Latvijas Kultūras akadēmijas Starptautiskā zinātniskā konference „Kultūras krustpunkti 2013”. Latvijas Kultūras akadēmija, Zirgu pasts. Rīga, 2013.gada 2. novembris
Latvijas amatiermākslas statistikaJanis DaugavietisReferāts nolasīts Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Muzikoloģijas katedras un Zinātniskās pētniecības centra konferencē "Mūzikas pētījumi Latvijā", 2014.gada 29. marts, Rīgā.
Bibliotēku novadpētniecības konferences programmaBibliotēku portāls2018. gada 19.–20. septembrī Kuldīgā notiks Bibliotēku novadpētniecības konference. Konferenci organizē Latvijas Nacionālā bibliotēka un Kuldīgas Galvenā bibliotēka.
Amatiermāksla Latvijā: kopienas attīstība un kultūrpolitikaJanis DaugavietisAizstāvēšanās prezentācija disertācijai doktora grāda iegūšanai socioloģijas nozarē, lietišķās socioloģijas apakšnozarē.
Darba zinātniskais vadītājs: Dr.soc., profesors Aivars Tabuns.
Go Social 2012! Brīvdabas muzejs tvītoDigibrandUna Sedleniece / Valsts aģentūra "Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs", direktores vietniece
Pēdējo gadu laikā Brīvdabas muzejs cenšas apgūt sociālo tīklu pasauli un iekļauties tajā, tiecoties par muzeja ikdienu stāstīt saturīgi un mūsdienīgi. Ceram, ka ieguvēji šajā saziņas procesā esam gan mēs paši, gan muzeja lietotāji - īstie un virtuālie.
Pussy Riot, lekcijā studentiem (2012.03.13.)Janis DaugavietisNo lekciju kursa “Mūzikas socioloģija un antropoloģija”. LU Sociālo zinātņu fakultāte, socioloģijas nodaļa. Rīga, 2011./12. m.g. II semestris.
Radiostaciju piedāvājums – tirgus nosacījumi radioklausītāju gaidasJanis DaugavietisMuzikālās gaumes un LV radiostaciju piedāvājums.
Prezentācija no pasākuma CELMLAUZIS (RADIO UN TELEVĪZIJAS DIENA).
RīgaTV 24, Blaumaņa iela 32-1A, Rīga.
Moj pradedu sh_ka_veteran_velikoy_otechestvennoy_voastfuturМОЙ ПРАДЕДУШКА – ВЕТЕРАН Великой Отечественной войны...
В память прадедушке Таналиеву Мурзагали от любящего правнука Эльнара
Latvijas (mūzikas) zīnu neuzrakstītā vēstureJanis DaugavietisRiga Zine Fest ietvaros pastāstīts
2016.05.29.
ĢERTRŪDES IELAS TEĀTRIS // Ģertrūdes iela 101a, Rīga
Kāpēc Latvijas sievietes ir ‘kulturālākas’ ?Janis DaugavietisReferāts, kas nolasīts 2016.gada 4.novembrī, Latvijas Kultūras akadēmijas konferencē 'Kultūras krustpunkti'.
Mazakumtautibu lidzdaliba petijuma zinojums 2017Rolands UmbrovskisJaunākais pētījums par Latvijas mazākumtautību līdzdalību apliecina - īstenotā sabiedrības integrācijas politika nesusi pozitīvus rezultātus
2017.gada aprīlī - augustā veiktā pētījuma "Mazākumtautību līdzdalība demokrātiskajos procesos Latvijā" rezultāti apliecina, ka īstenotā sabiedrības integrācijas politika ir nesusi pozitīvus rezultātus: ievērojami palielinājusies mazākumtautību pārstāvju piederība Latvijas valstij un lepnums par Latviju, latviešu valodas lietošana, būtiski samazinājies cilvēku skaits, kuri izjūt nostaļģiju pēc Padomju laikiem, mazinās mazākumtautību pārstāvju vēlme aizbraukt no Latvijas ," vērtē Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāra vietniece Inita Pauloviča.
Salīdzinot ar 2015. gadu, šogad ievērojami palielinājusies mazākumtautību pārstāvju piederības sajūta Latvijai: 84% respondentu jūtas cieši vai ļoti cieši saistīti ar Latviju, 2015. gadā šis rādītājs bija 67%, savukārt 2013.gadā - 69%. Ciešāku piederības sajūtu Latvijai izjūt vecāku paaudžu respondenti, tomēr pēdējos gados ir ievērojami stiprinājusies arī mazākumtautību jauniešu piederības sajūta Latvijai.
NZA.LV publikācijai: https://nza.lv/petijums-ieverojami-palielinajusies-mazakumtautibu-parstavju-piederiba-latvijas-valstij-un-lepnums-par-latviju/
Papildu informācijai:
Lita Kokale,
Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
67330343, 26469946
Lita.Kokale@km.gov.lv
Latvijas kultūrpolitisko dokumentu diskursiJanis DaugavietisPrezentācija par LR kultūrpolitikas dokumentu kvantitatīvu kontentanalīzi.
No:
LU 71. konferences Socioloģijas sekcijas "Zināšanu sabiedrība, identitāte un kultūra" (LU SZF, Lomonosova ielā 1a; 2013.gada 15. februāris)
Appropriating Urban Spaces to Local Scenes [w/ Jāzeps Bikše]Janis DaugavietisThis document discusses factors that contribute to the success or failure of non-state cultural, civic, and youth projects in obtaining and sustaining spaces for their activities. It analyzes data from 8 case studies of such projects in Latvia, Lithuania, and Russia using Qualitative Comparative Analysis (QCA). The analysis finds some common determinants of success across projects, including affordable costs, devoted leaders, and lack of conflicts. However, QCA has limitations for this type of cross-cultural comparison given differences between projects and challenges obtaining data on failed cases. While preliminary, the analysis suggests some key factors that characterize the surveyed projects.
Soviet time born Latvian punk: social origins and object of protestJanis DaugavietisPaper for 3rd INTERNATIONAL CONFERENCE, INTERDISCIPLINARY CULTURAL GROUP RESEARCH: Youth Subcultures, Worldviews and Lifestyles, Kaunas, Lithuania
Previous research on beginnings of Latvian punk, which was mostly done in fields of journalism and punk activism, indicates that first Latvian punks appeared in early 80-ies, but the first punk bands - in the first half of the same decade. This rises the first question: why punk came so late? Comparing with Estonia and Russia or with some Central European socialist countries, it was late (Troitsky 1988, Trubetsky 2009, Haas 2001). Comparing with some other Soviet Republics or some 3rd World Countries the first wave of Latvian punks cannot be labeled as late. There are some explanations why Latvian youth were behind the Estonians in adoption of punk style. Most popular is Estonia’s closeness to the capitalistic Finland. They were better informed about newest trends in the ‘free world’ because they get better access to the Finland’s broadcasting, including TV, and mass media, and to understand the communication was easier because of similar languages. Other explanation of lagging Latvian punk scene, and not only the punk, the same can be said about whole Latvian rock, is more conservative and strict local cultural policy.
Second question asks about the social origins of first soviet Latvia’s punks. There are two prevailing lines in explanation of the birth of subcultures, including punk. The first is original Birmingham subcultural theory, which talks about relations of youth class and resistance through the style and rituals (Hebdige 1979). More modern approach to the analysis of subcultures brings so called post-subcultural theory, stating that youth involvement in different taste cultures or subcultural groups are matter of individual choice, not determined by the factual class affiliation (Bennett 1999; Muggleton 2000).
If we are investigating early Latvian punk, we can detect both aspects and motivations, but also new factors emerges. Significant part of the first Latvian punks were strongly connected with the art school circuits. It might be said that these middle class kids were better informed about current cultural trends in the West and just appropriated punk style as a sign of distinction. At the same time actual resistance in soviet-time Latvian punk was always apparent. Arguing with the political regime the main battlefield was so called national question. Ethnic Latvian punks expressed their national oppression turning to the right, in direction of nationalism. This was one of the main reasons why they adopted swastika and nazi imagery. This also initially lead to the separation of newly forming punk scene into two: Latvian singing and Russian singing. This again contest the notion of style as purely aesthetic value.
Aptaujas veidu ietekme: CAPI, CATI, CAWIJanis DaugavietisCAWI izplatība - nerunājot par aisberga redzamo pusi (studentu uc amatieru visidati.lv un google formām), praktiski katra firma piedāvā šādu pakalpojumu. To izmanto pat oficiālās statistikas iestādes savu apsekojumu (aptauju) veikšanai. LR CSP sākums bija 2011.g. Tautas skaitīšana, bet tad kopš 2014.g. praktiski katrs iedzīvotāju/ mājsaimniecības sociālais apsekojums tiek īstenots 3 veidos – CAWi, CATI, CAPI.
Diriģentu 'stikla griesti'Janis DaugavietisAnna Leiškalne (IZM), Jānis Daugavietis (LKA)
Referāts nolasīts JVLMA IV starpdisciplinārā zinātniskā konferencē Mūzikas pētījumi Latvijā. Rīga, 2017.g. 31.marts
* * *
Iesniegtais pieteikums
‘Stikla griesti’ ir viens no jēdzieniem, ko izmanto, lai problematizētu sieviešu un vīriešu nevienlīdzīgās iespējas kāpt augšup pa sociālā statusa kāpnēm, piemēram, ieņemt vadošos amatus. Mēs šo pieeju piemērojam, analizējot profesionālo mobilitāti Latvijas kordiriģēšā. Ir nojaušams (un statistiskie dati to apliecina), ka profesijas zemākajos posmos, t.i. kordiriģēšanas skolēnu un amatierkoru diriģentu pulkā dominē sievietes, bet augstākajā posmā, t.i. Vispārējo Dziesmu svētku virsdiriģentu kopienā, vairākumā ir vīrieši.
Kordiriģēšanā situācija dzimumu nevienlīdzības jomā nav unikāla, līdzīga tendence ir konstatējama, piemēram, Latvijas zinātnē vai politikā, kur šo jomu augstākajos amatos dominē vīrieši, kaut gan lielāko ‘masu’ zemākajos slāņos veido sievietes (studentes, zinātnieces vai vienkārši attiecīgā vecuma valsts iedzīvotājas).
Analizējot statistiskos datus, veicot analogu pētījumu sekunādro analīzi un intervējot dažāda līmeņa Latvijas diriģentus un diriģentes, meklēsim atbildes uz jautājumu, kas ir tie faktori, kas samazina sieviešu-diriģenšu iespējas kāpt pa profesionālajām kāpnēm augšup.
Atslēgas vārdi: koru socioloģija, Dziesmu svētki, dzimumu nevienlīdzība, stikla griesti.
Differences and Inequalities in arts participation: Case of Latvian Song and ...Janis DaugavietisThe Latvian Song and Dance Festival is a traditional national event held every five years that brings together over 35,000 amateur performers. Research has found social inequalities in participation, with some groups like ethnic minorities and those with low incomes being excluded. The current study analyzes survey data from 2002, 2007, and 2010 to compare the characteristics of participants and non-participants. It finds that participants are more likely to be ethnic Latvians, live in rural areas, have children, and have higher incomes. The goal is to better understand barriers to participation facing underrepresented groups.
Jēdziens 'ilgtspējība' Latvijas Republikas attīstības un kultūras politiku pa...Janis DaugavietisPrezentācija, kas nolasīta LU 73. konferences Socioloģijas sekcijā «Ilgstpējīga attīstība Latvijā un socioloģijā».
2015.gada 13. februārī, LU Sociālo zinātņu fak., 325. aud.; Lomonosova ielā 1a
Pussy Riot, lekcijā studentiem (2012.03.13.)Janis DaugavietisNo lekciju kursa “Mūzikas socioloģija un antropoloģija”. LU Sociālo zinātņu fakultāte, socioloģijas nodaļa. Rīga, 2011./12. m.g. II semestris.
Radiostaciju piedāvājums – tirgus nosacījumi radioklausītāju gaidasJanis DaugavietisMuzikālās gaumes un LV radiostaciju piedāvājums.
Prezentācija no pasākuma CELMLAUZIS (RADIO UN TELEVĪZIJAS DIENA).
RīgaTV 24, Blaumaņa iela 32-1A, Rīga.
Moj pradedu sh_ka_veteran_velikoy_otechestvennoy_voastfuturМОЙ ПРАДЕДУШКА – ВЕТЕРАН Великой Отечественной войны...
В память прадедушке Таналиеву Мурзагали от любящего правнука Эльнара
Latvijas (mūzikas) zīnu neuzrakstītā vēstureJanis DaugavietisRiga Zine Fest ietvaros pastāstīts
2016.05.29.
ĢERTRŪDES IELAS TEĀTRIS // Ģertrūdes iela 101a, Rīga
Kāpēc Latvijas sievietes ir ‘kulturālākas’ ?Janis DaugavietisReferāts, kas nolasīts 2016.gada 4.novembrī, Latvijas Kultūras akadēmijas konferencē 'Kultūras krustpunkti'.
Mazakumtautibu lidzdaliba petijuma zinojums 2017Rolands UmbrovskisJaunākais pētījums par Latvijas mazākumtautību līdzdalību apliecina - īstenotā sabiedrības integrācijas politika nesusi pozitīvus rezultātus
2017.gada aprīlī - augustā veiktā pētījuma "Mazākumtautību līdzdalība demokrātiskajos procesos Latvijā" rezultāti apliecina, ka īstenotā sabiedrības integrācijas politika ir nesusi pozitīvus rezultātus: ievērojami palielinājusies mazākumtautību pārstāvju piederība Latvijas valstij un lepnums par Latviju, latviešu valodas lietošana, būtiski samazinājies cilvēku skaits, kuri izjūt nostaļģiju pēc Padomju laikiem, mazinās mazākumtautību pārstāvju vēlme aizbraukt no Latvijas ," vērtē Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāra vietniece Inita Pauloviča.
Salīdzinot ar 2015. gadu, šogad ievērojami palielinājusies mazākumtautību pārstāvju piederības sajūta Latvijai: 84% respondentu jūtas cieši vai ļoti cieši saistīti ar Latviju, 2015. gadā šis rādītājs bija 67%, savukārt 2013.gadā - 69%. Ciešāku piederības sajūtu Latvijai izjūt vecāku paaudžu respondenti, tomēr pēdējos gados ir ievērojami stiprinājusies arī mazākumtautību jauniešu piederības sajūta Latvijai.
NZA.LV publikācijai: https://nza.lv/petijums-ieverojami-palielinajusies-mazakumtautibu-parstavju-piederiba-latvijas-valstij-un-lepnums-par-latviju/
Papildu informācijai:
Lita Kokale,
Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
67330343, 26469946
Lita.Kokale@km.gov.lv
Latvijas kultūrpolitisko dokumentu diskursiJanis DaugavietisPrezentācija par LR kultūrpolitikas dokumentu kvantitatīvu kontentanalīzi.
No:
LU 71. konferences Socioloģijas sekcijas "Zināšanu sabiedrība, identitāte un kultūra" (LU SZF, Lomonosova ielā 1a; 2013.gada 15. februāris)
Appropriating Urban Spaces to Local Scenes [w/ Jāzeps Bikše]Janis DaugavietisThis document discusses factors that contribute to the success or failure of non-state cultural, civic, and youth projects in obtaining and sustaining spaces for their activities. It analyzes data from 8 case studies of such projects in Latvia, Lithuania, and Russia using Qualitative Comparative Analysis (QCA). The analysis finds some common determinants of success across projects, including affordable costs, devoted leaders, and lack of conflicts. However, QCA has limitations for this type of cross-cultural comparison given differences between projects and challenges obtaining data on failed cases. While preliminary, the analysis suggests some key factors that characterize the surveyed projects.
Soviet time born Latvian punk: social origins and object of protestJanis DaugavietisPaper for 3rd INTERNATIONAL CONFERENCE, INTERDISCIPLINARY CULTURAL GROUP RESEARCH: Youth Subcultures, Worldviews and Lifestyles, Kaunas, Lithuania
Previous research on beginnings of Latvian punk, which was mostly done in fields of journalism and punk activism, indicates that first Latvian punks appeared in early 80-ies, but the first punk bands - in the first half of the same decade. This rises the first question: why punk came so late? Comparing with Estonia and Russia or with some Central European socialist countries, it was late (Troitsky 1988, Trubetsky 2009, Haas 2001). Comparing with some other Soviet Republics or some 3rd World Countries the first wave of Latvian punks cannot be labeled as late. There are some explanations why Latvian youth were behind the Estonians in adoption of punk style. Most popular is Estonia’s closeness to the capitalistic Finland. They were better informed about newest trends in the ‘free world’ because they get better access to the Finland’s broadcasting, including TV, and mass media, and to understand the communication was easier because of similar languages. Other explanation of lagging Latvian punk scene, and not only the punk, the same can be said about whole Latvian rock, is more conservative and strict local cultural policy.
Second question asks about the social origins of first soviet Latvia’s punks. There are two prevailing lines in explanation of the birth of subcultures, including punk. The first is original Birmingham subcultural theory, which talks about relations of youth class and resistance through the style and rituals (Hebdige 1979). More modern approach to the analysis of subcultures brings so called post-subcultural theory, stating that youth involvement in different taste cultures or subcultural groups are matter of individual choice, not determined by the factual class affiliation (Bennett 1999; Muggleton 2000).
If we are investigating early Latvian punk, we can detect both aspects and motivations, but also new factors emerges. Significant part of the first Latvian punks were strongly connected with the art school circuits. It might be said that these middle class kids were better informed about current cultural trends in the West and just appropriated punk style as a sign of distinction. At the same time actual resistance in soviet-time Latvian punk was always apparent. Arguing with the political regime the main battlefield was so called national question. Ethnic Latvian punks expressed their national oppression turning to the right, in direction of nationalism. This was one of the main reasons why they adopted swastika and nazi imagery. This also initially lead to the separation of newly forming punk scene into two: Latvian singing and Russian singing. This again contest the notion of style as purely aesthetic value.
Aptaujas veidu ietekme: CAPI, CATI, CAWIJanis DaugavietisCAWI izplatība - nerunājot par aisberga redzamo pusi (studentu uc amatieru visidati.lv un google formām), praktiski katra firma piedāvā šādu pakalpojumu. To izmanto pat oficiālās statistikas iestādes savu apsekojumu (aptauju) veikšanai. LR CSP sākums bija 2011.g. Tautas skaitīšana, bet tad kopš 2014.g. praktiski katrs iedzīvotāju/ mājsaimniecības sociālais apsekojums tiek īstenots 3 veidos – CAWi, CATI, CAPI.
Diriģentu 'stikla griesti'Janis DaugavietisAnna Leiškalne (IZM), Jānis Daugavietis (LKA)
Referāts nolasīts JVLMA IV starpdisciplinārā zinātniskā konferencē Mūzikas pētījumi Latvijā. Rīga, 2017.g. 31.marts
* * *
Iesniegtais pieteikums
‘Stikla griesti’ ir viens no jēdzieniem, ko izmanto, lai problematizētu sieviešu un vīriešu nevienlīdzīgās iespējas kāpt augšup pa sociālā statusa kāpnēm, piemēram, ieņemt vadošos amatus. Mēs šo pieeju piemērojam, analizējot profesionālo mobilitāti Latvijas kordiriģēšā. Ir nojaušams (un statistiskie dati to apliecina), ka profesijas zemākajos posmos, t.i. kordiriģēšanas skolēnu un amatierkoru diriģentu pulkā dominē sievietes, bet augstākajā posmā, t.i. Vispārējo Dziesmu svētku virsdiriģentu kopienā, vairākumā ir vīrieši.
Kordiriģēšanā situācija dzimumu nevienlīdzības jomā nav unikāla, līdzīga tendence ir konstatējama, piemēram, Latvijas zinātnē vai politikā, kur šo jomu augstākajos amatos dominē vīrieši, kaut gan lielāko ‘masu’ zemākajos slāņos veido sievietes (studentes, zinātnieces vai vienkārši attiecīgā vecuma valsts iedzīvotājas).
Analizējot statistiskos datus, veicot analogu pētījumu sekunādro analīzi un intervējot dažāda līmeņa Latvijas diriģentus un diriģentes, meklēsim atbildes uz jautājumu, kas ir tie faktori, kas samazina sieviešu-diriģenšu iespējas kāpt pa profesionālajām kāpnēm augšup.
Atslēgas vārdi: koru socioloģija, Dziesmu svētki, dzimumu nevienlīdzība, stikla griesti.
Differences and Inequalities in arts participation: Case of Latvian Song and ...Janis DaugavietisThe Latvian Song and Dance Festival is a traditional national event held every five years that brings together over 35,000 amateur performers. Research has found social inequalities in participation, with some groups like ethnic minorities and those with low incomes being excluded. The current study analyzes survey data from 2002, 2007, and 2010 to compare the characteristics of participants and non-participants. It finds that participants are more likely to be ethnic Latvians, live in rural areas, have children, and have higher incomes. The goal is to better understand barriers to participation facing underrepresented groups.
Jēdziens 'ilgtspējība' Latvijas Republikas attīstības un kultūras politiku pa...Janis DaugavietisPrezentācija, kas nolasīta LU 73. konferences Socioloģijas sekcijā «Ilgstpējīga attīstība Latvijā un socioloģijā».
2015.gada 13. februārī, LU Sociālo zinātņu fak., 325. aud.; Lomonosova ielā 1a
Soviet heritage of Latvian cultural policyJanis DaugavietisPaper for ESA (European Sociological Association ) 11th Conference in Turin. 2013.08.31.
In contemporary theory of cultural policy there is a popular assumption about role of arts in social development. The local cultural assotiations can be powerful actors in revitalization, civic engagement, community-building, etc. Cultural participation is viewed as a source of social capital, which in turn contributes to social cohesion and building better environment. The two most popular Latvian amateur arts forms are choral singing and participation in folk dance ensembles. Their popularity is a result of established national tradition - singing is regarded as one of the most important Latvian cornerstones of the nation's identity. The other factor is administration of culture which is largely inherited from the USSR without any significant structural transformations. Cultural policy is still dominated by paternalistic model in which the state continues to undertake responsibility and control of certain professional and amateur art forms. Government is responsible for the delivery of culture and certain art activities (amateur singing and dancing are among them) to the masses. Maintaining network of cultural houses and hiring amateur collective conductors are dominant type of support. Therefore the government nourished choirs and dance ensembles do not meet requirements to be regarded as associations of free citizens. They are rather groups of amateurs in ‘residential care’ than active and self-organizing art or cultural communities from whose artistic practices we can hope to get additional social capital and input in local social development.
Pētnieks brīvpieejas resursu izmantotāja, autora un izdevēja lomās: prakses, ...Janis DaugavietisManas akadēmiskās lomas un kā tās ietekmē brīvpieejas prakses?
Style: the Content of Subculture (w/Ilze Lāce)Janis DaugavietisMeanings and changes in Subcultural tastes in Latvia 2002-2010.
Presented at conference "Youth (Sub)cultures in Changing Societies " in Tallinn, Estonia, 2011.02.04.
Aizvestais un sastaptais Latvijas tēls ikdienas pieredzē ārzemēsJanis DaugavietisReferāts par pilota pētījumu.
LU 70. KONFERENCE
SOCIĀLĀS ZINĀTNES
SOCIOLOĢIJA
Socioloģijas sekcija "Nacionālā identitāte - teorētiskie izaicinājumi un izpētes metodes"
2012.gada 17. februārī
Sociālo zinātņu fakultātē, 414.aud.
Lomonosova ielā 1a
Latvijas kulturpolitika Kulturas ministrijas fotografijasJanis Daugavietis
Lauku mākslinieciskās pašdarbības atspoguļojums reģionālajā presē: novadu kultūras rosīguma ‘kvalitatīvā salīdzinošā analīze’ (KSA)
1. LAUKU MĀKSLINIECISKĀS PAŠDARBĪBAS
ATSPOGUĻOJUMS REĢIONĀLAJĀ PRESĒ:
NOVADU KULTŪRAS ROSĪGUMA ‘KVALITATĪVĀ
SALĪDZINOŠĀ ANALĪZE’ (KSA)
Jānis Daugavietis, LU SPPI
Latvijas Kultūras akadēmijas Starptautiskās zinātniskās konference „Kultūras
krustpunkti 2013”. Latvijas Kultūras akadēmija, Zirgu pasts. Rīga, 2. novembris
3. Ietvars un teorija
• Ilgtspējīgas attīstības pieeja
• Sociālā kapitāla teorija (R.Patnams)
• Kopienas attīstības un kultūras līdzdalības pieejas
4. Mērķis un uzdevumi
Ģenerēt hipotēzes (kādi nosacījumi veido rosīgu vietējo kultūras dzīvi?).
Uzdevumi:
(1) noteikt novadu kultūras rosīgumu (balstoties atspoguļotajam presē);
(2) noteikt rosīgas kultūras dzīves faktorus un to konfigurācijas
(izmantojot KSA)
6. Reģionālās preses analīze (1)
Avīzes, kas izveidojušās padomju laikos kā savu rajonu
(Ludzas, Krāslavas un Saldus) laikraksti. Populārākie laikraksti
savās teritorijās (~5000-5500).
Sociāli-ekonomiski atšķirīgi reģioni - Kurzeme un Latgale.
Atšķirīga amatiermāksla?
Atšķirīgs novadu ‘teritorijas attīstības indekss’ (indikatori: IKP,
bezdarba līmenis, IIN apmērs uz vienu iedzīvotāju, nefinanšu investīcijas,
demogrāfiskā slodze, individuālo komersantu un komercsabiedrību skaits,
iedzīvotāju blīvums, iedzīvotāju skaita izmaiņas).
‘Noklāto teritorijo’ strukturālā līdzība.
Izlase (divi periodi):
• ‘ziemas’ (01.01.2009.-31.03.2009.)
• ‘vasaras’ (01.05.2011. - 31.07.2011.)
7. Reģionālās preses analīze (2)
Kvantitatīvi līdzīgas ‘reģionālās izlases’: 204 raksti no
176 avīžu numuriem (attiecīgi 50, 54 un 100 raksti no katras avīzes).
Kodēti* un analizēti raksti ar vietējiem (un vietējo)
kultūras un sabiedriskajiem notikumiem. Izveidota rakstu
datu bāze (nosaukums, datums, laikraksta nosaukums, numurs, lapaspuses
numurs, raksta autors)...
* kodēšana (raksta saturs dažos vārdos; atslēgvārdi; epiteti un teikumi [to daļas],
kur aprakstīti kultūras darbinieki; citāti ar to, kāda loma un funkcijas tiek piedēvētas
pašdarbībai / amatieru kultūraktivitātēm, vietējās dzīves kontekstā [gan sabiedriskās,
gan indivīdu]; citāti par to, kā aprakstīta pašdarbības, kultūras loma, nozīme, funkcijas;
rakstu galveno personāžu dzimums; aprakstīts indivīds vai/un kolektīvs; minēto
vietvārdu nosaukumi; minēto notikumu vietu un institūciju tipi; ja rakstos aprakstīti
bērni).
8. Novadu kultūras rosīgums
Astoņi novadi:
•[Aglonas], Dagdas, Krāslavas (‘Ezerzeme’);
•Ciblas, Kārsavas, Ludzas, Zilupes (‘Ludzas Zeme’);
•Saldus, Brocēnu (‘Saldus Zeme’).
‘Kultūras rosīguma indekss’ - novada iedzīvotāju
skaits dalīts ar rakstu skaitu, kuros minēta kāda
novada vieta (ciems, pagasts, pilsēta).
Tikai Zilupes un Krāslavas novadiem piešķirta
vērtība (iznākums) ‘nav rosīga kultūras dzīve’.
9. ‘Kvalitatīvā salīdzinošās analīzes’
(KSA) metode (1)
Qualitative Comparative Analysis [QCA] - pieeja salīdzinošajā
pētniecībā, 80-to gadu beigās izstrādāja amerikāņu sociologs
Čārlzs Reidžins (Charles Ragin).
‘Tilts’ starp divām pasaulēm - kvantitatīvo un kvalitatīvo, norādot uz
abu specifiskajiem ierobežojumiem un piedāvājot jaunu analīzes
veidu (Ragin 1987).
KSA atšķirība no lineārajām tehnikām - fokuss uz mainīgo
konfigurācijām (Berg-Schlosser 2001: 2430). Matemātiskās loģikas
metodes (Būla algebra un kopu teorija).
Aksioma: dažādi pētāmie gadījumi ar vienādu iznākumu (output)
var atšķirties savu atribūtu kombinācijās, bet nav iespējams, ka
vienādas kombinācijas «rada» atšķirīgus iznākumus.
10. ‘Kvalitatīvā salīdzinošās analīzes’
(KSA) metode (2)
Tehnika vienkāršākajā variantā:
•gadījumam
tiek ‘piešķirts’ viens dihatomizēts iznākums (piem.,
‘demokrātija’ [„ir” vai „nav”]);
•arī pētāmo gadījumu atribūti jeb faktori tiek dihatomizēti.
Ar Būla algebras palīdzību no datiem (kopas) tiek kalkulēta
t.d. ‘patiesības tabula’ (truth table). Ja tā uzrāda pretrunu
(contradiction), t.i. gadījumus ar vienādiem faktoriem, bet
atšķirīgiem iznākumiem, tā jāatrisina.
Kritika: mainīgo dihatomizēšana ir pārlieku voluntārs process.
12. Kultūras rosīguma faktori
KSA uzdevums: noskaidrot rosīgai kultūrvidei būtiskus
apstākļus (faktorus).
Iespējamie faktori:
•sociāli-ekonomiskie
(ĪAT statuss; TAI; liels iedzīvotāju skaits;
liela teritorija; liels iedzīvotāju blīvums; homogēna etniskā grupa
[viens etnoss - vairāk nekā puse iedzīvotāju]; homogēna etniskā
grupa II [viens etnoss - vairāk nekā 2/3 iedzīvotāju]; latvieši [vairāk
nekā puse iedzīvotāju – latvieši]);
•sociālās aktivitātes, kultūras infrastruktūra
KN skaits).
(NVO un
13. Rezultāti
Rosīga kultūras dzīve var būt atšķirīgos novados
(liels vai mazs, daudz vai maz iedzīvotāju, blīvi vai neblīvi apdzīvots, ir
kāda lielāka pilsēta vai nav, nav būtiski novada sociāli-ekonomiskie un
kultūras rādītāji [TAI, ĪAT, KN skaits u.c.]).
Vienīgā ‘pozitīvā iznākuma’ kopas faktoru
konfigurācijā nepieciešamā vērtība (no analīzē
iekļautajām), bez kura nav iespējama rosīga kultūra,
ir:
‘latvieši’
(t.i., vairāk nekā pusei novada iedzīvotāju ir jābūt latviešiem).
14. Diskusija
Pieņēmums: pārlieku nacionālistiska valsts un
pašvaldību kultūras politika (nespēj piesaistīt etnisko
minoritāšu iedzīvotājus vai pat tos atgrūž no līdzdalības publiski
finansētā kultūras dzīvē).
Kāpēc kultūras dzīvē tik nenozīmīgi varētu būt
dažādi ekonomiskie rādītāji? Skaidrojams ar
kultūras pārvaldes modeli?
Iespējami arī citi rosīgas kultūras dzīves faktori
(piemēram, pašaizliedzīgi un aktīvi vietējie kultūras darbinieki, liels
finansējums vietējai kultūrai vai spēcīgas pilsoniskās kultūras
tradīcijas).