ݺߣ

ݺߣShare a Scribd company logo
Dzīvības ķīmija
Organiskās vielas
• Dzīvajos organismos visizplatīgākie elementi
  ir ogleklis, ūdeņradis, slāpeklis un skābeklis –
  tie veido 95%;
• Ogleklis ir organisko molekulu karkass,
  ogleklis piesaista citus atomus;
• Ogleklis ir četrvērtīgs, tāpēc tas spēj piesaistīt
  līdz 4 atomiem;
Ogleklis
Atkārtojumam
• Organiskās vielas ir tādas molekulas, kuru
  sastāvā ir C un H

  – CH4
  – C2H5(OH)
Neorganiskās & organiskās
«Mazas» molekulas
• Sauc par monomēriem;
• Ogleklis veido karkasu, var savienoties pat 50
  atomu ķēde;
• Pie šiem oglekļa karkasiem var piesaistīties
  noteikti atomu sakopojumi, kuri saglabā kādas
  noteiktas īpašības – šos sakopojumus sauc par
  funkcionālajām grupām.
Dzīvības ķīmija
Hidrofobas molekulas
• Nesatur funkcionālo grupu, satur tikai oglekļa
  un ūdeņraža atomus, tā rezultātā molekulas pēc
  saviem elektroniem ārējā čaulā ir simetriskas
  un ir nepolāras un nereaģē ar ūdeni, kuru
  molekulas ir polāras;
• Tāpēc nepolāras molekulas ir hidrofobas
Hidrofīlas molekulas
• Satur funkcionālo grupu
• Piemēram karboksilgrupa – COOH var atdot
  ūdeņraža jonu (H+) un kļūt par jonu – COO-.
  Tāda molekula ir hidrofīla, jo polārā grupa
  mijiedarbojas ar polāro ūdens molekulu

• Karboksilgrupa sastopama, piemēram,
  aminoskābju molekulās
• Par polārām uzskata funkcionālās grupas –OH,
  –CO un –NH2

• Ir ļoti svarīgi vai molekula spēs mijiedarboties
  ar ūdeni, jo tas aizņem 70-90% šūnas tilpuma.
Izomēri
• Ir molekulas ar vienādām molekulformulām,
  bet ar atšķirīgu atomu sakārtojumu tajās.
Molekulu dažādība
• Funkcionālās grupas un izomēru esamība rada
  lielu molekulu dažādību dzīvajos organismos;

• Molekulas spēj savā starpā saistīties un veidot
  ļoti lielas molekulu virknes;
Polimēri
• Ir vairāku molekulu virkne;
• Monomēri veido polimērus;

• Piemēram, aminoskābju virkne izveido
  proteīnu jeb olbaltumvielu
Dehidratācija un hidratācija
• Kad divi monomēri savienojas, no viena
  atšķeļas –HO , bet no otra –H un izveidojas
  ūdens molekula – to sauc par dehidratāciju jeb
  kondensēšanos jeb polimerizēšanos

• Kad polimērs sadalās divos monomēros ūdens
  tiek uzņemts pretēji dehidratācijai
• Šīs reakcijas notiek fermentu klātbūtnē
Dzīvības ķīmija
ļ󾱻پ
ļ󾱻پ
• Satur daudz hidroksilgrupu –OH
• Iedala:
  – Monosaharīdos
  – Disaharīdos
  – Polisaharīdos
Monosaharīdi
• Vienkāršie cukuri, ar vienu molekulu, līdz 7
  oglekļa atomiem;
• Pazīstamākās ir heksozes: (abi ir izomēri C6H12O6)
   – Glikoze sastopama dzīvnieku asinīs;
   – Fruktoze – augļos
• Nozīmīgas ir pentozes:
   – Riboze ir RNS sastāvā
   – Dezoksiriboze ir DNS sastāvā
Disaharīdi
• Veido savienojušies divi
  monosaharīdi:
   – Laktoze sastāv no glikozes
     un galaktozes (pienā)

   – Maltoze – no divām glikozes
     molekulām (rodas cietei
     sašķeļoties gremošanas
     traktā)

   – Saharoze (pārtikas cukurs)
     sastāv no glikozes un
     fruktozes
Polisaharīdi
• Nozīmīgākie polisaharīdi ir:
  – ciete,
  – glikogēns,
  – celuloze,
  – hitīns;
• Augu izcelsme: ciete un celuloze
• Dzīvnieku izcelsme: glikogēns un hitīns
Polisaharīdi – ciete
• Ciete ir glikozes «krājums» augos
Polisaharīdi – ciete
• Fotosintēzes laikā izveidojušās glikozes
  molekulas uzkrājas cietes graudiņu veidā;
• Sēklām dīgstot, ciete sašķeļas līdz maltozei un
  to izmanto par enerģijas avotu
Polisaharīdi – glikogens
• Dzīvniekiem uzņemot ogļhidrātus tie uzkrājas
  glikogēna veidā aknās;

• Ēdienreižu starplaikos aknas glikozi atbrīvo,
  nodrošinot asinīs normālu glikozes
  koncentrāciju, kas aptuveni ir 0,1 %
Celuloze
• Uzbūves ogļhidrāts;
• Celulozē glikozes saites izveido taisnu
  struktūru;
Celulozes izmantošana
• Kokvilnu – tātad apģērbs




• Koksne – mēbeles, apbūve
Celulozes sašķelšana
• Vairums dzīvnieku un arī cilvēks nespēj
  celulozi sašķelt, jo organismā neveidojas
  ferments, kas spētu to izdarīt, taču celuloze ir
  nepieciešama lai izvadīt nesagremotās barības
  vielas – fekālijas;
Celulozes sašķelšana
• Piemēram, liellopi spēj sašķelt augu celulozi
  speciālā kuņģa nodalījumā – grāmatniekā, kur
  atrodas celulozi šķelošas baktērijas
Celulozes sašķelšana
• Kodes barojas ar apģērbu un spēj sašķelt
  celulozi
Hitīns
• Atrodas posmkāju
  ārējā skeletā
• Ir glikozes polimērs
  ar aminogrupu
• Arī hitīnu cilvēks
  nespēj sagremot
• No hitīna veido
  medicīnas diegus un
  tos lieto medicīnā
ī徱
ī徱
• Ir organiskas vielas, kas nešķist ūdeni, bet šķist
  organiskajos šķīdinātājos???? (tas attiecas
  laikam uz polimēriem, monomēri ir arī
  hidrofīli)
• Iedalāmi:
  – Taukos (dzīvnieki)
  – Eļļās (augi)
Taukskābes
• Sastāv no garas ogļūdeņražu ķēdes (16-18),
  kuras galā ir karboksilgrupa, tā kā
  karboksilgrupa ir polāra, tad taukskābes šķīst
  ūdenī;

• Tās var būt piesātinātas un nepiesātinātas
Piesātinātās taukskābes
• Starp oglekļa atomiem nav dubultsaites, tas
  nozīmē, ka molekula ir piesātināta un tai vairs
  nav brīvu vietu, kur ogleklim pievienoties;
• Formula izveido taisnu struktūru un tādas
  molekulas var izveidot blīvu struktūru,
  piemēram, taukus;
Nepiesātinātās taukskābes
• Starp oglekļa atomiem ir dubultsaite, tas
  nozīmē, ka molekula ir nepiesātināta un tai ir
  brīvas vietas, kur ogleklim pievienoties;
• Formula izveido ielocītu struktūru un tādas
  molekulas neveido blīvu struktūru – izveido
  eļļas
Piesātinātās un nepiesātinātās
               taukskābes
• Uzturā ilgstoši lietojot piesātinātās taukskābes,
  t.i. lietojot taukus var rasties asinsrites
  traucējumi, ieteicams taukus aizvietot ar eļļām.
Glicerīns
• Ir ūdenī šķīstošs, sastāv no trim
  hidroksilgrupām
Tauku un eļļu veidošanās
• Pie glicerīna trim hidroksilgrupām pievienojas
  pa vienai taukskābei;
• Atkarībā no tā kāda veida taukskābe
  pievienojas, izveidojās attiecīgā blīvuma
  molekula, piemēram, eļļas gadījumā,
  nepiesātinātās taukskābes
Tauki un eļļas (triglicerīdi)
• Galvenokārt ir C-H saites, tāpēc tie ir labāki
  ķīmiskās enerģijas uzglabātāji;
• Vienai molekulai ir ~ 2x enerģijas nekā
  glikogēnam
• Ja salīdzina organismās uzkrāto enerģiju tad
  taukiem ir 6 x lielāks nekā glikogēnam
• Tauki nesatur ūdeni
Kolibrī
• Uzkrāj daudz tauku, pirms sāk migrācijas;
• Katru dienu uz vienas ķermeņa masas gramu
  uzkrāj 0,15 kg tauku.
• Ja enerģiju uzglabātu glikogēna veidā tad
  kolibrī būtu tik smagi, ka nespētu lidot
Vaski
• Vaski veidojas, garai taukskābju ķēdei
  saistoties ar spirta ķēdi.
• Tiem ir cieti, hidrofobi, un tie nedrūp;
• Augi veido vaska aizsargkārtu, piemēram, uz
  lapām;
• Cilvēkam veidojas «ausu sērs»
• Dzīvniekiem ir ievaskots apmatojums;
• Bites izveido šablonus priekš medus
Vaski
Fosfolipīdi
• Satur fosfātgrupu
• Polāras molekulas, šķīst ūdenī
• Līdzīgas molekulas kā
  triglicerīdiem, vienīgi trešās
  taukskābes vietā ir fosfātu
  grupa, kas satur fosfātu un
  slāpekli
Fosfolipīdi
• Šīs molekulas ir amfifīlas
  – veidojas hidrofīla galva
  un hidrofoba aste;
• Molekulām nonākot
  ūdenī veidojas
  dubultslānis;
• Šī īpašības liecina, ka
  fosfolīpīdi veidojuši
  protošūnu
Steroīdi
• Struktūra pilnīgi atšķiras no triglicerīdiem;
• Katra molekula satur 4 saistītus C atomu
  gredzenus;
• Katrs steroīdu veids atšķiras pēc katra C atoma
  gredzena piesaistītās funkcionālās grupas;
• Tie veic dažādas funkcijas organismā
Steroīdi
• Gan hormona aldosterona un dzimumhormonu
  priekštecis ir holesterīns;
• Aldosterons regulē nātrija koncentrāciju asinīs,
  bet dzimumhormoni nosaka organisma
  primārās un sekundārās dzimumpazīmes;
• Šo steroīdu funkciju atšķirība ir skaidrojama ar
  pievienotajām funkcionālajām grupām
Holesterīns
• Izgulsnējas uz asinsvadu sieniņas!
• Izraisītājs ir piesātinātās taukskābes!
Olbaltumvielas
Proteīni jeb olbaltumvielas
• Monomērs: aminoskābe
• Aminoskābes veido ļoti lielas molekulas –
  proteīnus
• Proteīni atšķiras pēc funkcijām organismā
  – Struktūras proteīni
  – վņs proteīni
Struktūras proteīni
• Kalogēns                          • Keratīns




              • Miozīns un aktīns
վņs proteīni
• Enzīmi jeb fermenti ir organiskie katalizatori,
  kas paātrina ķīmisko reakciju norisi šūnās
վņs proteīni
• Hormoni, piemēram, insulīns regulē glikozes
  koncentrāciju asinīs
վņs proteīni
• Hemoglabīns arī ir proteīns, tas transportē
  skābekli un ogļskābo gāzi
• Starp vienas aminoskānbes aminogrupu un
  otras aminoskābes karboksilgrupas veidojas
  kovalentā saite – ko sauc par peptīdsaiti
• Visas aminoskābes satur karboksilgrupu un
  aminogrupu – abas šīs funkcionālās grupas
  normāla ķermeņa pH vidē veido jonus, līdz ar
  to aminoskābes ir hidrofīlas
• Aminoskābju īpašības, atšķirības nosaka R
  grupas veids – molekulas atlikums
• Dažas R grupas var būt polāras bet dažas nē.
• Kopumā ir zināmi 20 aminoskābes
Dzīvības ķīmija
Peptīds
• Divas līdz trīs savienotas aminoskābes veido
  peptīdu;

• Bet daudzas saistītas aminoskābes veido
  polipeptīdu;

• Viena vai vairākas polipeptīdu ķēdes veido
  proteīnu
Proteīnu denaturēšanās
• Nelabvēlīgā temperatūrā vai pH proteīns vai
  polipeptīds var mainīt struktūru;
• Ja ietekmējošie faktori ir pārāk spēcīgi tad
  proteīns vairs neatgūs bioloģisko aktivitāti
Proteīnu denaturēšanās
Proteīniem ir četras struktūras

                    1) Aminoskābju secība
         Alfa -
         spirāle

                    2) Ūdeņraža saites, noteikta
                    forma telpā
          Beta -
          plāksne   3) Ūdeņraža saites, jonu un kovalentās,
                    disulfīdu saites satur kopā

                    4) Sastāv no vairākiem polipepdtīdiem,
                    katra polipepdīda hēma grupa
                    atgriezeniski sasitās ar skābekli
Dzīvības ķīmija
ܰīԲ
ܰīԲ
• Monomērs: nukleotīds;
• Nukleotīds sastāv no:
  – Slāpekli saturošās bāzes
  – Cukura (pentozes)
  – Fosforskābes atlikuma (fosfāta)
Funkcijas
• Nukleotīdi piedalās šūnas vielmaiņas procesos,
  piemēram, kā koferments un paātrina reakcijas
• Nukleotīds ir arī ATF (adenozīntrifosfāts) –
  enerģijas avots bioķīmiskos procesos
ܰīԲ
• Ir milzīgi nukleotīdu polimēri, tiem ir ļoti
  svarīga funkcija, piemēram, DNS
  (dezoksiribonuleīnskābe) ir ģenētiskais
  materiāls, kas nodrošina pašas molekulas
  replikāciju un glabā informāciju par
  aminoskābju secību katrā proteīnā.
• RNS ir starpnieks un transportētājs
• Bāžu pāru komplementaritāte
     • T-A
     • G-C
Dzīvības ķīmija
Atkārtojumam
Polimērs - monomērs
Tagad laboratorijas darbs

 Augu uzkrātās organiskās un
    neorganiskās vielas

More Related Content

What's hot (20)

B 11 1_atkārtojums
B 11 1_atkārtojumsB 11 1_atkārtojums
B 11 1_atkārtojums
Daina Birkenbauma
B 10 3_ievads
B 10 3_ievadsB 10 3_ievads
B 10 3_ievads
Daina Birkenbauma
11 31 vairosanas
11 31 vairosanas11 31 vairosanas
11 31 vairosanas
Daina Birkenbauma
B 10 6_sistematika
B 10 6_sistematikaB 10 6_sistematika
B 10 6_sistematika
Daina Birkenbauma
B 11 22_ar_dzimumu_saist_iedzimsana
B 11 22_ar_dzimumu_saist_iedzimsanaB 11 22_ar_dzimumu_saist_iedzimsana
B 11 22_ar_dzimumu_saist_iedzimsana
Daina Birkenbauma
10 20 organisms un vide
10 20 organisms un vide10 20 organisms un vide
10 20 organisms un vide
Daina Birkenbauma
Dzimumorgānu sistēma un vairošanās
Dzimumorgānu sistēma un vairošanāsDzimumorgānu sistēma un vairošanās
Dzimumorgānu sistēma un vairošanās
Dace Kaurāte
B 11 9_sjuunu_daliisanaas
B 11 9_sjuunu_daliisanaasB 11 9_sjuunu_daliisanaas
B 11 9_sjuunu_daliisanaas
Daina Birkenbauma
11 24 vielu transports
11 24 vielu transports11 24 vielu transports
11 24 vielu transports
Daina Birkenbauma
10 27 sjuunu_izpete
10 27 sjuunu_izpete10 27 sjuunu_izpete
10 27 sjuunu_izpete
Daina Birkenbauma
11 25 asinis
11 25 asinis11 25 asinis
11 25 asinis
Daina Birkenbauma
B 11 12_genetika_monohibr_krust
B 11 12_genetika_monohibr_krustB 11 12_genetika_monohibr_krust
B 11 12_genetika_monohibr_krust
Daina Birkenbauma
1.tēma: Dzīvo būtņu klasifikācija
1.tēma: Dzīvo būtņu klasifikācija1.tēma: Dzīvo būtņu klasifikācija
1.tēma: Dzīvo būtņu klasifikācija
Andris Ziemelis

Viewers also liked (20)

Vielu izvadīšana. Ādas uzbūve un funkcijas.11 29 izvadiisana_aada
Vielu izvadīšana. Ādas uzbūve un funkcijas.11 29 izvadiisana_aadaVielu izvadīšana. Ādas uzbūve un funkcijas.11 29 izvadiisana_aada
Vielu izvadīšana. Ādas uzbūve un funkcijas.11 29 izvadiisana_aada
Daina Birkenbauma
Organus sistēmas un pirmā tēma par skeletu
Organus sistēmas un pirmā tēma par skeletuOrganus sistēmas un pirmā tēma par skeletu
Organus sistēmas un pirmā tēma par skeletu
Andris-Ziemelis
Ievads klīniskajā EKG. Kristīne Spalva.
Ievads klīniskajā EKG. Kristīne Spalva.Ievads klīniskajā EKG. Kristīne Spalva.
Ievads klīniskajā EKG. Kristīne Spalva.
Михаил Павлович
Hroniska sirds mazspēja
Hroniska sirds mazspējaHroniska sirds mazspēja
Hroniska sirds mazspēja
Михаил Павлович
Fizioloģija jautājumos un atbildēs
Fizioloģija jautājumos un atbildēsFizioloģija jautājumos un atbildēs
Fizioloģija jautājumos un atbildēs
Andris Ziemelis
Organ. daudzveid. 2.temats-virusi
Organ. daudzveid. 2.temats-virusiOrgan. daudzveid. 2.temats-virusi
Organ. daudzveid. 2.temats-virusi
andrina2
Cilvēks un bioloģiskā daudzveidība
Cilvēks un bioloģiskā daudzveidībaCilvēks un bioloģiskā daudzveidība
Cilvēks un bioloģiskā daudzveidība
Uzdevumi.lv

Dzīvības ķīmija

  • 2. Organiskās vielas • Dzīvajos organismos visizplatīgākie elementi ir ogleklis, ūdeņradis, slāpeklis un skābeklis – tie veido 95%; • Ogleklis ir organisko molekulu karkass, ogleklis piesaista citus atomus; • Ogleklis ir četrvērtīgs, tāpēc tas spēj piesaistīt līdz 4 atomiem;
  • 4. Atkārtojumam • Organiskās vielas ir tādas molekulas, kuru sastāvā ir C un H – CH4 – C2H5(OH)
  • 6. «Mazas» molekulas • Sauc par monomēriem; • Ogleklis veido karkasu, var savienoties pat 50 atomu ķēde; • Pie šiem oglekļa karkasiem var piesaistīties noteikti atomu sakopojumi, kuri saglabā kādas noteiktas īpašības – šos sakopojumus sauc par funkcionālajām grupām.
  • 8. Hidrofobas molekulas • Nesatur funkcionālo grupu, satur tikai oglekļa un ūdeņraža atomus, tā rezultātā molekulas pēc saviem elektroniem ārējā čaulā ir simetriskas un ir nepolāras un nereaģē ar ūdeni, kuru molekulas ir polāras; • Tāpēc nepolāras molekulas ir hidrofobas
  • 9. Hidrofīlas molekulas • Satur funkcionālo grupu • Piemēram karboksilgrupa – COOH var atdot ūdeņraža jonu (H+) un kļūt par jonu – COO-. Tāda molekula ir hidrofīla, jo polārā grupa mijiedarbojas ar polāro ūdens molekulu • Karboksilgrupa sastopama, piemēram, aminoskābju molekulās
  • 10. • Par polārām uzskata funkcionālās grupas –OH, –CO un –NH2 • Ir ļoti svarīgi vai molekula spēs mijiedarboties ar ūdeni, jo tas aizņem 70-90% šūnas tilpuma.
  • 11. Izomēri • Ir molekulas ar vienādām molekulformulām, bet ar atšķirīgu atomu sakārtojumu tajās.
  • 12. Molekulu dažādība • Funkcionālās grupas un izomēru esamība rada lielu molekulu dažādību dzīvajos organismos; • Molekulas spēj savā starpā saistīties un veidot ļoti lielas molekulu virknes;
  • 13. Polimēri • Ir vairāku molekulu virkne; • Monomēri veido polimērus; • Piemēram, aminoskābju virkne izveido proteīnu jeb olbaltumvielu
  • 14. Dehidratācija un hidratācija • Kad divi monomēri savienojas, no viena atšķeļas –HO , bet no otra –H un izveidojas ūdens molekula – to sauc par dehidratāciju jeb kondensēšanos jeb polimerizēšanos • Kad polimērs sadalās divos monomēros ūdens tiek uzņemts pretēji dehidratācijai • Šīs reakcijas notiek fermentu klātbūtnē
  • 17. ļ󾱻پ • Satur daudz hidroksilgrupu –OH • Iedala: – Monosaharīdos – Disaharīdos – Polisaharīdos
  • 18. Monosaharīdi • Vienkāršie cukuri, ar vienu molekulu, līdz 7 oglekļa atomiem; • Pazīstamākās ir heksozes: (abi ir izomēri C6H12O6) – Glikoze sastopama dzīvnieku asinīs; – Fruktoze – augļos • Nozīmīgas ir pentozes: – Riboze ir RNS sastāvā – Dezoksiriboze ir DNS sastāvā
  • 19. Disaharīdi • Veido savienojušies divi monosaharīdi: – Laktoze sastāv no glikozes un galaktozes (pienā) – Maltoze – no divām glikozes molekulām (rodas cietei sašķeļoties gremošanas traktā) – Saharoze (pārtikas cukurs) sastāv no glikozes un fruktozes
  • 20. Polisaharīdi • Nozīmīgākie polisaharīdi ir: – ciete, – glikogēns, – celuloze, – hitīns; • Augu izcelsme: ciete un celuloze • Dzīvnieku izcelsme: glikogēns un hitīns
  • 21. Polisaharīdi – ciete • Ciete ir glikozes «krājums» augos
  • 22. Polisaharīdi – ciete • Fotosintēzes laikā izveidojušās glikozes molekulas uzkrājas cietes graudiņu veidā; • Sēklām dīgstot, ciete sašķeļas līdz maltozei un to izmanto par enerģijas avotu
  • 23. Polisaharīdi – glikogens • Dzīvniekiem uzņemot ogļhidrātus tie uzkrājas glikogēna veidā aknās; • Ēdienreižu starplaikos aknas glikozi atbrīvo, nodrošinot asinīs normālu glikozes koncentrāciju, kas aptuveni ir 0,1 %
  • 24. Celuloze • Uzbūves ogļhidrāts; • Celulozē glikozes saites izveido taisnu struktūru;
  • 25. Celulozes izmantošana • Kokvilnu – tātad apģērbs • Koksne – mēbeles, apbūve
  • 26. Celulozes sašķelšana • Vairums dzīvnieku un arī cilvēks nespēj celulozi sašķelt, jo organismā neveidojas ferments, kas spētu to izdarīt, taču celuloze ir nepieciešama lai izvadīt nesagremotās barības vielas – fekālijas;
  • 27. Celulozes sašķelšana • Piemēram, liellopi spēj sašķelt augu celulozi speciālā kuņģa nodalījumā – grāmatniekā, kur atrodas celulozi šķelošas baktērijas
  • 28. Celulozes sašķelšana • Kodes barojas ar apģērbu un spēj sašķelt celulozi
  • 29. Hitīns • Atrodas posmkāju ārējā skeletā • Ir glikozes polimērs ar aminogrupu • Arī hitīnu cilvēks nespēj sagremot • No hitīna veido medicīnas diegus un tos lieto medicīnā
  • 30. ī徱
  • 31. ī徱 • Ir organiskas vielas, kas nešķist ūdeni, bet šķist organiskajos šķīdinātājos???? (tas attiecas laikam uz polimēriem, monomēri ir arī hidrofīli) • Iedalāmi: – Taukos (dzīvnieki) – Eļļās (augi)
  • 32. Taukskābes • Sastāv no garas ogļūdeņražu ķēdes (16-18), kuras galā ir karboksilgrupa, tā kā karboksilgrupa ir polāra, tad taukskābes šķīst ūdenī; • Tās var būt piesātinātas un nepiesātinātas
  • 33. Piesātinātās taukskābes • Starp oglekļa atomiem nav dubultsaites, tas nozīmē, ka molekula ir piesātināta un tai vairs nav brīvu vietu, kur ogleklim pievienoties; • Formula izveido taisnu struktūru un tādas molekulas var izveidot blīvu struktūru, piemēram, taukus;
  • 34. Nepiesātinātās taukskābes • Starp oglekļa atomiem ir dubultsaite, tas nozīmē, ka molekula ir nepiesātināta un tai ir brīvas vietas, kur ogleklim pievienoties; • Formula izveido ielocītu struktūru un tādas molekulas neveido blīvu struktūru – izveido eļļas
  • 35. Piesātinātās un nepiesātinātās taukskābes • Uzturā ilgstoši lietojot piesātinātās taukskābes, t.i. lietojot taukus var rasties asinsrites traucējumi, ieteicams taukus aizvietot ar eļļām.
  • 36. Glicerīns • Ir ūdenī šķīstošs, sastāv no trim hidroksilgrupām
  • 37. Tauku un eļļu veidošanās • Pie glicerīna trim hidroksilgrupām pievienojas pa vienai taukskābei; • Atkarībā no tā kāda veida taukskābe pievienojas, izveidojās attiecīgā blīvuma molekula, piemēram, eļļas gadījumā, nepiesātinātās taukskābes
  • 38. Tauki un eļļas (triglicerīdi) • Galvenokārt ir C-H saites, tāpēc tie ir labāki ķīmiskās enerģijas uzglabātāji; • Vienai molekulai ir ~ 2x enerģijas nekā glikogēnam • Ja salīdzina organismās uzkrāto enerģiju tad taukiem ir 6 x lielāks nekā glikogēnam • Tauki nesatur ūdeni
  • 39. Kolibrī • Uzkrāj daudz tauku, pirms sāk migrācijas; • Katru dienu uz vienas ķermeņa masas gramu uzkrāj 0,15 kg tauku. • Ja enerģiju uzglabātu glikogēna veidā tad kolibrī būtu tik smagi, ka nespētu lidot
  • 40. Vaski • Vaski veidojas, garai taukskābju ķēdei saistoties ar spirta ķēdi. • Tiem ir cieti, hidrofobi, un tie nedrūp; • Augi veido vaska aizsargkārtu, piemēram, uz lapām; • Cilvēkam veidojas «ausu sērs» • Dzīvniekiem ir ievaskots apmatojums; • Bites izveido šablonus priekš medus
  • 41. Vaski
  • 42. Fosfolipīdi • Satur fosfātgrupu • Polāras molekulas, šķīst ūdenī • Līdzīgas molekulas kā triglicerīdiem, vienīgi trešās taukskābes vietā ir fosfātu grupa, kas satur fosfātu un slāpekli
  • 43. Fosfolipīdi • Šīs molekulas ir amfifīlas – veidojas hidrofīla galva un hidrofoba aste; • Molekulām nonākot ūdenī veidojas dubultslānis; • Šī īpašības liecina, ka fosfolīpīdi veidojuši protošūnu
  • 44. Steroīdi • Struktūra pilnīgi atšķiras no triglicerīdiem; • Katra molekula satur 4 saistītus C atomu gredzenus; • Katrs steroīdu veids atšķiras pēc katra C atoma gredzena piesaistītās funkcionālās grupas; • Tie veic dažādas funkcijas organismā
  • 45. Steroīdi • Gan hormona aldosterona un dzimumhormonu priekštecis ir holesterīns; • Aldosterons regulē nātrija koncentrāciju asinīs, bet dzimumhormoni nosaka organisma primārās un sekundārās dzimumpazīmes; • Šo steroīdu funkciju atšķirība ir skaidrojama ar pievienotajām funkcionālajām grupām
  • 46. Holesterīns • Izgulsnējas uz asinsvadu sieniņas! • Izraisītājs ir piesātinātās taukskābes!
  • 48. Proteīni jeb olbaltumvielas • Monomērs: aminoskābe • Aminoskābes veido ļoti lielas molekulas – proteīnus • Proteīni atšķiras pēc funkcijām organismā – Struktūras proteīni – վņs proteīni
  • 49. Struktūras proteīni • Kalogēns • Keratīns • Miozīns un aktīns
  • 50. վņs proteīni • Enzīmi jeb fermenti ir organiskie katalizatori, kas paātrina ķīmisko reakciju norisi šūnās
  • 51. վņs proteīni • Hormoni, piemēram, insulīns regulē glikozes koncentrāciju asinīs
  • 52. վņs proteīni • Hemoglabīns arī ir proteīns, tas transportē skābekli un ogļskābo gāzi
  • 53. • Starp vienas aminoskānbes aminogrupu un otras aminoskābes karboksilgrupas veidojas kovalentā saite – ko sauc par peptīdsaiti
  • 54. • Visas aminoskābes satur karboksilgrupu un aminogrupu – abas šīs funkcionālās grupas normāla ķermeņa pH vidē veido jonus, līdz ar to aminoskābes ir hidrofīlas
  • 55. • Aminoskābju īpašības, atšķirības nosaka R grupas veids – molekulas atlikums • Dažas R grupas var būt polāras bet dažas nē. • Kopumā ir zināmi 20 aminoskābes
  • 57. Peptīds • Divas līdz trīs savienotas aminoskābes veido peptīdu; • Bet daudzas saistītas aminoskābes veido polipeptīdu; • Viena vai vairākas polipeptīdu ķēdes veido proteīnu
  • 58. Proteīnu denaturēšanās • Nelabvēlīgā temperatūrā vai pH proteīns vai polipeptīds var mainīt struktūru; • Ja ietekmējošie faktori ir pārāk spēcīgi tad proteīns vairs neatgūs bioloģisko aktivitāti
  • 60. Proteīniem ir četras struktūras 1) Aminoskābju secība Alfa - spirāle 2) Ūdeņraža saites, noteikta forma telpā Beta - plāksne 3) Ūdeņraža saites, jonu un kovalentās, disulfīdu saites satur kopā 4) Sastāv no vairākiem polipepdtīdiem, katra polipepdīda hēma grupa atgriezeniski sasitās ar skābekli
  • 63. ܰīԲ • Monomērs: nukleotīds; • Nukleotīds sastāv no: – Slāpekli saturošās bāzes – Cukura (pentozes) – Fosforskābes atlikuma (fosfāta)
  • 64. Funkcijas • Nukleotīdi piedalās šūnas vielmaiņas procesos, piemēram, kā koferments un paātrina reakcijas • Nukleotīds ir arī ATF (adenozīntrifosfāts) – enerģijas avots bioķīmiskos procesos
  • 65. ܰīԲ • Ir milzīgi nukleotīdu polimēri, tiem ir ļoti svarīga funkcija, piemēram, DNS (dezoksiribonuleīnskābe) ir ģenētiskais materiāls, kas nodrošina pašas molekulas replikāciju un glabā informāciju par aminoskābju secību katrā proteīnā. • RNS ir starpnieks un transportētājs
  • 66. • Bāžu pāru komplementaritāte • T-A • G-C
  • 69. Tagad laboratorijas darbs Augu uzkrātās organiskās un neorganiskās vielas