![[Molecular Biology of the Gene, 6th Edition]
Čargaffa likums (Erwin Chargaff, 1949)
PURĪNI = PIRIMIDĪNI
Life The Science of Biology, 7th Edition](https://image.slidesharecdn.com/dnsungnuaktivitte-130413065352-phpapp02/85/Dns-un-genu-aktivitate-16-320.jpg)
More Related Content
What's hot (20)
Viewers also liked (17)
Dns un gēnu پٱ
- 1. DNS un gēnu پٱ
- 2. DNS
- 3. šūԲ hromosomas GĒNS DNS 21 000 gēni PROTEĪNS
- 4. Molekulārās bioloģijas CENTRĀLĀ DOGMA DNS sintēze (replikācija) DNS RNS sintēze (transkripcija) RNS proteīnu sintēze (translācija) PROTEĪNS aminoskābes
- 5. Kā pierādīt ka DNS glabā iedzimšanas informāciju?
- 6. 1928. gadā Frederick Griffith nejauši novēroja Streptococcus pneumoniae TRANSFORMĀCIJU S (“smooth”) – kolonijas izskatās gludas R (“rough”) – kolonijas raupjas, nelīdzenas Patogēnās S celma baktērijas Beigtās S celma baktērijas tiek tiek nogalinātas karsējot sajauktas ar dzīvām R celma baktērijām Dzīvas patogēnā Dzīvas nepatogēnā S celma baktērijas R celma baktērijas Karsēšana Injekcija Injekcija Injekcija Injekcija Pelīte nomirst Pelītei nekas nekaiš Pelītei nekas nekaiš Pelīte nomirst Asinīs atrodamas dzīvas S celma baktērijas Baktēriju asinīs nav Baktēriju asinīs nav Asinīs atrodamas dzīvas S celma baktērijas Life The Science of Biology, 7th Edition
- 7. 1928. gadā Frederick Griffith nejauši novēroja Streptococcus pneumoniae TRANSFORMĀCIJU (kapsulas gēns) hromosoma kapsula karsēšana šūԲ un hromosoma sabrūk patogēnā S celma baktērija rekombinācija un šūnu dalīšanās nepatogēnā capS fragments R celma baktērija nokļūst capR šūnās S celma baktērija Molecular Biology of the Gene, 5th Edition
- 8. Transformējošā viela ir DNS Oswald Avery, Colin MacLeod un Maclyn McCarty, 1944 S celma baktērijas RNS proteīni DNS lipīdi ogļhidrāti R celma baktērijas inkubē ar vielām, kas iegūtas no S celma šūnām R R S R R celms celms celms celms celms Secinājums: ģenētiskās informācijas nesēja ir DNS
- 9. Fāga T2 ģenētiskais materiāls ir DNS Al Hershey un Martha Chase, 1952 ar 35S iezīmēts proteīnu apvalks ar 32P iezīmēta DNS vīrusu pievieno šūnām ātri un stipri samaisa ar 35S iezīmētais proteīnu apvalks ar 32P iezīmēta DNS vīrusa DNS replikācija, jaunu vīrusu veidošanās jaunās vīrusu paaudzes atbrīvošanās Molecular Biology of the Gene, 5th Edition
- 10. Nukleīnskābes ir veidotas no NUKLEOTĪDIEM BĀZE F CUKURS FOSFĀTS + CUKURS + BĀZE = NUKLEOTĪDS Molecular Biology of the Cell, 5th Edition
- 11. Nukleīnskābes ir veidotas no NUKLEOTĪDIEM BĀZE F CUKURS FOSFĀTS + CUKURS + BĀZE = NUKLEOTĪDS BĀZES adenīns uracils citozīns guanīns timīns PIRIMIDĪNS PURĪNS CUKURI riboze ribonukleīnskābē PENTOZE dezoksiriboze dezoksiribonukleīnskābē Molecular Biology of the Cell, 5th Edition
- 12. Nukleīnskābes ir veidotas no NUKLEOTĪDIEM BĀZE F CUKURS FOSFĀTS + CUKURS + BĀZE = NUKLEOTĪDS DNS = cukurs – dezoksiriboze; bāzes – A,G,C, T RNS = cukurs – riboze; bāzes – A,G,C, U riboze dezoksiriboze RNS DNS uracils timīns Molecular Biology of the Cell, 5th Edition
- 13. Nukleīnskābes ir veidotas no NUKLEOTĪDIEM BĀZE F fosfoestera saite glikozīdsaite CUKURS FOSFĀTS + CUKURS + BĀZE = NUKLEOTĪDS CUKURS + BĀZE = NUKLEOZĪDS FOSFĀTS dNTF – dezoksiribonukleozīdtrifosfāti NTF – ribonukleozīdtrifosfāti piem., AMF – adenozīn(mono)fosfāts piem., ADF - adenozīndifosfāts piem., ATF – adenozīntrifosfāts fosfāts piešķir nukleotīdiem negatīvu lādiņu Molecular Biology of the Cell, 5th Edition
- 14. Polinukleotīdu ķēdēs nukleotīdi saistīti ar fosfodiēstera saišu palīdzību Nukleīnskābju ķēdēm jeb pavedieniem ir raksturīga ķīmiskā polaritāte 5’gals bāze cukurs bāze 5’ 5’ cukurs S S U U ķēdes 5’ gals bāze L L A A nukleotīds cukurs 3’ 3’ fosfodiestera saite SULA bāze nevis ALUS cukurs GATC nevis ķēdes 3’ gals 3’gals CTAG Molecular Biology of the Cell, 5th Edition
- 15. DNS struktūra nukleozīds: dezoksicitidīns dezoksitimidīns pirimidīna bāze: citozīns timīns F F cukurs: dezoksiriboze dezoksiriboze nukleotīds: dezoksicitidīn-5’- fosfāts dezoksitimidīn-5’- fosfāts nukleozīds: dezoksiadenozīns dezoksiguanozīns purīna bāze: adenīns guanīns F F cukurs: dezoksiriboze dezoksiriboze nukleotīds: dezoksiadenozīn-5’- fosfāts dezoksiguanozīn-5’- fosfāts Molecular Biology of the Gene, 6th Edition
- 16. [Molecular Biology of the Gene, 6th Edition] Čargaffa likums (Erwin Chargaff, 1949) PURĪNI = PIRIMIDĪNI Life The Science of Biology, 7th Edition
- 17. Life The Science of Biology, 7th Edition DNS paraugs rentgenstari rentgenstaru svina ekrāns fotoplate avots Rentgenstruktūranalīze - DNS ir spirāle, kas sastāv no 2 vai 3 ķēdēm 1952. gadā iegūta rentgenstaru difrakcijas aina - Maurice Wilkins un Rosalind Franklin
- 18. DNS ir dubultspirāle, kas veidota no divām KOMPLEMENTĀRĀM ķēdēm DNS struktūru 1953. gadā atšifrēja Frānsiss Kriks (Francis Crick) un Džeimss Votsons (James Watson)
- 19. DNS ir dubultspirāle, kas veidota no divām KOMPLEMENTĀRĀM ķēdēm Komplementāro bāžu pāri veido ūdeņraža saites, kas satur kopā DNS pavedienus Cukura-fosfāta skelets 3’gals 5’gals 3’gals 5’gals ķēde turpinās ķēde turpinās Bāzes iekšpusē Ūdeņraža saites T-A pārim ir 2 Bāžu pāri ūdeņraža saites KOMPLEMENTARITĀTE A-T (T-A) G-C pārim ir 3 G-C (C-G) ūdeņraža saites Ķēdes antiparalēlas 3’gals 5’gals Konstants diametrs ... ķēde turpinās ķēde DNS pavedieni ir turpinās antiparalēli 5’gals 3’gals Life The Science of Biology, 7th Edition
- 20. Vienas DNS ķēdes secība ir 5’- ATTCCG - 3’ Komplementārās ķēdes secība: a. 5’- TAAGGC -3’ b. 5’- ATTCCG –3’ c. 5’- ACCTTA -3’ d. 5’- CGGAAT -3’ e. 5’- GCCTTA -3’
- 21. Vienas DNS ķēdes secība ir 5’- ATTCCG - 3’ 3’- TAAGGC – 5’ Komplementārās ķēdes secība: a. 5’- TAAGGC -3’ b. 5’- ATTCCG –3’ c. 5’- ACCTTA -3’ d. 5’- CGGAAT -3’ e. 5’- GCCTTA -3’
- 22. Gēnu پٱ
- 23. Kā notiek gēnu ekspresija?
- 24. Kas redzams attēlā? Mēs pasaulē nākam ar noteiktu mantojumu, no saviem vecākiem, senčiem. Šis mantojums ir dezoksiribonukleīnskābe (DNS), kas kodē noteiktas aminoskābju secībās un no šīm aminoskābju secībām ir atkarīgs, kāds būs proteīns. Piemēram, jebkurš pigments (krāsa kādai ķermeņa daļai, struktūrai) ir proteīns, un ja cilvēkam vai kādam citam zvēram ir iedzimta ģenētiska slimība – albīnisms, tad organismā vismaz ārējās pazīmēs (mati, acis, āda) nerodas pigments un šie indivīdi ir vienkārši balti. Šajā gadījumā neveidojas pigmentu noteicošie proteīni un tad var apgalvot, ka nenotiek „pareiza” gēnu ekspresija jeb šajā gadījumā proteīnu ekspresija.
- 25. Kā rodas anēmija? • Šī slimība ir iedzimta un rezultātā eritrocītiem ir nefunkcionējoša forma, šī slimība rodas, jo hemoglobīna (kas ir proteīns) vienā no aminoskābju secībām glutamīnskābe nomainās pret valīnu (to var dēvēt arī par mutāciju).
- 26. Šūna • Šūnas galvenās sastāvdaļas, kas ir nozīmīgas proteīnu ekspresijai ir kodols (tas ir visiem eikariotiem) un ribosomas.
- 27. Vēlreiz par DNS uzbūve • Šūnas kodolā atrodas hromatīns, kas pirms šūԲs dalīšanās sakopojas hromosomās; • hromatīns sastāv no DNS, kas ir dubultspirālē - savīta gara makromolekula, kuras sastāvā ir dezoksiriboze, fosfāts, un 4 dažādas slāpekļa bāzes • Jāatceras šīs 4 slāpekļa saturošās bāzes, jo tām ir nozīmīga funkcija proteīnu ekspresijā. • Šīs bāzes DNS molekulā novietojas viena otrai pretī ar noteiktu nosacījumu: – Timīnam pretī būs Adenīns un otrādi, – bet Guanīnam pretī būs Citozīns un otrādi • Šo likumu sauc par bāžu pāru komplementaritāti
- 29. Replikācija • Šūnas dalīšanās laikā DNS dalās uz pusēm, ko sauc par replikāciju, molekulai daloties, abām nodalījušajām vienpavediena bāžu pāru secībai pievienojas tām komplementāras bāzes.
- 30. RNS jeb ribonukleīnskābe • RNS varētu dēvēt kā starpnieku starp DNS (ieprogrammēto kodu) un proteīniem (iekodētā koda atšiverējums, sekas). • Bet kā rodas RNS? Kā tas ietekmē proteīnu ekspresiju? • RNS ir vairāki veidi: transporta RNS, ko apzīmē kā tRNS, matricas RNS – mRNS. • Tātad RNS veidojas no DNS, nolasot DNS kodu un veidojot komplementāru vienpavediena RNS molekulu. • RNS ir viena slāpekļa bāze, kas nomaina vienu DNS bāzi: Timīnu nomaina Uracils, • Procesu, kad, no DNS rodas RNS, sauc par Transkripciju.
- 32. • Replikācija un transkripcija notiek no 3` galu uz 5` galu, tas ir ļoti būtiski. Kā arī 3` galam pretī esošai komplementārajai ķēdei būs 5` gals. • Piemēram, uzdevums DNS fragments 5` A – G – T – C – C – T – T – G – A – A 3` replicējas un kādu komplementāro bāžu secību iegūs?
- 33. DNS fragments 5` A – G – T – C – C – T – T – G – A – A 3` replicējas un kādu komplementāro bāžu secību iegūs? • Atbilde : – 5` T – T –C – A – A – G – G – A – C – T 3` – 3` T – C – A – G – G – A – A – C – T – T 5` Abas atbildes būs pareizas, jo ir parādīti gali, ja gali nav norādīti atbilde būs nepareiza. Jāatceras, ka replikācija notiek no 3` gala un 5` galu.
- 34. DNS fragments 5` A – G – T – C – C – T – T – G – A – A 3` transkribējas un kādu komplementāro bāžu secību iegūs? • Atbilde : – 5` U – U –C – A – A – G – G – A – C – U 3` – 3` U – C – A – G – G – A – A – C – U – U 5` Šeit arī abas atbildes būs pareizas, ja ir norādīti gali. Taču šeit var smagi kļūdīties, ja nepamana, ka šeit prasa transkripciju, nevis replikāciju, tātad veidojas RNS molekula un šeit Uracils nomaina Timīnu.
- 35. Kā rodas proteīni? • Vispirms no DNS, transkripcijas rezultātā, izveidojas mRNS, kas iziet no kodola uz šūԲs citoplazmu. Šo mRNS pavedienu „nolasa” ribosomas, kuru sastāvā ir tRNS, kas sastāv no komplimentāra antikodona (trīs bāzes, trīs nukleotīdi).
- 36. • Kodons ir nukleotīdu triplets (sastāv no 3 bāzēm), kas kodē noteiktu aminoskābi, tātad vienu aminoskābi kodē 3 nukleotīdi, šeit izšķir starta kodonu, kas sāk veidot aminoskābju secību un tas vienmēr ir metionīns, ko kodē šāds kodons AUG. • Kad kodēšāna apstājas? Tā apstājas pie kodoniem UAA un UAG, un UGA un šie kodoni nekodē nevienu aminoskābi.
- 38. • Antikodons ir kodons, kas atrodas tRNS sastāvā un tas ir attiecīgais komplementārais triplets mRNS kodonam, tas piestiprinās pie attiecīgā mRNS kodona, tas nozīmē, ka mRNS iet cauri ribosomai un pie mRNS kodoniem piestiprinās attiecīgie antikodoni ar tRNS jau ar piestiprinātām aminoskābēm, kas izveido attiecīgo proteīnu. • Proteīnu veidošana no mRNS sauc par translāciju.
- 41. Kas 100% jāzina? • 1.Jāzina perfekti, kā veidojas bāžu pāri replikācijas, transkripcijas procesos (komplementaritāte, RNS un DNS uzbūve, 3` un 5` galu nozīmi). • 2. Translācijas mehānisms, ko dara ribosomas, ko tRNS, un visbūtiskāk ir jāzina, kas ir kodons, antikodons, un obligāti jāatceras, starta un stop kodoni un varbūt kādas aminoskābes tie kodē AUG – metionīns. • 3. Atkārtojiet šūԲs sastāvu: organellas to funkcijas. • Jāatceras šos te: