Timeline antoinetteAntoinette VaessenThis document provides a summary of Antoinette van de Giessen - Vaessen's work experience and locations lived. It shows she has worked at ING Bank since 2013, Capgemini Consulting from 2006 to 2012, and the Dutch Immigration Office from 2002 to 2006. She obtained her degree from Breda University of Applied Sciences from 1998 to 2001 and has lived in Rotterdam, Breda, Den Haag, and Amsterdam at different points from 1977 to 2008.
The ideal online course Telma MartinsEste documento discute os principais aspectos a serem considerados na criação de um curso online ideal, incluindo o uso de tecnologias como fóruns de discussão e e-mail para promover a interação entre alunos e entre alunos e professores, a ênfase em atividades centradas no aluno ao invés de conteúdo, e a importância do feedback oportuno.
Six Thinking HatsSANDESH GHOSALThe document discusses the Six Hats technique created by Edward de Bono to help people explore different perspectives when making decisions. The Six Hats technique uses six colored hats to represent six different thinking perspectives or modes: white for information, red for feelings, black for caution, yellow for positive benefits, green for alternatives/creativity, and blue for the process of thinking. Considering a topic from different hat perspectives helps avoid habitual thinking and leads to more well-rounded decision making.
Model Hutspot nieuwe werkenHutspotHutspot heeft een denkraam ontwikkeld dat helpt bij het succesvol toepassen van de mogelijkheden van het Nieuwe Samenwerken. Vanuit een integrale visie op de mens, de techniek en de organisatie wordt zowel een probleemanalyse gemaakt, als de aanpak voor de oplossing neergezet. Om een optimaal resultaat te bereiken is het noodzakelijk om een evenwicht te vinden tussen de ambitie (en het kader) van de organisatie, de (on)mogelijkheden van de techniek én de unieke kwaliteiten van ieder betrokken mens.
Đất nền Phước Lý - Five Star Township - Đất nền Long An. Call 24/24 : 097.98....RELand.,LtdĐất nền Phước Lý - Five Star Township - Đất nền Long An. Call 24/24 : 097.98.99.207
Pētījums "Pašvaldību publiskās bibliotēkas: vērtība, uzticēšanās un apmierinā...Kristīne PabērzaSociālo un politisko pētījumu institūta sagatavotā prezentācija par pētījuma "Pašvaldību publiskās bibliotēkas: vērtība, uzticēšanās un apmierinātība ar pakalpojumiem" rezultātiem, kas tika prezentāti 04.08.2009. informatīvā seminārā un diskusijā "Vai pašvaldību publiskās bibliotēkas ir vērtība?"
Kuldīgas kolēģiem 16.08.2012Kursīšu bibliotēka-informācijas centrsKursīšu bibliotēkas-informācijas centra un tā darbības prezentācija Kuldīgas, Skrundas un Alsungas novadu kolēģiem 16.08.2012
Appropriating Urban Spaces to Local Scenes [w/ Jāzeps Bikše]Janis DaugavietisThis document discusses factors that contribute to the success or failure of non-state cultural, civic, and youth projects in obtaining and sustaining spaces for their activities. It analyzes data from 8 case studies of such projects in Latvia, Lithuania, and Russia using Qualitative Comparative Analysis (QCA). The analysis finds some common determinants of success across projects, including affordable costs, devoted leaders, and lack of conflicts. However, QCA has limitations for this type of cross-cultural comparison given differences between projects and challenges obtaining data on failed cases. While preliminary, the analysis suggests some key factors that characterize the surveyed projects.
Soviet time born Latvian punk: social origins and object of protestJanis DaugavietisPaper for 3rd INTERNATIONAL CONFERENCE, INTERDISCIPLINARY CULTURAL GROUP RESEARCH: Youth Subcultures, Worldviews and Lifestyles, Kaunas, Lithuania
Previous research on beginnings of Latvian punk, which was mostly done in fields of journalism and punk activism, indicates that first Latvian punks appeared in early 80-ies, but the first punk bands - in the first half of the same decade. This rises the first question: why punk came so late? Comparing with Estonia and Russia or with some Central European socialist countries, it was late (Troitsky 1988, Trubetsky 2009, Haas 2001). Comparing with some other Soviet Republics or some 3rd World Countries the first wave of Latvian punks cannot be labeled as late. There are some explanations why Latvian youth were behind the Estonians in adoption of punk style. Most popular is Estonia’s closeness to the capitalistic Finland. They were better informed about newest trends in the ‘free world’ because they get better access to the Finland’s broadcasting, including TV, and mass media, and to understand the communication was easier because of similar languages. Other explanation of lagging Latvian punk scene, and not only the punk, the same can be said about whole Latvian rock, is more conservative and strict local cultural policy.
Second question asks about the social origins of first soviet Latvia’s punks. There are two prevailing lines in explanation of the birth of subcultures, including punk. The first is original Birmingham subcultural theory, which talks about relations of youth class and resistance through the style and rituals (Hebdige 1979). More modern approach to the analysis of subcultures brings so called post-subcultural theory, stating that youth involvement in different taste cultures or subcultural groups are matter of individual choice, not determined by the factual class affiliation (Bennett 1999; Muggleton 2000).
If we are investigating early Latvian punk, we can detect both aspects and motivations, but also new factors emerges. Significant part of the first Latvian punks were strongly connected with the art school circuits. It might be said that these middle class kids were better informed about current cultural trends in the West and just appropriated punk style as a sign of distinction. At the same time actual resistance in soviet-time Latvian punk was always apparent. Arguing with the political regime the main battlefield was so called national question. Ethnic Latvian punks expressed their national oppression turning to the right, in direction of nationalism. This was one of the main reasons why they adopted swastika and nazi imagery. This also initially lead to the separation of newly forming punk scene into two: Latvian singing and Russian singing. This again contest the notion of style as purely aesthetic value.
Aptaujas veidu ietekme: CAPI, CATI, CAWIJanis DaugavietisCAWI izplatība - nerunājot par aisberga redzamo pusi (studentu uc amatieru visidati.lv un google formām), praktiski katra firma piedāvā šādu pakalpojumu. To izmanto pat oficiālās statistikas iestādes savu apsekojumu (aptauju) veikšanai. LR CSP sākums bija 2011.g. Tautas skaitīšana, bet tad kopš 2014.g. praktiski katrs iedzīvotāju/ mājsaimniecības sociālais apsekojums tiek īstenots 3 veidos – CAWi, CATI, CAPI.
Diriģentu 'stikla griesti'Janis DaugavietisAnna Leiškalne (IZM), Jānis Daugavietis (LKA)
Referāts nolasīts JVLMA IV starpdisciplinārā zinātniskā konferencē Mūzikas pētījumi Latvijā. Rīga, 2017.g. 31.marts
* * *
Iesniegtais pieteikums
‘Stikla griesti’ ir viens no jēdzieniem, ko izmanto, lai problematizētu sieviešu un vīriešu nevienlīdzīgās iespējas kāpt augšup pa sociālā statusa kāpnēm, piemēram, ieņemt vadošos amatus. Mēs šo pieeju piemērojam, analizējot profesionālo mobilitāti Latvijas kordiriģēšā. Ir nojaušams (un statistiskie dati to apliecina), ka profesijas zemākajos posmos, t.i. kordiriģēšanas skolēnu un amatierkoru diriģentu pulkā dominē sievietes, bet augstākajā posmā, t.i. Vispārējo Dziesmu svētku virsdiriģentu kopienā, vairākumā ir vīrieši.
Kordiriģēšanā situācija dzimumu nevienlīdzības jomā nav unikāla, līdzīga tendence ir konstatējama, piemēram, Latvijas zinātnē vai politikā, kur šo jomu augstākajos amatos dominē vīrieši, kaut gan lielāko ‘masu’ zemākajos slāņos veido sievietes (studentes, zinātnieces vai vienkārši attiecīgā vecuma valsts iedzīvotājas).
Analizējot statistiskos datus, veicot analogu pētījumu sekunādro analīzi un intervējot dažāda līmeņa Latvijas diriģentus un diriģentes, meklēsim atbildes uz jautājumu, kas ir tie faktori, kas samazina sieviešu-diriģenšu iespējas kāpt pa profesionālajām kāpnēm augšup.
Atslēgas vārdi: koru socioloģija, Dziesmu svētki, dzimumu nevienlīdzība, stikla griesti.
Kāpēc Latvijas sievietes ir ‘kulturālākas’ ?Janis DaugavietisReferāts, kas nolasīts 2016.gada 4.novembrī, Latvijas Kultūras akadēmijas konferencē 'Kultūras krustpunkti'.
More Related Content
Similar to Pētnieks brīvpieejas resursu izmantotāja, autora un izdevēja lomās: prakses, vajadzības un grūtības (17)
Kuldīgas kolēģiem 16.08.2012Kursīšu bibliotēka-informācijas centrsKursīšu bibliotēkas-informācijas centra un tā darbības prezentācija Kuldīgas, Skrundas un Alsungas novadu kolēģiem 16.08.2012
Appropriating Urban Spaces to Local Scenes [w/ Jāzeps Bikše]Janis DaugavietisThis document discusses factors that contribute to the success or failure of non-state cultural, civic, and youth projects in obtaining and sustaining spaces for their activities. It analyzes data from 8 case studies of such projects in Latvia, Lithuania, and Russia using Qualitative Comparative Analysis (QCA). The analysis finds some common determinants of success across projects, including affordable costs, devoted leaders, and lack of conflicts. However, QCA has limitations for this type of cross-cultural comparison given differences between projects and challenges obtaining data on failed cases. While preliminary, the analysis suggests some key factors that characterize the surveyed projects.
Soviet time born Latvian punk: social origins and object of protestJanis DaugavietisPaper for 3rd INTERNATIONAL CONFERENCE, INTERDISCIPLINARY CULTURAL GROUP RESEARCH: Youth Subcultures, Worldviews and Lifestyles, Kaunas, Lithuania
Previous research on beginnings of Latvian punk, which was mostly done in fields of journalism and punk activism, indicates that first Latvian punks appeared in early 80-ies, but the first punk bands - in the first half of the same decade. This rises the first question: why punk came so late? Comparing with Estonia and Russia or with some Central European socialist countries, it was late (Troitsky 1988, Trubetsky 2009, Haas 2001). Comparing with some other Soviet Republics or some 3rd World Countries the first wave of Latvian punks cannot be labeled as late. There are some explanations why Latvian youth were behind the Estonians in adoption of punk style. Most popular is Estonia’s closeness to the capitalistic Finland. They were better informed about newest trends in the ‘free world’ because they get better access to the Finland’s broadcasting, including TV, and mass media, and to understand the communication was easier because of similar languages. Other explanation of lagging Latvian punk scene, and not only the punk, the same can be said about whole Latvian rock, is more conservative and strict local cultural policy.
Second question asks about the social origins of first soviet Latvia’s punks. There are two prevailing lines in explanation of the birth of subcultures, including punk. The first is original Birmingham subcultural theory, which talks about relations of youth class and resistance through the style and rituals (Hebdige 1979). More modern approach to the analysis of subcultures brings so called post-subcultural theory, stating that youth involvement in different taste cultures or subcultural groups are matter of individual choice, not determined by the factual class affiliation (Bennett 1999; Muggleton 2000).
If we are investigating early Latvian punk, we can detect both aspects and motivations, but also new factors emerges. Significant part of the first Latvian punks were strongly connected with the art school circuits. It might be said that these middle class kids were better informed about current cultural trends in the West and just appropriated punk style as a sign of distinction. At the same time actual resistance in soviet-time Latvian punk was always apparent. Arguing with the political regime the main battlefield was so called national question. Ethnic Latvian punks expressed their national oppression turning to the right, in direction of nationalism. This was one of the main reasons why they adopted swastika and nazi imagery. This also initially lead to the separation of newly forming punk scene into two: Latvian singing and Russian singing. This again contest the notion of style as purely aesthetic value.
Aptaujas veidu ietekme: CAPI, CATI, CAWIJanis DaugavietisCAWI izplatība - nerunājot par aisberga redzamo pusi (studentu uc amatieru visidati.lv un google formām), praktiski katra firma piedāvā šādu pakalpojumu. To izmanto pat oficiālās statistikas iestādes savu apsekojumu (aptauju) veikšanai. LR CSP sākums bija 2011.g. Tautas skaitīšana, bet tad kopš 2014.g. praktiski katrs iedzīvotāju/ mājsaimniecības sociālais apsekojums tiek īstenots 3 veidos – CAWi, CATI, CAPI.
Diriģentu 'stikla griesti'Janis DaugavietisAnna Leiškalne (IZM), Jānis Daugavietis (LKA)
Referāts nolasīts JVLMA IV starpdisciplinārā zinātniskā konferencē Mūzikas pētījumi Latvijā. Rīga, 2017.g. 31.marts
* * *
Iesniegtais pieteikums
‘Stikla griesti’ ir viens no jēdzieniem, ko izmanto, lai problematizētu sieviešu un vīriešu nevienlīdzīgās iespējas kāpt augšup pa sociālā statusa kāpnēm, piemēram, ieņemt vadošos amatus. Mēs šo pieeju piemērojam, analizējot profesionālo mobilitāti Latvijas kordiriģēšā. Ir nojaušams (un statistiskie dati to apliecina), ka profesijas zemākajos posmos, t.i. kordiriģēšanas skolēnu un amatierkoru diriģentu pulkā dominē sievietes, bet augstākajā posmā, t.i. Vispārējo Dziesmu svētku virsdiriģentu kopienā, vairākumā ir vīrieši.
Kordiriģēšanā situācija dzimumu nevienlīdzības jomā nav unikāla, līdzīga tendence ir konstatējama, piemēram, Latvijas zinātnē vai politikā, kur šo jomu augstākajos amatos dominē vīrieši, kaut gan lielāko ‘masu’ zemākajos slāņos veido sievietes (studentes, zinātnieces vai vienkārši attiecīgā vecuma valsts iedzīvotājas).
Analizējot statistiskos datus, veicot analogu pētījumu sekunādro analīzi un intervējot dažāda līmeņa Latvijas diriģentus un diriģentes, meklēsim atbildes uz jautājumu, kas ir tie faktori, kas samazina sieviešu-diriģenšu iespējas kāpt pa profesionālajām kāpnēm augšup.
Atslēgas vārdi: koru socioloģija, Dziesmu svētki, dzimumu nevienlīdzība, stikla griesti.
Kāpēc Latvijas sievietes ir ‘kulturālākas’ ?Janis DaugavietisReferāts, kas nolasīts 2016.gada 4.novembrī, Latvijas Kultūras akadēmijas konferencē 'Kultūras krustpunkti'.
Latvijas (mūzikas) zīnu neuzrakstītā vēstureJanis DaugavietisRiga Zine Fest ietvaros pastāstīts
2016.05.29.
ĢERTRŪDES IELAS TEĀTRIS // Ģertrūdes iela 101a, Rīga
Differences and Inequalities in arts participation: Case of Latvian Song and ...Janis DaugavietisThe Latvian Song and Dance Festival is a traditional national event held every five years that brings together over 35,000 amateur performers. Research has found social inequalities in participation, with some groups like ethnic minorities and those with low incomes being excluded. The current study analyzes survey data from 2002, 2007, and 2010 to compare the characteristics of participants and non-participants. It finds that participants are more likely to be ethnic Latvians, live in rural areas, have children, and have higher incomes. The goal is to better understand barriers to participation facing underrepresented groups.
Jēdziens 'ilgtspējība' Latvijas Republikas attīstības un kultūras politiku pa...Janis DaugavietisPrezentācija, kas nolasīta LU 73. konferences Socioloģijas sekcijā «Ilgstpējīga attīstība Latvijā un socioloģijā».
2015.gada 13. februārī, LU Sociālo zinātņu fak., 325. aud.; Lomonosova ielā 1a
Amatiermāksla Latvijā: kopienas attīstība un kultūrpolitikaJanis DaugavietisAizstāvēšanās prezentācija disertācijai doktora grāda iegūšanai socioloģijas nozarē, lietišķās socioloģijas apakšnozarē.
Darba zinātniskais vadītājs: Dr.soc., profesors Aivars Tabuns.
Latvijas amatiermākslas statistikaJanis DaugavietisReferāts nolasīts Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Muzikoloģijas katedras un Zinātniskās pētniecības centra konferencē "Mūzikas pētījumi Latvijā", 2014.gada 29. marts, Rīgā.
Radiostaciju piedāvājums – tirgus nosacījumi radioklausītāju gaidasJanis DaugavietisMuzikālās gaumes un LV radiostaciju piedāvājums.
Prezentācija no pasākuma CELMLAUZIS (RADIO UN TELEVĪZIJAS DIENA).
RīgaTV 24, Blaumaņa iela 32-1A, Rīga.
Lauku mākslinieciskās pašdarbības atspoguļojums reģionālajā presē: novadu kul...Janis DaugavietisLatvijas Kultūras akadēmijas Starptautiskā zinātniskā konference „Kultūras krustpunkti 2013”. Latvijas Kultūras akadēmija, Zirgu pasts. Rīga, 2013.gada 2. novembris
Soviet heritage of Latvian cultural policyJanis DaugavietisPaper for ESA (European Sociological Association ) 11th Conference in Turin. 2013.08.31.
In contemporary theory of cultural policy there is a popular assumption about role of arts in social development. The local cultural assotiations can be powerful actors in revitalization, civic engagement, community-building, etc. Cultural participation is viewed as a source of social capital, which in turn contributes to social cohesion and building better environment. The two most popular Latvian amateur arts forms are choral singing and participation in folk dance ensembles. Their popularity is a result of established national tradition - singing is regarded as one of the most important Latvian cornerstones of the nation's identity. The other factor is administration of culture which is largely inherited from the USSR without any significant structural transformations. Cultural policy is still dominated by paternalistic model in which the state continues to undertake responsibility and control of certain professional and amateur art forms. Government is responsible for the delivery of culture and certain art activities (amateur singing and dancing are among them) to the masses. Maintaining network of cultural houses and hiring amateur collective conductors are dominant type of support. Therefore the government nourished choirs and dance ensembles do not meet requirements to be regarded as associations of free citizens. They are rather groups of amateurs in ‘residential care’ than active and self-organizing art or cultural communities from whose artistic practices we can hope to get additional social capital and input in local social development.
Latvijas kultūrpolitisko dokumentu diskursiJanis DaugavietisPrezentācija par LR kultūrpolitikas dokumentu kvantitatīvu kontentanalīzi.
No:
LU 71. konferences Socioloģijas sekcijas "Zināšanu sabiedrība, identitāte un kultūra" (LU SZF, Lomonosova ielā 1a; 2013.gada 15. februāris)
Pussy Riot, lekcijā studentiem (2012.03.13.)Janis DaugavietisNo lekciju kursa “Mūzikas socioloģija un antropoloģija”. LU Sociālo zinātņu fakultāte, socioloģijas nodaļa. Rīga, 2011./12. m.g. II semestris.
Pētnieks brīvpieejas resursu izmantotāja, autora un izdevēja lomās: prakses, vajadzības un grūtības
1. Pētnieks brīvpieejas resursu izmantotāja,
autora un izdevēja lomās:
prakses, vajadzības un grūtības
Jānis Daugavietis
LU SPPI zin.as., LU SZF Socioloģijas nodaļas lektors
Kā gūglēt gudri jeb kā atšķirt labus brīvpieejas resursus?
„Zinātnes kafejnīca” 2012.g. 24. oktobrī, LU kafejnīcā, Raiņa bulv. 19
Skati oriģinālā!
2. Manas akadēmiskās lomas
izmantotājs - pētnieks, pasniedzējs, universitātes
darbinieks
(citu autoru darbu lietotājs, sevis, studentu un citu mācībspēku, pētnieku
apgādātājs)
autors - pētnieks, pasniedzējs
(oriģinālu darbu, t.d. ‘satura’ radītājs)
izdevējs - institūta, fakultātes, nodaļas
(publikāciju veidotājs un izplatītājs)
3. Vajadzības:
kas mani interesē un ko es meklēju?
Ātri un bez maksas iegūt:
• kvalitatīvus rakstus, grāmatas
• statistikas u.c. datus (piem., datu failus)
• metainfo (piem., citējamības indeksus)
• u.c.
Manas (autora, lietotāja, LU, izdevēja) intereses - brīvpieeja
4. Prakses:
kur ņemu akadēmisko saturu?
• bibliotēkas
• brīvpieejas DB, LU abonētās DB (daudzās, daudzās)
• veikali, e-veikali
• draugi/kolēģi
• academia.edu, mendeley.com, slideshare.com u.c.
akadēmiskie sociālie tīkli
• nelegālie repozitāriji
• agrāk - izkaisītas publikācijas (PDF-us) ar AltaVista,
Excite, Yahoo!, Dogpile, tad google.com, scholar.google.lv
5. Akadēmiskā nauda? (1)
Kas maksā un par ko?
• es kā indivīds - tikai veikaliem, pērkot grāmatas (arī
izdevējiem, autoriem, autor- un balkustiesību aģentūrām,
valstij nodokļos, tirgotājiem)
• mana institūcija (faktiski arī es) - maksas DB un grāmatām
bibliotēkai
Kas maksā par pētījumu veikšanu un publicēšanu
Latvijā?
6. Akadēmiskā nauda? (2)
Kas Latvijā grib pārdot akadēmisko saturu? Kam
tas ir izdevīgi (nes peļņu)? Varbūt:
• ‘LU Akadēmiskais apgāds’? ‘lielie’ zinātnieki? ‘lielie’
institūti? privātās izdevniecības?
Ja mēs iestājamies par akadēmisko resursu
brīvpieeju, vai mēs savu saturu arī esam gatavi
izlikt bez maksas?
7. Kas liek /neliek publicēt
brīvpieejas DB, repozitārijos?
- Kā jaunais un nezināmais pētnieks (autors)
vēlos izplatīt sevi pēc iespējas plašāk (savus rakstus, savu CV), ietīkloties
- Kā institūta/LU darbinieks
ja tas darāms projekta ietvaros vai tādi ir darba pienākumi (nereti tie ir jauni
pienākumi bez algas pielikuma)
Problēma:
brīvpublicēšanas prakses institucionalizēšanās
vai esam gatavi savus, savu institūtu publikācijas izlikt bez maksas? vai mums ir
resursi, lai to darītu? vai mūsu 'mātes' organizācija un valsts atbalsta
brīvpieejas politiku?