Īpašības vārda gramatiskās kategorijasUzdevumi.lvMateriāls paredzēts darbam klasē, apgūstot tēmu "Īpašības vārds" (ieskats īpašības vārda gramatisko kategoriju sistēmā)
Ortogrāfija. Garo un īso patskaņu rakstībaUzdevumi.lvPrezentācija darbam klasē, apgūstot tēmu "Ortogrāfija" (īso un garo patskaņu rakstība dažādu vārdšķiru vārdos)
Darbības vārda pamatformaUzdevumi.lvMateriāls paredzēts darbam klasē, apgūstot tēmu "Darbības vārds" (darbības vārda pamatforma, tiešie un atgriezeniskie darbības vārdi)
Leksikoloģija. Vārda leksiskā nozīmeUzdevumi.lvPrezentācija paredzēta darbam klasē, apgūstot tēmu "Leksikoloģija" (jēdzienu "leksika", "leksēma", "leksikoloģija", "leksikogrāfija" apguve, vārda leksiskā nozīme, viennozīmīgi un daudznozīmīgi vārdi, vārda tiešā un pārnestā nozīme). Prezentācijā iekļauti uzskates materiāli, uzdevumi un jautājumi skolēniem.
Vārdu grupasUzdevumi.lvPrezentācija paredzēta darbam klasē, apgūstot tēmu "Leksikoloģija" (sinonīmi, antonīmi, homonīmija valodā). Prezentācijā iekļauti uzskates materiāli, uzdevumi un jautājumi skolēniem.
Ortogrāfija. Kopā un šķirti rakstāmi vārdiUzdevumi.lvPrezentācija darbam klasē, apgūstot tēmu "Ortogrāfija" (kopā un šķirti rakstāmi dažādu vārdšķiru vārdi)
Teksta analiīzeVladislavs BabaņinsTeksta izpratne
Galvenā doma
Temats
Viedoklis
Teksta valodu raksturojušās pazīmes
Mērķis un aktualitāte
Īsi formulēts pamatatzinums, secinājums;
Īsi, konspektīvi formulēts atzinums, kas radies, lasot tekstu.
Nedrīkst citēt!
Nedrīkst pārrakstīt teikuma daļas!
Ne garāks par 10 vārdiem!
Galveno domu izsaka īsi, skaidri precīzi, bez liekvārdības, neko nesarežģījot.
Jāizvairās no maznozīmīgiem spriedumiem, secinājumiem.
Nav jāizsaka savas domas, attieksmi un vērtējumu vai jāatklāj savas zināšanas par tematu.
Nedrīkst citēt diskusijas dalībnieku teikto vai arī pārstāstīt tekstu.
Nedrīkst mainīt pausto domu.
Temats
Rakstu darba vai mutvārdu runas satura pamatidejas formulējums.
Jautājums, par ko runā un raksta,
Galvenā doma
Īsi formulēts pamatatzinums, secinājums;
Īsi, konspektīvi formulēts atzinums, kas radies, lasot tekstu.
Nedrīkst citēt!
Nedrīkst pārrakstīt teikuma daļas!
Ne garāks par 10 vārdiem!
Jāatceras!
Galveno domu izsaka īsi, skaidri precīzi, bez liekvārdības, neko nesarežģījot.
Jāizvairās no maznozīmīgiem spriedumiem, secinājumiem.
Nav jāizsaka savas domas, attieksmi un vērtējumu vai jāatklāj savas zināšanas par tematu.
Nedrīkst citēt diskusijas dalībnieku teikto vai arī pārstāstīt tekstu.
Nedrīkst mainīt pausto domu.
Temats
Rakstu darba vai mutvārdu runas satura pamatidejas formulējums.
Jautājums, par ko runā un raksta,
Jāatceras!
Temata formulējums ir kā plāna punkts-nav darbības vārdu , bet ir lietvārdi ar izskaņām –ība, -šana,-ums.
Nav jāpārstāsta teksta saturs.
Jāizvairās no vispārīgām frāzēm, nav jāiekļauj lieka informācija.
Nedrīkst formulēt ar vienu vārdu( vidēji 3-5 vārdi).
Viedoklis.
Tam jābūt : patstāvīgam, loģiskam, pamatotam;
Tajā nevajadzētu būt pretrunām.
Tajā nav jāatsaucas uz kāda cita teikto.
Viedoklis ir ļoti īss rakstu darbs( 70-90 vārdu).
Viedoklī jāievēro trīsdaļīguma forma(ievads, galvenā daļa, nobeigums).
Teksta valodu raksturojošās pazīmes
Teksta mērķis un aktualitāte
Mērķis- tas , ko autors cenšas sasniegt, panākt.
Aktualitāte- domās prognozētais darbības vēlamais rezultāts, tas, ko cenšas panākt, sasniegt, kas piešķir virzību.
Vārda emocionālā un stilistiskā nokrāsaUzdevumi.lvPrezentācija paredzēta darbam klasē, apgūstot tēmu "Leksikoloģija" (vārda stilistiskā un emocionālā nokrāsa). Prezentācijā iekļauti uzskates materiāli, uzdevumi un jautājumi skolēniem
Īpašības vārda gramatiskās kategorijasUzdevumi.lvMateriāls paredzēts darbam klasē, apgūstot tēmu "Īpašības vārds" (ieskats īpašības vārda gramatisko kategoriju sistēmā)
Ortogrāfija. Garo un īso patskaņu rakstībaUzdevumi.lvPrezentācija darbam klasē, apgūstot tēmu "Ortogrāfija" (īso un garo patskaņu rakstība dažādu vārdšķiru vārdos)
Darbības vārda pamatformaUzdevumi.lvMateriāls paredzēts darbam klasē, apgūstot tēmu "Darbības vārds" (darbības vārda pamatforma, tiešie un atgriezeniskie darbības vārdi)
Leksikoloģija. Vārda leksiskā nozīmeUzdevumi.lvPrezentācija paredzēta darbam klasē, apgūstot tēmu "Leksikoloģija" (jēdzienu "leksika", "leksēma", "leksikoloģija", "leksikogrāfija" apguve, vārda leksiskā nozīme, viennozīmīgi un daudznozīmīgi vārdi, vārda tiešā un pārnestā nozīme). Prezentācijā iekļauti uzskates materiāli, uzdevumi un jautājumi skolēniem.
Vārdu grupasUzdevumi.lvPrezentācija paredzēta darbam klasē, apgūstot tēmu "Leksikoloģija" (sinonīmi, antonīmi, homonīmija valodā). Prezentācijā iekļauti uzskates materiāli, uzdevumi un jautājumi skolēniem.
Ortogrāfija. Kopā un šķirti rakstāmi vārdiUzdevumi.lvPrezentācija darbam klasē, apgūstot tēmu "Ortogrāfija" (kopā un šķirti rakstāmi dažādu vārdšķiru vārdi)
Teksta analiīzeVladislavs BabaņinsTeksta izpratne
Galvenā doma
Temats
Viedoklis
Teksta valodu raksturojušās pazīmes
Mērķis un aktualitāte
Īsi formulēts pamatatzinums, secinājums;
Īsi, konspektīvi formulēts atzinums, kas radies, lasot tekstu.
Nedrīkst citēt!
Nedrīkst pārrakstīt teikuma daļas!
Ne garāks par 10 vārdiem!
Galveno domu izsaka īsi, skaidri precīzi, bez liekvārdības, neko nesarežģījot.
Jāizvairās no maznozīmīgiem spriedumiem, secinājumiem.
Nav jāizsaka savas domas, attieksmi un vērtējumu vai jāatklāj savas zināšanas par tematu.
Nedrīkst citēt diskusijas dalībnieku teikto vai arī pārstāstīt tekstu.
Nedrīkst mainīt pausto domu.
Temats
Rakstu darba vai mutvārdu runas satura pamatidejas formulējums.
Jautājums, par ko runā un raksta,
Galvenā doma
Īsi formulēts pamatatzinums, secinājums;
Īsi, konspektīvi formulēts atzinums, kas radies, lasot tekstu.
Nedrīkst citēt!
Nedrīkst pārrakstīt teikuma daļas!
Ne garāks par 10 vārdiem!
Jāatceras!
Galveno domu izsaka īsi, skaidri precīzi, bez liekvārdības, neko nesarežģījot.
Jāizvairās no maznozīmīgiem spriedumiem, secinājumiem.
Nav jāizsaka savas domas, attieksmi un vērtējumu vai jāatklāj savas zināšanas par tematu.
Nedrīkst citēt diskusijas dalībnieku teikto vai arī pārstāstīt tekstu.
Nedrīkst mainīt pausto domu.
Temats
Rakstu darba vai mutvārdu runas satura pamatidejas formulējums.
Jautājums, par ko runā un raksta,
Jāatceras!
Temata formulējums ir kā plāna punkts-nav darbības vārdu , bet ir lietvārdi ar izskaņām –ība, -šana,-ums.
Nav jāpārstāsta teksta saturs.
Jāizvairās no vispārīgām frāzēm, nav jāiekļauj lieka informācija.
Nedrīkst formulēt ar vienu vārdu( vidēji 3-5 vārdi).
Viedoklis.
Tam jābūt : patstāvīgam, loģiskam, pamatotam;
Tajā nevajadzētu būt pretrunām.
Tajā nav jāatsaucas uz kāda cita teikto.
Viedoklis ir ļoti īss rakstu darbs( 70-90 vārdu).
Viedoklī jāievēro trīsdaļīguma forma(ievads, galvenā daļa, nobeigums).
Teksta valodu raksturojošās pazīmes
Teksta mērķis un aktualitāte
Mērķis- tas , ko autors cenšas sasniegt, panākt.
Aktualitāte- domās prognozētais darbības vēlamais rezultāts, tas, ko cenšas panākt, sasniegt, kas piešķir virzību.
Vārda emocionālā un stilistiskā nokrāsaUzdevumi.lvPrezentācija paredzēta darbam klasē, apgūstot tēmu "Leksikoloģija" (vārda stilistiskā un emocionālā nokrāsa). Prezentācijā iekļauti uzskates materiāli, uzdevumi un jautājumi skolēniem
2. O Lietvārda pamatforma – vienskaitļa
nominatīvs.
O Latviešu valodā ir trīs deklinācijas, kurās
apkopoti sieviešu dzimtes lietvārdi.
O Latviešu valodā ir sieviešu dzimtes
lietvārdi, kas nepieder nevienai
deklinācijai.
3. 4. deklinācija
O Sieviešu dzimtes lietvārdi, kam vienskaitļa
nominatīvā ir galotne -a.
Jautājums Vienskaitlis Daudzskaitlis
kas? ziema ziemas
kā? ziemas ziemu
kam? ziemai ziemām
ko? ziemu ziemas
ar ko? ar ziemu ar ziemām
kur? ziemā ziemās
-! ziema! ziemas!
4. 4. deklinācija
O Lokot vārdu, mainās vārda galotne.
Jautājums Vienskaitlis Daudzskaitlis
kas? ziema ziemas
kā? ziemas ziemu
kam? ziemai ziemām
ko? ziemu ziemas
ar ko? ar ziemu ar ziemām
kur? ziemā ziemās
-! ziema! ziemas!
5. 4. deklinācija
O Pie šīs deklinācijas pieder arī kopdzimtes
lietvārdi.
O Pie šīs deklinācijas pieder arī atsevišķi
vīriešu dzimtes lietvārdi ar vienskaitļa
nominatīva galotni -a.
O Abām šīm grupām locīšanā jāievēro
atšķirīgās vienskaitļa datīva galotnes un
daudzskaitļa instrumentāļa galotne.
6. 4. deklinācija
O Kopdzimtes lietvārdu locīšana
Jautājums Vienskaitlis Daudzskaitlis
kas? pļāpa pļāpas
kā? pļāpas pļāpu
kam? pļāpai, pļāpam pļāpām/pļāpiem
ko? pļāpu pļāpas
ar ko? ar pļāpu ar pļāpām/pļāpiem
kur? pļāpā pļāpās
-! pļāpa! pļāpas!
7. 4. deklinācija
O Izņēmumvārdu locīšana
Jautājums Vienskaitlis Daudzskaitlis
kas? puika puikas
kā? puikas puiku
kam? puikam puikām
ko? puiku puikas
ar ko? ar puiku ar puikām
kur? puikā puikās
-! puika! puikas!
8. 5. deklinācija
O Sieviešu dzimtes lietvārdi, kam vienskaitļa
nominatīvā ir galotne -e.
Jautājums Vienskaitlis Daudzskaitlis
kas? zīme zīmes
kā? zīmes zīmju
kam? zīmei zīmēm
ko? zīmi zīmes
ar ko? ar zīmi ar zīmēm
kur? zīmē zīmēs
-! zīme! zīmes!
9. 5. deklinācija
O Lokot vārdu, mainās vārda galotne.
Jautājums Vienskaitlis Daudzskaitlis
kas? zīme zīmes
kā? zīmes zīmju
kam? zīmei zīmēm
ko? zīmi zīmes
ar ko? ar zīmi ar zīmēm
kur? zīmē zīmēs
-! zīme! zīmes!
10. 5. deklinācija
O Pie šīs deklinācijas pieder arī kopdzimtes
lietvārds bende, ko parasti lieto kā vīriešu
dzimtes lietvārdu.
O Pie šīs grupas pieder arī vīriešu dzimtes
uzvārdi ar vienskaitļa nominatīva galotni -
e.
O Locīšanā jāievēro atšķirīgās vienskaitļa
datīva galotnes un daudzskaitļa
instrumentāļa galotne.
11. 5. deklinācija
O Kopdzimtes lietvārdu locīšana.
Jautājums Vienskaitlis Daudzskaitlis
kas? bende bendes
kā? bendes benžu
kam? bendei/bendem bendēm
ko? bendi bendes
ar ko? ar bendi ar bendēm
kur? bendē bendēs
-! bende! bendes!
12. 5. deklinācija
O Izņēmumvārdu locīšana.
Jautājums Vienskaitlis BET!
kas? (Kārlis) Egle
kā? Egles Zanei Eglei
kam? Eglem
ko? Egli
ar ko? ar Egli
kur? Eglē
-! Egle!
13. 6. deklinācija
O Lai noteiktu lietvārdu piederību 6.
deklinācijai, jāzina ne tikai vienskaitļa
nominatīva galotne, bet jāņem vērā arī
dzimte, jo vienskaitļa nominatīvā galotne -
s ir arī 1. deklinācijas lietvārdiem, kas gan
pieder vīriešu dzimtei.
6. deklinācija
1. deklinācija
zoss
joks
balss
sods
valsts
pirksts
14. 6. deklinācija
O Sieviešu dzimtes lietvārdi, kam vienskaitļa
nominatīvā ir galotne -s.
Jautājums Vienskaitlis Daudzskaitlis
kas? nakts naktis
kā? nakts nakšu
kam? naktij naktīm
ko? nakti naktis
ar ko? ar nakti ar naktīm
kur? naktī naktīs
-! nakts! naktis!
15. 6. deklinācija
O Lokot vārdu, mainās vārda galotne.
Jautājums Vienskaitlis Daudzskaitlis
kas? nakts naktis
kā? nakts nakšu
kam? naktij naktīm
ko? nakti naktis
ar ko? ar nakti ar naktīm
kur? naktī naktīs
-! nakts! naktis!
16. 6. deklinācija
O Daļai deklinācijas lietvārdu ir līdzskaņu
mija daudzskaitļa ģenitīvā.
Daudzskaitļa Daudzskaitļa Līdzskaņu
nominatīvs ģenitīvs mija – saknes
sirdis siržu līdzskaņa
maiņa.
smiltis smilšu
durvis durvju
ugunis uguņu
Mainīties var gan
pilis piļu viens līdzskanis, gan
līdzskaņu grupa.
krāsnis krāšņu
17. Sieviešu dzimtes lietvārdi, kas
nepieder nevienai deklinācijai
O Nevienai deklinācijai nepieder aizgūti
vārdi, kas beidzas ar -ā, -ē, -i, -ī, -o, -u, -
ū.
O Nevienai deklinācijai nepieder arī
atgriezeniskais lietvārds, kas beidzas ar
izskaņu -šanās.
vēlēšanās
atgriešanās
smiešanās
18. AVOTI
O A. Rubīna. Latviešu valodas
rokasgrāmata. Valodas kultūra teorijā un
praksē
O S. Urževica. Latviešu valodas mācība 6.
klasei
19. 6. deklinācija
O Deklinācijā ir lietvārdi, kam līdzskaņu
mijas daudzskaitļa ģenitīvā nav.
Daudzskaitļa Daudzskaitļa
nominatīvs ģenitīvs
acis acu
ausis ausu
debesis debesu
zoss zosu
valsts valstu
vēsts vēstu
20. 6. deklinācija
O Šai deklinācijai pieder arī vīriešu dzimtes
daudzskaitlinieks ļaudis.
Jautājums Daudzskaitlis
kas? ļaudis
Daudzskaitlinieki
kā? ļaužu
– lietvārdi, kas
kam? ļaudīm tiek lietoti tikai
ko? ļaudis daudzskaitlī.
ar ko? ar ļaudīm
kur? ļaudīs
-! ļaudis!
21. Avoti
O A. Rubīna. Latviešu valodas
rokasgrāmata. Valodas kultūra teorijā un
praksē
O S. Urževica. Latviešu valodas mācība 6.
klasei