Vārdu grupasUzdevumi.lvPrezentācija paredzēta darbam klasē, apgūstot tēmu "Leksikoloģija" (sinonīmi, antonīmi, homonīmija valodā). Prezentācijā iekļauti uzskates materiāli, uzdevumi un jautājumi skolēniem.
Darbības vārda pamatformaUzdevumi.lvMateriāls paredzēts darbam klasē, apgūstot tēmu "Darbības vārds" (darbības vārda pamatforma, tiešie un atgriezeniskie darbības vārdi)
Leksikoloģija. Vārda leksiskā nozīmeUzdevumi.lvPrezentācija paredzēta darbam klasē, apgūstot tēmu "Leksikoloģija" (jēdzienu "leksika", "leksēma", "leksikoloģija", "leksikogrāfija" apguve, vārda leksiskā nozīme, viennozīmīgi un daudznozīmīgi vārdi, vārda tiešā un pārnestā nozīme). Prezentācijā iekļauti uzskates materiāli, uzdevumi un jautājumi skolēniem.
Īpašības vārda gramatiskās kategorijasUzdevumi.lvMateriāls paredzēts darbam klasē, apgūstot tēmu "Īpašības vārds" (ieskats īpašības vārda gramatisko kategoriju sistēmā)
Ortogrāfija. Garo un īso patskaņu rakstībaUzdevumi.lvPrezentācija darbam klasē, apgūstot tēmu "Ortogrāfija" (īso un garo patskaņu rakstība dažādu vārdšķiru vārdos)
Teksta analiīzeVladislavs BabaņinsTeksta izpratne
Galvenā doma
Temats
Viedoklis
Teksta valodu raksturojušās pazīmes
Mērķis un aktualitāte
Īsi formulēts pamatatzinums, secinājums;
Īsi, konspektīvi formulēts atzinums, kas radies, lasot tekstu.
Nedrīkst citēt!
Nedrīkst pārrakstīt teikuma daļas!
Ne garāks par 10 vārdiem!
Galveno domu izsaka īsi, skaidri precīzi, bez liekvārdības, neko nesarežģījot.
Jāizvairās no maznozīmīgiem spriedumiem, secinājumiem.
Nav jāizsaka savas domas, attieksmi un vērtējumu vai jāatklāj savas zināšanas par tematu.
Nedrīkst citēt diskusijas dalībnieku teikto vai arī pārstāstīt tekstu.
Nedrīkst mainīt pausto domu.
Temats
Rakstu darba vai mutvārdu runas satura pamatidejas formulējums.
Jautājums, par ko runā un raksta,
Galvenā doma
Īsi formulēts pamatatzinums, secinājums;
Īsi, konspektīvi formulēts atzinums, kas radies, lasot tekstu.
Nedrīkst citēt!
Nedrīkst pārrakstīt teikuma daļas!
Ne garāks par 10 vārdiem!
Jāatceras!
Galveno domu izsaka īsi, skaidri precīzi, bez liekvārdības, neko nesarežģījot.
Jāizvairās no maznozīmīgiem spriedumiem, secinājumiem.
Nav jāizsaka savas domas, attieksmi un vērtējumu vai jāatklāj savas zināšanas par tematu.
Nedrīkst citēt diskusijas dalībnieku teikto vai arī pārstāstīt tekstu.
Nedrīkst mainīt pausto domu.
Temats
Rakstu darba vai mutvārdu runas satura pamatidejas formulējums.
Jautājums, par ko runā un raksta,
Jāatceras!
Temata formulējums ir kā plāna punkts-nav darbības vārdu , bet ir lietvārdi ar izskaņām –ība, -šana,-ums.
Nav jāpārstāsta teksta saturs.
Jāizvairās no vispārīgām frāzēm, nav jāiekļauj lieka informācija.
Nedrīkst formulēt ar vienu vārdu( vidēji 3-5 vārdi).
Viedoklis.
Tam jābūt : patstāvīgam, loģiskam, pamatotam;
Tajā nevajadzētu būt pretrunām.
Tajā nav jāatsaucas uz kāda cita teikto.
Viedoklis ir ļoti īss rakstu darbs( 70-90 vārdu).
Viedoklī jāievēro trīsdaļīguma forma(ievads, galvenā daļa, nobeigums).
Teksta valodu raksturojošās pazīmes
Teksta mērķis un aktualitāte
Mērķis- tas , ko autors cenšas sasniegt, panākt.
Aktualitāte- domās prognozētais darbības vēlamais rezultāts, tas, ko cenšas panākt, sasniegt, kas piešķir virzību.
Vārda emocionālā un stilistiskā nokrāsaUzdevumi.lvPrezentācija paredzēta darbam klasē, apgūstot tēmu "Leksikoloģija" (vārda stilistiskā un emocionālā nokrāsa). Prezentācijā iekļauti uzskates materiāli, uzdevumi un jautājumi skolēniem
Ortogrāfija. Kopā un šķirti rakstāmi vārdiUzdevumi.lvPrezentācija darbam klasē, apgūstot tēmu "Ortogrāfija" (kopā un šķirti rakstāmi dažādu vārdšķiru vārdi)
Darbības vārda pamatformaUzdevumi.lvMateriāls paredzēts darbam klasē, apgūstot tēmu "Darbības vārds" (darbības vārda pamatforma, tiešie un atgriezeniskie darbības vārdi)
Leksikoloģija. Vārda leksiskā nozīmeUzdevumi.lvPrezentācija paredzēta darbam klasē, apgūstot tēmu "Leksikoloģija" (jēdzienu "leksika", "leksēma", "leksikoloģija", "leksikogrāfija" apguve, vārda leksiskā nozīme, viennozīmīgi un daudznozīmīgi vārdi, vārda tiešā un pārnestā nozīme). Prezentācijā iekļauti uzskates materiāli, uzdevumi un jautājumi skolēniem.
Īpašības vārda gramatiskās kategorijasUzdevumi.lvMateriāls paredzēts darbam klasē, apgūstot tēmu "Īpašības vārds" (ieskats īpašības vārda gramatisko kategoriju sistēmā)
Ortogrāfija. Garo un īso patskaņu rakstībaUzdevumi.lvPrezentācija darbam klasē, apgūstot tēmu "Ortogrāfija" (īso un garo patskaņu rakstība dažādu vārdšķiru vārdos)
Teksta analiīzeVladislavs BabaņinsTeksta izpratne
Galvenā doma
Temats
Viedoklis
Teksta valodu raksturojušās pazīmes
Mērķis un aktualitāte
Īsi formulēts pamatatzinums, secinājums;
Īsi, konspektīvi formulēts atzinums, kas radies, lasot tekstu.
Nedrīkst citēt!
Nedrīkst pārrakstīt teikuma daļas!
Ne garāks par 10 vārdiem!
Galveno domu izsaka īsi, skaidri precīzi, bez liekvārdības, neko nesarežģījot.
Jāizvairās no maznozīmīgiem spriedumiem, secinājumiem.
Nav jāizsaka savas domas, attieksmi un vērtējumu vai jāatklāj savas zināšanas par tematu.
Nedrīkst citēt diskusijas dalībnieku teikto vai arī pārstāstīt tekstu.
Nedrīkst mainīt pausto domu.
Temats
Rakstu darba vai mutvārdu runas satura pamatidejas formulējums.
Jautājums, par ko runā un raksta,
Galvenā doma
Īsi formulēts pamatatzinums, secinājums;
Īsi, konspektīvi formulēts atzinums, kas radies, lasot tekstu.
Nedrīkst citēt!
Nedrīkst pārrakstīt teikuma daļas!
Ne garāks par 10 vārdiem!
Jāatceras!
Galveno domu izsaka īsi, skaidri precīzi, bez liekvārdības, neko nesarežģījot.
Jāizvairās no maznozīmīgiem spriedumiem, secinājumiem.
Nav jāizsaka savas domas, attieksmi un vērtējumu vai jāatklāj savas zināšanas par tematu.
Nedrīkst citēt diskusijas dalībnieku teikto vai arī pārstāstīt tekstu.
Nedrīkst mainīt pausto domu.
Temats
Rakstu darba vai mutvārdu runas satura pamatidejas formulējums.
Jautājums, par ko runā un raksta,
Jāatceras!
Temata formulējums ir kā plāna punkts-nav darbības vārdu , bet ir lietvārdi ar izskaņām –ība, -šana,-ums.
Nav jāpārstāsta teksta saturs.
Jāizvairās no vispārīgām frāzēm, nav jāiekļauj lieka informācija.
Nedrīkst formulēt ar vienu vārdu( vidēji 3-5 vārdi).
Viedoklis.
Tam jābūt : patstāvīgam, loģiskam, pamatotam;
Tajā nevajadzētu būt pretrunām.
Tajā nav jāatsaucas uz kāda cita teikto.
Viedoklis ir ļoti īss rakstu darbs( 70-90 vārdu).
Viedoklī jāievēro trīsdaļīguma forma(ievads, galvenā daļa, nobeigums).
Teksta valodu raksturojošās pazīmes
Teksta mērķis un aktualitāte
Mērķis- tas , ko autors cenšas sasniegt, panākt.
Aktualitāte- domās prognozētais darbības vēlamais rezultāts, tas, ko cenšas panākt, sasniegt, kas piešķir virzību.
Vārda emocionālā un stilistiskā nokrāsaUzdevumi.lvPrezentācija paredzēta darbam klasē, apgūstot tēmu "Leksikoloģija" (vārda stilistiskā un emocionālā nokrāsa). Prezentācijā iekļauti uzskates materiāli, uzdevumi un jautājumi skolēniem
Ortogrāfija. Kopā un šķirti rakstāmi vārdiUzdevumi.lvPrezentācija darbam klasē, apgūstot tēmu "Ortogrāfija" (kopā un šķirti rakstāmi dažādu vārdšķiru vārdi)
2. O Deklinācija – locījumu formu sistēma.
O Latviešu valodā ir 6 deklinācijas.
O Lietvārdus iedala deklinācijās pēc to
dzimtes un vienskaitļa nominatīva
galotnēm.
O Latviešu valodā ir lietvārdi, kas nepieder
nevienai deklinācijai.
Vienskaitļa
nominatīvs –
lietvārda
pamatforma.
3. 1. deklinācija
O Vīriešu dzimtes lietvārdi, kam vienskaitļa
nominatīvā ir galotne -s, -š.
Jautājums Vienskaitlis Daudzskaitlis
kas? vējš pērkons
kā? vēja pērkona
kam? vējam pērkonam
ko? vēju pērkonu
ar ko? ar vēju ar pērkonu
kur? vējā pērkonā
-! vējš! pērkon!
4. 1. deklinācija
O Lokot vārdu, mainās vārda galotne.
Jautājums Vienskaitlis Daudzskaitlis
kas? vējš pērkons
kā? vēja pērkona
kam? vējam pērkonam
ko? vēju pērkonu
ar ko? ar vēju ar pērkonu
kur? vējā pērkonā
-! vējš! pērkon!
5. 2. deklinācija
O Vīriešu dzimtes lietvārdi, kuriem
vienskaitļa nominatīvā ir galotne -is.
O Izņēmuma lietvārdi ar vienskaitļa galotni
-s:
akmens, asmens, mēness, rudens, ūdens
, zibens, sāls, suns.
6. 2. deklinācija
O Lietvārdu ar vienskaitļa nominatīva galotni
-is locīšana.
Jautājums Vienskaitlis Daudzskaitlis
kas? brīdis brīži
kā? brīža brīžu
kam? brīdim brīžiem
ko? brīdi brīžus
ar ko? ar brīdi ar brīžiem
kur? brīdī brīžos
-! brīdi! brīži!
7. 2. deklinācija
O Lokot vārdu, mainās vārda galotne.
O Ir locījumi, kuros mainās arī saknes līdzskanis.
Jautājums Vienskaitlis Daudzskaitlis
kas? brīdis brīži
kā? brīža brīžu
kam? brīdim brīžiem
ko? brīdi brīžus
ar ko? ar brīdi ar brīžiem
kur? brīdī brīžos
-! brīdi! brīži!
8. 2. deklinācija
O Izņēmumvārdu locīšana.
Jautājums Vienskaitlis Daudzskaitlis
kas? zibens zibeņi
kā? zibens zibeņu
kam? zibenim zibeņiem
ko? zibeni zibeņus
ar ko? ar zibeni ar zibeņiem
kur? zibenī zibeņos
-! ziben! zibeņi!
9. 2. deklinācija
O Vienskaitļa ģenitīvā un visos daudzskaitļa
locījumos daļai lietvārdu notiek līdzskaņu
mija.
b-bj
c-č m-mj
d-ž p-pj
dz-dž v-vj
l-ļ ln-ļņ
n-ņ sn-šņ
s-š zl-žļ
z-ž zn-žņ
10. Līdzskaņu mija nenotiek:
O izņēmumvārdu vienskaitļa locījumos;
O vārdiem, kas beidzas ar: -astis, -jis, -
ķis, ģis, -ris, -skatis;
O uzvārdos, kas beidzas ar -ckis, -skis.
O divzilbju personvārdos, kas beidzas ar
-tis, -dis.
11. 3. deklinācija
O Lietvārdi, kam vienskaitļa nominatīvā ir
galotne -us.
Jautājums Vienskaitlis Daudzskaitlis
kas? lietus lieti
kā? lietus lietu
kam? lietum lietiem
ko? lietu lietus
ar ko? ar lietu ar lietiem
kur? lietū lietos
-! lietus! lieti!
12. 3. deklinācija
O Lokot vārdu, mainās vārda galotne.
Jautājums Vienskaitlis Daudzskaitlis
kas? lietus lieti
kā? lietus lietu
kam? lietum lietiem
ko? lietu lietus
ar ko? ar lietu ar lietiem
kur? lietū lietos
-! lietus! lieti!
13. 3. deklinācija
O Latviešu valodā saglabājies maz šīs
deklinācijas lietvārdu.
O Ir lietvārdi, kurus var lietot gan kā 1., gan
kā 3. deklinācijas vārdus.
1. deklinācija 3. deklinācija
strīds strīdus
krogs krogus
14. Vīriešu dzimtes lietvārdi, kas
nepieder nevienai deklinācijai
O Nevienai deklinācijai nepieder aizgūti
vārdi, kas beidzas ar -ā, -ē, -i, -ī, -o, -u, -
ū.
pašā
(augstmanis)
suflē (ēdiens)
auto
ragū (ēdiens)
15. AVOTI
O A. Rubīna. Latviešu valodas
rokasgrāmata. Valodas kultūra teorijā un
praksē
O S. Urževica. Latviešu valodas mācība 6.
klasei