This document contains a list of 18 Latvian mammal species along with a link to an image of each species. The mammals included are Alnis, Staltbriedis, Stirna, Me転a c笛ka, Br笛nais lcis, Eirzijas l笛sis, Jenotsuns, Pelkais vilks, Rud lapsa, Akmeu cauna, Me転a cauna, Me転a sesks, Eiropas 笛drs, Eiropas 笛dele, Sermulis, Eiropas psis, Br笛nkr笛tainais ezis, and Eirop
Vantaa Vocational College Varia provides vocational education and training to over 4,000 students annually across five locations in the city of Vantaa. The college has been operating since 1963 and offers qualifications in over 15 fields including hospitality, health care, technology, and construction. It aims to ensure all students can find employment, further education, or rehabilitation through cooperation with local employers and services like its One-Stop Guidance Center for young adults.
- Havukoski School is undergoing renovations from 2018-2019 with a budget of 9.5 million euros to update its 30 year old building.
- The renovations aim to create a more extensive learning environment with open and flexible learning areas to support new pedagogical approaches.
- Teachers, students, and parents have provided input into the planning process through workshops and meetings with architects.
- The renovated school will feature both open learning spaces and traditional classrooms, with an emphasis on technology, well-being, and security.
Latvia is a Baltic country with a long history and rich culture. Some of the most important symbols of Latvia's independence include the Freedom Monument in Riga and the country's flag, one of the oldest in the world. Latvia celebrates its independence day on November 18th. Latvian culture is expressed through traditional folk dresses, Midsummer festivals, song and dance celebrations, and historical sites throughout the country in cities like Riga, Jelgava, and Stmerienas. Latvia also takes pride in preserving its natural environments and being a center for sports like hockey, basketball, and football.
5. Fotosintze
Fotosintze - gaismas ener庁ijas
transformcija organisko vielu 跳朝miskaj
ener庁ij, izmantojot oglek勅a dioks朝du un
笛deni.
Fotosintze rakstur朝ga za勅ajiem augiem un
fotosintezjo邸m baktrijm.
7. Fotosintzes norises vieta
Fotosintze noris augu za勅aj da勅 邸笛nu hloroplastos.
Hloroplasti sastv no
邸跳idras stromas un
ar membrnu kltm granm, ko veido tilako朝du
kaudz朝tes.
Fotosintz iz邸跳ir
gaismas reakcijas, kuras notiek tilako朝dos, un
tumsas reakcijas, kuras notiek strom.
15. Fotosintzes gaismas reakcijas
Gaismas fze notiek hloroplastu tilako朝du membrns.
Hlorofils absorb saules ener庁iju un tpc
molekuls eso邸ie elektroni e- tiek aktivti.
Tas izraisa daudzpakpju reakcijas, kuru rezultt
veidojas:
1. Molekulrais skbeklis O2 - tiek izmantots pa邸u
augu elpo邸anas proces vai izdals atmosfr.
2. 的dera転a joni H+ - tiek izmantoti ATP sintz.
3. NADP, H+ un ATP tiek izmantoti tumsas fz.
22. Fotosintzes tumsas reakcijas
Tumsas fze notiek hloroplastu strom. Ts sauc par
tumsas reakcijm, jo notiek gan gaism, gan ar朝
tums.
aj fz no og勅skbs gzes enz朝mi sintez
glikozi, aminoskbes vai lip朝dus. Glikozi var
izmantot cietes sintzei vai transportt uz citm
邸笛nas da勅m.
Tumsas fzi izpt朝jis zintnieks M. Kalvins, tpc t ir
nosaukta par Kalvina ciklu.
23. Lapa k fotosintzes orgns
Attls no: http://www.emc.maricopa.edu/faculty/farabee/BIOBK/C4leaf.gif
24. Fotosintzes biolo庁isk noz朝me
Gaismas ener庁ijas transformcija 跳朝misko
sai邸u ener庁ij (1-2% Saules ener庁ijas)
Sintezjas organiskas vielas (~ 2 1011 t gad)
Atjauno skbek勅a daudzumu uz Zemes
Novr邸 CO2 uzkr邸anos atmosfr
Novr邸 piesrojumu un spj regult
klimatu uz Zemes
26. Ener庁tisk vielmaia jeb
糸庄壊庄馨庄鉛偵界庄逮温
笛nas ener庁tisks vielmaias laik oksidjas
organisks vielas un tiek uzkrta ener庁ija ATP veid.
ATP ener庁iju visi organismi izmanto da転du dz朝v朝bas
procesu realiz邸anai.
Vairumam 邸笛nu galven izejviela ener庁tiskajai
vielmaiai ir glikoze. Ja glikozes rezerves ir izsmeltas,
tiek nord朝ti tauki, bet, ja pietr笛kst ar朝 to, tad nords
olbaltumvielas.
27. Ener庁tisk vielmaia jeb
糸庄壊庄馨庄鉛偵界庄逮温
1) Sagatavo邸ans posms
lielmolekulri savienojumi (polisahar朝di, tauki,
olbaltumvielas) tiek nord朝ti l朝dz mazmolekulriem
savienojumiem (glikozei, taukskbm, aminoskbm).
28. Ener庁tisk vielmaia jeb
糸庄壊庄馨庄鉛偵界庄逮温
2) Anaerobais posms - glikol朝ze
GLIKOZE 2 PIROV暢NOGSKBES + 2 ATP
no vienas glikozes molekulas veidojas divas
pirov朝nogskbes (C3H4O3) molekulas un divas ATP
molekulas.
No pirov朝nogskbes savukrt veidojas vai nu pienskbe, vai etanols.
Pienskbe veidojas, piemram, cilvka un dz朝vnieku musku勅邸笛ns
intens朝vas fizisks slodzes laik, ja nepietiek skbek勅a, bet etanols
anaerobos apstk勅os raugos (r笛g邸ana). Glikol朝ze notiek citoplazm.
29. Ener庁tisk vielmaia jeb
糸庄壊庄馨庄鉛偵界庄逮温
3) 笛nas elpo邸anas jeb aerobais posms (Krebsa cikls)
enz朝mi
2 PIROV暢NOGSKBES + O2 CO2 + H20 + 36 ATP
aj posm no divm pirov朝nogskbes molekulm veidojas 36 ATP
molekulas, bet prj ener庁ija izdals siltuma veid.
30. Ener庁tisk vielmaia jeb
糸庄壊庄馨庄鉛偵界庄逮温
Summrais iek邸邸笛nu elpo邸anas anaerob posma un aerob posma
viendojums:
Lietder朝bas koeficients ir mazks par pusi, 55% ener庁ijas izstarojas
siltuma veid.