Starptautiskā dzimtās valodas diena ĀdažosLatvian National Commission for UNESCOĀdažu Brīvā Valdorfa skola ik gadu organizē aizraujošus pasākumus savas un citu skolu audzēkņiem Starptautiskajā dzimtās valodas dienā UNESCO Asociēto skolu projekta ietvaros,
CoachingdelyscatoEl documento resume los antecedentes, proceso, objetivos, características y elementos del coaching. Explica que el coaching involucra a un coach y coachee que trabajan juntos para alcanzar objetivos mediante observación, toma de conciencia, determinación de objetivos, acción y medición. El coaching beneficia a las organizaciones mejorando el rendimiento y desarrollo del personal.
P3 calculo i_ (4)Andrei Bastos1) O documento é uma prova de cálculo I contendo 3 questões. A primeira questão pede para calcular 5 integras. A segunda pede para calcular a área de uma elipse. A terceira pede para mostrar propriedades de integras de funções trigonométricas.
2) O documento também fornece uma tabela de primitivas comuns.
Cartilage and BoneJessabeth AlubaThis document discusses cartilage and bone. It defines cartilage as a specialized connective tissue that functions as a supporting or weight-bearing tissue. There are three main types of cartilage: hyaline, elastic, and fibrocartilage. Bone is a highly vascularized living tissue with a calcified matrix. It provides structure and support for the body. The document outlines the basic components, cells, and structures of both cartilage and bone in detail.
Appropriating Urban Spaces to Local Scenes [w/ Jāzeps Bikše]Janis DaugavietisThis document discusses factors that contribute to the success or failure of non-state cultural, civic, and youth projects in obtaining and sustaining spaces for their activities. It analyzes data from 8 case studies of such projects in Latvia, Lithuania, and Russia using Qualitative Comparative Analysis (QCA). The analysis finds some common determinants of success across projects, including affordable costs, devoted leaders, and lack of conflicts. However, QCA has limitations for this type of cross-cultural comparison given differences between projects and challenges obtaining data on failed cases. While preliminary, the analysis suggests some key factors that characterize the surveyed projects.
Soviet time born Latvian punk: social origins and object of protestJanis DaugavietisPaper for 3rd INTERNATIONAL CONFERENCE, INTERDISCIPLINARY CULTURAL GROUP RESEARCH: Youth Subcultures, Worldviews and Lifestyles, Kaunas, Lithuania
Previous research on beginnings of Latvian punk, which was mostly done in fields of journalism and punk activism, indicates that first Latvian punks appeared in early 80-ies, but the first punk bands - in the first half of the same decade. This rises the first question: why punk came so late? Comparing with Estonia and Russia or with some Central European socialist countries, it was late (Troitsky 1988, Trubetsky 2009, Haas 2001). Comparing with some other Soviet Republics or some 3rd World Countries the first wave of Latvian punks cannot be labeled as late. There are some explanations why Latvian youth were behind the Estonians in adoption of punk style. Most popular is Estonia’s closeness to the capitalistic Finland. They were better informed about newest trends in the ‘free world’ because they get better access to the Finland’s broadcasting, including TV, and mass media, and to understand the communication was easier because of similar languages. Other explanation of lagging Latvian punk scene, and not only the punk, the same can be said about whole Latvian rock, is more conservative and strict local cultural policy.
Second question asks about the social origins of first soviet Latvia’s punks. There are two prevailing lines in explanation of the birth of subcultures, including punk. The first is original Birmingham subcultural theory, which talks about relations of youth class and resistance through the style and rituals (Hebdige 1979). More modern approach to the analysis of subcultures brings so called post-subcultural theory, stating that youth involvement in different taste cultures or subcultural groups are matter of individual choice, not determined by the factual class affiliation (Bennett 1999; Muggleton 2000).
If we are investigating early Latvian punk, we can detect both aspects and motivations, but also new factors emerges. Significant part of the first Latvian punks were strongly connected with the art school circuits. It might be said that these middle class kids were better informed about current cultural trends in the West and just appropriated punk style as a sign of distinction. At the same time actual resistance in soviet-time Latvian punk was always apparent. Arguing with the political regime the main battlefield was so called national question. Ethnic Latvian punks expressed their national oppression turning to the right, in direction of nationalism. This was one of the main reasons why they adopted swastika and nazi imagery. This also initially lead to the separation of newly forming punk scene into two: Latvian singing and Russian singing. This again contest the notion of style as purely aesthetic value.
Aptaujas veidu ietekme: CAPI, CATI, CAWIJanis DaugavietisCAWI izplatība - nerunājot par aisberga redzamo pusi (studentu uc amatieru visidati.lv un google formām), praktiski katra firma piedāvā šādu pakalpojumu. To izmanto pat oficiālās statistikas iestādes savu apsekojumu (aptauju) veikšanai. LR CSP sākums bija 2011.g. Tautas skaitīšana, bet tad kopš 2014.g. praktiski katrs iedzīvotāju/ mājsaimniecības sociālais apsekojums tiek īstenots 3 veidos – CAWi, CATI, CAPI.
Diriģentu 'stikla griesti'Janis DaugavietisAnna Leiškalne (IZM), Jānis Daugavietis (LKA)
Referāts nolasīts JVLMA IV starpdisciplinārā zinātniskā konferencē Mūzikas pētījumi Latvijā. Rīga, 2017.g. 31.marts
* * *
Iesniegtais pieteikums
‘Stikla griesti’ ir viens no jēdzieniem, ko izmanto, lai problematizētu sieviešu un vīriešu nevienlīdzīgās iespējas kāpt augšup pa sociālā statusa kāpnēm, piemēram, ieņemt vadošos amatus. Mēs šo pieeju piemērojam, analizējot profesionālo mobilitāti Latvijas kordiriģēšā. Ir nojaušams (un statistiskie dati to apliecina), ka profesijas zemākajos posmos, t.i. kordiriģēšanas skolēnu un amatierkoru diriģentu pulkā dominē sievietes, bet augstākajā posmā, t.i. Vispārējo Dziesmu svētku virsdiriģentu kopienā, vairākumā ir vīrieši.
Kordiriģēšanā situācija dzimumu nevienlīdzības jomā nav unikāla, līdzīga tendence ir konstatējama, piemēram, Latvijas zinātnē vai politikā, kur šo jomu augstākajos amatos dominē vīrieši, kaut gan lielāko ‘masu’ zemākajos slāņos veido sievietes (studentes, zinātnieces vai vienkārši attiecīgā vecuma valsts iedzīvotājas).
Analizējot statistiskos datus, veicot analogu pētījumu sekunādro analīzi un intervējot dažāda līmeņa Latvijas diriģentus un diriģentes, meklēsim atbildes uz jautājumu, kas ir tie faktori, kas samazina sieviešu-diriģenšu iespējas kāpt pa profesionālajām kāpnēm augšup.
Atslēgas vārdi: koru socioloģija, Dziesmu svētki, dzimumu nevienlīdzība, stikla griesti.
Kāpēc Latvijas sievietes ir ‘kulturālākas’ ?Janis DaugavietisReferāts, kas nolasīts 2016.gada 4.novembrī, Latvijas Kultūras akadēmijas konferencē 'Kultūras krustpunkti'.
Latvijas (mūzikas) zīnu neuzrakstītā vēstureJanis DaugavietisRiga Zine Fest ietvaros pastāstīts
2016.05.29.
ĢERTRŪDES IELAS TEĀTRIS // Ģertrūdes iela 101a, Rīga
Differences and Inequalities in arts participation: Case of Latvian Song and ...Janis DaugavietisThe Latvian Song and Dance Festival is a traditional national event held every five years that brings together over 35,000 amateur performers. Research has found social inequalities in participation, with some groups like ethnic minorities and those with low incomes being excluded. The current study analyzes survey data from 2002, 2007, and 2010 to compare the characteristics of participants and non-participants. It finds that participants are more likely to be ethnic Latvians, live in rural areas, have children, and have higher incomes. The goal is to better understand barriers to participation facing underrepresented groups.
Jēdziens 'ilgtspējība' Latvijas Republikas attīstības un kultūras politiku pa...Janis DaugavietisPrezentācija, kas nolasīta LU 73. konferences Socioloģijas sekcijā «Ilgstpējīga attīstība Latvijā un socioloģijā».
2015.gada 13. februārī, LU Sociālo zinātņu fak., 325. aud.; Lomonosova ielā 1a
Amatiermāksla Latvijā: kopienas attīstība un kultūrpolitikaJanis DaugavietisAizstāvēšanās prezentācija disertācijai doktora grāda iegūšanai socioloģijas nozarē, lietišķās socioloģijas apakšnozarē.
Darba zinātniskais vadītājs: Dr.soc., profesors Aivars Tabuns.
CoachingdelyscatoEl documento resume los antecedentes, proceso, objetivos, características y elementos del coaching. Explica que el coaching involucra a un coach y coachee que trabajan juntos para alcanzar objetivos mediante observación, toma de conciencia, determinación de objetivos, acción y medición. El coaching beneficia a las organizaciones mejorando el rendimiento y desarrollo del personal.
P3 calculo i_ (4)Andrei Bastos1) O documento é uma prova de cálculo I contendo 3 questões. A primeira questão pede para calcular 5 integras. A segunda pede para calcular a área de uma elipse. A terceira pede para mostrar propriedades de integras de funções trigonométricas.
2) O documento também fornece uma tabela de primitivas comuns.
Cartilage and BoneJessabeth AlubaThis document discusses cartilage and bone. It defines cartilage as a specialized connective tissue that functions as a supporting or weight-bearing tissue. There are three main types of cartilage: hyaline, elastic, and fibrocartilage. Bone is a highly vascularized living tissue with a calcified matrix. It provides structure and support for the body. The document outlines the basic components, cells, and structures of both cartilage and bone in detail.
Appropriating Urban Spaces to Local Scenes [w/ Jāzeps Bikše]Janis DaugavietisThis document discusses factors that contribute to the success or failure of non-state cultural, civic, and youth projects in obtaining and sustaining spaces for their activities. It analyzes data from 8 case studies of such projects in Latvia, Lithuania, and Russia using Qualitative Comparative Analysis (QCA). The analysis finds some common determinants of success across projects, including affordable costs, devoted leaders, and lack of conflicts. However, QCA has limitations for this type of cross-cultural comparison given differences between projects and challenges obtaining data on failed cases. While preliminary, the analysis suggests some key factors that characterize the surveyed projects.
Soviet time born Latvian punk: social origins and object of protestJanis DaugavietisPaper for 3rd INTERNATIONAL CONFERENCE, INTERDISCIPLINARY CULTURAL GROUP RESEARCH: Youth Subcultures, Worldviews and Lifestyles, Kaunas, Lithuania
Previous research on beginnings of Latvian punk, which was mostly done in fields of journalism and punk activism, indicates that first Latvian punks appeared in early 80-ies, but the first punk bands - in the first half of the same decade. This rises the first question: why punk came so late? Comparing with Estonia and Russia or with some Central European socialist countries, it was late (Troitsky 1988, Trubetsky 2009, Haas 2001). Comparing with some other Soviet Republics or some 3rd World Countries the first wave of Latvian punks cannot be labeled as late. There are some explanations why Latvian youth were behind the Estonians in adoption of punk style. Most popular is Estonia’s closeness to the capitalistic Finland. They were better informed about newest trends in the ‘free world’ because they get better access to the Finland’s broadcasting, including TV, and mass media, and to understand the communication was easier because of similar languages. Other explanation of lagging Latvian punk scene, and not only the punk, the same can be said about whole Latvian rock, is more conservative and strict local cultural policy.
Second question asks about the social origins of first soviet Latvia’s punks. There are two prevailing lines in explanation of the birth of subcultures, including punk. The first is original Birmingham subcultural theory, which talks about relations of youth class and resistance through the style and rituals (Hebdige 1979). More modern approach to the analysis of subcultures brings so called post-subcultural theory, stating that youth involvement in different taste cultures or subcultural groups are matter of individual choice, not determined by the factual class affiliation (Bennett 1999; Muggleton 2000).
If we are investigating early Latvian punk, we can detect both aspects and motivations, but also new factors emerges. Significant part of the first Latvian punks were strongly connected with the art school circuits. It might be said that these middle class kids were better informed about current cultural trends in the West and just appropriated punk style as a sign of distinction. At the same time actual resistance in soviet-time Latvian punk was always apparent. Arguing with the political regime the main battlefield was so called national question. Ethnic Latvian punks expressed their national oppression turning to the right, in direction of nationalism. This was one of the main reasons why they adopted swastika and nazi imagery. This also initially lead to the separation of newly forming punk scene into two: Latvian singing and Russian singing. This again contest the notion of style as purely aesthetic value.
Aptaujas veidu ietekme: CAPI, CATI, CAWIJanis DaugavietisCAWI izplatība - nerunājot par aisberga redzamo pusi (studentu uc amatieru visidati.lv un google formām), praktiski katra firma piedāvā šādu pakalpojumu. To izmanto pat oficiālās statistikas iestādes savu apsekojumu (aptauju) veikšanai. LR CSP sākums bija 2011.g. Tautas skaitīšana, bet tad kopš 2014.g. praktiski katrs iedzīvotāju/ mājsaimniecības sociālais apsekojums tiek īstenots 3 veidos – CAWi, CATI, CAPI.
Diriģentu 'stikla griesti'Janis DaugavietisAnna Leiškalne (IZM), Jānis Daugavietis (LKA)
Referāts nolasīts JVLMA IV starpdisciplinārā zinātniskā konferencē Mūzikas pētījumi Latvijā. Rīga, 2017.g. 31.marts
* * *
Iesniegtais pieteikums
‘Stikla griesti’ ir viens no jēdzieniem, ko izmanto, lai problematizētu sieviešu un vīriešu nevienlīdzīgās iespējas kāpt augšup pa sociālā statusa kāpnēm, piemēram, ieņemt vadošos amatus. Mēs šo pieeju piemērojam, analizējot profesionālo mobilitāti Latvijas kordiriģēšā. Ir nojaušams (un statistiskie dati to apliecina), ka profesijas zemākajos posmos, t.i. kordiriģēšanas skolēnu un amatierkoru diriģentu pulkā dominē sievietes, bet augstākajā posmā, t.i. Vispārējo Dziesmu svētku virsdiriģentu kopienā, vairākumā ir vīrieši.
Kordiriģēšanā situācija dzimumu nevienlīdzības jomā nav unikāla, līdzīga tendence ir konstatējama, piemēram, Latvijas zinātnē vai politikā, kur šo jomu augstākajos amatos dominē vīrieši, kaut gan lielāko ‘masu’ zemākajos slāņos veido sievietes (studentes, zinātnieces vai vienkārši attiecīgā vecuma valsts iedzīvotājas).
Analizējot statistiskos datus, veicot analogu pētījumu sekunādro analīzi un intervējot dažāda līmeņa Latvijas diriģentus un diriģentes, meklēsim atbildes uz jautājumu, kas ir tie faktori, kas samazina sieviešu-diriģenšu iespējas kāpt pa profesionālajām kāpnēm augšup.
Atslēgas vārdi: koru socioloģija, Dziesmu svētki, dzimumu nevienlīdzība, stikla griesti.
Kāpēc Latvijas sievietes ir ‘kulturālākas’ ?Janis DaugavietisReferāts, kas nolasīts 2016.gada 4.novembrī, Latvijas Kultūras akadēmijas konferencē 'Kultūras krustpunkti'.
Latvijas (mūzikas) zīnu neuzrakstītā vēstureJanis DaugavietisRiga Zine Fest ietvaros pastāstīts
2016.05.29.
ĢERTRŪDES IELAS TEĀTRIS // Ģertrūdes iela 101a, Rīga
Differences and Inequalities in arts participation: Case of Latvian Song and ...Janis DaugavietisThe Latvian Song and Dance Festival is a traditional national event held every five years that brings together over 35,000 amateur performers. Research has found social inequalities in participation, with some groups like ethnic minorities and those with low incomes being excluded. The current study analyzes survey data from 2002, 2007, and 2010 to compare the characteristics of participants and non-participants. It finds that participants are more likely to be ethnic Latvians, live in rural areas, have children, and have higher incomes. The goal is to better understand barriers to participation facing underrepresented groups.
Jēdziens 'ilgtspējība' Latvijas Republikas attīstības un kultūras politiku pa...Janis DaugavietisPrezentācija, kas nolasīta LU 73. konferences Socioloģijas sekcijā «Ilgstpējīga attīstība Latvijā un socioloģijā».
2015.gada 13. februārī, LU Sociālo zinātņu fak., 325. aud.; Lomonosova ielā 1a
Amatiermāksla Latvijā: kopienas attīstība un kultūrpolitikaJanis DaugavietisAizstāvēšanās prezentācija disertācijai doktora grāda iegūšanai socioloģijas nozarē, lietišķās socioloģijas apakšnozarē.
Darba zinātniskais vadītājs: Dr.soc., profesors Aivars Tabuns.
Latvijas amatiermākslas statistikaJanis DaugavietisReferāts nolasīts Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Muzikoloģijas katedras un Zinātniskās pētniecības centra konferencē "Mūzikas pētījumi Latvijā", 2014.gada 29. marts, Rīgā.
Radiostaciju piedāvājums – tirgus nosacījumi radioklausītāju gaidasJanis DaugavietisMuzikālās gaumes un LV radiostaciju piedāvājums.
Prezentācija no pasākuma CELMLAUZIS (RADIO UN TELEVĪZIJAS DIENA).
RīgaTV 24, Blaumaņa iela 32-1A, Rīga.
Lauku mākslinieciskās pašdarbības atspoguļojums reģionālajā presē: novadu kul...Janis DaugavietisLatvijas Kultūras akadēmijas Starptautiskā zinātniskā konference „Kultūras krustpunkti 2013”. Latvijas Kultūras akadēmija, Zirgu pasts. Rīga, 2013.gada 2. novembris
Soviet heritage of Latvian cultural policyJanis DaugavietisPaper for ESA (European Sociological Association ) 11th Conference in Turin. 2013.08.31.
In contemporary theory of cultural policy there is a popular assumption about role of arts in social development. The local cultural assotiations can be powerful actors in revitalization, civic engagement, community-building, etc. Cultural participation is viewed as a source of social capital, which in turn contributes to social cohesion and building better environment. The two most popular Latvian amateur arts forms are choral singing and participation in folk dance ensembles. Their popularity is a result of established national tradition - singing is regarded as one of the most important Latvian cornerstones of the nation's identity. The other factor is administration of culture which is largely inherited from the USSR without any significant structural transformations. Cultural policy is still dominated by paternalistic model in which the state continues to undertake responsibility and control of certain professional and amateur art forms. Government is responsible for the delivery of culture and certain art activities (amateur singing and dancing are among them) to the masses. Maintaining network of cultural houses and hiring amateur collective conductors are dominant type of support. Therefore the government nourished choirs and dance ensembles do not meet requirements to be regarded as associations of free citizens. They are rather groups of amateurs in ‘residential care’ than active and self-organizing art or cultural communities from whose artistic practices we can hope to get additional social capital and input in local social development.
Latvijas kultūrpolitisko dokumentu diskursiJanis DaugavietisPrezentācija par LR kultūrpolitikas dokumentu kvantitatīvu kontentanalīzi.
No:
LU 71. konferences Socioloģijas sekcijas "Zināšanu sabiedrība, identitāte un kultūra" (LU SZF, Lomonosova ielā 1a; 2013.gada 15. februāris)
Pētnieks brīvpieejas resursu izmantotāja, autora un izdevēja lomās: prakses, ...Janis DaugavietisManas akadēmiskās lomas un kā tās ietekmē brīvpieejas prakses?
Pussy Riot, lekcijā studentiem (2012.03.13.)Janis DaugavietisNo lekciju kursa “Mūzikas socioloģija un antropoloģija”. LU Sociālo zinātņu fakultāte, socioloģijas nodaļa. Rīga, 2011./12. m.g. II semestris.
Tautas nobalsošana par krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā & roks
1. Tautas nobalsošana par krievu
valodu kā otro valsts valodu
Latvijā & roks
2012.g. februāris
Lekciju kursā “Mūzikas socioloģija un antropoloģija”
LU SZF
Rīga, 2011./12. m.g. II semestris
2. Nedēļas aktualitātes
(2012.g. 14.-20.febr.)
Brīzem jauna dziesma ar Raivja Dzintara vārdiem
DELFI Izklaide |,17. februāris 2012 17:44
Saistībā ar gaidāmo referendumu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai Nacionālās apvienības
Visu Latvijai! - Tēvzemei un brīvībai/LNNK biedri kopā ar tās līdzpriekšsēdētāju Raivi Dzintaru un leģendārās
rokgrupas Līvi solistu Aivaru Brīzi (attēlā) iedziedājuši dziesmu un izveidojuši videoklipu, ar kuru aicina balsot
pret divvalodību.
Jaunās dziesmas nosaukums ir Visu Latvijai, un tā paredzēta kā "veltījums tiem, kam sirdī iedegta latviskas
Latvijas liesma".
Dziesmas Visu Latvijai! mūzikas autori ir Aivars Brīze un Niks Matvejevs, tekstu sacerējuši Elita Veidemane
un Raivis Dzintars, bet videoklipa režisors ir Roberts Klimovičs.
http://izklaide.delfi.lv/popmuzika/jaunas-dziesmas/brizem-jauna-dziesma-ar-raivja-dzintara-vardiem.d?id=42140180
3. Novērotāji sūdzējušies par aģitēšanu vēlēšanu iecirknī, dziedot latviešu
dziesmas
LETA, 18.februāris 2012, 23:11
Biedrības "Par godīgumu un taisnīgumu" novērotāji esot iesnieguši sūdzību par to, ka Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā izvietotajā vēlēšanu
iecirknī notikusi netieša aģitācija vai spiediena izdarīšana, jo bija dzirdama latviešu dziesmu dziedāšana, pastāstīja iecirkņa
vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Daina Gulbiņa.
Kā ziņots, šajā iecirknī pēdējās stundās balsotājiem bija iespēja vēlēt, fonā klausoties jauniešu dziedātās latviešu tradicionālās
dziesmas, kuras skanēja no citas 1.ģimnāzijas telpas.
Gulbiņa norādīja, ka vēlēšanu komisija citā telpā notiekošo dziesmu dziedāšanu nevērtē kā aģitāciju. Novērotāji savu sūdzību
iesnieguši plkst.21.55, bet dziedātāji ap plkst.22 devušies projām no iecirkņa.
Starp dziedātājiem bija arī diriģents Ints Teterovskis, novēroja aģentūra LETA.
Kā ziņots, šodien Latvijā norisinājās referendums par grozījumiem Satversmē, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas
statusu.
Balsošana Īrijā: Latvieši dzied, krievi tā klusiņām stāv, bet viss draudzīgi
Tautas nobalsošana par krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā Īrijas republikā un Ziemeļīrijā ir izraisījusi rekordaugstu aktivitāti,
pirmdien stāsta "Neatkarīgā".
Kongresu namā vēlētājus uzmundrina koris «Balsis»
LETA, 18. februārī, 2012
Vēlēšanu iecirknī Rīgas Kongresu namā ir vērojama samērā liela vēlētāju aktivitāte, taču rindas ir pārejošas,
informēja vēlēšanu iecirkņa pārstāvji.
4. Andris Ābelīte par godu referendumam Eirovīzijas atlasē dziedās latviski
17.februāris 2012
Dziedātājs Andris Ābelīte īsi pirms valodu referenduma paziņojis, ka savu Eirovīozijas dziesmu „We can change the
world” Eirovīzijas Nacionālajā atlasē izpildīs nevis angļu, bet gan latviešu valodā. Tā viņš vēlas atgādināt, ka Latvijā
vienmēr ļaudis runājuši latviešu mēlē.
Dziedātājs Andris Ābelīte ar savu pavadošo mūziķu
sastāvu Eirovīzijas Nacionālajā atlasē izpildīs savu
dziesmu „We can change the world” latviešu valodā.
„Tā kā aktualizējies jautājums, kam vispār nevajadzētu
būt apspriestam, spontāni nolēmu savu dziesmu
Eirovīzijas Nacionālajā atlasē izpildīt latviešu valodā.
Dziesmā es paudīšu savu nostāju, atgādināšu, ka tā
vienmēr ir bijis, ka cilvēki šajā valstī ir runājuši latviešu
valodā. Arī es pats sestdien 18. februārī iešu uz
vēlēšanu iecirkni Ventspilī. Aicinu ikvienu nepalikt
mājās, bet gan piedalīties referendumā un paust savu
viedokli. Tas nekādā gadījumā nav protests pret
cittautiešiem, bet šajā valsī jau no laika gala cilvēki
runājuši latviešu valodā un tas nav apspriežams,”
uzskata Andris Ābelīte.
Dziesmas „We can change the world” tekstu
latviskojis Guntars Račs. Tādējādi dziesmas
nosaukums ir „Pēdējais vārds”. „Šī dziesma ir kā
veltījums manai tautai,” uzsver Ābelīte. Pagaidām viņš
nezina vai uzvaras gadījumā arī starptautiskajā
Eirovīzijas konkursā, kas notiks Baku Azerbaidžānā,
viņš dziedās latviešu mēlē. „Par to gan vēl neesmu
domājis, bet, iespējams, ka arī tur dziedātu latviešu
valodā,” nosaka Ābelīte.
Eirodziesmas 1. pusfinālā pēc žūrijas vērtējuma 6.
vieta. - Andris Ābelīte - „We Can Change The World”
5. Dziedot dziesmas, uz iecirkni dodas studentu korporācijas biedri
Lindulens, Sestdiena, 18. februāris (2012)
Studentu korporācijas «Latvia» biedri dodas pie vēlēšanu urnām uz 79.vēlēšanu iecirkni iecirkni,
notikuma gaitā dziedot latviešu tautas dziesmas.
http://www.apollo.lv/portal/news/articles/265410
Un Brīze&VL