Pussy Riot, lekcijā studentiem (2012.03.13.)
Download as PPT, PDF0 likes377 views
No lekciju kursa “Mūzikas socioloģija un antropoloģija”. LU Sociālo zinātņu fakultāte, socioloģijas nodaļa. Rīga, 2011./12. m.g. II semestris.
1 of 12
Download to read offline
![PUSSY RIOT
[studentiem par aktuālo mūzikā, 2012.03.13.]
Jānis Daugavietis
Ma. Soc., SPPI zin. asist.
Lekciju kurss “Mūzikas socioloģija un antropoloģija”
LU Sociālo zinātņu fakultāte, socioloģijas nodaļa
Rīga, 2011./12. m.g. II semestris](https://image.slidesharecdn.com/2012muzsocunantropkurss2012-03-13-pussyriotwebam-120815105948-phpapp01/85/Pussy-Riot-lekcija-studentiem-2012-03-13-1-320.jpg)
Recommended
16.marts un ROKS
16.marts un ROKSJanis Daugavietis16.marts 2013.gadā bija jauka diena koncertiem un citiem pasākumiem. Sestdiena...
βολος
βολοςmoke_uthΤη Δευτέρα 3 Δεκεμβρίου 2007 πραγματοποιήθηκε σεμινάριο από τον κύριο Γεώργιο Τσιόλια (Πρόεδρο Δ.Σ., Oxford Company).
Lauku mākslinieciskās pašdarbības atspoguļojums reģionālajā presē: novadu kul...
Lauku mākslinieciskās pašdarbības atspoguļojums reģionālajā presē: novadu kul...Janis DaugavietisLatvijas Kultūras akadēmijas Starptautiskā zinātniskā konference „Kultūras krustpunkti 2013”. Latvijas Kultūras akadēmija, Zirgu pasts. Rīga, 2013.gada 2. novembris
Radiostaciju piedāvājums – tirgus nosacījumi radioklausītāju gaidas
Radiostaciju piedāvājums – tirgus nosacījumi radioklausītāju gaidasJanis DaugavietisMuzikālās gaumes un LV radiostaciju piedāvājums.
Prezentācija no pasākuma CELMLAUZIS (RADIO UN TELEVĪZIJAS DIENA).
RīgaTV 24, Blaumaņa iela 32-1A, Rīga.
Latvijas amatiermākslas statistika
Latvijas amatiermākslas statistikaJanis DaugavietisReferāts nolasīts Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Muzikoloģijas katedras un Zinātniskās pētniecības centra konferencē "Mūzikas pētījumi Latvijā", 2014.gada 29. marts, Rīgā.
Latvijas (mūzikas) zīnu neuzrakstītā vēsture
Latvijas (mūzikas) zīnu neuzrakstītā vēstureJanis DaugavietisRiga Zine Fest ietvaros pastāstīts
2016.05.29.
ĢERTRŪDES IELAS TEĀTRIS // Ģertrūdes iela 101a, Rīga
Amatiermāksla Latvijā: kopienas attīstība un kultūrpolitika
Amatiermāksla Latvijā: kopienas attīstība un kultūrpolitikaJanis DaugavietisAizstāvēšanās prezentācija disertācijai doktora grāda iegūšanai socioloģijas nozarē, lietišķās socioloģijas apakšnozarē.
Darba zinātniskais vadītājs: Dr.soc., profesors Aivars Tabuns.
Appropriating Urban Spaces to Local Scenes [w/ Jāzeps Bikše]![Appropriating Urban Spaces to Local Scenes [w/ Jāzeps Bikše]](https://cdn.slidesharecdn.com/ss_thumbnails/2017-171204120111-thumbnail.jpg?width=560&fit=bounds)
Appropriating Urban Spaces to Local Scenes [w/ Jāzeps Bikše]Janis DaugavietisThis document discusses factors that contribute to the success or failure of non-state cultural, civic, and youth projects in obtaining and sustaining spaces for their activities. It analyzes data from 8 case studies of such projects in Latvia, Lithuania, and Russia using Qualitative Comparative Analysis (QCA). The analysis finds some common determinants of success across projects, including affordable costs, devoted leaders, and lack of conflicts. However, QCA has limitations for this type of cross-cultural comparison given differences between projects and challenges obtaining data on failed cases. While preliminary, the analysis suggests some key factors that characterize the surveyed projects.
Soviet time born Latvian punk: social origins and object of protest
Soviet time born Latvian punk: social origins and object of protestJanis DaugavietisPaper for 3rd INTERNATIONAL CONFERENCE, INTERDISCIPLINARY CULTURAL GROUP RESEARCH: Youth Subcultures, Worldviews and Lifestyles, Kaunas, Lithuania
Previous research on beginnings of Latvian punk, which was mostly done in fields of journalism and punk activism, indicates that first Latvian punks appeared in early 80-ies, but the first punk bands - in the first half of the same decade. This rises the first question: why punk came so late? Comparing with Estonia and Russia or with some Central European socialist countries, it was late (Troitsky 1988, Trubetsky 2009, Haas 2001). Comparing with some other Soviet Republics or some 3rd World Countries the first wave of Latvian punks cannot be labeled as late. There are some explanations why Latvian youth were behind the Estonians in adoption of punk style. Most popular is Estonia’s closeness to the capitalistic Finland. They were better informed about newest trends in the ‘free world’ because they get better access to the Finland’s broadcasting, including TV, and mass media, and to understand the communication was easier because of similar languages. Other explanation of lagging Latvian punk scene, and not only the punk, the same can be said about whole Latvian rock, is more conservative and strict local cultural policy.
Second question asks about the social origins of first soviet Latvia’s punks. There are two prevailing lines in explanation of the birth of subcultures, including punk. The first is original Birmingham subcultural theory, which talks about relations of youth class and resistance through the style and rituals (Hebdige 1979). More modern approach to the analysis of subcultures brings so called post-subcultural theory, stating that youth involvement in different taste cultures or subcultural groups are matter of individual choice, not determined by the factual class affiliation (Bennett 1999; Muggleton 2000).
If we are investigating early Latvian punk, we can detect both aspects and motivations, but also new factors emerges. Significant part of the first Latvian punks were strongly connected with the art school circuits. It might be said that these middle class kids were better informed about current cultural trends in the West and just appropriated punk style as a sign of distinction. At the same time actual resistance in soviet-time Latvian punk was always apparent. Arguing with the political regime the main battlefield was so called national question. Ethnic Latvian punks expressed their national oppression turning to the right, in direction of nationalism. This was one of the main reasons why they adopted swastika and nazi imagery. This also initially lead to the separation of newly forming punk scene into two: Latvian singing and Russian singing. This again contest the notion of style as purely aesthetic value.
Aptaujas veidu ietekme: CAPI, CATI, CAWI
Aptaujas veidu ietekme: CAPI, CATI, CAWIJanis DaugavietisCAWI izplatība - nerunājot par aisberga redzamo pusi (studentu uc amatieru visidati.lv un google formām), praktiski katra firma piedāvā šādu pakalpojumu. To izmanto pat oficiālās statistikas iestādes savu apsekojumu (aptauju) veikšanai. LR CSP sākums bija 2011.g. Tautas skaitīšana, bet tad kopš 2014.g. praktiski katrs iedzīvotāju/ mājsaimniecības sociālais apsekojums tiek īstenots 3 veidos – CAWi, CATI, CAPI.
Diriģentu 'stikla griesti'
Diriģentu 'stikla griesti'Janis DaugavietisAnna Leiškalne (IZM), Jānis Daugavietis (LKA)
Referāts nolasīts JVLMA IV starpdisciplinārā zinātniskā konferencē Mūzikas pētījumi Latvijā. Rīga, 2017.g. 31.marts
* * *
Iesniegtais pieteikums
‘Stikla griesti’ ir viens no jēdzieniem, ko izmanto, lai problematizētu sieviešu un vīriešu nevienlīdzīgās iespējas kāpt augšup pa sociālā statusa kāpnēm, piemēram, ieņemt vadošos amatus. Mēs šo pieeju piemērojam, analizējot profesionālo mobilitāti Latvijas kordiriģēšā. Ir nojaušams (un statistiskie dati to apliecina), ka profesijas zemākajos posmos, t.i. kordiriģēšanas skolēnu un amatierkoru diriģentu pulkā dominē sievietes, bet augstākajā posmā, t.i. Vispārējo Dziesmu svētku virsdiriģentu kopienā, vairākumā ir vīrieši.
Kordiriģēšanā situācija dzimumu nevienlīdzības jomā nav unikāla, līdzīga tendence ir konstatējama, piemēram, Latvijas zinātnē vai politikā, kur šo jomu augstākajos amatos dominē vīrieši, kaut gan lielāko ‘masu’ zemākajos slāņos veido sievietes (studentes, zinātnieces vai vienkārši attiecīgā vecuma valsts iedzīvotājas).
Analizējot statistiskos datus, veicot analogu pētījumu sekunādro analīzi un intervējot dažāda līmeņa Latvijas diriģentus un diriģentes, meklēsim atbildes uz jautājumu, kas ir tie faktori, kas samazina sieviešu-diriģenšu iespējas kāpt pa profesionālajām kāpnēm augšup.
Atslēgas vārdi: koru socioloģija, Dziesmu svētki, dzimumu nevienlīdzība, stikla griesti.
Kāpēc Latvijas sievietes ir ‘kulturālākas’ ?
Kāpēc Latvijas sievietes ir ‘kulturālākas’ ?Janis DaugavietisReferāts, kas nolasīts 2016.gada 4.novembrī, Latvijas Kultūras akadēmijas konferencē 'Kultūras krustpunkti'.
Differences and Inequalities in arts participation: Case of Latvian Song and ...
Differences and Inequalities in arts participation: Case of Latvian Song and ...Janis DaugavietisThe Latvian Song and Dance Festival is a traditional national event held every five years that brings together over 35,000 amateur performers. Research has found social inequalities in participation, with some groups like ethnic minorities and those with low incomes being excluded. The current study analyzes survey data from 2002, 2007, and 2010 to compare the characteristics of participants and non-participants. It finds that participants are more likely to be ethnic Latvians, live in rural areas, have children, and have higher incomes. The goal is to better understand barriers to participation facing underrepresented groups.
Jēdziens 'ilgtspējība' Latvijas Republikas attīstības un kultūras politiku pa...
Jēdziens 'ilgtspējība' Latvijas Republikas attīstības un kultūras politiku pa...Janis DaugavietisPrezentācija, kas nolasīta LU 73. konferences Socioloģijas sekcijā «Ilgstpējīga attīstība Latvijā un socioloģijā».
2015.gada 13. februārī, LU Sociālo zinātņu fak., 325. aud.; Lomonosova ielā 1a
Soviet heritage of Latvian cultural policy
Soviet heritage of Latvian cultural policyJanis DaugavietisPaper for ESA (European Sociological Association ) 11th Conference in Turin. 2013.08.31.
In contemporary theory of cultural policy there is a popular assumption about role of arts in social development. The local cultural assotiations can be powerful actors in revitalization, civic engagement, community-building, etc. Cultural participation is viewed as a source of social capital, which in turn contributes to social cohesion and building better environment. The two most popular Latvian amateur arts forms are choral singing and participation in folk dance ensembles. Their popularity is a result of established national tradition - singing is regarded as one of the most important Latvian cornerstones of the nation's identity. The other factor is administration of culture which is largely inherited from the USSR without any significant structural transformations. Cultural policy is still dominated by paternalistic model in which the state continues to undertake responsibility and control of certain professional and amateur art forms. Government is responsible for the delivery of culture and certain art activities (amateur singing and dancing are among them) to the masses. Maintaining network of cultural houses and hiring amateur collective conductors are dominant type of support. Therefore the government nourished choirs and dance ensembles do not meet requirements to be regarded as associations of free citizens. They are rather groups of amateurs in ‘residential care’ than active and self-organizing art or cultural communities from whose artistic practices we can hope to get additional social capital and input in local social development.
Tautas nobalsošana par krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā & roks
Tautas nobalsošana par krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā & roksJanis Daugavietis
Spotify & Maggie Maggie Maggie (out out out)
Spotify & Maggie Maggie Maggie (out out out)Janis DaugavietisNo sērijas «Aktualitātes [mūzikā]» lekciju kursā “Mūzikas socioloģija un antropoloģija”
LU SZF. Rīga, 2012./13. m.g. II semestris. Aprīlis.
Interneta aptauja (Internet Survey)
Interneta aptauja (Internet Survey)Janis DaugavietisI kursa sociloģijas bakalaura studentiem, LU SZF.
Latvijas kultūrpolitisko dokumentu diskursi
Latvijas kultūrpolitisko dokumentu diskursiJanis DaugavietisPrezentācija par LR kultūrpolitikas dokumentu kvantitatīvu kontentanalīzi.
No:
LU 71. konferences Socioloģijas sekcijas "Zināšanu sabiedrība, identitāte un kultūra" (LU SZF, Lomonosova ielā 1a; 2013.gada 15. februāris)
Pētnieks brīvpieejas resursu izmantotāja, autora un izdevēja lomās: prakses, ...
Pētnieks brīvpieejas resursu izmantotāja, autora un izdevēja lomās: prakses, ...Janis DaugavietisManas akadēmiskās lomas un kā tās ietekmē brīvpieejas prakses?
The Beatles un mūsdienu jaunatne
The Beatles un mūsdienu jaunatneJanis DaugavietisReferāta mērķis noskaidrot, cik populāri Bītli ir mūsdienu jaunatnes vidū un ko tie viņiem nozīmē.
Style: the Content of Subculture (w/Ilze Lāce)
Style: the Content of Subculture (w/Ilze Lāce)Janis DaugavietisMeanings and changes in Subcultural tastes in Latvia 2002-2010.
Presented at conference "Youth (Sub)cultures in Changing Societies " in Tallinn, Estonia, 2011.02.04.
Aizvestais un sastaptais Latvijas tēls ikdienas pieredzē ārzemēs
Aizvestais un sastaptais Latvijas tēls ikdienas pieredzē ārzemēsJanis DaugavietisReferāts par pilota pētījumu.
LU 70. KONFERENCE
SOCIĀLĀS ZINĀTNES
SOCIOLOĢIJA
Socioloģijas sekcija "Nacionālā identitāte - teorētiskie izaicinājumi un izpētes metodes"
2012.gada 17. februārī
Sociālo zinātņu fakultātē, 414.aud.
Lomonosova ielā 1a
More Related Content
More from Janis Daugavietis (17)
Appropriating Urban Spaces to Local Scenes [w/ Jāzeps Bikše]
Appropriating Urban Spaces to Local Scenes [w/ Jāzeps Bikše]Janis DaugavietisThis document discusses factors that contribute to the success or failure of non-state cultural, civic, and youth projects in obtaining and sustaining spaces for their activities. It analyzes data from 8 case studies of such projects in Latvia, Lithuania, and Russia using Qualitative Comparative Analysis (QCA). The analysis finds some common determinants of success across projects, including affordable costs, devoted leaders, and lack of conflicts. However, QCA has limitations for this type of cross-cultural comparison given differences between projects and challenges obtaining data on failed cases. While preliminary, the analysis suggests some key factors that characterize the surveyed projects.
Soviet time born Latvian punk: social origins and object of protest
Soviet time born Latvian punk: social origins and object of protestJanis DaugavietisPaper for 3rd INTERNATIONAL CONFERENCE, INTERDISCIPLINARY CULTURAL GROUP RESEARCH: Youth Subcultures, Worldviews and Lifestyles, Kaunas, Lithuania
Previous research on beginnings of Latvian punk, which was mostly done in fields of journalism and punk activism, indicates that first Latvian punks appeared in early 80-ies, but the first punk bands - in the first half of the same decade. This rises the first question: why punk came so late? Comparing with Estonia and Russia or with some Central European socialist countries, it was late (Troitsky 1988, Trubetsky 2009, Haas 2001). Comparing with some other Soviet Republics or some 3rd World Countries the first wave of Latvian punks cannot be labeled as late. There are some explanations why Latvian youth were behind the Estonians in adoption of punk style. Most popular is Estonia’s closeness to the capitalistic Finland. They were better informed about newest trends in the ‘free world’ because they get better access to the Finland’s broadcasting, including TV, and mass media, and to understand the communication was easier because of similar languages. Other explanation of lagging Latvian punk scene, and not only the punk, the same can be said about whole Latvian rock, is more conservative and strict local cultural policy.
Second question asks about the social origins of first soviet Latvia’s punks. There are two prevailing lines in explanation of the birth of subcultures, including punk. The first is original Birmingham subcultural theory, which talks about relations of youth class and resistance through the style and rituals (Hebdige 1979). More modern approach to the analysis of subcultures brings so called post-subcultural theory, stating that youth involvement in different taste cultures or subcultural groups are matter of individual choice, not determined by the factual class affiliation (Bennett 1999; Muggleton 2000).
If we are investigating early Latvian punk, we can detect both aspects and motivations, but also new factors emerges. Significant part of the first Latvian punks were strongly connected with the art school circuits. It might be said that these middle class kids were better informed about current cultural trends in the West and just appropriated punk style as a sign of distinction. At the same time actual resistance in soviet-time Latvian punk was always apparent. Arguing with the political regime the main battlefield was so called national question. Ethnic Latvian punks expressed their national oppression turning to the right, in direction of nationalism. This was one of the main reasons why they adopted swastika and nazi imagery. This also initially lead to the separation of newly forming punk scene into two: Latvian singing and Russian singing. This again contest the notion of style as purely aesthetic value.
Aptaujas veidu ietekme: CAPI, CATI, CAWI
Aptaujas veidu ietekme: CAPI, CATI, CAWIJanis DaugavietisCAWI izplatība - nerunājot par aisberga redzamo pusi (studentu uc amatieru visidati.lv un google formām), praktiski katra firma piedāvā šādu pakalpojumu. To izmanto pat oficiālās statistikas iestādes savu apsekojumu (aptauju) veikšanai. LR CSP sākums bija 2011.g. Tautas skaitīšana, bet tad kopš 2014.g. praktiski katrs iedzīvotāju/ mājsaimniecības sociālais apsekojums tiek īstenots 3 veidos – CAWi, CATI, CAPI.
Diriģentu 'stikla griesti'
Diriģentu 'stikla griesti'Janis DaugavietisAnna Leiškalne (IZM), Jānis Daugavietis (LKA)
Referāts nolasīts JVLMA IV starpdisciplinārā zinātniskā konferencē Mūzikas pētījumi Latvijā. Rīga, 2017.g. 31.marts
* * *
Iesniegtais pieteikums
‘Stikla griesti’ ir viens no jēdzieniem, ko izmanto, lai problematizētu sieviešu un vīriešu nevienlīdzīgās iespējas kāpt augšup pa sociālā statusa kāpnēm, piemēram, ieņemt vadošos amatus. Mēs šo pieeju piemērojam, analizējot profesionālo mobilitāti Latvijas kordiriģēšā. Ir nojaušams (un statistiskie dati to apliecina), ka profesijas zemākajos posmos, t.i. kordiriģēšanas skolēnu un amatierkoru diriģentu pulkā dominē sievietes, bet augstākajā posmā, t.i. Vispārējo Dziesmu svētku virsdiriģentu kopienā, vairākumā ir vīrieši.
Kordiriģēšanā situācija dzimumu nevienlīdzības jomā nav unikāla, līdzīga tendence ir konstatējama, piemēram, Latvijas zinātnē vai politikā, kur šo jomu augstākajos amatos dominē vīrieši, kaut gan lielāko ‘masu’ zemākajos slāņos veido sievietes (studentes, zinātnieces vai vienkārši attiecīgā vecuma valsts iedzīvotājas).
Analizējot statistiskos datus, veicot analogu pētījumu sekunādro analīzi un intervējot dažāda līmeņa Latvijas diriģentus un diriģentes, meklēsim atbildes uz jautājumu, kas ir tie faktori, kas samazina sieviešu-diriģenšu iespējas kāpt pa profesionālajām kāpnēm augšup.
Atslēgas vārdi: koru socioloģija, Dziesmu svētki, dzimumu nevienlīdzība, stikla griesti.
Kāpēc Latvijas sievietes ir ‘kulturālākas’ ?
Kāpēc Latvijas sievietes ir ‘kulturālākas’ ?Janis DaugavietisReferāts, kas nolasīts 2016.gada 4.novembrī, Latvijas Kultūras akadēmijas konferencē 'Kultūras krustpunkti'.
Differences and Inequalities in arts participation: Case of Latvian Song and ...
Differences and Inequalities in arts participation: Case of Latvian Song and ...Janis DaugavietisThe Latvian Song and Dance Festival is a traditional national event held every five years that brings together over 35,000 amateur performers. Research has found social inequalities in participation, with some groups like ethnic minorities and those with low incomes being excluded. The current study analyzes survey data from 2002, 2007, and 2010 to compare the characteristics of participants and non-participants. It finds that participants are more likely to be ethnic Latvians, live in rural areas, have children, and have higher incomes. The goal is to better understand barriers to participation facing underrepresented groups.
Jēdziens 'ilgtspējība' Latvijas Republikas attīstības un kultūras politiku pa...
Jēdziens 'ilgtspējība' Latvijas Republikas attīstības un kultūras politiku pa...Janis DaugavietisPrezentācija, kas nolasīta LU 73. konferences Socioloģijas sekcijā «Ilgstpējīga attīstība Latvijā un socioloģijā».
2015.gada 13. februārī, LU Sociālo zinātņu fak., 325. aud.; Lomonosova ielā 1a
Soviet heritage of Latvian cultural policy
Soviet heritage of Latvian cultural policyJanis DaugavietisPaper for ESA (European Sociological Association ) 11th Conference in Turin. 2013.08.31.
In contemporary theory of cultural policy there is a popular assumption about role of arts in social development. The local cultural assotiations can be powerful actors in revitalization, civic engagement, community-building, etc. Cultural participation is viewed as a source of social capital, which in turn contributes to social cohesion and building better environment. The two most popular Latvian amateur arts forms are choral singing and participation in folk dance ensembles. Their popularity is a result of established national tradition - singing is regarded as one of the most important Latvian cornerstones of the nation's identity. The other factor is administration of culture which is largely inherited from the USSR without any significant structural transformations. Cultural policy is still dominated by paternalistic model in which the state continues to undertake responsibility and control of certain professional and amateur art forms. Government is responsible for the delivery of culture and certain art activities (amateur singing and dancing are among them) to the masses. Maintaining network of cultural houses and hiring amateur collective conductors are dominant type of support. Therefore the government nourished choirs and dance ensembles do not meet requirements to be regarded as associations of free citizens. They are rather groups of amateurs in ‘residential care’ than active and self-organizing art or cultural communities from whose artistic practices we can hope to get additional social capital and input in local social development.
Tautas nobalsošana par krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā & roks
Tautas nobalsošana par krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā & roksJanis Daugavietis
Spotify & Maggie Maggie Maggie (out out out)
Spotify & Maggie Maggie Maggie (out out out)Janis DaugavietisNo sērijas «Aktualitātes [mūzikā]» lekciju kursā “Mūzikas socioloģija un antropoloģija”
LU SZF. Rīga, 2012./13. m.g. II semestris. Aprīlis.
Interneta aptauja (Internet Survey)
Interneta aptauja (Internet Survey)Janis DaugavietisI kursa sociloģijas bakalaura studentiem, LU SZF.
Latvijas kultūrpolitisko dokumentu diskursi
Latvijas kultūrpolitisko dokumentu diskursiJanis DaugavietisPrezentācija par LR kultūrpolitikas dokumentu kvantitatīvu kontentanalīzi.
No:
LU 71. konferences Socioloģijas sekcijas "Zināšanu sabiedrība, identitāte un kultūra" (LU SZF, Lomonosova ielā 1a; 2013.gada 15. februāris)
Pētnieks brīvpieejas resursu izmantotāja, autora un izdevēja lomās: prakses, ...
Pētnieks brīvpieejas resursu izmantotāja, autora un izdevēja lomās: prakses, ...Janis DaugavietisManas akadēmiskās lomas un kā tās ietekmē brīvpieejas prakses?
The Beatles un mūsdienu jaunatne
The Beatles un mūsdienu jaunatneJanis DaugavietisReferāta mērķis noskaidrot, cik populāri Bītli ir mūsdienu jaunatnes vidū un ko tie viņiem nozīmē.
Style: the Content of Subculture (w/Ilze Lāce)
Style: the Content of Subculture (w/Ilze Lāce)Janis DaugavietisMeanings and changes in Subcultural tastes in Latvia 2002-2010.
Presented at conference "Youth (Sub)cultures in Changing Societies " in Tallinn, Estonia, 2011.02.04.
Aizvestais un sastaptais Latvijas tēls ikdienas pieredzē ārzemēs
Aizvestais un sastaptais Latvijas tēls ikdienas pieredzē ārzemēsJanis DaugavietisReferāts par pilota pētījumu.
LU 70. KONFERENCE
SOCIĀLĀS ZINĀTNES
SOCIOLOĢIJA
Socioloģijas sekcija "Nacionālā identitāte - teorētiskie izaicinājumi un izpētes metodes"
2012.gada 17. februārī
Sociālo zinātņu fakultātē, 414.aud.
Lomonosova ielā 1a
Appropriating Urban Spaces to Local Scenes [w/ Jāzeps Bikše]
Appropriating Urban Spaces to Local Scenes [w/ Jāzeps Bikše]Janis Daugavietis
Soviet time born Latvian punk: social origins and object of protest
Soviet time born Latvian punk: social origins and object of protestJanis Daugavietis
Kāpēc Latvijas sievietes ir ‘kulturālākas’ ?
Kāpēc Latvijas sievietes ir ‘kulturālākas’ ?Janis Daugavietis
Differences and Inequalities in arts participation: Case of Latvian Song and ...
Differences and Inequalities in arts participation: Case of Latvian Song and ...Janis Daugavietis
Jēdziens 'ilgtspējība' Latvijas Republikas attīstības un kultūras politiku pa...
Jēdziens 'ilgtspējība' Latvijas Republikas attīstības un kultūras politiku pa...Janis Daugavietis
Soviet heritage of Latvian cultural policy
Soviet heritage of Latvian cultural policyJanis Daugavietis
Tautas nobalsošana par krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā & roks
Tautas nobalsošana par krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā & roksJanis Daugavietis
Spotify & Maggie Maggie Maggie (out out out)
Spotify & Maggie Maggie Maggie (out out out)Janis Daugavietis
Latvijas kultūrpolitisko dokumentu diskursi
Latvijas kultūrpolitisko dokumentu diskursiJanis Daugavietis
Pētnieks brīvpieejas resursu izmantotāja, autora un izdevēja lomās: prakses, ...
Pētnieks brīvpieejas resursu izmantotāja, autora un izdevēja lomās: prakses, ...Janis Daugavietis
Style: the Content of Subculture (w/Ilze Lāce)
Style: the Content of Subculture (w/Ilze Lāce)Janis Daugavietis
Aizvestais un sastaptais Latvijas tēls ikdienas pieredzē ārzemēs
Aizvestais un sastaptais Latvijas tēls ikdienas pieredzē ārzemēsJanis Daugavietis
Latvijas kulturpolitika Kulturas ministrijas fotografijas
Latvijas kulturpolitika Kulturas ministrijas fotografijasJanis Daugavietis
Pussy Riot, lekcijā studentiem (2012.03.13.)
- 1. PUSSY RIOT [studentiem par aktuālo mūzikā, 2012.03.13.] Jānis Daugavietis Ma. Soc., SPPI zin. asist. Lekciju kurss “Mūzikas socioloģija un antropoloģija” LU Sociālo zinātņu fakultāte, socioloģijas nodaļa Rīga, 2011./12. m.g. II semestris
- 4. «Чудо Георгия о змие» (икона, конец XIV века)
- 5. Святой Георгий, спасающий дочь императора (эмалевая миниатюра, Грузия, XV век)
- 6. ГЭЗ-21 (Галерея экспериментального звука), Sanktpēterburga, 2012
- 7. Pussy Riot: imidžs Video: Группа Pussy Riot жжет путинский гламур; Панк-молебен "Богородица, Путина прогони" Pussy Riot в Храме; Pussy Riot на Красной площади с песней ПУТИН ЗАССАЛ; Девчонки из PUSSY RIOT захватывают транспорт. http://pussy-riot.livejournal.com.
- 8. VOINA ‘frakcijas’ pankroka grupa XBO: tikai plakātam ir imidžs Video: Выступление в Таганском районном суде, 2009 http://plucer.livejournal.com/157798.html
- 9. Femen: krāšņs imidžs http://femen.livejournal.com/
- 12. Viens un tas pats politiksias mesidžs, tie paši cilvēki, tā pati organizācija, bet krāšņs & oriģināls imidžs & iestudēts scenārijs & samontēts video 60 000 youtuba skatījumi trīs gados VS 600 000 skatījumi dažās nedēļās. Varbūt tur ir lielāka nauda, varbūt tur ir ārvalstu PR kompānijas, varbūt... ... Bet tas strādā.