, šķīst ūdenī
• Līdzīgas molekulas kā
triglicerīdiem, vienīgi trešās
taukskābes vietā ir fosfātu
grupa, kas satur fosfātu un
slāpekli
43. Fosfolipīdi
• Šīs molekulas ir amfifīlas
– veidojas hidrofīla galva
un hidrofoba aste;
• Molekulām nonākot
ūdenī veidojas
dubultslānis;
• Šī īpašības liecina, ka
fosfolīpīdi veidojuši
protošūnu
44. Steroīdi
• Struktūra pilnīgi atšķiras no triglicerīdiem;
• Katra molekula satur 4 saistītus C atomu
gredzenus;
• Katrs steroīdu veids atšķiras pēc katra C atoma
gredzena piesaistītās funkcionālās grupas;
• Tie veic dažādas funkcijas organismā
45. Steroīdi
• Gan hormona aldosterona un dzimumhormonu
priekštecis ir holesterīns;
• Aldosterons regulē nātrija koncentrāciju asinīs,
bet dzimumhormoni nosaka organisma
primārās un sekundārās dzimumpazīmes;
• Šo steroīdu funkciju atšķirība ir skaidrojama ar
pievienotajām funkcionālajām grupām
48. Proteīni jeb olbaltumvielas
• Monomērs: aminoskābe
• Aminoskābes veido ļoti lielas molekulas –
proteīnus
• Proteīni atšķiras pēc funkcijām organismā
– Struktūras proteīni
– վņs proteīni
53. • Starp vienas aminoskānbes aminogrupu un
otras aminoskābes karboksilgrupas veidojas
kovalentā saite – ko sauc par peptīdsaiti
54. • Visas aminoskābes satur karboksilgrupu un
aminogrupu – abas šīs funkcionālās grupas
normāla ķermeņa pH vidē veido jonus, līdz ar
to aminoskābes ir hidrofīlas
55. • Aminoskābju īpašības, atšķirības nosaka R
grupas veids – molekulas atlikums
• Dažas R grupas var būt polāras bet dažas nē.
• Kopumā ir zināmi 20 aminoskābes
57. Peptīds
• Divas līdz trīs savienotas aminoskābes veido
peptīdu;
• Bet daudzas saistītas aminoskābes veido
polipeptīdu;
• Viena vai vairākas polipeptīdu ķēdes veido
proteīnu
58. Proteīnu denaturēšanās
• Nelabvēlīgā temperatūrā vai pH proteīns vai
polipeptīds var mainīt struktūru;
• Ja ietekmējošie faktori ir pārāk spēcīgi tad
proteīns vairs neatgūs bioloģisko aktivitāti
60. Proteīniem ir četras struktūras
1) Aminoskābju secība
Alfa -
spirāle
2) Ūdeņraža saites, noteikta
forma telpā
Beta -
plāksne 3) Ūdeņraža saites, jonu un kovalentās,
disulfīdu saites satur kopā
4) Sastāv no vairākiem polipepdtīdiem,
katra polipepdīda hēma grupa
atgriezeniski sasitās ar skābekli
63. ܰīԲ
• Monomērs: nukleotīds;
• Nukleotīds sastāv no:
– Slāpekli saturošās bāzes
– Cukura (pentozes)
– Fosforskābes atlikuma (fosfāta)
64. Funkcijas
• Nukleotīdi piedalās šūnas vielmaiņas procesos,
piemēram, kā koferments un paātrina reakcijas
• Nukleotīds ir arī ATF (adenozīntrifosfāts) –
enerģijas avots bioķīmiskos procesos
65. ܰīԲ
• Ir milzīgi nukleotīdu polimēri, tiem ir ļoti
svarīga funkcija, piemēram, DNS
(dezoksiribonuleīnskābe) ir ģenētiskais
materiāls, kas nodrošina pašas molekulas
replikāciju un glabā informāciju par
aminoskābju secību katrā proteīnā.
• RNS ir starpnieks un transportētājs