2. Izvadprocesi
Izvadprocesi ir vielmaias beigu
posms;
Izvadprocesi ir norises, kurs no
iek邸js vides tiek izvad朝tas vielas:
vielmaias galaprodukti, liekais
笛dens, s勅i u.c. vielas
Izvadprocesi nodro邸ina iek邸js
vides nemain朝gumu
4. Ur朝norgnu sistma
Ur朝norg.sist
ietilpst orgni,
kas veido ur朝nu
un izvada to no
organisma.
5. Ur朝norgnu sistma
Ur朝ns rodas divs niers
un no tm pa divm
apmram 30
centimetrus garm,
tievm caurul朝tm
(ur朝nvadiem) nonk
ur朝np笛sl朝.
Ur朝np笛sl朝 (V ~ no 350
cm3 l朝dz 500 cm3) ur朝ns
uzkrjas un laiku pa
laikam caur
ur朝nizvadkanlu izk勅笛st
no organisma.
6. Ur朝norgnu sistma
Diennakt朝 vidji izdals 1 1,5 litri
ur朝na.
Ur朝ns satur:
笛deni
organisks vielas
Galven organisk viela ir ur朝nviela
olbaltummaias galaprodukts, kas
diennakt朝 izdals 30-35 g. Ur朝nviela
veidojas akns no amonjaka. No asiu
un 転ults pigmentiem veidojas ur朝na
pigmenti, kas nosaka ur朝na krsu.
neorganisks vielas
Svar朝gk neorganisk viela ir vrmais
sls, kas izdals 10-15 g diennakt朝.
8. Nieres
Galvenais un neaizstjamais izvadorgns.
Nieres nav lielas (abas kop ~ 300 g).
Ik 8-10 min笛ts caur tm izpl笛st visas cilvka
asinis. Diennakt朝 izpl笛st apmram 1000 litri
asiu, no kuriem niers rodas tikai 1-1,5 litri
ur朝na (koncentrts viss liekais un kait朝gais, kas
bijis 1000 litros asiu).
Funkcijas: ur朝na veido邸ana, regul osmotisko
spiedienu, izdala biolo庁iski akt朝vas vielas.
9. Nieru uzb笛ve
Pru orgni, jostas
apvid笛 mugurkaula
abs puss.
Ap nierm ir
邸跳iedrains apvalks un
tauku apvalks, kas ts
pasarg no
triecieniem un ne勅auj
izkustties.
11. Nefrons
Nieru uzb笛ve
Katra niere sastv ~ no 1
miljona nefronu nieres
uzb笛ves un funkcionlajiem
pamatelementiem.
Nefrona galven sastvda勅a
ir kapilru kamoli邸, kas
atrodas starp diviem
asisnsvadiem (pievado邸o un
aizvado邸o). Gan 2 izloc朝tie kanlii; 5 kapilru t朝kls; 7
pievado邸ais, gan pienesjvads nieres 跳ermen朝tim; 8
kapsula ar asinsvadu kamoliu nieres
aizvado邸ais vads ir 跳ermen朝tis; 9 aiznesjvads; 10
arteriola. artrija; 11 vna; 12 asinsvadu
kamolii.
12. Nefrons
Nieru uzb笛ve
Savcjkanlii atveras
nieres b勅odi. Aizvado邸ais
asinsvads, kas atiet no
kamolia, vlreiz sadals
kapilros un izveido kapilru
t朝klu ap kanliiem.
Kapilru kamoliu aptver
kamolia kapsula ar
dubult朝gm sienm, no kuras
dobuma skas kanli邸. 2 izloc朝tie kanlii; 5 kapilru t朝kls; 7
pienesjvads nieres 跳ermen朝tim; 8
Kanli邸 izveido vairkas kapsula ar asinsvadu kamoliu nieres
cilpas un iepl笛st kd no 跳ermen朝tis; 9 aiznesjvads; 10
artrija; 11 vna; 12 asinsvadu
savcjkanliiem. kamolii.
14. Ur朝na veido邸ans
Nefron no asin朝m veidojas
ur朝ns.
Ur朝na veido邸ans proces
piedals visas nefrona da勅as,
kurs neprtraukti notiek tr朝s
da転di porcesi:
filtrcija
atpaka勅uzs笛k邸ans
sekrcija
15. Ur朝na veido邸ans
Kapilru kamolios assinspiediens
prsniedz plazmas osmotisko
spiedienu, kas cen邸as plazmu
noturt kapilr. Tpc plazma
勅oti strauji filtrjas (F) jeb spie転as
cauri kapilru un tos aptvero邸s
kapsulas sienm (abas sienas no 1
邸笛nu krtas). Niers plazma
filtrjas ar朝 caur kapsulas sienu
(dubulta 邸笛nu krta). Td勅
kapsulas dobum rodas plazmas
ultrafiltrts jeb pirmur朝ns.
Pirmur朝n nav olbaltumvielu, jo
ts netiek cauri dubultsienai.
Tdjdi vesela cilvka ur朝n
olbaltumvielu parasti nav.
16. Ur朝na veido邸ans
Vien min笛t rodas 125 ml
pirmur朝na, bet diennakt朝 ap 180
litru.
Tik lielu daudzumu izvad朝t no
organisma b笛tu iz邸跳rd朝ba, k ar朝
pirmur朝n ir 勅oti daudz organismam
vajadz朝gu vielu, kas jdab笛 atpaka勅.
o uzdevumu veic atpaka勅uzs笛k邸ans
(A).
Pirmur朝nam pl笛stot pa kanliiem,
taj eso邸ais 笛dens, aminoskbes,
glikoze, s勅i u.c. vielas ener庁tiski
uzs笛cas atpaka勅 kapilros, kas apvij
kanlius. Glikozes atpaka勅uzs笛k邸ans
ir piln朝ga, tpc norml ur朝n
glikozes nav.
17. Ur朝na veido邸ans
Atpaka勅uzs笛k邸ans rezultt
no 180 litriem pirmur朝na
veidojas 1 1,5 litri gal朝g
ur朝na.
Vienlaikus ar
atpaka勅uzs笛k邸anos notiek
ar朝 sekrcija (S) vielu
prie邸ana no kapilriem
kanlios. Sekrcijas ce勅 no
organisma izdals, piem.,
penicil朝ns.
18. Ur朝na veido邸ans
Ja nieres nespj veidot ur朝nu,
iek邸j vid strauji uzkrjas
da転das kait朝gas vielas.
Visb朝stamkie, kas tie邸i
apdraud dz朝v朝bu, ir
olbaltummaias galaprodukti
Mksl朝g niere sastv no un klija s勅i.
plnm puscaurlaid朝gm
plv朝tm, kurm gar vienu pusi
pl笛st slimnieka asinis, bet gar Lai slimnieka asinis att朝r朝tu no
otru 邸跳朝dums, kura sastvs ir
tuvs fiziolo庁isk 邸跳朝duma
邸朝m vielm, viu piesldz
sastvam. Slimnieka asin朝s mksl朝gajai nierei.
eso邸s kait朝gs vielas priet
邸跳朝dum.
19. Osmotisk spiediena regulcija
Nierm ir 勅oti svar朝ga noz朝me asiu osmotisk
spiediena regul邸an.
OSR vienlaikus ir ar朝 izdal朝t ur朝na daudzuma
regul邸ana.
T k asiu osmotiskais spiediens ir atkar朝gs no
s勅u koncentrcijas asin朝s, tad s勅u
atpaka勅uzs笛k邸ans nieru kanlios to ietekm
vistie邸kaj veid.
Vielu atpaka勅uzs. regul humorls mehnisms.
Atpaka勅uzs. ietekm vairki hormoni, kuri
nodro邸ina normlu asiu osmotisko spiedienu un
pareizas s勅u attiec朝bas asiu plazm.
20. Osmotisk spiediena regulcija
Asiu OSR piedals hipof朝zes
antidiurtiskais hormons. is hormons
pastiprina 笛dens atpaka勅uzs笛k邸anos
kanlios, tdjdi samazinot ur朝na
izdal朝邸anos.
21. Osmotisk spiediena regulcija
Ja samazins uzemt 笛dens daudzums, tad
asiu osmotiskais spiediens paaugstins.
Tas izraisa pastirpintu antidiurtisk
hormona izdal朝邸anos. Ur朝na daudzums
samazins, organism paliek vairk 笛dens,
un asiu osmotiskais spiediens pazemins.
22. Osmotisk spiediena regulcija
Ja asiu osmotiskais spiediens pazemins, 邸朝
hormona izdals mazk un tpc ur朝na rodas
vairk. 的dens daudzums organism
samazins, s勅u koncentrcija asin朝s pieaug,
un to osmotiskais spiediens paaugstins.
23. Biolo庁iski akt朝vs vielas
Nieres izdala vairkas biolo庁iski akt朝vs
vielas.
Ir divas biolo庁iski akt朝vas vielas, ko izdala
nieres:
Hormons, kas veicina eritroc朝tu veido邸anos
Hormons, kas paaugstina arterilo
asinsspiedienu. (暢pa邸i daudz izdals cilvkiem,
kuriem ir slimas nieres vai traucta nieru apgde
ar asin朝m)
25. da
d ir 勅oti daudz sviedru Bojtu nieru gad朝jum
dziedzeru, kas, tpat k cilvks stipri sv朝st
nieres, izvada no organisms caur sviedru
organisma dziedzeriem cen邸as
olbaltummaias izvad朝t tos vielmaias
galaproduktus, 笛deni un atkritumus, ko parasti
s勅us. izvada nieres.
26. Plau邸as
Caur plau邸m
organisms atbr朝vojas
no og勅skbs gzes
un 笛dens, k ar朝 no
da転m gaisto邸m
vielm, kas
nok勅uvu邸as
organism, piem., no
alkohola.
27. Gremo邸anas orgnu sistma
Daudzas vielas, piem., ur朝nviela, no asin朝m var
priet gremo邸anas kanl un caur to atstt
organismu. Parasti tas notiek tad, ja trauctas
nieru funkcijas.
